|
+V PIELIKUMS |
V PIELIKUMS
V PIELIKUMS
1. VIRSZEMES ŪDEŅU STĀVOKLIS 1.1. Kvalitātes faktori ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācijai 1.1.1. Bioloģiskie faktori Ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Hidroloģiskais režīms ūdens tecējuma daudzums un dinamika saistība ar gruntsūdens objektiem Upes nepārtrauktība Morfoloģiskie apstākļi upes dziļuma un platuma izmaiņas gultnes struktūra un substrāts krasta zonas struktūra Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Termiskie apstākļi Bagātināšanās ar skābekli Sāļums Paskābināšanās rādītāji Stāvoklis ar barības vielām 1.1.2. Bioloģiskie faktori Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Hidroloģiskais režīms ūdens tecējuma daudzums un dinamika ūdens apmaiņas periods saistība ar gruntsūdens objektu Morfoloģiskie apstākļi ezera dziļuma izmaiņas ezera gultnes apjoms, struktūra un substrāts ezera krasta struktūra Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Caurredzamība Termiskie apstākļi Bagātināšanās ar skābekli Sāļums Paskābināšanās rādītāji Stāvoklis ar barības vielām 1.1.3. Bioloģiskie faktori Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji Ihtiofaunas sastāvs un summārie rādītāji Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Morfoloģiskie apstākļi dziļuma izmaiņas gultnes apjoms, struktūra un substrāts paisuma–bēguma zonas struktūra Plūdmaiņu režīms saldūdens plūsma pakļaušana viļņu iedarbībai Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Caurredzamība Termiskie apstākļi Bagātināšanās ar skābekli Sāļums Stāvoklis ar barības vielām 1.1.4. Bioloģiskie faktori Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Morfoloģiskie apstākļi dziļuma izmaiņas krasta gultnes struktūra un substrāts paisuma–bēguma zonas struktūra Plūdmaiņu režīms valdošo straumju virziens pakļaušana viļņu iedarbībai Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus Caurredzamība Termiskie apstākļi Bagātināšanās ar skābekli Sāļums Stāvoklis ar barības vielām 1.1.5. Mākslīgi un stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti Kvalitātes faktori, kas piemērojami mākslīgiem un stipri pārveidotiem ūdens objektiem ir tie, kas piemērojami kādai no iepriekš minētajām dabīgo virszemes ūdeņu kategorijām, kura visprecīzāk atbilst attiecīgajam stipri pārveidotajam vai mākslīgajam ūdens objektam. 1.2. Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju normatīvās definīcijas 1.2. tabula Vispārēja definīcija upēm, ezeriem, pārejas ūdeņiem un piekrastes ūdeņiem
Še turpmāk ir dotas ekoloģiskās kvalitātes vispārīga definīcija. Klasifikācijas nolūkiem ekoloģiskā stāvokļa kvalitātes faktori katrai virszemes ūdeņu kategorijai ir tie, kas izklāstīti 1.2.1. līdz 1.2.4. tabulā turpmāk.
Ūdens resursus, kas atbilst tiem rādītājiem, kuri ir zemāki par vidējiem, klasificē kā sliktus vai bojātus. Ūdens resursus, kuros atklāj lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā attiecīgās bioloģiskās kopas būtiski neatbilst tām, kuras saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā sliktus. Ūdens resursus, kuros atklāj ļoti lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā nav sastopama liela daļa attiecīgo bioloģisko kopu, ko saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā bojātus. 1.2.1. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija upēm
Bioloģiskās kvalitātes faktori
Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori
Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
1.2.2. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija ezeriem
Bioloģiskās kvalitātes faktori
Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori
Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
1.2.3. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija pārejas ūdeņiem
Bioloģiskās kvalitātes faktori
Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori
Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
1.2.4. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija piekrastes ūdeņiem
Bioloģiskās kvalitātes faktori
Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori
Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
1.2.5. Maksimālā, laba un vidēja ekoloģiskā potenciāla definīcija stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem
▼M8 ————— 1.3. Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings Virszemes ūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu ekoloģiskās kvalitātes un ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un ļautu klasificēt ūdenstilpes piecās kategorijās, kas atbilst 1.2. punktā dotajām normatīvajām definīcijām. Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots virszemes ūdeņu monitoringa tīkls. Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu un operatīvā monitoringa programmu. Dalībvalstīm, iespējams, dažos gadījumos ir jāizveido izziņas monitoringa programmas. Dalībvalstis pārrauga parametrus, kuri norāda katra attiecīgā kvalitātes faktora stāvokli. Izraugoties parametrus bioloģiskās kvalitātes faktoriem, dalībvalstis identificē attiecīgo taksonomisko līmeni, kas vajadzīgs, lai panāktu pietiekamu ticamību un precizitāti kvalitātes faktoru klasifikācijā. Monitoringa programmu nodrošināto rezultātu ticamības līmeņa un precizitātes novērtējumu iekļauj plānā. Ja monitoringa tīkls ietver Zemes novērošanu un tālizpēti, nevis vietējus paraugu ņemšanas punktus, vai ietver citus novatoriskus paņēmienus, monitoringa tīkla kartē iekļauj informāciju par kvalitātes faktoriem un ūdens objektiem vai ūdens objektu grupām, kas ar šādām metodēm monitorēti. Norāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laika un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas un mērīšanas punktos. Ķīmisko piesārņojošo vielu monitoringā un jo īpaši skrīningā un ilgtermiņa novērtējumā dalībvalstis vajadzības gadījumā var pielietot pasīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka ar tām netiek pārāk zemu novērtēta to piesārņojošo vielu koncentrācija, kurām piemēro vides kvalitātes standartus, un tādējādi tiek ticami identificēta “laba stāvokļa nesasniegšana” un ka piemērotajiem vides kvalitātes standartiem atbilstošu ūdens, biotas vai sedimentu paraugu ķīmisko analīzi veic ikreiz, kad šādu nesasniegšanu konstatē. Ar tādiem pašiem nosacījumiem dalībvalstis var piemērot arī uz ietekmi balstītas monitoringa metodes. 1.3.1. Uzraudzības monitoringa projekts Mērķis Dalībvalstis izveido uzraudzības monitoringa programmas, lai nodrošinātu informāciju:
—
II pielikumā aprakstītās ietekmes novērtēšanas procedūras papildināšanai un apstiprināšanai,
—
lietderīgai un efektīvai turpmāko monitoringa programmu izstrādei,
—
dabas apstākļu ilglaicīgu izmaiņu novērtējumam,
—
ilglaicīgu izmaiņu, kuras izraisījušas antropogēna rakstura darbības, novērtējumam.
Šāda monitoringa rezultātus pārskata un kopīgi ar II pielikumā aprakstīto ietekmes novērtēšanas procedūru izmanto, lai noteiktu prasības monitoringa programmām pašreizējos un turpmākos upes baseina apsaimniekošanas plānos. Monitoringa vietu izvēle Uzraudzības monitoringu veic pietiekošam skaitam virszemes ūdenstilpju, lai sniegtu vispārējā virszemes ūdens resursu stāvokļa novērtējumu katrā satecē vai apakšsatecēs upju baseinu apgabalā. Izvēloties šīs ūdenstilpes, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgā gadījumā monitoringu veic vietās, kur:
—
ūdens tecējuma ātrums ir ievērojams upju baseinu apgabalā kopumā; tostarp vietās uz lielām upēm, kur sateces baseins pārsniedz 2 500 km2,
—
esošā ūdens apjoms, iekļaujot lielus ezerus un rezervuārus, ir ievērojams upju baseinu apgabalā,
—
dalībvalsts robežu šķērso ievērojamas ūdenstilpes,
—
vietas ir identificētas saskaņā ar Informācijas apmaiņas lēmumu 77/795/EEK, un
tādās citās vietās, kas vajadzīgas, lai novērtētu piesārņojošu vielu slodzi, kas tiek pārnesta pār dalībvalstu robežām un kas tiek pārnesta jūras vidē. Kvalitātes faktoru izvēle Uzraudzības monitoringu veic katrai monitoringa vietai viena gada laikposmā periodā, uz ko attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Uzraudzības monitorings aptver:
a)
parametrus, kas uzrāda visus bioloģiskās kvalitātes faktorus;
b)
parametrus, kas uzrāda visus hidromorfoloģiskās kvalitātes faktorus;
c)
parametrus, kas uzrāda visus vispārējos fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus;
d)
prioritārās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā;
e)
upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas. Tomēr, ja iepriekšējais uzraudzības monitorings ir apliecinājis, ka attiecīgā ūdenstilpe ir sasniegusi labu stāvokli, un, izskatot II pielikumā minēto cilvēka darbības ietekmi, nav pierādījies, ka ūdenstilpi skarošās ietekmes ir mainījušās, uzraudzības monitoringu veic reizi laikposmā, ko aptver trīs secīgi upju baseinu apsaimniekošanas plāni. 1.3.2. Operatīvais monitorings Operatīvo monitoringu veic visiem ūdensobjektiem, kurus, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē par tādiem, attiecībā uz kuriem ir risks, ka tie var neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, kā arī tiem ūdens objektiem, kuros tiek novadītas vai citādā veidā ienestas prioritārās vielas vai kuros ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas. Monitoringa punktus prioritārām vielām izvēlas, kā precizēts tiesību aktos, kuri nosaka attiecīgo vides kvalitātes standartu. Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz prioritārām vielām, kurām nav norādītas īpašas vadlīnijas, monitoringa punktus nosaka šādi:
—
noteiktu to ūdenstilpju stāvokli, kuras identificētas kā tādas, kurām ir risks nesasniegt vides aizsardzības mērķus,
—
novērtētu jebkādas izmaiņas šādu ūdenstilpju stāvoklī, kas notikušas pasākumu programmu rezultātā.
