|
+II PIELIKUMS |
II PIELIKUMS
II PIELIKUMS Citas attiecīgās informācijas monitorings A. MONITORINGS PAR KATRU REISU (9. PANTS) 1. Citas attiecīgās informācijas monitoringu par katru reisu (9. panta 1. punkts) uzņēmumi veic, ievērojot šādus noteikumus:
a)
►M1 piestātnes atstāšanas un piestātnē pienākšanas datumu un laiku norāda kā Griničas laiku (GMT/UTC). ◄ Jūrā pavadīto laiku aprēķina, pamatojoties uz informāciju par iziešanu no ostas un ienākšanu ostā, un tas neietver noenkurošanos;
b)
noietais attālums var būt vai nu taisnākais ceļš starp iziešanas un ienākšanas ostu, vai faktiskais noietais attālums. Ja izmanto taisnāko ceļu starp iziešanas un ienākšanas ostu, ņem vērā konservatīvu korekcijas koeficientu, lai nodrošinātu, ka noietais attālums netiek novērtēts daudz par zemu. Monitoringa plānā norāda, kāds attāluma aprēķins un, ja vajadzīgs, kāds korekcijas koeficients ir izmantots. ►M1 Noieto attālumu nosaka kā attālumu no iziešanas ostas piestātnes līdz ienākšanas ostas piestātnei un izsaka jūras jūdzēs; ◄
c)
pārvadāšanas darbu nosaka, reizinot noieto attālumu ar pārvadātās kravas apjomu;
d)
attiecībā uz pasažieru kuģiem pārvadāto kravu izsaka ar pasažieru skaitu. Attiecībā uz visām citām kuģu kategorijām pārvadātās kravas apjomu attiecīgajā gadījumā izsaka vai nu kravas metriskajās tonnās, vai standarta kubikmetros;
e)
►M1 attiecībā uz ro-ro kuģiem pārvadāto kravu definē kā uz kuģa esošās kravas masu, ko nosaka vai nu kā faktisko masu vai kā kravas vienību (kravas un vieglo automobiļu u. c.) skaitu vai joslas metrus, reizinot ar to svara standartvērtību. ◄ Šajā regulā “ro-ro kuģis” ir kuģis, kas paredzēts, lai pārvadātu ro-ro kravas transporta vienības, vai kuģis ar ro-ro kravas telpām;
f)
attiecībā uz konteinerkuģiem pārvadāto kravu definē kā kravas kopējo svaru metriskajās tonnās vai, ja tāds nav nosakāms, divdesmit pēdu ekvivalenta mērvienību (LES) reizinot ar to svara standartvērtību. Ja krava, ko pārvadā konteinerkuģi, ir definēta saskaņā ar piemērojamām SJO pamatnostādnēm vai instrumentiem, ievērojot Konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija), uzskata, ka minētā definēšana atbilst šai regulai. Šajā regulā “konteinerkuģis” ir kuģis, kas paredzēts vienīgi, lai pārvadātu konteinerus kravas telpās vai uz klāja;
g)
tās kravas noteikšana, ko pārvadā tādu kategoriju kuģi, kuri nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, vajadzības gadījumā ļauj ņemt vērā pārvadātās kravas svaru un apjomu un pārvadāto pasažieru skaitu. Minētās kategorijas inter alia ietver tankkuģus, beramkravu jūras kuģus, kuģus parasto kravu pārvadāšanai, refrižeratorkuģus, automašīnu transportkuģus un kombinētos transportlīdzekļus. 2. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanai, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem tehniskos noteikumus, ar ko paredz parametrus, kurus piemēro katrai minētajā apakšpunktā iekļautajai citai kuģu kategorijai. Minētos īstenošanas aktus Komisija pieņem ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, vajadzības gadījumā var pārskatīt 1. punkta g) apakšpunktā minētos piemērojamos parametrus. Vajadzības gadījumā Komisija arī pārskata minētos parametrus, lai ņemtu vērā šā pielikuma grozījumus saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3. Ievērojot 1. un 2. punktā paredzētos noteikumus, uzņēmumi var arī izvēlēties iekļaut specifisku informāciju attiecībā uz kuģa ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos. B. MONITORINGS PAR GADU (10. pants) Citas attiecīgās informācijas monitoringu par gadu uzņēmumi veic, ievērojot šādus noteikumus. Vērtības, kuru monitorings jāveic saskaņā ar 10. pantu, nosaka, agregējot attiecīgos datus par katru reisu. Vidējās energoefektivitātes monitoringu veic, izmantojot