II PIELIKUMS

1.

Visas ūdens atkalizmantošanas sistēmas apraksts, no notekūdeņu ieplūšanas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtā līdz izmantošanas punktam, tostarp norādot notekūdeņu avotus, attīrīšanas posmus un pārgūšanas iekārtā izmantotās tehnoloģijas, piegādes, sadales un uzkrāšanas infrastruktūru, paredzēto izmantojumu, izmantošanas vietu un laikposmu (piemēram, pagaidu vai ad hoc izmantojums), apūdeņošanas metodi, kultūraugu veidu, citus ūdens avotus, ja ir paredzēts izmantot kombināciju, un piegādājamo pārgūtā ūdens tilpumu.

2.

Visu to pušu identificēšana, kas ir iesaistītas ūdens atkalizmantošanas sistēmā, un skaidrs to lomas un pienākumu apraksts.

3.

Potenciālo apdraudējumu identificēšana, jo īpaši piesārņotāju un patogēnu klātbūtnes, un bīstamu notikumu, tādu kā attīrīšanas traucējumi vai nejaušas noplūdes, vai kontaminācija ūdens atkalizmantošanas sistēmā, potenciāla identificēšana.

4.

Tādu vides un iedzīvotāju grupu, kuras ir apdraudētas, kā arī iedarbības ceļu saistībā ar identificētajiem iespējamajiem apdraudējumiem, identificēšana, ņemot vērā gan specifiskus vides faktorus (piemēram, vietējā hidroģeoloģija, topoloģija, augsnes tips un ekoloģija), gan ar kultūraugu veidu un lauksaimniecisko praksi, un apūdeņošanas praksi saistītos faktorus. Ūdens pārguves operāciju iespējamo neatgriezenisko vai ilgtermiņa negatīvo seku uz vidi un veselību apsvēršana un pamatošana ar zinātniskiem pierādījumiem.

5.

Vidi un cilvēku un dzīvnieku veselību apdraudošo risku novērtējums, ņemot vērā identificēto potenciālo apdraudējumu raksturu, paredzēto izmantojumu ilgumu, identificētās vides un iedzīvotāju grupas, ko apdraud eksponētība minētajiem apdraudējumiem, un apdraudējumu iespējamās ietekmes smagumu, ievērojot piesardzības principu, kā arī visus attiecīgos Savienības un valstu tiesību aktus, norāžu dokumentus un minimālās prasības, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu un darba ņēmēju drošību. Riska novērtējumu varētu pamatot uz pieejamo zinātnisko pētījumu un datu izskatīšanu.

Riska novērtējums sastāv no šādiem elementiem:

Riska novērtējumu var veikt, izmantojot kvalitatīvu vai puskvantitatīvu riska novērtējumu. Kvantitatīvu riska novērtējumu izmanto gadījumos, kad ir pietiekami daudz datu, vai projektos, kuros ir iespējams augsts risks videi vai sabiedrības veselībai.

Riska novērtējumā ņem vērā vismaz šādas prasības un pienākumus:

6.

Apsvērt ūdens kvalitātes un monitoringa prasības, kas papildina I pielikuma 2. iedaļā noteiktās prasības vai ir stingrākas par tām, vai abas, ja tas ir vajadzīgi un lietderīgi, lai nodrošinātu vides, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības pienācīgu aizsardzību, jo īpaši, ja ir skaidri zinātniski pierādījumi, ka risks rodas no pārgūtā ūdens, nevis no citiem avotiem.

Atkarībā no 5. punktā minētā riska novērtējuma iznākuma šādas papildu prasības var jo īpaši attiekties uz:

7.

Identificēt preventīvos pasākumus, kas jau ir ieviesti vai būtu īstenojami risku ierobežošanai, lai visus identificētos riskus varētu pienācīgi pārvaldīt. Īpašu uzmanību pievērš ūdenstilpēm, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un attiecīgām aizsargjoslām.

Šādi preventīvie pasākumi var būt:

1. tabulā ir norādīti potenciāli attiecīgie specifiskie preventīvie pasākumi.

1. tabula. Specifiskie preventīvie pasākumi

8.

Pienācīgas kvalitātes kontroles sistēmas un procedūras, tostarp pārgūtā ūdens monitorings attiecībā uz attiecīgajiem parametriem, un pienācīgas iekārtu apkopes programmas.

Pārgūšanas iekārtas operatoram ieteicams izveidot un uzturēt kvalitātes vadības sistēmu, kas sertificēta atbilstoši ISO 9001 vai līdzvērtīgam standartam.

9.

Vides monitoringa sistēmas, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek saņemta monitoringā gūtā informācija un ka visi procesi un procedūras tiek pienācīgi validēti un dokumentēti.

10.

Pienācīgas sistēmas, ar ko pārvaldīt incidentus un ārkārtas situācijas, tostarp kārtība, kā visas attiecīgās puses pienācīgi informēt par šādu notikumu, un plāna reaģēšanai uz ārkārtas situācijām regulāra atjaunināšana.

Dalībvalstis pašreizējās starptautiskās norādes vai standartus, piemēram, ISO 20426:2018 pamatnostādnes veselības riska novērtēšanai un pārvaldībai attiecībā uz nedzeramā ūdens atkalizmantošanu, ISO 16075:2015 pamatnostādnes attīrītu notekūdeņu izmantošanai apūdeņošanas projektos vai citus līdzvērtīgus standartus, kas pieņemti starptautiskā līmenī, vai PVO pamatnostādnes varētu izmantot kā instrumentus sistemātiskai apdraudējumu identificēšanai, risku izvērtēšanai un pārvaldībai, pamatojoties uz visai ķēdei (no komunālo notekūdeņu attīrīšanas atkalizmantošanai līdz sadalei un izmantošanai lauksaimnieciskajai apūdeņošanai un seku kontrolei) piemērotu prioritātes pieeju un konkrētajai vietai raksturīgu riska novērtējumu.

11.

Nodrošināt, ka starp dažādajiem ķēdes dalībniekiem ir izveidoti koordinācijas mehānismi, lai garantētu pārgūta ūdens drošu sagatavošanu un izmantošanu.