Programmu var grozīt upes baseina apsaimniekošanas plāna laika posmā, ņemot vērā informāciju, kas iegūta saskaņā ar II pielikuma vai šā pielikuma prasībām, jo īpaši lai ļautu samazināt ietekmes biežumu, ja konstatē, ka tā nav būtiska, vai ja ir likvidēts attiecīgais spiediens. Monitoringa vietu izvēle Operatīvo monitoringu veic visām ūdenstilpēm, kuras, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās var neatbilst 4. pantā paredzētajiem vides aizsardzības mērķiem, un tām ūdenstilpēm, kurās ieplūst prioritārā saraksta vielas. Monitoringa punktus prioritārā saraksta vielām izvēlas, kā precizēts tiesību aktos, kuri nosaka attiecīgo vides kvalitātes standartu. Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz prioritārām vielām, kurām nav norādītas īpašas vadlīnijas, monitoringa punktus nosaka šādi:
—
ūdenstilpēm, kuras apdraud ievērojams spiediens no stacionārajiem avotiem, ir pietiekošs skaits monitoringa punktu katrā ūdenstilpē, lai novērtētu stacionārā avota apjomu un ietekmi. Ja ūdenstilpe ir pakļauta vairāku stacionāro avotu spiedienam, monitoringa punktus var izvēlēties, lai novērtētu šo spiedienu apjomu un ietekmi kopumā,
—
ūdenstilpēm, kuras apdraud ievērojams spiediens no difūziem avotiem, ir pietiekošs skaits monitoringa punktu izvēlētajās ūdenstilpēs, lai novērtētu difūzā avota spiediena apjomu un ietekmi. Ūdenstilpes atlasa tā, lai tās būtu reprezentatīvas relatīvam difūzo avotu spiediena apdraudējumam un relatīvam riskam nesasniegt labu virszemes ūdeņu stāvokli,
—
ūdenstilpēm, kuras apdraud ievērojams hidromorfoloģisks spiediens, ir pietiekošs skaits monitoringa punkti izvēlētajās ūdenstilpēs, lai novērtētu hidromorfoloģiskā spiediena apjomu un ietekmi. Izvēlētās ūdenstilpes norāda hidromorfoloģiskā spiediena vispārējo ietekmi, kādai pakļautas visas ūdenstilpes.
Kvalitātes faktoru izvēle Lai novērtētu spiediena apjomu, kādam pakļautas virszemes ūdenstilpes, dalībvalstis apseko tos kvalitātes faktorus, kas norāda spiedienus, kādiem ūdenstilpe vai ūdenstilpes ir pakļautas. Lai novērtētu šā spiediena ietekmi, dalībvalstis attiecīgi apseko:
—
parametrus, kas norāda bioloģiskās kvalitātes faktoru vai faktorus, kas ir visjutīgākie pret spiedienu, kādam pakļautas ūdenstilpes,
—
visas prioritārās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos, un visas upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas, kas ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos,
—
parametrus, kas norāda hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoru, kas ir visjutīgākais pret identificēto spiedienu.
