8. 8. sadaļa. Likviditātes un finansējuma risku novērtēšana un SREP likviditātes un finansējuma novērtējums

361. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes būtiskie likviditātes un finansējuma riski un tas, vai iestādes likviditāte un finansējums nodrošina pienācīgu novērtēto risku segumu. Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt metodikas, kas jāņem vērā, novērtējot individuālos riskus, riska pārvaldību un kontroli. Tas nav paredzēts kā izsmeļošs saraksts un ļauj kompetentajām iestādēm,

pamatojoties uz to pieredzi un attiecīgās iestādes specifiku, var tikt uzskatīti par būtiskiem.

362. Novērtējot piemītošo likviditātes un finansējuma risku, kā arī likviditātes un finansējuma riska iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, kompetentajām iestādēm cita starpā jāizvērtē iestādes vispārējā atbilstība tiesību aktiem, kas atsevišķi publicēti EBI tīmekļa vietnē, kā minēts 12. punktā.

363. Metodika ietver sešas galvenās sastāvdaļas:

• a. raksturīgā likviditātes riska novērtējums (8.2. iedaļa);
• b. raksturīgā finansējuma riska novērtējums (8.3. iedaļa);

(8.4. iedaļa);

• d. konstatējumu kopsavilkums un vērtējums attiecībā uz likviditāti un finansējuma pietiekamību (8.5. iedaļa);
• e. potenciālo SREP likviditātes un finansējuma riska rādītāju noteikšana (8.6. sadaļa);

(8.7. iedaļa).

364. Novērtēšanas process ir attēlots grafiski 3. attēlā. 3. attēls. Likviditātes un finansējuma risku novērtējuma elementi

risku un

365. Novērtējot likviditātes un finansējuma riskus, kompetentajām iestādēm cita starpā jāizvērtē iestādes likviditātes seguma rādītājs (LCR), kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61⁴⁴ , neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 sestās daļas IV sadaļā, kā arī iestādes ILAAP. Tām jāņem vērā arī ieteikumi, pamatnostādnes un norādījumi, kas ietverti EBI publicētajos LCR un NSFR ieviešanas ziņojumos, kā arī

pamatnostādnes paplašina novērtēšanas jomu ārpus šīs minimālās prasības, lai ļautu kompetentajām iestādēm izveidot visaptverošu priekšstatu par riskiem.

366. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, lai novērtējumā tiktu pievērsta uzmanība tam, kā iestādes uzņēmējdarbības modelis ietekmē tās likviditātes un finansējuma riska profilu, ņemot vērā saskaņā ar 4. sadaļu veiktās biznesa modeļa analīzes rezultātus. To darot, tām jāpievērš uzmanība tam, kā iestādes uzņēmējdarbības modelis laika gaitā ir mainījies un vai tas ir izraisījis jebkādus paaugstinātus riskus. Kompetentajām iestādēm jāuzrauga galvenie kvantitatīvie rādītāji, lai konstatētu tendences un iegūtu informāciju šai analīzei.

367. Lai palīdzētu kvantitatīvi novērtēt iestādes likviditātes un finansējuma riskus, kā arī to

finansējuma riskiem, kā arī likviditātes un finansējuma riska pārvaldības un kontroles sistēmas atbilstība saistībā ar VSP riskiem, piešķirot prioritāti vides riskiem.

371. Katra atsevišķā riska novērtējuma rezultāti jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā, kas sniedz

turpmākajās iedaļās.

372. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes īstermiņa un vidēja termiņa likviditātes risks atbilstīgos laika posmos, tai skaitā vienas dienas perioda ietvaros, lai nodrošinātu, ka iestāde uztur pietiekamas likviditātes rezervju līmeņus, gan parastos, gan stresa apstākļos. Šis novērtējums ietver šādus elementus:

• a. likviditātes vajadzību novērtējums īstermiņā un vidējā termiņā;
• b. tekošās dienas likviditātes riska novērtējums;
• c. likviditātes rezervju un kompensējošās spējas novērtējums;
• d. uzraudzības iestāžu likviditātes stresa testi.

373. Lai novērtētu likviditātes vajadzības, rezerves un kompensējošo spēju normālos apstākļos, kompetentajām iestādēm analīze jāpamato ar datiem no pārskatu veidlapām par papildu uzraudzības rādītājiem, kā norādīts ITS par uzraudzības pārskatiem. Novērtējot likviditātes vajadzības stresa apstākļos, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā arī darbības, ko iestādes var veikt, lai saglabātu savu reputāciju/franšīzi. Jāņem vērā reputācijas ietekme uz lieliem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darījumu partneriem, tostarp tiem, kas varētu rasties, izmantojot sociālos vai citus kanālus. Kompetentās iestādes var veikt mazāk detalizētu tekošās dienas likviditātes riska novērtēšanu un likviditātes stresa testēšanu, ja šie riska avoti nav tik būtiski, jo īpaši 3. un 4. kategorijas iestādēm, un ņemot vērā ILAAP rezultātus.

Likviditātes vajadzību novērtēšana īstermiņā un vidējā termiņā

374. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes likviditātes vajadzības īstermiņā un vidējā termiņā gan parastos, gan stresa apstākļos. Tām jāņem vērā ietekme uz iestādes likviditātes vajadzībām stresa apstākļos pirms 30 dienām, piemēram, laikposmā no 30 dienām līdz 3 mēnešiem, kā arī pēc, piemēram, trim līdz divpadsmit mēnešiem, kad pastāv smagi, bet ticami stresa apstākļi, kas ietver gan specifiskus, gan visam tirgum raksturīgus, gan kombinētus satricinājumus. Kompetentajām iestādēm arī jāanalizē likviditātes vajadzību apjoms, atrašanās vieta un valūta, kā arī satricinājumu atsevišķā ietekme dažādās būtiskajās valūtās, lai ņemtu vērā valūtas konvertējamības risku un risku, ka varētu rasties traucējumi piekļuvē ārvalstu valūtas tirgiem (ieskaitot specifiskus apstākļus, piemēram, piekļuves zaudēšanu korespondentbankas kontam, kas denominēts ārvalstu valūtā).

