|
+X PIELIKUMS SILTUMAPGĀDES UN AUKSTUMAPGĀDES EFEKTIVITĀTES POTENCIĀLS |
X PIELIKUMS SILTUMAPGĀDES UN AUKSTUMAPGĀDES EFEKTIVITĀTES POTENCIĀLS
X PIELIKUMS SILTUMAPGĀDES UN AUKSTUMAPGĀDES EFEKTIVITĀTES POTENCIĀLS Valsts siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāla visaptverošajā novērtējumā, kas minēts 25. panta 1. punktā, iekļauj un balstās uz šādu informāciju: I daļa PĀRSKATS PAR SILTUMAPGĀDI UN AUKSTUMAPGĀDI 1. Siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījums, ko nosaka pēc novērtētās lietderīgās enerģijas ( 20 ) un skaitliski izteiktā enerģijas galapatēriņa (GWh gadā ( 21 )) pa nozarēm:
a)
mājokļu nozare;
b)
pakalpojumu nozare;
c)
rūpniecības nozare;
d)
jebkura cita nozare, kas atsevišķi veido vairāk nekā 5 % no kopējā valsts lietderīgās siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma. 2. Apzinātā vai – a) apakšpunkta i) punkta gadījumā – apzinātā vai aplēstā pašreizējā siltumapgāde un aukstumapgāde:
a)
pa tehnoloģijām (GWh gadā ( 22 )) 1. punktā minētajās nozarēs, ja iespējams, enerģiju, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, nošķirot no tās, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem:
i)
ko uz vietas nodrošina mājokļos un pakalpojumu nozares objektos, izmantojot:
—
tikai siltuma ražošanai paredzētus katlus,
—
augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju,
—
siltumsūkņus,
—
citas lokālas tehnoloģijas un avotus;
ii)
ko uz vietas nodrošina tādos objektos, kas nav ne pakalpojumu nozares objekti, ne mājokļi, izmantojot:
—
tikai siltuma ražošanai paredzētus katlus,
—
augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju,
—
siltumsūkņus,
—
citas lokālas tehnoloģijas un avotus;
iii)
ko nodrošina ārpus objektiem, izmantojot:
—
augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju,
—
atlikumsiltumu,
—
citas ārpus vietas esošas tehnoloģijas un avotus;
b)
apzinātās iekārtas, kas ģenerē atlikumsiltumu vai atlikumaukstumu, un to siltumapgādes vai aukstumapgādes potenciāls (GWh gadā):
i)
termiskās jaudas ražošanas iekārtas, kuras var piegādāt atlikumsiltumu vai tikt pāraprīkotas atlikumsiltuma piegādei un kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 50 MW;
ii)
siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijas iekārtas, kuras izmanto II pielikuma II daļā minētās tehnoloģijas un kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW;
iii)
atkritumu sadedzināšanas stacijas;
iv)
atjaunīgo energoresursu iekārtas, kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW, izņemot i) un ii) punktā minētās iekārtas, kas ražo siltumu un aukstumu, izmantojot atjaunīgo enerģiju;
v)
rūpnieciskas iekārtas, kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW un kuras var nodrošināt atlikumsiltumu;
c)
ziņotais atjaunīgo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma enerģijas īpatsvars centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes ( 23 ) sektora enerģijas galapatēriņā pēdējos piecos gados saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001. 3. Apkopoti tādi dati par koģenerācijas iekārtām esošajos centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīklos piecos jaudas diapazonos, kuri aptver sekojošo:
a)
primārās enerģijas patēriņš;
b)
kopējā efektivitāte;
c)
primārās enerģijas ietaupījums;
d)
CO2 emisijas faktori. 4. Apkopoti tādi dati par esošajiem centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīkliem, ko apgādā, izmantojot koģenerāciju piecos jaudas diapazonos, kuri aptver sekojošo:
a)
kopējais primārās enerģijas patēriņš;
b)
koģenerācijas iekārtu primārās enerģijas patēriņš;
c)
koģenerācijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē vai aukstumapgādē;
d)
centralizētās siltumapgādes sistēmas zudumi;
e)
centralizētās aukstumapgādes sistēmas zudumi;
f)
savienojuma blīvums;
g)
sistēmu īpatsvars sadalījumā pa dažādām darba temperatūras grupām. 5. Karte, kura aptver visu valsts teritoriju un kurā, vienlaikus aizsargājot komerciāli sensitīvu informāciju, norāda:
a)
siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma zonas, kas izriet no 1. punkta analīzes, izmantojot konsekventus kritērijus, lai fokusā būtu energoietilpīgas zonas pašvaldībās un konurbācijās;
b)
pašreizējos siltumapgādes un aukstumapgādes punktus, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, un centralizētās siltumapgādes pārvades iekārtas;
c)
tāda tipa plānotos siltumapgādes un aukstumapgādes punktus, kas aprakstīti 2. punkta b) apakšpunktā, un saistībā ar centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi apzinātās jaunās zonas. 6. Siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma tendenču prognoze, kas ļauj gūt priekšstatu par nākamajiem 30 gadiem (GWh), jo īpaši ņemot vērā nākamo 10 gadu prognozes, pieprasījuma izmaiņas ēkās un dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī ar pieprasījuma pārvaldību saistīto rīcībpolitiku un stratēģiju –, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/844 ( 24 ) paredzēto ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģiju – ietekmi. II daļa MĒRĶI, STRATĒĢIJAS UN RĪCĪBPOLITIKAS PASĀKUMI 7. Plānotais dalībvalsts devums valstu mērķos, mērķrādītājos un devumos piecās enerģētikas savienības dimensijās, kas paredzēts Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, panākts ar siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitāti, jo īpaši saistībā ar minētās regulas 4. panta b) punkta 1)–4) apakšpunktu un 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu, norādot, kurš no minētajiem elementiem ir papildu elements salīdzinājumā ar integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas paziņots, ievērojot minētās regulas 3. pantu un 7.–12. pantu. 8. Vispārīgs pārskats par pašreizējām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuri aprakstīti jaunākajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3., 20. un 21. pantu, kā arī 27. panta a) punktu. III daļa SILTUMAPGĀDES UN AUKSTUMAPGĀDES EFEKTIVITĀTES EKONOMISKĀ POTENCIĀLA ANALĪZE 9. Dažādu siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju ekonomiskā potenciāla analīze ( 25 ), kura jāveic attiecībā uz visu valsts teritoriju, izmantojot 25. panta 3. punktā minēto izmaksu un ieguvumu analīzi, un kurā jānosaka alternatīvi scenāriji efektīvākām siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunīgos energoresursus, nodalot enerģiju, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, nošķirot no enerģijas no atjaunīgajiem energoresursiem. Būtu jāapsver šādas tehnoloģijas:
a)
rūpnieciskais atlikumsiltums un atlikumaukstums;
b)
atkritumu sadedzināšana;
c)
augstas efektivitātes koģenerācija;
d)
atjaunīgie energoresursi, piemēram, ģeotermālā enerģija, saules siltumenerģija un biomasa, izņemot tos, ko izmanto augstas efektivitātes koģenerācijā;
e)
siltumsūkņi;
f)
siltuma un aukstuma zudumu samazināšana pašreizējos centralizētajos tīklos;
g)
centralizēta siltumapgāde un aukstumapgāde; 10. Ekonomiskā potenciāla analīzē iekļauj šādus posmus un apsvērumus.
a)
Apsvērumi:
i)
izmaksu un ieguvumu analīzē 25. panta 3. punkta vajadzībām ietver ekonomisko analīzi, kurā ņem vērā sociālekonomiskos un vidiskos faktorus ( 26 ), un finansiālu analīzi, ko veic, lai projektus novērtētu no investoru viedokļa, gan ekonomiskajā, gan finansiālajā analīzē par novērtēšanas kritēriju izmantojot neto pašreizējo vērtību;
ii)
par atskaites punktu būtu jāizmanto pamatscenāriju, tajā ņem vērā rīcībpolitikas šā visaptverošā novērtējuma ( 27 ) sagatavošanas laikā, un tas ir sasaistīts ar datiem, kas savākti saskaņā ar šā pielikuma I daļu un II daļas 6. punktu;
iii)
pamatscenārijam alternatīvajos scenārijos ņem vērā Regulas (ES) 2018/1999 energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu mērķus, un katrā scenārijā salīdzinājumā ar pamatscenāriju aplūko šādus elementus:
—
to tehnoloģiju ekonomiskais potenciāls, ko pārbauda, par kritēriju izmantojot neto pašreizējo vērtību,
—
SEG emisiju samazinājumi,
—
primārās enerģijas ietaupījums (GWh gadā),
—
ietekme uz atjaunīgo energoresursu īpatsvaru valsts energoresursu struktūrā.