1.3.3. Izziņas monitorings Mērķis Izziņas monitoringu veic:
—
ja nav zināms kādu robežvērtību pārsniegšanas iemesls,
—
ja uzraudzības monitorings norāda, ka ūdenstilpei 4. pantā norādītos mērķus nevar sasniegt un operatīvais monitorings vēl nav noteikts, lai noskaidrotu cēloņus, kāpēc ūdenstilpe vai ūdenstilpes nevar sasniegt vides aizsardzības mērķus,
—
lai noskaidrotu nejaušas piesārņošanas apjomu un ietekmi,
un sniedz informāciju pasākumu programmas izveidei, lai sasniegtu vides aizsardzības mērķus un īpašus mērķus, kas vajadzīgi, lai novērstu nejaušas piesārņošanas sekas. 1.3.4. Monitoringa biežums Uzraudzības monitoringa perioda laikā monitoringa parametri, kas raksturo fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus jāpiemēro tik bieži kā noteikts turpmāk, ja vien nav pamatoti lielāki starplaiki, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un ekspertu slēdzienu. Bioloģiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoru kontrolei monitoringu veic vismaz reizi uzraudzības monitoringa laika posmā. Operatīvajam monitoringam jebkura parametra monitoringa biežumu nosaka dalībvalstis tā, lai tiktu nodrošināti pietiekami dati attiecīgā kvalitātes faktora stāvokļa ticamam novērtējumam. Saskaņā ar vadlīniju monitorings jāveic starplaikos, kas nepārsniedz tos, kas norādīti tālāk tabulā, ja vien nav pamatoti lielāki starplaiki, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un ekspertu slēdzienu. Biežumu izvēlas tā, lai nodrošinātu pieņemamu ticamības un precizitātes līmeni. Upes baseina apsaimniekošanas plānā norāda ticamības un precizitātes aprēķinus, kas iegūti ar monitoringa sistēmas palīdzību. Nepieciešamības gadījumā monitoringa biežumu pielāgo, lai ņemtu vērā parametru mainīgumu, kā pamatā ir gan antropogēni, gan dabīgi apstākļi. Laiku, kad veic monitoringu, izvēlas tā, lai ņemtu vērā vielu izmantošanas vai ūdens līmeņa sezonālo izmaiņu ietekmi uz monitoringa rezultātiem un tādējādi nodrošinātu to, ka rezultāti faktiski atspoguļo visas ūdens objekta izmaiņas, ko izraisījis antropogēns spiediens un klimata izmaiņas. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kuru koncentrācija varētu īsā laikā strauji palielināties to izmantošanas sezonālo svārstību dēļ, minētajos maksimālās koncentrācijas laikposmos nepieciešamības gadījumā monitoringu veic biežāk nekā attiecībā uz citām vielām, lai nodrošinātu, ka tiek iegūta pienācīga informācija par minēto vielu koncentrāciju.
1.3.5. Papildu monitoringa prasības aizsargātiem apgabaliem Iepriekš minētās monitoringa programmas papildina, lai izpildītu šādas prasības: Dzeramā ūdens ieguves punkti Virszemes ūdenstilpes, kas noteiktas 7. pantā, kuras nodrošina vairāk nekā vidēji 100 m3 dienā, nosaka kā monitoringa vietas, un tās ir pakļautas šādam papildu monitoringam, kas var būt vajadzīgs, lai izpildītu minētajā pantā noteiktās prasības. Šādās ūdenstilpēs apseko izplūdušās prioritārās vielas un visas pārējās vielas, kas izplūst ievērojamos daudzumos, kuras var ietekmēt ūdenstilpes stāvokli un kuras kontrolē saskaņā ar direktīvas par dzeramo ūdeni noteikumiem. Monitoringu veic saskaņā ar turpmāk norādīto biežumu:
Dzīvotne un sugu aizsardzības apgabali Ūdenstilpes, kas veido šos apgabalus, iekļauj iepriekš minētajā operatīvā monitoringa programmā, ja, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un uzraudzības monitoringu, tās identificē kā tādas, kurās pastāv risks nesasniegt 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus. Monitoringu veic, lai novērtētu attiecīgā būtiskā spiediena apjomu un ietekmi uz šīm ūdenstilpēm un, vajadzības gadījumā, lai novērtētu izmaiņas šādu ūdenstilpju stāvoklī pasākumu programmu rezultātā. Monitorings turpinās līdz apgabali atbilst ar ūdens resursiem saistītajām tiesību aktu prasībām, saskaņā ar kurām tie ir noteikti, un sasniedz 4. pantā noteiktos mērķus. 1.3.6. Metodes, kuras izmanto tipu parametru monitoringam, atbilst turpmāk uzskaitītajiem starptautiskajiem standartiem, ciktāl tie attiecas uz monitoringu, vai tādiem valsts vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošinās datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību. Bioloģiskās kvalitātes faktoru paraugu ņemšanas standarti Vispārīgas metodes izmantošanai kopā ar specifiskām metodēm, kas iekļautas standartos, kuri saistīti ar šādiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem:
Standarti attiecībā uz fitoplanktonu
Standarti attiecībā uz makrofītu un fitobentosu
Standarti attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem
Standarti attiecībā uz zivīm
Hidromorfoloģisko parametru standarti
Fizikālķīmisko parametru standarti Jebkādi attiecīgi CEN/ISO standarti 1.4. Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācija un noformēšana 1.4.1. Bioloģiskā monitoringa rezultātu salīdzināmība
i)
Dalībvalstis izveido monitoringa sistēmas, lai novērtētu bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības, kas precizētas katrai virszemes ūdeņu kategorijai vai stipri pārveidotiem vai mākslīgiem virszemes ūdens objektiem. Piemērojot tālāk izklāstīto procedūru stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem, atsauces uz ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem atzīst par atsaucēm uz ekoloģisko potenciālu. Šādās sistēmās var izmantot konkrētas sugas vai sugu grupas, kas ir reprezentatīvas kvalitātes faktoram kopumā.
