8.2. Piemītošā likviditātes riska novērtējums

372. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes īstermiņa un vidēja termiņa likviditātes risks atbilstīgos laika posmos, tai skaitā vienas dienas perioda ietvaros, lai nodrošinātu, ka iestāde uztur pietiekamas likviditātes rezervju līmeņus, gan parastos, gan stresa apstākļos. Šis novērtējums ietver šādus elementus:

a. likviditātes vajadzību novērtējums īstermiņā un vidējā termiņā;
b. tekošās dienas likviditātes riska novērtējums;
c. likviditātes rezervju un kompensējošās spējas novērtējums;
d. uzraudzības iestāžu likviditātes stresa testi.

373. Lai novērtētu likviditātes vajadzības, rezerves un kompensējošo spēju normālos apstākļos, kompetentajām iestādēm analīze jāpamato ar datiem no pārskatu veidlapām par papildu uzraudzības rādītājiem, kā norādīts ITS par uzraudzības pārskatiem. Novērtējot likviditātes vajadzības stresa apstākļos, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā arī darbības, ko iestādes var veikt, lai saglabātu savu reputāciju/franšīzi. Jāņem vērā reputācijas ietekme uz lieliem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darījumu partneriem, tostarp tiem, kas varētu rasties, izmantojot sociālos vai citus kanālus. Kompetentās iestādes var veikt mazāk detalizētu tekošās dienas likviditātes riska novērtēšanu un likviditātes stresa testēšanu, ja šie riska avoti nav tik būtiski, jo īpaši 3. un 4. kategorijas iestādēm, un ņemot vērā ILAAP rezultātus.

Likviditātes vajadzību novērtēšana īstermiņā un vidējā termiņā

374. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes likviditātes vajadzības īstermiņā un vidējā termiņā gan parastos, gan stresa apstākļos. Tām jāņem vērā ietekme uz iestādes likviditātes vajadzībām stresa apstākļos pirms 30 dienām, piemēram, laikposmā no 30 dienām līdz 3 mēnešiem, kā arī pēc, piemēram, trim līdz divpadsmit mēnešiem, kad pastāv smagi, bet ticami stresa apstākļi, kas ietver gan specifiskus, gan visam tirgum raksturīgus, gan kombinētus satricinājumus. Kompetentajām iestādēm arī jāanalizē likviditātes vajadzību apjoms, atrašanās vieta un valūta, kā arī satricinājumu atsevišķā ietekme dažādās būtiskajās valūtās, lai ņemtu vērā valūtas konvertējamības risku un risku, ka varētu rasties traucējumi piekļuvē ārvalstu valūtas tirgiem (ieskaitot specifiskus apstākļus, piemēram, piekļuves zaudēšanu korespondentbankas kontam, kas denominēts ārvalstu valūtā).

375. Kompetentajām iestādēm jāatbalsta īstermiņa likviditātes riska novērtēšana, analizējot LCR, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61, tostarp pārbaudot, vai LCR tiek pareizi aprēķināts un paziņots un vai tas atbilstoši atspoguļo iestādes likviditātes vajadzību segumu. Kompetentajām iestādēm arī jānovērtē, vai iestādes periodiski pārbauda savu spēju katru dienu ziņot par LCR, lai pārliecinātos, ka iestādes vajadzības gadījumā spēs sniegt ticamus datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantu.

376. Novērtējot satricinājumu ietekmi uz iestādes likviditātes vajadzībām, kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā visus iestādes likviditātes riska būtiskos avotus, jo īpaši:

a. iespējamība, ka jebkura piemērojamā ES regulatīvā prasība varētu nepietiekami precīzi noteikt iestādes likviditātes vajadzības gadījumā, kad tiek piemērots attiecīgajai prasībai paredzētais stresa scenārijs, tostarp gadījumos, kad termiņi ir īsāki par 30 dienām;
b. riski, kas saistīti ar vairumtirdzniecības darījumu partneriem attiecībā uz bilances posteņiem un finansējuma koncentrāciju. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā tāda finansējuma svārstīgums, ko sniedz darījumu partneri, kuri visi pieder visbūtiskākajām apkalpotajām nozarēm un iespējamiem kaitīgās ietekmes riskiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība ir jāpievērš finansējumam, kas apkopots, izmantojot jaunus uzņēmējdarbības virzienus un izplatīšanas kanālus, kā arī no klientiem, kuri veic darbības, kas rada paaugstinātu riska līmeni (kriptoaktīvu emitenti un pakalpojumu sniedzēji);
c. riski, kas rodas saistībā ar iespējamām naudas plūsmām/ārpusbilances posteņiem (piemēram, kredītlīnijām, papildu nodrošinājuma pieprasījumiem) un darbībām (piemēram, likviditātes atbalsts nekonsolidētiem īpašam nolūkam izveidotiem uzņēmumiem, kas pārsniedz līgumiskās saistības;
d. līdzekļu ieplūdi un aizplūdi uz bruto pamata, kā arī neto pamata: ja pastāv ļoti augsta ieplūde un aizplūde, kompetentajām iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību iestādes riskam, ja ieplūde netiek saņemta, kad paredzēts, pat tad, ja ir ierobežots neto aizplūdes risks;
e. riskus, kas rodas saistībā ar mazumtirdzniecības darījumu partneriem, tostarp finansējuma koncentrāciju. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jāizmanto mazumtirdzniecības noguldījumu klasifikācijas dažādās riska kategorijās metodika saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. un 25. pantu;
f. risku, ka pārmērīgs risks vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējuma profilā negatīvi ietekmēs darījumu partneru uzvedību, kas saistīti ar īstermiņa likviditātes pozīciju;
g. risku, kas rodas saistībā ar fiduciāriem noguldījumiem⁴⁵ .

377. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka, novērtējot iestādes īstermiņa likviditātes vajadzības, tiek ņemta vērā digitalizācijas ietekme (tostarp, piemēram, tūlītējie maksājumi) un iespēja, ka informācijas izplatīšanās sociālajos tīklos var paātrināt naudas izņemšanu stresa scenārijā. Tekošās dienas likviditātes riska novērtējums

378. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes pakļautība tekošās dienas likviditātes riskam izvēlētajā laika periodā. Attiecībā uz visām pārējām iestādēm, ja šo riska avotu uzskata par būtisku, šajā novērtējumā jāiekļauj vismaz novērtējums par tekošās dienas likviditāti, kas ir pieejama vai pieejama parastos apstākļos, kā arī finanšu vai operacionālā stresa apstākļos (piemēram, IT traucējumi, juridiskie ierobežojumi līdzekļu pārskaitīšanai, piekļuves korespondentbankas pakalpojumiem un/vai tīrvērtes pakalpojumiem apturēšana/izbeigšana attiecībā uz valūtām, precēm vai instrumentiem, kas ir nozīmīgi iestādei). Šajā sakarā jo īpaši jāņem vērā tas, ka stresa situācijās iestādes palielinātās dienas laikā nepieciešamās nodrošinājuma prasības var ierobežot tās spēju nepieciešamības gadījumā izmantot likviditātes rezervi, lai segtu stresa apstākļos radušos naudas aizplūdes.

379. Jurisdikcijām, kurās ziņošana par dienas risku vēl nav pieejama, kompetentajām iestādēm jāpaļaujas uz pašas iestādes tekošās dienas likviditātes riska analīzi.

Likviditātes rezervju un kompensējošās spējas novērtējums

380. Kompetentajām iestādēm viena mēneša laikā, kā arī dažādos laika termiņos (iespējams, līdz pat vienam gadam, tostarp vienas dienas termiņā) jāizvērtē iestādes likviditātes rezerves un pretlīdzsvarošanas spējas pietiekamība, ņemot vērā to aktīvu raksturlielumus, kas tiek aplūkoti dažādos stresa scenārijos. Novērtējumā jāņem vērā likvīdo aktīvu klasifikācija un kvalitāte (kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61), to atbilstība vispārējām un operacionālajām prasībām attiecībā uz augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem un tas, vai likviditātes rezerve un kompensējošā spēja atbilst iestādes vēlmei uzņemties risku.

381. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā faktori, kas stresa periodā varētu samazināt iestādes spēju savlaicīgi pārvērst savus likvīdos aktīvus naudā, tostarp tādi faktori kā liela koncentrācija attiecībā uz atsevišķiem darījumu partneriem vai aktīvu veidiem, buferī esoši aktīvi, kas ir apgrūtināti vai aizņemti, kā arī likvīdo aktīvu denominācija valūtā, kas atšķiras no iestādes likviditātes vajadzībām. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī to apstiprināto likviditātes mehānismu gaidāmā vērtība, kurus var iekļaut kompensējošajā spējā.

382. Kompetentajām iestādēm (attiecīgā gadījumā) jāizvērtē iestādes pieņēmumu piemērotība attiecībā uz tās spēju piekļūt repo tirgiem un centrālās bankas finansējumam spriedzes periodā, tostarp attiecībā uz aktīvu piemērotību un pieejamību, lai tos izmantotu kā nodrošinājumu. Tām jāņem vērā, vai iestāde pārbauda savu piekļuvi tirgum, veicot pārdošanas vai repo darījumus periodiskā režīmā. Tāpat tām jāizvērtē iestādes pieņēmumi par laiku, kas nepieciešams likviditātes nodrošināšanai stresa apstākļos.

