124. pants Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu

124. pants 1.

Riska darījumam, kas nav ADC riska darījums un kas neatbilst visiem 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai jebkurai tāda riska darījuma daļai, kas nav ADC riska darījums un kas pārsniedz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtību, piemēro šādu procedūru:

a)

riska darījumam, kas nav IPRE riska darījums, piemēro tādu riska pakāpi kā riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar attiecīgo nekustamo īpašumu;

b)

IPRE riska darījumam piemēro 150 % riska pakāpi.

124. pants 2.

Ja ir izpildīti visi šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, riska darījumam, kas nav ADC riska darījums, līdz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtībai piemēro šādu procedūru:

a)

ja riska darījums ir nodrošināts ar mājokļa īpašumu:

i)

riska darījumam, kas nav IPRE darījums, piemēro 125. panta 1. punktā noteikto procedūru;

ii)

IPRE riska darījumam piemēro 125. panta 1. punktā noteikto procedūru, ja tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

1)

nekustams īpašums, ar ko nodrošina riska darījumu, ir parādnieka galvenā dzīvesvieta, ja nekustamais īpašums kopumā veido vienu dzīvojamo vienību vai arī ja nekustamais īpašums, ar kuru nodrošina riska darījumu, ir dzīvojamā vienība, kas ir nekustamā īpašuma atsevišķa daļa;

2)

tas ir riska darījums ar fizisku personu un ir nodrošināts ar ienākumus nesošu dzīvojamo vienību, ja nekustams īpašums kopumā veido vienu dzīvojamo vienību vai arī ja dzīvojamā vienība ir atsevišķa nekustamā īpašuma daļa, un iestādes kopējie riska darījumi ar minēto fizisko personu nav nodrošināti ar vairāk nekā četriem nekustamajiem īpašumiem, ieskaitot tos, kas nav mājokļa īpašumi vai kas neatbilst nevienam no šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem, vai četrām atsevišķām dzīvojamām vienībām nekustamajos īpašumos;

3)

riska darījums ir ar fizisku personu apvienībām vai kooperatīviem, kuru darbību reglamentē valsts tiesību akti un kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis ir piešķirt saviem biedriem galvenās dzīvesvietas izmantošanas iespēju īpašumā, ar kuru nodrošināts aizdevums;

4)

riska darījums ir ar valsts mājokļu uzņēmumiem vai bezpeļņas apvienībām, kuru darbību reglamentē tiesību akti un kuras pastāv, lai kalpotu sociāliem mērķiem un piedāvātu īrniekiem ilgtermiņa mājokļus;

iii)

IPRE riska darījumam, kas neatbilst nevienam no šā apakšpunkta ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro 125. panta 2. punktā noteikto procedūru;

b)

ja riska darījums ir nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu, tam piemēro šādu procedūru:

i)

riska darījumam, kas nav IPRE darījums, piemēro 126. panta 1. punktā noteikto procedūru;

ii)

IPRE riska darījumam piemēro 126. panta 2. punktā noteikto procedūru.

124. pants 3.

Lai riska darījumam, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, piemērotu 2. punktā minēto procedūru, tam ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

nekustamais īpašums, ar ko nodrošina riska darījumu, atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

nekustamais īpašums ir pilnībā pabeigts;

ii)

nekustamais īpašums ir meža zeme vai lauksaimniecības zeme;

iii)

aizdevums tiek piešķirts fiziskai personai un nekustamais īpašums ir vai nu mājokļa īpašums, kas tiek būvēts, vai arī zeme, uz kuras plānots būvēt mājokļa īpašumu, ja attiecīgā gadījumā minēto plānu ir juridiski apstiprinājušas visas attiecīgās iestādes un ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

1)

nekustamajā īpašumā nav vairāk par četrām dzīvojamām vienībām, un tas būs parādnieka galvenā dzīvesvieta, un aizdevums fiziskajai personai nav netiešs finansējums ADC riska darījumiem;