ii)
Lai nodrošinātu šādu monitoringa sistēmu salīdzināmību, katras dalībvalsts pielietotās sistēmas rezultātus ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācijas nolūkā izsaka kā ekoloģiskās kvalitātes koeficientus. Šie koeficienti izsaka attiecību starp novēroto bioloģisko parametru vērtībām attiecīgajai virszemes ūdenstilpei un šo parametru vērtībām bāzes apstākļos, kas piemērojamas šai ūdenstilpei. Koeficientu izsaka kā skaitlisku vērtību starp nulli un vienu, kur augstus vides kvalitātes rādītājus reprezentē vērtības, kas tuvas vienam, bet sliktus ekoloģiskās kvalitātes rādītājus — nullei tuvas vērtības.
iii)
Katra dalībvalsts iedala ekoloģiskās kvalitātes koeficientu skalu monitoringa sistēmai katrai virszemes ūdeņu kategorijai piecās kategorijās no augstiem līdz sliktiem ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem, kas definēti 1.2. punktā, piešķirot skaitlisku vērtību katrai robežai starp kategorijām. Vērtību robežai starp augstu un labu rādītāju kategorijām un vērtību robežai starp labiem un vidējiem rādītājiem nosaka ar tālāk aprakstīto savstarpēji salīdzinošo kalibrēšanu.
iv)
Komisija atvieglo šo savstarpēji salīdzinošo kalibrēšanu, lai nodrošinātu to, ka šīs robežas starp kategorijām atbilst normatīvajām definīcijām 1.2. punktā un ir salīdzināmas dalībvalstu starpā.
v)
Šajā procesā Komisija sekmē informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, kuras rezultātā identificē vietu diapazonu katrā Kopienas ekoreģionā un šīs vietas veido savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas tīklu. Tīklu veido tās vietas, kas izvēlētas no katrā ekoreģionā esošo virszemes ūdenstilpju tipu diapazona. No katra izraudzītā virszemes ūdenstilpju tipa tīklā iekļauj vismaz divas vietas, kas atbilst robežai starp normatīvajām definīcijām augstiem un labiem rādītājiem, un vismaz divas vietas, kas atbilst robežai starp normatīvajām definīcijām labiem un vidējiem rādītājiem. Vietas izvēlas pēc ekspertu slēdziena, pamatojoties uz kopīgām pārbaudēm un visa pārējo pieejamo informāciju.
vi)
Katras dalībvalsts monitoringa sistēmu piemēro tām vietām savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas tīklā, kuras gan atrodas ekoreģionā, gan pieder virszemes ūdenstilpju tipam, kuram piemēros sistēmu, ievērojot šīs direktīvas prasības. Šīs piemērošanas rezultātus izmanto, lai noteiktu skaitliskās vērtības attiecīgām robežām starp kategorijām katras dalībvalsts monitoringa sistēmā.
vii)
Komisija sagatavo vietu reģistra projektu, lai izveidotu savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas tīklu. ►M8 ————— ◄ ▼M8 —————
ix)
Savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus, kā arī vērtības, kas dalībvalstu monitoringa sistēmu klasificēšanas vajadzībām noteiktas saskaņā ar i) līdz viii) punktu, publicē sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 21. pantu pieņemts īstenošanas akts. 1.4.2. Monitoringa rezultātu un ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ekoloģiskā potenciāla klasifikācijas noformēšana
i)
Virszemes ūdeņu kategorijām ūdenstilpes ekoloģiskās kvalitātes rādītājus veido zemākās no bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes monitoringa rezultātu vērtībām attiecīgajiem kvalitātes faktoriem, kas klasificēti saskaņā ar turpmāk dotās tabulas pirmo sleju. Dalībvalstis nodrošina karti katram upes baseinam, ilustrējot katras ūdenstilpes ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju, kas kodētas ar krāsām saskaņā ar tālāk dotās tabulas otro sleju, lai atspoguļotu ūdenstilpes ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju:
ii)
Stipri pārveidotiem un mākslīgiem ūdens objektiem to ekoloģiskā potenciāla klasifikāciju veido zemākās no bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes monitoringa rezultātu vērtībām attiecīgajiem kvalitātes faktoriem, kas klasificēti saskaņā ar tālāk dotās tabulas pirmo sleju. Dalībvalstis nodrošina karti katram upes baseinam, ilustrējot katra ūdens objekta ekoloģiskā potenciāla klasifikāciju ar krāsām, kas attiecībā uz mākslīgiem ūdens objektiem noteikta saskaņā ar turpmāk sniegtās tabulas otro sleju un attiecībā uz stipri pārveidotiem ūdens objektiem — saskaņā ar tabulas trešo sleju:
iii)
Līdzīgi dalībvalstis ar melnu punktu kartē norāda tos ūdens objektus, kur nesekmīgu mēģinājumu pamatā sasniegt labus rādītājus vai labu ekoloģisko potenciālu ir neatbilstība vienam vai vairākiem vides kvalitātes standartiem, kas noteikti šim ūdens objektam attiecībā uz īpašām sintētiskām un nesintētiskām piesārņojošām vielām (saskaņā ar dalībvalsts noteikto atbilstības režīmu).