Uzraudzības likviditātes stresa testi

383. Kompetentajām iestādēm jāveic pašām savi likviditātes stresa testi, lai neatkarīgi novērtētu īstermiņa un vidēja termiņa likviditātes riskus. Stresa scenārijiem vajadzētu balstīties uz 30 dienu LCR stresa pieņēmumiem, bet kompetentās iestādes var paplašināt novērtējuma diapazonu, analizējot riskus 30 dienu periodā, kā arī periodā, kas ilgāks par 30 dienām, un mainīt LCR pieņēmumus, lai atspoguļotu riskus, kurus LCR nenosedz pietiekamā līmenī; Tajā vajadzētu iekļaut uzraudzības iestāžu stresa testu, apvienojot iestādei specifisko un tirgus mēroga stresa situāciju.

⁴⁵ Paraugprakse ir pieejama EBI ziņojumā: Likviditātes seguma rādītāja īstenošanas uzraudzība ES — Otrais ziņojums (EBA/REP/2021/07).

1. Pārskats

Nosaukums	Regulējums
372. Competent authorities should assess the institution’s short- and medium-term liquidity risk …	Competent authorities should assess the institution’s short- and medium-term liquidity risk over an appropriate set of time horizons, including intraday periods, to ensure that the institution maintains adequate levels of liquidity buffers, under both normal and stressed conditions. This assessment includes the following elements: a. evaluation of liquidity needs in the short and medium term; b. evaluation of intraday liquidity risk; c. evaluation of liquidity buffer and counterbalancing capacity; d. supervisory liquidity stress testing.
373. For the assessment of liquidity needs, buffers and counterbalancing capacity under normal …	For the assessment of liquidity needs, buffers and counterbalancing capacity under normal conditions, competent authorities should support the analysis with evidence from the reporting templates for additional monitoring metrics as specified in the ITS on supervisory reporting. When assessing liquidity needs in stressed conditions, competent authorities should also consider actions the institutions may take to preserve its reputation/franchise. This should consider reputational effects on large wholesale and retail counterparties including those potentially triggered via social or other channels. Competent authorities may perform less granular intraday liquidity risk evaluation and liquidity stress testing, where this is justified by lower materiality of these sources of risk, especially for Category 3 and Category 4 institutions, and taking into account the results of the ILAAP. Evaluation of liquidity needs in the short and medium term
374. Competent authorities should assess the institution’s liquidity needs in the short and medium …	Competent authorities should assess the institution’s liquidity needs in the short and medium term under both normal and stressed conditions. They should take into account the effect on the institution’s stressed liquidity needs before 30 days, between for example 30 days and 3 months, and after for example three to twelve months of severe but plausible stresses covering idiosyncratic, market-wide and combined shocks. Competent authorities should also analyse the size, location and currency of the liquidity needs and the separate impacts of shocks in its different material currencies to reflect currency convertibility risk and the risk of possible disruptions in the access to foreign exchange markets (including idiosyncrasies such as, for example, the loss of access to a correspondent banking account denominated in a foreign currency).
375. Competent authorities should support the assessment of short-term liquidity risk by analysing …	Competent authorities should support the assessment of short-term liquidity risk by analysing the LCR, as specified in Commission Delegated Regulation (EU) 2015/61, including whether the LCR is correctly measured and reported and adequately identifies the institution’s coverage of liquidity needs. Competent authorities should also assess whether institutions are periodically testing their ability to report the LCR on a daily basis in order to make sure that institutions will be able to deliver reliable data in accordance with Article 414 of Regulation (EU) 575/2013 when needed.
376. In evaluating the impact of shocks on the institution’s liquidity needs, competent authorities …	In evaluating the impact of shocks on the institution’s liquidity needs, competent authorities should take into account all material sources of liquidity risk for the institution, in particular: a. the possibility that any applicable EU regulatory requirement would not adequately identify the institution’s liquidity needs in the event of the type of stress scenario used for the requirement, including where maturities are shorter than 30 days; b. risks arising in respect of wholesale counterparties regarding on-balance-sheet items and funding concentrations. Competent authorities should have regard to the volatility of funding provided by counterparties that all belong to the most material sectors serviced and potential contagion risks. In this respect, particular attention should be paid to funding gathered through new business lines and distribution channels, as well as from clients running activities bearing an increased level of risk (crypto-asset issuers and services providers); c. risks arising in respect of contingent cash flows/off-balance-sheet items (for example, credit lines, margin calls) and activities (for example, liquidity support for unconsolidated special-purpose vehicles beyond contractual obligations; d. inflows and outflows on a gross basis, as well as a net basis; where there are very large inflows and outflows, competent authorities should pay specific attention to the risk to the institution when inflows are not received when expected, even when the net outflow risk is limited; e. risks arising in respect of retail counterparties including funding concentrations. For this purpose, competent authorities should make use of the methodology on the classification of retail deposits into different risk buckets, pursuant to Articles 24 and 25 of Commission Delegated Regulation (EU) 2015/61; f. the risk that excessive risks in the medium- to long-term funding profile will adversely affect the behaviour of counterparties relevant to the short-term liquidity position; g. risk arising in the context of fiduciary deposits⁵⁴ . ⁵⁴ The best practices are available in the EBA report: Monitoring of liquidity coverage ratio implementation in the EU – Second report (EBA/REP/2021/07).