375. Kompetentajām iestādēm jāatbalsta īstermiņa likviditātes riska novērtēšana, analizējot LCR, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61, tostarp pārbaudot, vai LCR tiek pareizi aprēķināts un paziņots un vai tas atbilstoši atspoguļo iestādes likviditātes vajadzību segumu. Kompetentajām iestādēm arī jānovērtē, vai iestādes periodiski pārbauda savu spēju katru dienu ziņot par LCR, lai pārliecinātos, ka iestādes vajadzības gadījumā spēs sniegt ticamus datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantu.

376. Novērtējot satricinājumu ietekmi uz iestādes likviditātes vajadzībām, kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā visus iestādes likviditātes riska būtiskos avotus, jo īpaši:

• a. iespējamība, ka jebkura piemērojamā ES regulatīvā prasība varētu nepietiekami precīzi noteikt iestādes likviditātes vajadzības gadījumā, kad tiek piemērots attiecīgajai prasībai paredzētais stresa scenārijs, tostarp gadījumos, kad termiņi ir īsāki par 30 dienām;
• b. riski, kas saistīti ar vairumtirdzniecības darījumu partneriem attiecībā uz bilances posteņiem un finansējuma koncentrāciju. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā tāda finansējuma svārstīgums, ko sniedz darījumu partneri, kuri visi pieder visbūtiskākajām apkalpotajām nozarēm un iespējamiem kaitīgās ietekmes riskiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība ir jāpievērš finansējumam, kas apkopots, izmantojot jaunus uzņēmējdarbības virzienus un izplatīšanas kanālus, kā arī no klientiem, kuri veic darbības, kas rada paaugstinātu riska līmeni (kriptoaktīvu emitenti un pakalpojumu sniedzēji);
• c. riski, kas rodas saistībā ar iespējamām naudas plūsmām/ārpusbilances posteņiem (piemēram, kredītlīnijām, papildu nodrošinājuma pieprasījumiem) un darbībām (piemēram, likviditātes atbalsts nekonsolidētiem īpašam nolūkam izveidotiem uzņēmumiem, kas pārsniedz līgumiskās saistības;
• d. līdzekļu ieplūdi un aizplūdi uz bruto pamata, kā arī neto pamata: ja pastāv ļoti augsta ieplūde un aizplūde, kompetentajām iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību iestādes riskam, ja ieplūde netiek saņemta, kad paredzēts, pat tad, ja ir ierobežots neto aizplūdes risks;
• e. riskus, kas rodas saistībā ar mazumtirdzniecības darījumu partneriem, tostarp finansējuma koncentrāciju. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jāizmanto mazumtirdzniecības noguldījumu klasifikācijas dažādās riska kategorijās metodika saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. un 25. pantu;
• f. risku, ka pārmērīgs risks vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējuma profilā negatīvi ietekmēs darījumu partneru uzvedību, kas saistīti ar īstermiņa likviditātes pozīciju;
• g. risku, kas rodas saistībā ar fiduciāriem noguldījumiem⁴⁵ .

377. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka, novērtējot iestādes īstermiņa likviditātes vajadzības, tiek ņemta vērā digitalizācijas ietekme (tostarp, piemēram, tūlītējie maksājumi) un iespēja, ka informācijas izplatīšanās sociālajos tīklos var paātrināt naudas izņemšanu stresa scenārijā. Tekošās dienas likviditātes riska novērtējums

378. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes pakļautība tekošās dienas likviditātes riskam izvēlētajā laika periodā. Attiecībā uz visām pārējām iestādēm, ja šo riska avotu uzskata par būtisku, šajā novērtējumā jāiekļauj vismaz novērtējums par tekošās dienas likviditāti, kas ir pieejama vai pieejama parastos apstākļos, kā arī finanšu vai operacionālā stresa apstākļos (piemēram, IT traucējumi, juridiskie ierobežojumi līdzekļu pārskaitīšanai, piekļuves korespondentbankas pakalpojumiem un/vai tīrvērtes pakalpojumiem apturēšana/izbeigšana attiecībā uz valūtām, precēm vai instrumentiem, kas ir nozīmīgi iestādei). Šajā sakarā jo īpaši jāņem vērā tas, ka stresa situācijās iestādes palielinātās dienas laikā nepieciešamās nodrošinājuma prasības var ierobežot tās spēju nepieciešamības gadījumā izmantot likviditātes rezervi, lai segtu stresa apstākļos radušos naudas aizplūdes.

379. Jurisdikcijām, kurās ziņošana par dienas risku vēl nav pieejama, kompetentajām iestādēm jāpaļaujas uz pašas iestādes tekošās dienas likviditātes riska analīzi.

Likviditātes rezervju un kompensējošās spējas novērtējums

380. Kompetentajām iestādēm viena mēneša laikā, kā arī dažādos laika termiņos (iespējams, līdz pat vienam gadam, tostarp vienas dienas termiņā) jāizvērtē iestādes likviditātes rezerves un pretlīdzsvarošanas spējas pietiekamība, ņemot vērā to aktīvu raksturlielumus, kas tiek aplūkoti dažādos stresa scenārijos. Novērtējumā jāņem vērā likvīdo aktīvu klasifikācija un kvalitāte (kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61), to atbilstība vispārējām un operacionālajām prasībām attiecībā uz augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem un tas, vai likviditātes rezerve un kompensējošā spēja atbilst iestādes vēlmei uzņemties risku.

381. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā faktori, kas stresa periodā varētu samazināt iestādes spēju savlaicīgi pārvērst savus likvīdos aktīvus naudā, tostarp tādi faktori kā liela koncentrācija attiecībā uz atsevišķiem darījumu partneriem vai aktīvu veidiem, buferī esoši aktīvi, kas ir apgrūtināti vai aizņemti, kā arī likvīdo aktīvu denominācija valūtā, kas atšķiras no iestādes likviditātes vajadzībām. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī to apstiprināto likviditātes mehānismu gaidāmā vērtība, kurus var iekļaut kompensējošajā spējā.