iv)
Dalībvalstis var iesniegt papildu kartes, kurās atsevišķi sniegta ekoloģiskās kvalitātes informācija par vienu vai vairākiem šādiem kvalitātes faktoriem:
—
bioloģiskie faktori,
—
hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus,
—
fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus.
Dalībvalstis var arī iesniegt kartes vai tabulas, kurās norādīta minēto kvalitātes faktoru izmaiņu pakāpe salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas ciklu. 1.4.3. Monitoringa rezultātu un ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšana Ūdens objektu reģistrē kā tādu, kas atbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, ja tam ir labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kā definēts2. panta 24. punktā. Pretējā gadījumā objektu reģistrē kā tādu, kas neatbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.
Dalībvalstis nodrošina karti katras upes baseina apkārtnei, norādot katras dzīvotnes ķīmiskos rādītājus, krāsu kodu saskaņā ar otro aili turpmāk dotajā tabulā, kas atspoguļo ūdens dzīvotnes ķīmiskās kvalitātes rādītājus:
Dalībvalstis var iesniegt papildu kartes, kurās sniegta informācija par ķīmiskās kvalitātes rādītājiem vienai vai vairākām šādām vielām, atsevišķi no informācijas par pārējām Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā norādītajām vielām:
a)
prioritārās vielas, kuras Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā identificētas kā vielas, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas (uPBT);
b)
saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta 2. punktu Komisijas veiktā pēdējā pārskatīšanā jaunidentificētās prioritārās vielas;
c)
prioritārās vielas, kurām pēdējā atbilstīgi šīs direktīvas 16. panta 2. punktam veiktajā pārskatīšanā noteikti pārskatīti un stingrāki VKS;
d)
vielas, kas identificētas kā upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas saskaņā ar Direktīvas 2008/105/EK 8.d pantu un rezultātiem, kuri gūti saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu veiktajos novērtējumos par spiedienu un ietekmi uz virszemes ūdens objektiem. Dalībvalstis vielām, kas minētas pirmās daļas a) līdz d) punktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos var arī norādīt apmēru jebkādām novirzēm no VKS vērtības. Dalībvalstis, kas sniedz šādas papildu kartes, cenšas nodrošināt to savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī. 2. GRUNTSŪDEŅI 2.1. Gruntsūdeņu kvantitatīvie rādītāji 2.1.1. Kvantitatīvo rādītāju klasifikācijas parametri Gruntsūdeņu līmeņa režīms 2.1.2. Kvantitatīvo rādītāju definīcija
2.2. Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju monitorings 2.2.1. Gruntsūdeņu līmeņa monitoringa tīkls Gruntsūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 7. un 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izstrādā tā, lai tas nodrošinātu ticamu kvantitatīvo rādītāju novērtējumu visām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, tostarp pieejamo gruntsūdeņu resursu novērtējumu. Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots gruntsūdeņu monitoringa tīkls. Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot Zemes novērošanas metodes vai tālizpēti, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laika un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos. 2.2.2. Monitoringa vietu blīvums Tīkls ietver pietiekamu skaitu raksturīgu monitoringa punktu, lai novērtētu gruntsūdeņu līmeni katrā gruntsūdeņu tilpē vai tilpju grupā, ņemot vērā izmaiņas pievadīšanā īsākā un garākā laika posmā, un jo īpaši attiecībā uz:
—
gruntsūdens tilpēm, kas identificētas kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, nodrošinātu pietiekamu monitoringa punktu blīvumu, lai novērtētu ieguves un izplūšanas ietekmi uz gruntsūdeņu līmeni,
—
gruntsūdens tilpēm, kuru gruntsūdeņi šķērso dalībvalsts robežas, nodrošinātu pietiekamu skaitu monitoringa punktu, lai novērtētu gruntsūdeņu plūsmas virzienu un ātrumu pāri dalībvalsts robežai.