vismaz šādus četrus rādītājus: degvielas patēriņš uz attālumu, degvielas patēriņš attiecībā pret pārvadāšanas darbu, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz attālumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā pret pārvadāšanas darbu, un tos aprēķina šādi: degvielas patēriņš uz attālumu = kopējais degvielas patēriņš gadā/kopējais veiktais attālums; degvielas patēriņš attiecībā pret pārvadāšanas darbu = kopējais degvielas patēriņš gadā/kopējais pārvadāšanas darbs; siltumnīcefekta gāzu emisijas uz attālumu = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā/kopējais veiktais attālums; siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā pret pārvadāšanas darbu = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā/kopējais pārvadāšanas darbs. Turklāt attiecīgā gadījumā kuģi vidējo energoefektivitāti var monitorēt, izmantojot divus šādus energoefektivitātes rādītājus: degvielas patēriņš jūrā pavadītajā laikā un siltumnīcefekta gāzu emisijas jūrā pavadītajā laikā, kurus aprēķina šādi: degvielas patēriņš jūrā pavadītajā laikā = kopējais degvielas patēriņš gadā/kopējais jūrā pavadītais laiks; siltumnīcefekta gāzu emisijas jūrā pavadītajā laikā = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā/kopējais jūrā pavadītais laiks. Ievērojot šos noteikumus, uzņēmumi drīkst arī izvēlēties iekļaut specifisku informāciju par kuģa ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos, kā arī citu informāciju par patērēto degvielu un emitētajām siltumnīcefekta gāzēm, tās nodalīšanai pamatojoties uz citiem monitoringa plānā norādītajiem kritērijiem. C. DIREKTĪVAS 2003/87/EK APTVERTO SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU KOPĒJO AGREGĒTO EMISIJU MONITORINGS SAISTĪBĀ AR JŪRAS TRANSPORTA DARBĪBĀM UN INFORMĀCIJAS MONITORINGS, LAI PAMATOTU ATKĀPES NO MINĒTĀS DIREKTĪVAS 12. PANTA 3. PUNKTA (10. PANTA K) PUNKTS) 1. Noteikumi par to, kā par katru gadu monitorēt kuģa kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām jūras transporta darbībām un par ko ir jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu Uzņēmumi atsevišķi nosaka katras siltumnīcefekta gāzes attiecīgos daudzumus un šo daudzumu kopsummu, kas izteikta CO2 ekvivalentos. Uzņēmumi ņem vērā katra degvielas veida daudzumus, kas patērēti jūras transporta darbībām, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, attiecībā uz laikposmu, kurā tie bija atbildīgi par kuģi attiecībā uz minētajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem. Attiecīgā gadījumā uzņēmumi veic 1.1.–1.7. punktā noteiktos aprēķinus turpmāk norādītajā secībā. 1.1. Vispārīgais princips Lai monitorētu kuģa kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, uzņēmumi izmanto šīs regulas I pielikuma A daļā noteiktās formulas, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju veidus, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK. 1.2. Atkāpe no vispārīgā principa un emisijas faktoru izmantošana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. pantu Atkāpjoties no 1.1. punkta, uzņēmumi nepiemēro šīs regulas I pielikuma A daļā paredzētos noteikumus attiecībā uz CO2 emisijas faktoru noteikšanu, ja uzņēmums izmanto degvielu, kas atbilst biomasas izmantošanas ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 ( 5 ), ar jebkādām nepieciešamām piemērošanas korekcijām, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066. Šādos gadījumos degvielas biomasas frakcijas CO2 emisijas faktors ir nulle. Atkāpjoties no 1.1. punkta, uzņēmumi nepiemēro šīs regulas I pielikuma A daļā paredzētos noteikumus attiecībā uz CO2 emisijas faktoru noteikšanu, ja uzņēmums izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO), reciklēta oglekļa degvielu (RCF) vai sintētisku mazoglekļa degvielu. Šādos gadījumos CO2 emisijas faktoru nosaka saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066. 