382. Kompetentajām iestādēm (attiecīgā gadījumā) jāizvērtē iestādes pieņēmumu piemērotība attiecībā uz tās spēju piekļūt repo tirgiem un centrālās bankas finansējumam spriedzes periodā, tostarp attiecībā uz aktīvu piemērotību un pieejamību, lai tos izmantotu kā nodrošinājumu. Tām jāņem vērā, vai iestāde pārbauda savu piekļuvi tirgum, veicot pārdošanas vai repo darījumus periodiskā režīmā. Tāpat tām jāizvērtē iestādes pieņēmumi par laiku, kas nepieciešams likviditātes nodrošināšanai stresa apstākļos.

Uzraudzības likviditātes stresa testi

383. Kompetentajām iestādēm jāveic pašām savi likviditātes stresa testi, lai neatkarīgi novērtētu īstermiņa un vidēja termiņa likviditātes riskus. Stresa scenārijiem vajadzētu balstīties uz 30 dienu LCR stresa pieņēmumiem, bet kompetentās iestādes var paplašināt novērtējuma diapazonu, analizējot riskus 30 dienu periodā, kā arī periodā, kas ilgāks par 30 dienām, un mainīt LCR pieņēmumus, lai atspoguļotu riskus, kurus LCR nenosedz pietiekamā līmenī; Tajā vajadzētu iekļaut uzraudzības iestāžu stresa testu, apvienojot iestādei specifisko un tirgus mēroga stresa situāciju.

⁴⁵ Paraugprakse ir pieejama EBI ziņojumā: Likviditātes seguma rādītāja īstenošanas uzraudzība ES — Otrais ziņojums (EBA/REP/2021/07).

384. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes finansējuma risks un tas, vai vidēja termiņa un ilgtermiņa aktīvi un ārpusbilances posteņi atbilst dažādiem stabila finansējuma instrumentiem gan parastos, gan stresa apstākļos. Šis novērtējums ietver šādus elementus:

• a. iestādes finansējuma profila novērtējumu;
• b. finansējuma profila stabilitātes riska novērtējumu;
• c. faktiskās tirgus piekļuves novērtējumu;
• d. finansējuma risku gaidāmo pārmaiņu novērtējumu, pamatojoties uz iestādes finansēšanas plānu.

Iestādes finansējuma profila novērtēšana

385. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt iestādes finansējuma profila atbilstību, tostarp gan vidēja, gan ilgtermiņa līgumsaistību un uzvedības neatbilstību, attiecībā uz tās uzņēmējdarbības modeli, stratēģiju un vēlmi uzņemties risku. Tām jāņem vērā, vai iestādes vidēja termiņa un ilgtermiņa aktīvi un ārpusbilances posteņi ir atbilstoši segti ar virkni stabilu finansējuma instrumentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 413. pantu. Kompetentajām iestādēm jāatbalsta šis novērtējums, analizējot NSFR, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļā, un jānovērtē, vai par to ir ziņots pareizi.

386. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, kā jebkādi (vietējie) normatīvie un līgumiskie faktori, kas ietekmē finansējuma sniedzēju uzvedības raksturlielumus (piemēram, noteikumi par klīringu, „bail-in”, noguldījumu garantiju shēmām, jo tie var ietekmēt finansējuma sniedzēju uzvedību), ietekmē iestādes finansējuma profilu.

387. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai potenciālie trūkumi, kas izriet no iestādes finansējuma profila, piemēram, termiņu nesakritības, kas pārkāpj pieņemamas robežas, finansējuma avotu pārmērīgas koncentrācijas, pārmērīgi aktīvu apgrūtinājumi vai ilgtermiņa aktīvu nepiemērots vai nestabils finansējums, varētu izraisīt nepieņemamu finansējuma izmaksu pieaugumu un iestādes piekļuves finansējumam zaudēšanu. Jo īpaši, plānojot vai izstrādājot stresa scenārijus, rūpīgi jāizvērtē pieņēmumi par tāda finansējuma noturību, kas piesaistīts, izmantojot finanšu tehnoloģiju risinājumus vai mazāk tradicionālus kanālus, piemēram, tiešsaistes noguldījumu platformas.

Finansējuma profila stabilitātes riska novērtēšana

388. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā faktori, kas var samazināt finansējuma profila stabilitāti attiecībā uz aktīvu, ārpusbilances posteņu un saistību veidu un īpašībām. Tām jāņem vērā strukturālā termiņu neatbilstība starp aktīviem un pasīviem (ieskaitot jebkādu valūtas neatbilstību ietekmi), atbilstoši strukturālie finansējuma rādītāji (piemēram, aizdevumu un noguldījumu attiecība, klientu finansējuma deficīts un uzvedības faktoriem pielāgota termiņu skala), kā arī finansējuma raksturlielumi, kas no uzraudzības viedokļa varētu liecināt par paaugstinātiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem un bažām. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī zaudējumu ietekme uz finansējuma stabilitāti, ņemot vērā, ka finansējuma sniedzēji var reaģēt pat uz daudz mazākiem zaudējumiem nekā tie, kas apdraudētu kapitāla rādītājus.

389. Kompetentajām iestādēm jānovērtē riski, kas apdraud finansējuma profila ilgtspējību un rodas no finansējuma avotu koncentrācijas (jo īpaši attiecībā uz izmantoto finansējuma instrumentu veidu, konkrētiem finansējuma tirgiem, atsevišķiem vai savstarpēji saistītiem darījumu partneriem). Piemēram, tām jāņem vērā to nozaru raksturlielumi, kuras iestāde apkalpo un kuras ir visbūtiskākās, un to, kā tas ietekmē iestādes finansējuma riska profilu, pievēršot īpašu uzmanību riskiem, kas saistīti ar cikliskām vai nestabilām nozarēm.

390. Kompetentajām iestādēm arī jāizvērtē risks, ka aktīvu apgrūtinājumam var būt negatīva ietekme uz tirgus vēlmi attiecībā uz iestādes beznodrošinājuma parādiem (kontekstā ar tirgus (-u), īpatnībām kurā iestāde darbojas, un iestādes darbības modeli).

