9. pants Mērījumi un metodikas

1.   Dalībvalstis, izmantojot II pielikuma A daļā noteikto metodiku, nosaka paraugošanas punktu skaitu un atrašanās vietu.

Šā punkta pirmās daļas nolūkā Komisija sniedz dalībvalstīm attiecīgas augsnes deskriptoru kartes, sākotnējos paraugošanas punktus un attiecīgos ar paraugošanas punktiem saistītos datus, kas savākti saskaņā ar iepriekšējiem LUCAS augsnes apsekojumiem.

2.   Pēc paraugošanas punktu skaita un atrašanās vietas noteikšanas un pirms izlases veida apsekojuma veikšanas dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādu iespējami vajadzīgo atbalstu attiecībā uz paraugu ņemšanu uz lauka un augsnes analīzi, kā arī par visām citām vajadzībām, kas saistītas ar izlases veida apsekojumu.

Komisija koordinācijā ar attiecīgajām dalībvalstīm novērtē atbalsta vajadzības un nosaka piemērotu atbalsta līmeni.

Ja Komisija sniedz atbalstu saskaņā ar šo punktu, attiecīgā dalībvalsts atbilstoši pielāgo izlases veida apsekojumu. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija ar rakstisku vienošanos nosaka praktiskos pasākumus šādam atbalstam.

Ja Komisija sniedz atbalstu paraugu ņemšanai uz lauka, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisija var veikt in situ augsnes paraugošanu.

3.   Dalībvalstis un, ja Komisija sniedz 2. punktā minēto atbalstu saskaņā ar minētā punkta trešajā daļā minēto rakstisko vienošanos, Komisija veic augsnes mērījumus, ņemot augsnes paraugus 1. punktā minētajos paraugošanas punktos, un vāc, apstrādā un analizē datus, kas ir būtiski, lai noteiktu šādas vērtības:

Dalībvalstis ir atbrīvotas no pienākuma ņemt augsnes paraugus no noslēgtas augsnes un teritorijām, kurās veikta augsnes aizvākšana.

Dalībvalstis no I pielikuma A daļā minētajiem elektrovadītspējas mērījumiem var izslēgt teritorijas, kurās nepastāv sasāļošanās risks, un par to informē Komisiju, sniedzot paskaidrojumu.

In situ augsnes paraugošanu veic saskaņā ar II pielikuma A daļas 2. punktā noteikto metodisko kritēriju minimumu lauka izlases veida apsekojumiem.

Attiecībā uz I pielikuma C daļā uzskaitīto augsnes piesārņojuma deskriptoru dalībvalstis var ierobežot paraugošanas punktu skaitu līdz paraugošanas punktu kopskaita, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu, attiecīgai apakškopai.

Attiecībā uz I pielikuma C daļā uzskaitīto augsnes biodaudzveidības zuduma deskriptoru dalībvalstis veic mērījumus vismaz 5 % no paraugošanas punktu kopskaita, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu.

4.   Ar noteikumu, ka dati tika savākti tajā pašā monitoringa ciklā, kurā tika veikts izlases veida apsekojums, un saskaņā ar II pielikuma A daļas 2. punktā un B daļā minētajām metodikām augsnes mērījumi, kas dalībvalstīm jāveic, ievērojot šā panta 3. punktu, attiecīgā gadījumā var ietvert mērījumus, ko veic:

Attiecībā uz pirmo augsnes mērījumu veikšanu, kā minēts 8. punktā, šā punkta pirmajā daļā minētais datu vākšanas cikls, ciktāl minētie dati ir pieejami, sākas 2024. gada 16. decembrī.

5.   Dalībvalstis vāc, apstrādā un analizē datus, lai noteiktu I pielikuma D daļā uzskaitīto augsnes noslēgšanas un augsnes aizvākšanas indikatoru vērtības.

6.   Dalībvalstis piemēro:

Ja ir pieejamas validētas pārneses funkcijas, kā prasīts II pielikuma B daļas ceturtajā ailē, dalībvalstis var piemērot citas metodikas, nevis tās, kas uzskaitītas šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas puses, kas veic augsnes mērījumus, kuri dalībvalstīm jāveic, ievērojot 3. punktu, piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas praksi saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem Savienības līmenī vai starptautiski atzītiem standartiem, un tām ir piekļuve pienācīgi kvalificētam un atbilstoši apmācītam personālam un infrastruktūrai, aprīkojumam un produktiem, kas vajadzīgi augsnes mērījumu veikšanai.

