|
+IX PIELIKUMS EKOSISTĒMU KONTU MODULIS |
IX PIELIKUMS EKOSISTĒMU KONTU MODULIS
IX PIELIKUMS EKOSISTĒMU KONTU MODULIS 1. iedaļa MĒRĶI Ekosistēmu konti sniedz datus par ekosistēmu aktīvu apjomu un stāvokli, kā arī par pakalpojumiem, ko tie sniedz sabiedrībai un ekonomikai. Dati atbilst SEEA EA un ir saderīgi ar datiem, kas sniegti saskaņā ar EKS 2010. Ja iespējams, ekosistēmu kontos izmanto esošo informāciju, tostarp no Zemes novērošanas, vides pārskatiem un citiem datu avotiem. 2. iedaļa TVĒRUMS Ekosistēmu kontos reģistrē ekosistēmu apjomu, ekosistēmu stāvokli un ekosistēmu pakalpojumu plūsmas. Ekosistēmas apjoms ir ekosistēmu lielums platības ziņā. Ekosistēmu apjoma konti aptver sauszemes (tostarp saldūdens) un jūras ekosistēmas valsts teritorijā. Ekosistēmas stāvoklis ir ekosistēmas kvalitāte, ko mēra pēc tās abiotiskiem, biotiskiem un ainavas raksturlielumiem ekosistēmu tipu dalījumā. Ekosistēmu pakalpojumi ir ieguvumi, ko ekosistēmas sniedz saimnieciskām un citām cilvēku darbībām. Tie ietver i) nodrošinājumu, ii) regulēšanu un uzturēšanu un iii) kultūras pakalpojumus. Ekosistēmu pakalpojumu kontos reģistrē ekosistēmu sniegto ekosistēmu pakalpojumu faktisko piedāvājumu un izlietojumu valsts teritorijā. Tematiskie konti ir konti, kuros datus organizē saskaņā ar konkrētām politikas tēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, okeāniem un pilsētu teritorijām. 3. iedaļa RAKSTURLIELUMU SARAKSTS Dalībvalstis sagatavo ekosistēmu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:
1.
Ekosistēmu apjoma konti, kuros ieraksta platību un platības izmaiņas katram ekosistēmu tipam valsts teritorijā. Dalībvalstis sniedz datus par ekosistēmu apjoma kontiem tūkstošos hektāru.
2.
Kā ekosistēmu apjoma kontu sastāvdaļa – pārrēķinu tabula, kurā ieraksta pārrēķinus starp ekosistēmu tipiem starp diviem punktiem laikā (hektāros).
3.
Ekosistēmu stāvokļa konti, kuros ekosistēmu raksturlielumus ieraksta šādi:
a)
attiecībā uz apdzīvotām vietām un citām mākslīgām teritorijām:
—
zaļās zonas pilsētās un blakus esošajās mazpilsētās un piepilsētās norāda % no kopējās teritorijas, ko aprēķina par visu pilsētu un blakus esošo mazpilsētu un piepilsētu teritoriju, tostarp visiem ekosistēmu tipiem minētajā teritorijā,
—
daļiņu, kuru diametrs pilsētās nepārsniedz 2,5 μm, koncentrāciju norāda μg/m3 kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;
b)
attiecībā uz aramzemi:
—
augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;
c)
attiecībā uz zālājiem:
—
augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;
d)
attiecībā uz aramzemi un zālājiem kopā:
—
plaši izplatīto lauku putnu populāciju indeksu norāda kā valsts agregēto indeksu pārskata periodā;
e)
attiecībā uz mežam un kokaugiem klātu zemi:
—
atmirušu koksni norāda m3/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā,
—
koku apauguma blīvumu norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā,
—
parasto meža putnu populāciju indekss; meža putnu populāciju indekss raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā; tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati; indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī;
f)
Pilsētas, mazpilsētas un piepilsētas ir vietējās administratīvās vienības, kas iedalītas kategorijās atbilstoši urbanizācijas tipoloģijas pakāpei, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2391 ( 7 ).
4.
Ekosistēmu pakalpojumu konti, kuros piedāvājuma un izlietojuma tabulās ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu un izlietojumu. Piedāvājuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu no ekosistēmām uz sociālekonomiskajām sistēmām. Izlietojuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietošanu izlietošanas veida dalījumā, kā noteikts 5. iedaļā. Piedāvājuma un izlietojuma tabulas sniedz šādās fiziskās vienībās.
a)
Nodrošināšanas pakalpojumi
—
Kultūraugu nodrošināšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu augu augšanā, kas aptuveni atbilst novākto kultūraugu daudzumam dažādiem lietojumiem. Tas ietver pārtikas un šķiedru ražošanu, lopbarību un enerģiju, kā arī ganību biomasu, kā noteikts III pielikuma A tabulā, 1.1. un 1.2. iedaļā.
—
Apputeksnēšanu definē kā savvaļas apputeksnētāju ekosistēmu ieguldījumu pirmajā ievilkumā minēto kultūraugu audzēšanā. Ieguldījumus norāda to no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu tonnās, kurus var attiecināt uz savvaļas apputeksnētājiem, kultūraugu veidu dalījumā attiecībā uz galvenajiem no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu veidiem, kas ietver augļu kokus, ogas, tomātus, eļļas augu sēklas un “citus”.