Faktiskās tirgus piekļuves novērtēšana

391. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt informētām par iestādes faktisko piekļuvi tirgum, kā arī par pašreizējiem un turpmākiem draudiem šai piekļuvei tirgum, tostarp par traucējumiem piekļuvē ārvalstu valūtas tirgiem (tostarp idiosinkrātiskām). Novērtējumā tām jāņem vērā tas, cik lielā mērā iestāde lielā apmērā izmanto konkrētus tirgus vai darījumu partnerus (tostarp centrālajām bankām) salīdzinājumā ar šo tirgu / darījumu partneru kapacitāti, jebkuras būtiskas vai negaidītas izmaiņas parāda emisijā, risks, ka ziņas par iestādi var negatīvi ietekmēt tirgu (uztvere / uzticēšanās), un līdz ar to piekļuvi tirgum, un pazīmes, ka īstermiņa likviditātes riski var samazināt iestādes piekļuvi tās galvenajiem finansējuma tirgiem.

Finansējuma risku gaidāmo pārmaiņu novērtējumu, pamatojoties uz iestādes finansēšanas plānu

392. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt gaidāmās izmaiņas finansējuma riskos, pamatojoties uz iestādes finansēšanas plānu, un veidot viedokli par plāna īstenojamību (piemēram, atpakaļejošas pārbaudes, alternatīvu scenāriju apsvēršana).

393. Lai gūtu visaptverošu priekšstatu par iestādes likviditātes un finansējuma riska profilu un to savstarpējo saistību, kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē arī pārvaldības un riska pārvaldības sistēma, kas ir pamatā iestādes likviditātes un finansējuma riskam. Lai to panāktu, kompetentajām iestādēm jānovērtē:

• a. likviditātes risks, finansējuma stratēģija, kā arī likviditātes un finansējuma vēlme uzņemties risku;
• b. organizatoriskā struktūra, politika un procedūras;
• c. riska noteikšana, mērīšana, pārvaldība, uzraudzība un ziņojumu sniegšana;
• d. iestādes veiktā stresa testēšana attiecībā uz likviditāti/finansējumu;
• e. iekšējās kontroles sistēma likviditātes un finansējuma riska pārvaldībai;
• f. iestādes likviditātes ārkārtas situāciju plāni un atveseļošanas plāni;
• g. iestādes finansējuma plāni.

Likviditātes un finansējuma riska stratēģija un vēlme uzņemties risku

394. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai iestādei ir vadības struktūras apstiprināta pārdomāta, skaidri formulēta, dokumentēta un paziņota likviditātes/finansējuma riska stratēģija un vēlme uzņemties risku. Šajā novērtējumā kompetentajām iestādēm cita starpā jāņem vērā vadības struktūras loma likviditātes/finansējuma riska stratēģijas un vēlmes uzņemties risku (tostarp tās galveno pamatā esošo pieņēmumu) noteikšanā, apstiprināšanā un pārskatīšanā, šīs stratēģijas pienācīga īstenošana vadības struktūrā, kā arī tās piemērotība iestādei, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības modeli, vispārējo riska pielaidi, lomu finanšu sistēmā, finanšu stāvokli un finansēšanas spēju.

Organizatoriskā struktūra, politika un procedūras

395. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādei ir atbilstoša organizatoriskā struktūra un pārvaldības pasākumi likviditātes un finansējuma riska pārvaldībai, tostarp stabila ILAAP sistēma saskaņā ar šo pamatnostādņu 5. sadaļas 91. punktu. Turklāt tām jāizvērtē, vai iestāde ir ieviesusi atbilstošas mērīšanas un kontroles funkcijas, nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus un tehniskos resursus šo funkciju izstrādei un īstenošanai, kā arī nepieciešamo uzraudzības uzdevumu veikšanai. Likviditātes riska kontrole un sistēmu un procesu uzraudzība jākontrolē neatkarīgai funkcijai.

396. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādei ir atbilstoša politika un procedūras likviditātes un finansējuma riska pārvaldībai un vai tās atbilst iestādes vēlmei uzņemties likviditātes risku. Tas ietver izvērtējumu par to, vai politika un procedūras ir pienācīgi definētas, formalizētas un efektīvi darītas zināmas visā iestādē. Vadības struktūrai ir jāapstiprina un regulāri jāpārskata politikas un procedūras, un tās ir jāīsteno augstākajai vadībai.

397. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, cik atbilstoša ir iestādes pieeja tirgus piekļuves saglabāšanai tās nozīmīgajos finansējuma tirgos, tostarp jebkādi veiktie tirgus piekļuves pārbaudes pasākumi, kā arī iestādes pieeja pastāvīgas klātbūtnes uzturēšanai tirgos (konkrētām mazām iestādēm vai specializētiem biznesa modeļiem tirgus piekļuves pārbaudes var nebūt būtiskas), iestādes pieeju stipru attiecību veidošanai ar finansējuma sniedzējiem, kā arī jebkādus pierādījumus tam, ka iestādei arī stresa situācijās saglabātos nepārtraukta piekļuve tirgum. Riska noteikšana, mērīšana, pārvaldība, uzraudzība un ziņojumu sniegšana

398. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai iestādei ir piemērots regulējums un IT sistēmas, lai identificētu un mērītu likviditātes un finansējuma risku saskaņā ar iestādes lielumu, sarežģītību, vēlmi uzņemties risku un spēju uzņemties risku. Tām vajadzētu ņemt vērā šādus faktorus:

• a. vai iestāde ir īstenojusi atbilstošas metodes, lai projicētu naudas plūsmas atbilstošos laika posmos, veicot ierasto uzņēmējdarbību un stresa situācijās, un vispusīgi būtiska riska virzītājspēkos.
• b. vai iestāde izmanto atbilstošus galvenos pieņēmumus un metodikas, kas regulāri tiek pārskatīti, atzīstot mijiedarbību starp dažādiem riskiem (kredītu, tirgus, IRRBB u. c.), kas izriet gan no bilances, gan ārpusbilances posteņiem;
• c. vai iestāde izprot spēju piekļūt finanšu instrumentiem, lai kur tie tiek turēti, ņemot vērā jebkādus juridiskus, regulējošus un darbības ierobežojumus, kas attiecas uz to izmantošanu, ieskaitot, piemēram, aktīvu nepieejamību apgrūtinājumu dēļ dažādos laikposmos.

399. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādēm ir atbilstoša ziņošanas sistēma par likviditātes un finansējuma risku, par ko ir vienojusies augstākā vadība. Tām jāņem vērā informācijas sistēmu kvalitāte un iekšējās informācijas plūsmas, kas tiek izmantotas pārskatu sagatavošanai, kā arī tas, vai pārskati ir saprotami mērķauditorijai, precīzi un lietojami (piemēram, savlaicīgi, nav pārāk sarežģīti, atbilstoši pareizajai darbības jomai). Ziņojumi regulāri jāsniedz attiecīgiem saņēmējiem (piemēram, vadības struktūrai, augstākajai vadībai vai aktīvu un pasīvu komitejai).

400. Kompetentajām iestādēm vajadzētu vērtēt tekošās dienas likviditātes riska mērīšanas procesa atbilstību, jo īpaši attiecībā uz tām iestādēm, kas piedalās maksājumu, norēķinu un tīrvērtes sistēmās. Tām jāņem vērā, vai iestāde pienācīgi uzrauga un kontrolē naudas plūsmas un likvīdos resursus, kas pieejami dienas laikā radušos vajadzību apmierināšanai, kā arī prognozes par to, kad dienas laikā notiks naudas plūsmas, un vai iestāde veic atbilstošus specifiskus stresa testus attiecībā uz dienas laikā veiktajām operācijām, ņemot vērā arī nozares attīstības tendences (piemēram, iespēju veikt tūlītējus maksājumus).

401. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādei ir atbilstošs likviditātes un finansējuma rādītāju kopums. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā:

• a. vai rādītāji pienācīgi atspoguļo iestādes likviditātes riska profilu, tostarp likviditātes rezerves aktīvu diversifikācijas pakāpi un saskaņotību starp likvīdo aktīvu valūtas denomināciju un likviditātes izplūdes sadalījumu pa valūtām;
• b. vai rādītāji pienācīgi aptver galvenos likviditātes riska aspektus, kas saistīti ar potenciāliem pēkšņas likviditātes zuduma riskiem, piemēram, naudas izplūdes termiņu koncentrāciju (ņemot vērā arī jebkādu iespējamo saistību priekšlaicīgu izņemšanu) un centrālo banku atbalsta programmas;
• c. vai rādītāji ļauj identificēt iestādes strukturālās neaizsargātības saistībā ar finansējumu, tostarp jebkādu koncentrāciju konkrētos tirgos, valūtās, darījumu partneros un termiņos;
• d. vai rādītāji sniedz ieskatu par iestāžu finansējuma “pastāvību” (neatkarīgi no tā, kas ir paredzēts LCR vai NSFR), tostarp iedalījumu viendabīgās kategorijās saskaņā ar to riska īpašībām, un noguldījumu daļu, kas neietilpst garantijas/apdrošināšanas shēmas darbības jomā.

402. Iestādēm jāspēj pierādīt, ka rādītāji ir pienācīgi dokumentēti, periodiski pārskatīti, tiek izmantoti kā izejas dati iestādes vēlmes uzņemties risku noteikšanai, ir daļa no vadības ziņošanas un tiek izmantoti darbības limitu noteikšanai.

403. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestāde ir īstenojusi atbilstošu, ar likviditāti saistītu stresa testēšanu saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par iestāžu stresa testēšanu⁴⁶ :

• a. lai izprastu nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz savu riska pakļautību un spētu novērtēt savu likvīdo aktīvu, riska kompensēšanas spēju un finansējuma struktūras pietiekamību;
• b. lai segtu riskus, kas varētu materializēties dažādu veidu stresa scenāriju gadījumā, un/vai lai novērstu riskus, ko rada kontroles, pārvaldības vai citi trūkumi.

404. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā, vai šis regulējums ļauj iestādei:

• a. noteikt iestādes izdzīvošanas horizontu, ņemot vērā, tās esošo likviditātes rezervi un stabilus finansējuma avotus, kā arī ņemot vērā iestādes vēlmi uzņemties risku smagas, taču iespējamas likviditātes krīzes periodā;
• b. analizēt stresa scenāriju ietekmi uz konsolidēto grupas mēroga likviditātes pozīciju, un uz atsevišķu vienību un uzņēmējdarbības virzienu likviditātes pozīciju; un
• c. izprast, kur var rasties riski, neatkarīgi no tās organizatoriskās struktūras un centralizētas likviditātes riska pārvaldības pakāpes.

405. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka iestāde sniedz informāciju par dažādu veidu stresa scenāriju modelēto ietekmi (kā paskaidrots EBI pamatnostādnēs par iestāžu stresa testēšanu), kā arī veic vairākus jutīguma testus (ievērojot proporcionalitātes principu). Stresa scenāriji un tajos simulētie satricinājumi nedrīkst balstīties vienīgi uz pagātnes datiem, bet tajos jāizmanto arī hipotētiski stresa scenāriji, kas balstās uz ekspertu vērtējumu. Kompetentajām iestādēm jāanalizē, vai tiek apsvērti vismaz šādi scenāriji:

• a. īstermiņa un ilgtermiņa;
• b. iestādei specifiski un tirgus mēroga (notiek vienlaicīgi dažādos tirgos);
• c. a) un b) punktā minēto scenāriju kombinācija.

406. Svarīgs aspekts, ko kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā, novērtējot iestādes stresa testa sistēmu, ir hipotēzes stresa scenārija (-u) ietekmes modelēšana uz iestādes naudas plūsmu un uz kompensējošo spēju un izdzīvošanas horizontu, un vai modelēšana atspoguļo atšķirīgas ietekmes, kuras ekonomiskais stress var radīt gan uz iestādes aktīviem, gan uz tās ienākošām un izejošām naudas plūsmām.

407. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai iestāde pieņem konservatīvu pieeju, nosakot stresa testa pieņēmumus. Atkarībā no scenārija veida un nopietnības kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā vajadzētu apsvērt vairāku pieņēmumu piemērotību, jo īpaši:

• a. klientu bāzes finansējuma samazināšanās;
• b. nodrošinātā un nenodrošinātā kapitāla tirgus dalībnieku finansējuma samazinājums;
• c. korelācija starp finansējuma tirgiem un diversifikācija dažādos tirgos;
• d. papildu iespējamie ārpusbilances riska darījumi;
• e. finansējuma būtība (piemēram, ja finansējums sniedzējam ir atsaukšanas iespējas);
• f. jebkura iestādes kredītreitinga pasliktināšanās ietekme;
• g. ārvalstu valūtas konvertējamība un piekļuve ārvalstu valūtas tirgiem un korespondentbanku kontiem;
• h. spēja pārvest likviditāti starp vienībām, nozarēm un valstīm;
• i. aplēses par bilances pieaugumu nākotnē;
• j. reputācijas riska apsvērumu dēļ netieša nepieciešamība iestādei pārjaunot aktīvus un paplašināt vai saglabāt cita veida likviditātes atbalstu.

408. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai iestādes likviditātei specifiska stresa testa pārvaldības sistēma ir piemērota, un vai tā ir pareizi integrēta kopējā riska pārvaldības stratēģijā. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā:

• a. vai stresa pārbaužu apjoms un biežums, ir piemēroti iestādes raksturam un sarežģītībai, tās likviditātes riska darījumiem un relatīvai nozīmei finanšu sistēmā;
• b. vai stresa testa rezultāti ir integrēti iestādes stratēģiskās plānošanas procesā likviditātes un finansējuma nodrošināšanai, un ko izmanto, lai palielinātu likviditātes pārvaldības efektivitāti krīzes gadījumā, tostarp iestādes likviditātes ārkārtas situāciju un atveseļošanas plānā;
• c. vai iestādei ir piemērots atbilstošu riska faktoru noteikšanas process, lai veiktu stresa testus, ņemot vērā, visas būtiskās ievainojamības, kas var mazināt konkrētās iestādes likviditātes pozīciju;
• d. vai pieņēmumi un scenāriji tiek pārskatīti un atjaunināti pietiekami bieži;
• e. kur tiek novērtēta grupas likviditātes pārvaldība, vai iestāde pievērš pietiekamu uzmanību jebkādiem iespējamiem šķēršļiem likviditātes pārvešanai grupas ietvaros.

Likviditātes un finansējuma riska iekšējās kontroles sistēma

409. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādei ir spēcīga un visaptveroša iekšējo ierobežojumu un kontroles sistēma, kā arī stabili drošības pasākumi, lai mazinātu likviditātes un finansējuma risku saskaņā ar tās vēlmi uzņemties risku un nodrošinātu diversificētas finansējuma struktūras pieejamību. Tām jāņem vērā, vai ierobežojumu un kontroles sistēma ir atbilstoša iestādes sarežģītībai, lielumam un uzņēmējdarbības modelim, kā arī vai tā atspoguļo dažādus būtiskos likviditātes riska faktorus un likviditātes stresa testu rezultātus.

410. Kompetentajām iestādēm jāapsver, vai iestādei ir ierobežojumi, lai nodrošinātu atbilstību starp tās likvīdo aktīvu valūtas denomināciju un tās neto likviditātes aizplūšanas sadalījumu pa valūtām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punktu.

411. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai šos limitus apstiprina un regulāri pārskata iestādes kompetentās struktūras un vai tie tiek paziņoti visām attiecīgajiem uzņēmējdarbības virzieniem. Šis process, kā arī tas, kā iestāde uzrauga ierobežojumu ievērošanu un pārkāpumu eskalācijas procesu, ir skaidri jādokumentē tās procedūrās.

412. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai iestāde likviditātes riska kontroles sistēmas ietvaros ir ieviesusi atbilstošu iekšējo cenu noteikšanas sistēmu, kas ietver visas attiecīgās likviditātes izmaksas, ieguvumus un riskus. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā, vai transfertcenu noteikšanas mehānisms ļauj vadībai sniegt atbilstīgus stimulus likviditātes riska pārvaldībai un vai sistēma un tās kalibrēšana tiek pārskatīta un atjaunināta pienācīgi, ņemot vērā iestādes lielumu un sarežģītību. Turklāt kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādes politika attiecībā uz līdzekļu pārskaitījumu cenu noteikšanas (FTP) metodikas iekļaušanu iekšējā cenu noteikšanas sistēmā tiek izmantota, lai novērtētu un pieņemtu lēmumus par darījumiem ar klientiem (tas ietver abas bilances puses, piemēram, aizdevumu piešķiršanu un noguldījumu pieņemšanu).

413. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādei ir atbilstošas kontroles procedūras attiecībā uz likvīdo aktīvu rezervi, tostarp koncentrācijas ierobežojumi un atbilstoša pastāvīga uzraudzība, lai pārliecinātos par rezerves pietiekamību un izmaiņām tirgus apstākļos, kas varētu ietekmēt iestādes spēju ātri likvidēt savus aktīvus.

Likviditātes ārkārtas rīcības plāns

414. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai iestādes likviditātes ārkārtas situāciju plānā (LCP) ir pienācīgi noteiktas politikas, procedūras un rīcības plāni reaģēšanai uz būtiskiem iespējamiem traucējumiem iestādes spējā apmierināt savas likviditātes vajadzības un nodrošināt finansējumu. Tām vajadzētu ņemt vērā ārkārtas finansēšanas pasākumu saturu un apjomu, kas iekļauti LCP, un jo īpaši tādus faktorus kā:

• a. vai LCP adekvāti izskaidro pārvaldības pasākumus attiecībā uz tās aktivizēšanu un uzturēšanu;
• b. vai LCP atbilstoši atspoguļo iestādes likviditātes un finansējuma specifisko, kā arī plašāku riska profilu;
• c. vai iestādei ir ieviesta likviditātes agrīnās brīdināšanas rādītāju sistēma, tostarp tādi rādītāji, kas noteikti kā likviditātes rādītāji EBI pamatnostādnēs par atveseļošanas plāna rādītājiem un kas, visticamāk, ļaus iestādei savlaicīgi konstatēt tirgus apstākļu pasliktināšanos un ātri noteikt veicamās darbības;
• d. vai LCP skaidri apraksta, ka likviditātes seguma rādītāja likviditātes rezerves ir izstrādātas tā, lai tās izmantotu stresa gadījumā, pat ja tā rezultātā likviditātes seguma rādītāja vērtības būs zemākas par 100 %, tostarp to, ka tās ir daļa no gaidāmās likviditātes riska pārvaldības stresa apstākļos, ka turpmākie paziņojumi augstākajai vadībai tiek sniegti, ja ir sasniegtas noteiktās zemākās LCR vērtības. LCP ir skaidri jāatspoguļo un jāapraksta, kā likviditātes risks jāpārvalda stresa apstākļos, lai virzītos pēc iespējas tuvāk noteiktajiem LCR līmeņiem;
• e. vai LCP skaidri formulē visus būtiskos (potenciālos) finansējuma avotus, tostarp aptuvenās summas, kas pieejamas dažādiem likviditātes avotiem, un gaidāmo laiku, kas nepieciešams, lai iegūtu līdzekļus no tiem;
• f. vai pasākumi atbilst iestādes kopējai riska stratēģijai un vēlmei uzņemties likviditātes risku;
• g. pieņēmumu piemērotību attiecībā uz centrālās bankas finansējuma lomu iestādes LCP. Faktoru piemēri, kurus kompetentās iestādes var apsvērt, varētu ietvert iestādes viedokli par:

I. pašreizējo un turpmāko pieejamību potenciālajiem alternatīviem finansējuma avotiem, kas saistīti ar centrālās bankas aizdevumu programmu; II. aizdevumu iespēju veidi, pieņemams nodrošinājums un operacionālas procedūras piekļuvei centrālās bankas līdzekļiem; III. kādos apstākļos centrālās banka finansējums vajadzīgs, nepieciešamā summa, un periods, par kādu, iespējams, jāveic šāda centrālās bankas finansējuma izmantošana.

415. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai LCP aprakstītās darbības ir iespējamas attiecībā uz stresa scenārijiem, kuros tās paredzēts veikt. Tām vajadzētu ņemt vērā šādus faktorus:

• a. konsekvences līmeni un mijiedarbību starp iestādes ar likviditāti saistītajām spriedzes pārbaudēm, tās LCP, tās likviditātes agrīnās brīdināšanas rādītājiem un attiecīgā gadījumā tās ar likviditāti saistīto atveseļošanas plānu;
• b. vai LCP noteiktie pasākumi, visticamāk, ļaus iestādei atbilstoši reaģēt uz virkni iespējamo smagas likviditātes stresa scenāriju, tostarp uz iestādei raksturīgu un visam tirgum raksturīgu stresu, kā arī uz to iespējamo mijiedarbību; un vai LCP noteiktie pasākumi ir piesardzīgi kvantificēti, ņemot vērā likviditātes radīšanas spēju stresa apstākļos un to īstenošanai nepieciešamo laiku, kā arī ņemot vērā operacionālās prasības, piemēram, nodrošinājuma ieķīlāšanu centrālajā bankā.

416. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt iestādes pārvaldības sistēmas atbilstību attiecībā uz tās LCP. Tām vajadzētu ņemt vērā šādus faktorus:

• a. eskalācijas piemērotību un prioritāšu noteikšanas procedūras, sīki izklāstot, kad un kā katrs no pasākumiem var tikt un tam vajadzētu būt aktivizētam;
• b. vai iestādei ir atbilstoša politika un procedūras attiecībā uz saziņu iestādē un ar ārējām pusēm;
• c. konsekvences pakāpe starp LCP⁴⁷ un iestādes darbības nepārtrauktības plāniem.

Finansēšanas plāni

417. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai finansēšanas plāns ir iespējams un piemērots attiecībā uz iestādes raksturu, apjomu un sarežģītību, tās pašreizējo un plānoto darbību un tās likviditātes un finansējuma profilu. Tām vajadzētu ņemt vērā šādus faktorus:

• a. vai finansēšanas plānā ir ņemti vērā alternatīvi scenāriji. Kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība plāna noturībai, lai atbalstītu prognozētās uzņēmējdarbības darbības nelabvēlīgu scenāriju gadījumā;
• b. gaidāmās izmaiņas iestādes finansējuma profilā, kas rodas, izpildot finansēšanas plānu, un vai tas ir piemērots, ņemot vērā iestādes darbību un uzņēmējdarbības modeli;
• c. vai finansējuma plānojums atbalsta jebkurus nepieciešamos vai vēlamos uzlabojumus iestādes finansējuma profilā;
• d. savu viedokli par iestāžu plānoto tirgus darbību (izmaiņām) to jurisdikcijā vispārējā līmenī, un to, ko tas nozīmē individuāla finansēšanas plāna iespējamībai; un
• e. vai finansēšanas plāns ir:

I. integrēts ar iestādes vispārējo stratēģisko plānu;

II. atbilst uzņēmējdarbības modelim;

III. atbilst vēlmei uzņemties likviditātes risku;

418. Turklāt kompetentās iestādes var apsvērt:

• a. vai iestāde atbilstoši analizē un apzinās finansēšanas plāna piemērotību un atbilstību, ņemot vērā, iestādes pašreizējās likviditātes un finansējuma pozīcijas, un to gaidāmo attīstību. Kā daļu no šī, kompetentās iestādes var apsvērt, vai iestādes augstākā vadība var izskaidrot, kāpēc finansējuma plāns ir realizējams un, kur slēpjas tā trūkumi;
• b. iestādes politiku, kas nosaka, kādi finansējuma izmēri un kādi tirgi ir iestādei nozīmīgi (un vai tā ir pietiekama);
• c. laikposms, ko iestāde paredzējusi migrācijai uz citu finansēšanas profilu, ja nepieciešams vai vēlams, paturot prātā, ka var būt iesaistīti riski, ja migrācijas beidzamajā posmā tā ir vai nu pārāk ātra vai pārāk lēna;
• d. vai finansēšanas plānā ietvertas dažādas stratēģijas un skaidras pārvaldības procedūras savlaicīgai stratēģijas izmaiņu īstenošanai.

419. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt, vai iestādes finansēšanas plāns tiek atbilstoši īstenots. Kā minimums, tām vajadzētu ņemt vērā:

• a. vai finansēšanas plāns tiek pareizi dokumentēts un paziņot visiem attiecīgajiem darbiniekiem;
• b. vai finansēšanas plāns ir iekļauts iestādes ikdienas darbībās, jo īpaši finansējuma lēmumu pieņemšanas procesā.

420. Turklāt kompetentās iestādes var ņemt vērā to, vai iestāde spētu saskaņot finansēšanas plānu ar kompetentajām iestādēm sniegtajiem datiem finansēšanas plāna veidnē.

421. Kompetentajām iestādēm vajadzētu apsvērt iestādes procesu kvalitāti, kas saistīti ar finansēšanas plāna izpildes uzraudzību, un spēju savlaicīgi reaģēt uz novirzēm. Šajā novērtējumā kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā šādus faktorus:

• a. precizējumu kvalitāti (augstākai) vadībai par finansēšanas plāna izpildes pašreizējo statusu;
• b. vai finansēšanas plāns paredz alternatīvus atkāpšanās pasākumus, kas jāīsteno, ja ir izmaiņas tirgus apstākļos; un
• c. iestādes politiku un praksi par finansēšanas plāna regulāru pārskatīšanu, atpakaļejošo pārbaudi un aktualizēšanu, ja faktiskais finansējums būtiski atšķiras no finansēšanas plāna.

⁴⁶ EBA/GL/2018/04

⁴⁷ Gadījumā, ja LCP ir pilnībā integrēts atveseļošanas plānā, tas tiks iekļauts likviditātes ORC vērtējumā. Gadījumā, ja LCP nav iekļauts atveseļošanas plānā un abi dokumenti ir atsevišķi, LCP ir jāanalizē atsevišķi.

422. Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizveido viedoklis par iestādes likviditātes un finansējuma riskiem, kā arī par iestādes likviditātes resursu spēju šos riskus segt vai mazināt. Šis viedoklis jāatspoguļo secinājumu kopsavilkumā, kam pievienots likviditātes un finansējuma pietiekamības vērtējums, pamatojoties uz 17. tabulā norādītajiem apsvērumiem. Likviditātes un finansējuma pietiekamības vērtējumam jāatspoguļo kompetento iestāžu viedoklis par to, vai esošie likviditātes resursi nodrošina atbilstošu likviditātes un finansējuma risku segšanu. Kompetentās iestādes var apsvērt starpposma rādītāju izmantošanu likviditātes un finansējuma riska novērtēšanai, ja to uzskata par nepieciešamu.

423. Nosakot likviditātes un finansējuma pietiekamības vērtējumu, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāņem vērā likviditātes vispārējās atveseļošanas spējas vērtējums atveseļošanas plānošanā (vājš, adekvāts, ar iespējamu uzlabojumu iespēju, apmierinošs), kā noteikts EBI pamatnostādņu par vispārējo atveseļošanas spēju atveseļošanas plānošanā 41.– 43. punktā⁴⁸ . Vispārējās darbības atjaunošanas spējas vērtējuma apsvēršana saistībā ar likviditātes pietiekamību ir īpaši svarīga, ja vispārējais darbības atjaunošanas spējas vērtējums attiecībā uz likviditāti ir “vājš”.

⁴⁸ EBA/GL/2023/06

Specifisko kvantitatīvās likviditātes un finansējuma prasību noteikšana

430. Lai atbalstītu likviditātes un finansējuma pietiekamības novērtēšanu un, ja tas tiek uzskatīts par potenciāli nepieciešamu, kalibrētu konkrētas kvantitatīvās prasības (piemēram, jebkuru no iepriekš 18. tabulā minētajiem kvantitatīvajiem rādītājiem), kompetentajām iestādēm jāuzskata uzraudzības likviditātes un finansējuma atsauces rādītājus par kvantitatīviem instrumentiem. Tos vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu piesardzīgu, konsekventu, pārskatāmu un salīdzināmu kritēriju, ar ko aprēķināt un salīdzināt konkrētas kvantitatīvas likviditātes prasības iestādēm ar līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem un riska profiliem. Izstrādājot uzraudzības kritērijus, kompetentajām iestādēm jāizmanto uzraudzības novērtējums par likviditātes un finansējuma riskiem, kā arī uzraudzības likviditātes stresa testu rezultāti.

431. Kompetentajām iestādēm jāizmanto iestādes uzņēmējdarbības modelim visatbilstošākais kritērijs, piemērojot kritēriju iznākumam spriedumu, lai vajadzības gadījumā ņemtu vērā ar uzņēmējdarbības modeli saistītus apsvērumus. Ja kompetentās iestādes ņem vērā uzraudzības kritērijus, nosakot specifiskas likviditātes prasības, tām vajadzētu iestādei izskaidrot motīvus un vispārējos pamatprincipus, uz kuriem balstās kritēriji. 432. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt jebkuru kritēriju piemērotību, ko piemēro iestādēm, un tos pastāvīgi pārskatīt un atjaunināt, ņemot vērā to izmantošanas pieredzi.

433. Galvenais kompetentās iestādes kritērija elements, lai aprēķinātu īpašās kvantitatīvās likviditātes un finansējuma prasības, būs dati, kas iegūti, izmantojot uzraudzības pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu par likviditāti un par stabilu finansējumu individuāli un konsolidēti un par papildu likviditātes uzraudzības rādītājiem.

434. Zemāk ir daži piemēri no iespējamajām pieejām:

• a. 1. piemērs. Iestādei, kuras sākotnējais likviditātes rezerves apjoms ir 1 200 miljoni eiro, tiek prognozēti kumulatīvie ieplūdes un izplūdes apjomi, kas aprēķināti stresa apstākļos, piecu mēnešu laika periodā. Šajā laika periodā, iestāde izmanto likviditātes rezervi katru reizi, kad ieplūde nesasniedz aizplūdi. Rezultāts ir tāds, ka saskaņā ar noteiktajiem stresa apstākļiem, iestāde varētu izdzīvot četrus ar pusi mēnešus, kas ir ilgāk par uzraudzības iestāžu noteikto minimālo izdzīvošanas periodu (šajā piemērā – trīs mēneši):