377. Competent authorities should ensure that their assessment of the institution’s short-term …	Competent authorities should ensure that their assessment of the institution’s short-term liquidity needs considers the impact of digitalisation (including for example instant payments) and potential for the spread of information on social media to increase the speed of withdrawals in a stressed scenario. Evaluation of intraday liquidity risk
378. Competent authorities should assess the institution’s exposure to intraday liquidity risk for …	Competent authorities should assess the institution’s exposure to intraday liquidity risk for a selected time horizon. This assessment should include, as a minimum, an evaluation of intraday liquidity available or accessible under normal conditions as well as under financial or operational stress (e.g. IT failures, legal constraints on the transfer of funds, suspension/termination of access to correspondent banking services and/or clearing services for currencies, commodities or instruments significant for the institution). This should particularly consider how in times of stress, an institution´s increased intraday collateral needs may limit its ability to use a liquidity buffer to cover stressed outflows when needed.
379. For those jurisdictions where reporting on intraday risk is not yet available, competent …	For those jurisdictions where reporting on intraday risk is not yet available, competent authorities may rely on the institution’s own analysis of intraday liquidity risk. Evaluation of liquidity buffer and counterbalancing capacity
380. Competent authorities should assess the adequacy of the institution’s liquidity buffer and …	Competent authorities should assess the adequacy of the institution’s liquidity buffer and counterbalancing capacity regarding the characteristics of the assets considered under different stress scenarios within a month as well as over different time horizons, potentially up to one year, including overnight. The assessment should include consideration of the classification and quality of liquid assets (as specified in the Commission Delegated Regulation (EU) 2015/61), their compliance with general and operational requirements for high-quality liquid assets, and whether the liquidity buffer and counterbalancing capacity are in line with the institution’s risk appetite.
381. Competent authorities should consider factors that might reduce the institution’s ability to …	Competent authorities should consider factors that might reduce the institution’s ability to monetise its liquid assets in a timely manner during a stress period including such as high concentrations with individual counterparties or type of assets, assets in the buffer that are encumbered or borrowed, and the denomination of liquid assets in a different currency to the institution’s liquidity needs. Competent authorities should also consider the likely value of committed liquidity facilities that may be included in the counterbalancing capacity.
382. Competent authorities should review (where applicable) the appropriateness of the …	Competent authorities should review (where applicable) the appropriateness of the institution’s assumptions concerning its ability to access repo markets and central bank funding in a stressed period, including regarding the suitability and availability of assets to serve as collateral. They should take into account whether the institution tests its market access by selling or repo-ing on a periodic basis. Equally they should review the institutions’ assumptions regarding time to liquidity under stress. Supervisory liquidity stress testing
383. Competent authorities should run their own liquidity stress tests to independently assess …	Competent authorities should run their own liquidity stress tests to independently assess short- and medium-term liquidity risks. Stress scenarios should be anchored to the 30-day LCR stress assumptions, but competent authorities may extend the scope of their assessment by exploring risks within 30 days as well as beyond 30 days, and altering LCR assumptions to reflect risks not adequately covered in the LCR. This should include a supervisory stress test combining institution-specific and market-wide stress.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

EBA -
EN: Guidelines and other publications of the European Banking Authority (EBA), https://www.eba.europa.eu/. © European Banking Authority. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged (EBA legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the versions published by the EBA are authoritative.

DE: Leitlinien und weitere Veröffentlichungen der Europäischen Bankenaufsichtsbehörde (EBA), https://www.eba.europa.eu/. © European Banking Authority. Wiedergabe mit Quellenangabe gestattet (Rechtlicher Hinweis der EBA). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Maßgeblich sind allein die von der EBA veröffentlichten Fassungen.