—
Koksnes nodrošinājumu definē kā ekosistēmu ieguldījumu koku un citas koksnes biomasas augšanā un norāda kā koksnes ar mizu neto pieaugumu, kā definēts VII pielikumā, tūkstošos m3.
b)
Regulēšanas un uzturēšanas pakalpojumi
—
Gaisa filtrēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu gaisa piesārņotāju filtrēšanā, ko ekosistēmu komponenti (jo īpaši koki) panāk ar piesārņotāju piesaisti, uzņemšanu, fiksēšanu un uzglabāšanu. Tas mazina piesārņotāju kaitīgo ietekmi. Ieguldījumus norāda adsorbēto daļiņu tonnās.
—
Globālo klimata regulēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas samazināšanā atmosfērā, piesaistot (neto sekvestrēšana) oglekli no atmosfēras un uzglabājot (uzglabāšana) oglekli ekosistēmās. Ieguldījumus norāda, izsakot oglekļa neto sekvestrēšanas tonnās un organiskā oglekļa tonnās, kas uzglabātas sauszemes ekosistēmās, tostarp krājumos virs zemes un zem zemes.
—
Vietējo klimata regulēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu apkārtējās atmosfēras apstākļu regulēšanā pilsētu teritorijās, izmantojot veģetāciju, kas uzlabo cilvēku dzīves apstākļus un atbalsta ekonomisko ražošanu. To izsaka un norāda kā temperatūras samazinājumu pilsētās, ko izraisa pilsētu veģetācija, Celsija grādos dienās, kas pārsniedz 25 grādus pēc Celsija.
c)
Kultūras pakalpojumi
—
Dabā balstītus pakalpojumus, kas saistīti ar tūrismu, definē kā ekosistēmu ieguldījumu, jo īpaši ekosistēmu biofizikālo raksturlielumu un īpašību dēļ, kas ļauj cilvēkiem izmantot un baudīt vidi, izmantojot tiešu, in situ, fizisku un uz pieredzi balstītu saskarsmi ar vidi. Minētos ieguldījumus norāda ar tādu nakšņošanas reižu skaitu viesnīcās, hosteļos, kempingos u. c., kuras var attiecināt uz ekosistēmu apmeklējumiem.
5.
Ekosistēmu kontos izmanto šādu ekosistēmu tipu tabulu:
4. iedaļa PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI 1. Statistiku apkopo un nosūta:
—
reizi trijos gados – par ekosistēmu apjoma un ekosistēmu stāvokļa kontiem; dati attiecas uz reprezentatīvu vidējo radītāju pārskata gadā un uz pārrēķinu tabulu attiecībā uz izmaiņām trijos gados starp diviem pārskata gadiem;
—
katru gadu, ar noteikumu, ka Komisija (Eurostat) dara pieejamus modelēšanas rīkus ekosistēmu pakalpojumu aprēķināšanai ekosistēmu pakalpojumu kontiem; ja šādu instrumentu nav, tad attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumu kontiem – reizi 3 gados.
2. Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. 3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par ES kopējiem datiem. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā. 4. Pirmais pārskata gads ir 2024. gads. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu pirmais pārskata gads ir 2027. gads. 5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj datus no 2024. gada par apjoma un stāvokļa kontiem un ekosistēmu pakalpojumu piedāvājuma un izlietojuma tabulām fiziskās vienībās. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu dati parāda izmaiņas no 2024. līdz 2027. gadam. 6. Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz ekosistēmu pakalpojumu, apjoma un stāvokļa kontu datus par n-3 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2024. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2024. gada. 5. iedaļa DATU SNIEGŠANAS TABULAS 1. Ekosistēmu apjoma konti: attiecībā uz visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem datus pirmajā nosūtīšanā sniedz par pirmo pārskata gadu. Attiecībā uz visām turpmākajām datu nosūtīšanām datus norāda šādi:
—
apjoms iepriekšējā pārskata gadā,
—
papildinājumi,
—
samazinājumi,
—
apjoms pašreizējā pārskata gadā.
Pārrēķinu tabulā norāda pārrēķinus starp visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem starp iepriekšējo un pašreizējo pārskata gadu. 2. Ekosistēmu pakalpojumu konti: attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu pakalpojumiem datus piedāvājuma un izlietojuma tabulās norāda šādi:
a)
piedāvājuma tabula, kurā ieraksta 3. iedaļā minēto pakalpojumu gada piedāvājumu visu 3. iedaļā minēto ekosistēmu tipu dalījumā, izņemot 10. un 12. kategoriju;
b)
izlietojuma tabula, kurā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietojumu saskaņā ar šādu dalījumu:
—
nozaru starppatēriņš,
—
valdības galapatēriņš,
—
mājsaimniecību galapatēriņš,
—
bruto kapitāla veidošana,
—
eksports.
3. Dalībvalstij nav pienākuma sniegt datus, ja tās kopējā zemes platība nepārsniedz 0,3 % no Savienības kopējās zemes platības. 6. iedaļa MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|