Novērtējot atbilstību kvalitātes pārvaldības sistēmas praksei, dalībvalstis var uzskatīt, ka pietiek ar vienu akreditāciju jebkurai no II pielikuma B daļā noteiktajām augsnes deskriptoru vērtību noteikšanas metodikām.

Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas puses, kas veic augsnes mērījumus, kuri dalībvalstīm jāveic, ievērojot 3. punktu, savu kompetenci attiecībā uz attiecīgo mērlielumu analīzi pierāda ar:

Ja Komisija veic augsnes mērījumus saskaņā ar 3. un 4. punktu, šo punktu piemēro Komisijai.

8.   Dalībvalstis un, ja Komisija sniedz atbalstu saskaņā ar 2. punktu, Komisija nodrošina, ka pirmie augsnes mērījumi tiek veikti līdz 2030. gada 17. decembrim.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka jauni augsnes mērījumi tiek veikti reizi sešos gados vienā paraugošanas operācijā vai kā daļa no nepārtrauktas paraugošanas shēmas attiecīgajā sešu gadu laikposmā.

10.   Atkāpjoties no šā panta 9. punkta, dalībvalstis var nolemt pirms otrās paraugošanas operācijas un pirms turpmākajām paraugošanas operācijām attiecībā uz augsnes deskriptoru neveikt jaunus augsnes mērījumus daļā to teritorijas vai visā to teritorijā, ja, pamatojoties uz datiem, kas iepriekš savākti, ievērojot šo pantu un 6., 7. un 8. pantu, un uz zinātniskiem pierādījumiem, tostarp prognostiskus augsnes modeļiem, kas ir pamatoti ar statistiski nozīmīgu lauka datu apjomu attiecībā uz ģeogrāfisko un temporālo tvērumu, ir saprātīgi un pamatoti sagaidīt, ka šāda augsnes deskriptora vērtība kopš pēdējā monitoringa cikla nav būtiski mainījusies attiecībā uz mērījuma nenoteiktību. Dalībvalstis bez nepamatotas kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādu šādu lēmumu.

Pirmajā daļā noteikto atkāpi nepiemēro attiecībā uz augsnes mērījumu veikšanu vienam un tam pašam deskriptoram divās secīgās paraugošanas operācijās.

11.   Attiecībā uz katru monitoringa ciklu dalībvalstis vismaz divu monitoringa ciklu garumā glabā augsnes paraugu reprezentatīvu apakškopu īpašos augsnes arhīvos. Dalībvalstis var nolemt neglabāt augsnes paraugus no to tālākajiem reģioniem.

Ja dalībvalstis glabā augsnes paraugus savos īpašajos augsnes arhīvos, tās paredz nosacījumus par piekļuvi šādiem augsnes paraugiem un par to izmantošanu.

Ja dalībvalstis nolemj savu augsnes paraugu reprezentatīvu apakškopu pārvest uz Komisijas īpašo augsnes arhīvu, Komisija nodrošina minēto pārvešanu. Dalībvalstis un Komisija nosaka praktiskos pasākumus attiecībā uz minēto augsnes paraugu nosūtīšanu un paredz nosacījumus par piekļuvi šādiem augsnes paraugiem un par to izmantošanu. Komisija nosūta dalībvalstīm visus rezultātus, kas iegūti, veicot turpmākas attiecīgo parametru pārbaudes vai jaunu parametru turpmāku analīzi. Komisija glabā augsnes paraugus saskaņā ar savu arhivēšanas protokolu.

12.   Dalībvalstis nodrošina, ka augsnes noslēgšanas un augsnes aizvākšanas indikatoru vērtības tiek atjauninātas vismaz reizi trīs gados, balstoties uz pieejamo informāciju.

13.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 21. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikuma B daļu, lai tajā minētās atsauces metodikas pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, it sevišķi tad, ja augsnes deskriptoru vērtības var noteikt, izmantojot 6. panta 4. punktā minētos augsnes tālizpētes produktus.