2.2.3. Monitoringa biežums Novērojumu biežums ir pietiekams, lai ļautu novērtēt katras gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas kvantitatīvos rādītājus, ņemot vērā izmaiņas gruntsūdens pievadīšanā īsākā un garākā laika posmā. Jo īpaši attiecībā uz:
—
gruntsūdens tilpēm, kas identificētas kā tādas, kurās pastāv risks, kas tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķus, nodrošināt pietiekamu mērījumu biežumu, lai novērtētu ieguves un izplūšanas ietekmi uz gruntsūdeņu līmeni,
—
gruntsūdens tilpēm, kuru gruntsūdeņi šķērso dalībvalsts robežas, nodrošinātu pietiekamu mērījumu biežumu, lai novērtētu gruntsūdeņu plūsmas virzienu un ātrumu pāri dalībvalsts robežai.
2.2.4. Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju interpretēšana un noformēšana Rezultātus, ko iegūst no gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas monitoringa tīkla, izmanto, lai novērtētu šīs tilpes vai tilpju kvantitatīvos rādītājus. Saskaņā ar 2.5. punktu dalībvalstis nodrošina karti, kurā atspoguļots iegūtais gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju novērtējums, kas kodēts ar krāsām saskaņā ar turpmāk minēto režīmu: labi : zaļš, vāji : sarkans. 2.3. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji 2.3.1. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanas parametri Vadītspēja Piesārņojošo vielu koncentrācija
2.3.2. Labu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija
2.4. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings 2.4.1. Gruntsūdeņu monitoringa tīkls Gruntsūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 7. un 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un noteiktu ilglaicīgu antropogēni ierosinātas augšupejošas tendences piesārņojošu vielu klātbūtnei. Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu. Šīs programmas rezultātus izmanto, lai izveidotu operatīvā monitoringa programmu, kas piemērojama atlikušajā plāna laika posmā. Monitoringa programmu nodrošināto rezultātu ticamības līmeņa un precizitātes novērtējumu iekļauj plānā. Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot Zemes novērošanu vai tālizpēti, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laika un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos. 2.4.2. Uzraudzības monitorings Mērķis Uzraudzības monitoringu veic, lai:
—
papildinātu un apstiprinātu ietekmes novērtēšanas procedūru,
—
nodrošinātu informāciju, kura izmantojama gan dabīgo apstākļu, gan antropogēnu darbību rezultātā izraisīto ilglaicīgo tendenču novērtēšanai.
Monitoringa vietu izvēle Izvēlas pietiekošu skaitu monitoringa vietu katrai no turpmāk minētajām:
—
ūdenstilpēm, kuras identificē kā apdraudētas pēc raksturojuma, kas veikts saskaņā ar II pielikumu,
—
ūdenstilpēm, kas šķērso dalībvalsts robežu.
Parametru izvēle Izvēlētajās gruntsūdens tilpēs apseko šādu pamata parametru kopumu:
—
skābekļa saturs,
—
pH vērtība,
—
vadītspēja,
—
nitrāti,
—
amonijs.
Ūdenstilpēm, kuras saskaņā ar II pielikumu identificē kā tādas, kurās ir ievērojams risks, ka tās neatbilst labiem rādītājiem, apseko arī tos parametrus, kuri norāda uz minēto nelabvēlīgo ietekmi. Pārrobežu ūdenstilpēm apseko arī tos parametrus, kas attiecas uz jebkādu iespējamo gruntsūdeņu plūsmas izmantojuma aizsargāšanu. 2.4.3. Operatīvais monitorings Mērķis Operatīvo monitoringu veic laika posmos starp uzraudzības monitoringa programmām, lai:
—
noteiktu ķīmiskās kvalitātes rādītājus visām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, kuras noteiktas kā apdraudētas,
—
noteiktu jebkādu ilglaicīgu jebkādas piesārņojošas vielas pieauguma tendenci, ko izraisījusi antropogēna rakstura darbība.