1.3. Atkāpe no vispārīgā principa attiecībā uz reisu starp dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un ostu, kas nav dalībvalsts jurisdikcijā Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.ga pantā minēto ģeogrāfisko tvērumu daudzumus, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas 1.1. un 1.2. punktu, reizina ar 50 %, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas rada kuģis, kas vai nu veic reisu no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, vai reisu no piestāšanas ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, un ierodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā. 1.4. Atkāpe no vispārīgā principa Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.a un 3.b punktā minēto CO2 emisiju gadījumā Atkāpjoties no 1.1. punkta, ja uz CO2 emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.a vai 3.b punkts, šādu emisiju apjomus, kas aprēķināti saskaņā ar šīs daļas 1.1., 1.2. un 1.3. punktu, reizina ar nulli. 1.5. Atkāpe no vispārīgā principa, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas rada Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punktā minēts reiss vai darbības Atkāpjoties no 1.1. punkta, ja uz siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punkts, saskaņā ar šīs daļas 1.1.–1.4. punktu aprēķinātos apjomus reizina ar nulli. 1.6. Kuģa kopējo agregēto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķins, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ja uzņēmums vēlas izmantot minētās direktīvas 12. panta 3.-e punktā paredzēto atkāpi Uzņēmumi, kas vēlas izmantot Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-e punktā paredzēto atkāpi ledus klases kuģiem, attiecīgi atskaita 5 % no daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šīs daļas 1.1.–1.5. punktu. 1.7. Kuģa kopējo agregēto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķins, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ņemot vērā minētās direktīvas 3.gb pantu Attiecībā uz emisijām 2024. un 2025. pārskata gadā uzņēmumi Direktīvas 2003/87/EK 3.gb pantā paredzētos pakāpeniskās ieviešanas procentus attiecīgā gadījumā piemēro daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šīs daļas 1.1.–1.6. punktu. Uzņēmumi apkopo katras gāzes daudzumus, lai aprēķinātu kuģa kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK. 2. Tādas informācijas monitorings, kas vajadzīga, lai pamatotu jebkādas attiecīgas atkāpes no Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punkta piemērošanu 2.1. Ja uz siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punkts, uzņēmumi par laikposmu, kurā tie bija atbildīgi par kuģi, par katru minētajos noteikumos paredzēto atkāpju veidu, katrā reisā monitorē šādu informāciju:
a)
iziešanas osta un pienākšanas osta, ietverot iziešanas un pienākšanas datumu un laiku;
b)
katra patērētā degvielas veida daudzums un emisijas faktors, ņemot vērā 1.2. punktā paredzētos noteikumus;
c)
emitētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 1.1., 1.2. un 1.3. punktu;
d)
veiktais attālums;
e)
jūrā pavadītais laiks. 2.2. Ja visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko kuģis radījis ziņošanas laikposmā, ietilpst Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punkta darbības jomā un ja saskaņā ar tā grafiku kuģis minētajā ziņošanas periodā veic vairāk nekā 300 reisu, uzņēmumam minētajā ziņošanas laikposmā nav pienākuma veikt šīs daļas 2.1. punktā minētās informācijas monitoringu par katru minētā kuģa reisu. 2.3. Ja uz siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-e punkts, uzņēmumi sniedz informāciju par kuģa ledus klasi. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|