Scenārijus, kas nav iespējami tehnisku iemeslu, finansiālu iemeslu vai valstu tiesību aktu dēļ, var jau sākotnējās izmaksu un ieguvumu analīzes stadijās no tās izslēgt, ja to pamato, balstoties uz rūpīgiem, skaidri formulētiem un labi dokumentētiem apsvērumiem. Novērtējumā un lēmumu pieņemšanā būtu jāņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumu no palielināta enerģijas piegādes elastīguma un piemērotākas elektrotīklu ekspluatācijas analizētajos scenārijos, tostarp aiztaupītās izmaksas un ietaupījumu no mazākām investīcijām infrastruktūrā.
b)
Izmaksas un ieguvumi Izmaksas un ieguvumi, kas minēti a) apakšpunktā, ietver vismaz šādas izmaksas un ieguvumus:
i)
izmaksas:
—
staciju un aprīkojuma kapitālizmaksas,
—
saistīto energotīklu kapitālizmaksas,
—
mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,
—
enerģijas izmaksas,
—
ar vidi, veselību un drošību saistītās izmaksas, ciktāl iespējams,
—
darba tirgus izmaksas, energoapgādes drošība un konkurētspēja, ciktāl iespējams.
ii)
ieguvumi:
—
ieguvumi patērētājam no izlaides (siltumapgāde, aukstumapgāde un elektroenerģija);
—
ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi, siltumnīcefekta gāzu emisijām, veselību un drošību saistīti ieguvumi, ciktāl iespējams;
—
ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošība un konkurētspēja, ciktāl iespējams.
c)
Pamatscenārijam atbilstošie scenāriji: ņem vērā visus pamatscenārijam atbilstošos scenārijus, tostarp efektīvas individuālās siltumapgādes un aukstumapgādes nozīmi. Lai plānošanas nolūkā noteiktu izmaksu ziņā visefektīvāko un vislietderīgāko siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājumu – salīdzinājumā ar pamatscenāriju – konkrētai ģeogrāfiskajai teritorijai, izmaksu un ieguvumu analīze var aptvert vai nu viena projekta novērtējumu, vai plašākam vietējam, reģionālam vai valstu novērtējumam – projektu grupu.
d)
Robežas un integrēta pieeja:
i)
ģeogrāfiskā robeža aptver piemērotu, precīzi noteiktu ģeogrāfisku zonu;
ii)
izmaksu un ieguvumu analīzē ņem vērā visus atbilstošos centralizētos vai decentralizētos sistēmas un ģeogrāfiskajās robežās pieejamos apgādes resursus, tostarp šā pielikuma III daļas 9. punktā aplūkotās tehnoloģijas, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma tendences un raksturojumu.
e)
Pieņēmumi:
i)
dalībvalstis norāda, kādi pieņēmumi par galveno ielaides un izlaides faktoru cenām un diskonta likmi ir izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā;
ii)
diskonta likmi, ko izmanto ekonomiskajā analīzē, lai aprēķinātu neto pašreizējo vērtību, izvēlas saskaņā ar Eiropas vai valstu vadlīnijām;
iii)
dalībvalstis izmanto valsts, Eiropas vai starptautiskas enerģijas cenu attīstības prognozes, attiecīgā gadījumā – valsts, reģionālā vai vietējā kontekstā;
iv)
cenas, kas izmantotas ekonomiskajā analīzē, atspoguļo sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumus. Cik vien iespējams, proti, ja pastāv tirgus cena vai tā jau ir iekļauta Eiropas vai valsts tiesību aktos, būtu jāņem vērā ārējās izmaksas, piemēram, negatīvu ietekmi uz vidi un veselību.
f)
Jutīguma analīze: lai novērtētu projekta vai projektu grupas izmaksas un ieguvumus, veic jutīguma analīzi, kuras pamatā ir mainīgi faktori, kam ir būtiska ietekme uz aprēķinu rezultātiem, piemēram, atšķirīgas enerģijas cenas, pieprasījuma līmeņi, diskonta likmes un citi faktori. IV daļa POTENCIĀLĀS JAUNĀS STRATĒĢIJAS UN RĪCĪBPOLITIKAS PASĀKUMI 11. Pārskats par jauniem leģislatīviem un neleģislatīviem rīcībpolitikas pasākumiem ( 28 ), ar kuriem iecerēts realizēt ekonomisko potenciālu, kas apzināts saskaņā ar 9. un 10. punktu, kā arī prognoze par:
a)
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem;
b)
primārās enerģijas ietaupījumu (GWh gadā);
c)
ietekmi uz augstas efektivitātes koģenerācijas īpatsvaru;
d)
ietekmi uz atjaunīgo energoresursu īpatsvaru valsts energoresursu struktūrā un siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē;
e)
saikni ar valsts finanšu plānošanu un izmaksu ietaupījumiem publiskā sektora budžetā un tirgus dalībniekiem;
f)
aplēsi par publiskā atbalsta pasākumiem, ja tādi ir, norādot to gada budžetu un potenciālo atbalsta elementu. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|