Monitoringa vietu izvēle Operatīvo monitoringu veic visām tām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, kas, pamatojoties gan uz saskaņā ar II pielikumu veikto ietekmes novērtēšanu, gan uzraudzības monitoringu, ir identificētas kā tādas, kurās pastāv risks nesasniegt 4. pantā noteiktos mērķus. Monitoringa vietu izvēle arī atspoguļo šīs vietas raksturīgo monitoringa datu novērtējumu un attiecīgās gruntsūdens tilpes vai tilpju kvalitāti. Monitoringa biežums Operatīvo monitoringu veic laikposmos starp uzraudzības monitoringa programmām tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai noteiktu attiecīgo spiedienu ietekmi, tostarp attiecīgā gadījumā vielu izmantošanas sezonālo izmaiņu ietekmi un pievadīšanas īstermiņa un ilgtermiņa izmaiņu iespējamo ietekmi uz ķīmiskā stāvokļa parametriem, un vismaz reizi gadā, ja vien tehniskās zināšanas un ekspertu viedoklis nepamato retāku operatīvo monitoringu, jo īpaši, ja var pierādīt, ka vairākus gadus pēc kārtas attiecībā uz konkrētu parametru nav konstatēts nekāds pārsniegums vai ilgstoša augšupejoša tendence. 2.4.4. Piesārņojošo vielu tendenču identifikācija Dalībvalstis izmanto datus, kas iegūti gan uzraudzības, gan operatīvajā monitoringā, lai identificētu ilglaicīgas antropogēna rakstura darbības ierosinātas augšupejošas tendences piesārņojošu vielu koncentrācijās un mazinātu šādas tendences. Identificē bāzes gadu vai laika posmu, no kura ir aprēķināma tendenču identifikācija. Tendences aprēķina gruntsūdens tilpei vai, attiecīgā gadījumā, tilpju grupai. Tendences mazināšanos norāda statistiski un ticamības līmeni saista ar noteikto identifikāciju. 2.4.5. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana Novērtējot gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājus, individuālu gruntsūdens objekta monitoringa punktu rezultātus apkopo par objektu kopumā. Monitoringa rezultātu vidējo vērtību katram gruntsūdens objekta vai objektu grupas punktam aprēķina šādiem parametriem:
a)
ķīmiskie parametri, kuru kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā;
b)
ķīmiskie parametri, kuriem ir noteiktas valsts robežvērtības, ievērojot Direktīvas 2006/118/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
c)
ķīmiskie parametri, kuriem ir noteiktas Savienības mēroga robežvērtības, ievērojot Direktīvas 2006/118/EK 8. panta 3. punktu. Pirmajā daļā minētās vidējās vērtības izmanto, lai pierādītu atbilstību labiem gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, kas noteikti ar atsauci uz pirmajā daļā minētajiem kvalitātes standartiem un robežvērtībām. Pildot 2.5. iedaļas prasību, dalībvalstis iesniedz gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju karti, kurā izmantots turpmāk norādītais krāsu kods. Vāji rādītāji: sarkans
Labi rādītāji: zaļš
Dalībvalstis var iesniegt papildu kartes, kurās informācija par ķīmiskās kvalitātes rādītājiem vienai vai vairākām šādām vielām sniegta atsevišķi no informācijas par pārējām Direktīvā 2006/118/EK norādītajām vielām:
a)
saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 8. pantu veiktā pēdējā pārskatīšanā jaunidentificētās prioritārās vielas;
b)
vielas, kurām saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 8. pantu ir noteikti pārskatīti un stingrāki kvalitātes standarti vai robežvērtības. Dalībvalstis vielām, kas minētas pirmās daļas a) un b) punktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos var arī norādīt apmēru jebkādām novirzēm no kvalitātes standartu vērtības vai robežvērtības. Dalībvalstis, kas sniedz šādas papildu kartes, cenšas nodrošināt to savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī. Turklāt dalībvalstis ar melnu punktu kartē norāda gruntsūdens objektus, kuros konstatēta būtiska un stabila jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijas palielināšanās tendence, ko izraisījusi cilvēka darbības ietekme. Šādas tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu. Šīs kartes iekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos. 2.5. Gruntsūdeņu stāvokļa noformēšana Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti, kurā parāda katras gruntsūdens tilpes vai gruntsūdens tilpju grupas kvantitatīvos rādītājus un ķīmiskās kvalitātes rādītājus, ko kodē ar krāsām saskaņā ar 2.2.4. un 2.4.5. punkta prasībām. Dalībvalstis var izvēlēties nenodrošināt atsevišķas kartes saskaņā ar 2.2.4. un 2.4.5. punktu, bet šādā gadījumā uz kartes, kas paredzēta šajā punktā, sniedz norādi saskaņā ar 2.4.5. punkta prasībām par tām ūdenstilpēm, kuras ir pakļautas ievērojamai un stabilai augšupejošai tendencei jebkādas piesārņojošas vielas koncentrācijā vai jebkādu šādas tendences mazināšanos. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||