2)

ir iesaistīta centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra, ar kuru veiktajiem riska darījumiem piemēro attiecīgi 115. panta 2. punktā vai 116. panta 4. punktā noteikto procedūru un kurai ir juridiskās pilnvaras un spēja nodrošināt, lai īpašums, kas tiek būvēts, tiktu pabeigts pieņemamā termiņā un lai būtu juridiski saistošs pienākums vai apņemšanās nodrošināt tā pabeigšanu, ja būvniecība citādi netiktu pabeigta šādā saprātīgā termiņā; alternatīvi pastāv līdzvērtīgs juridiskais mehānisms, kas nodrošina, lai būvējamais īpašums tiktu pabeigts saprātīgā termiņā;

b)

riska darījums ir nodrošināts ar iestādes pirmajām ķīlas tiesībām uz nekustamo īpašumu, vai arī iestādei ir pirmās ķīlas tiesības un jebkādas attiecīgi zemākas kārtas ķīlas tiesības attiecībā uz minēto īpašumu;

c)

īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes;

d)

visa informācija, kas pieprasīta riska darījuma iniciēšanas un uzraudzības nolūkā, tiek pienācīgi dokumentēta, tostarp informācija par parādnieka spēju atmaksāt līdzekļus un par īpašuma vērtēšanu;

e)

ir ievērotas 208. pantā noteiktās prasības un 229. panta 1. punktā paredzētie vērtēšanas noteikumi.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan parādnieka saistību izpildi.

Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādes ievieš risku parakstīšanas politiku attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ietverot novērtējumu par aizņēmēja spēju atmaksāt līdzekļus. Risku parakstīšanas politikā iekļauj attiecīgos minētā novērtējuma rādītājus un to attiecīgos maksimālos līmeņus.

124. pants 4.

Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, jurisdikcijās, kur jaunākas ķīlas tiesības paredz ķīlas ņēmējam tādu juridiski izpildāmu prasījumu pret nodrošinājumu, kas ir efektīvs kredītriska mazināšanas pasākums, var atzīt arī tādas iestādes jaunākas ķīlas tiesības, kas nav iestāde ar vecākām ķīlas tiesībām, tostarp, ja iestādei nav vecāku ķīlas tiesību vai nav ķīlas tiesību, kuras ierindojas starp vecākām ķīlas tiesībām un jaunākām ķīlas tiesībām, kuras abas pieder iestādei.

Pirmās daļas nolūkos noteikumi, ar kuriem reglamentē ķīlas tiesības, nodrošina visu turpmāk minēto:

a)

katra iestāde, kam ir ķīlas tiesības uz īpašumu, var sākt īpašuma pārdošanu neatkarīgi no citām sabiedrībām, kurām ir ķīlas tiesības uz īpašumu;

b)

ja īpašuma pārdošana nenotiek atklātā izsolē, sabiedrības, kurām ir vecākas ķīlas tiesības, pašas īstenojot jebkādas pārdošanas pilnvaras, veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu patiesu tirgus vērtību vai labāko cenu, kādu var iegūt konkrētajos apstākļos.

124. pants 5.

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību neizņemtām kredītiespējām, ķīlas tiesības, kas atbilst visām 3. punktā un attiecīgā gadījumā 4. punktā noteiktajām atbilstības prasībām, var atzīt, ja kredītiespējas summu izņemšana ir atkarīga no iepriekšējas vai vienlaicīgas ķīlas tiesību saņemšanas tādā apmērā, kādā iestādei ir tiesības uz ķīlu, kad kredītiespējas aizņēmums tiek izņemts, attiecīgi tā, ka iestādei nav nekādu tiesību attiecībā uz ķīlu, ciktāl kredītiespējas aizņēmums netiek izņemts.

124. pants 6.

Šīs regulas 125. panta 2. punkta un 126. panta 2. punkta nolūkos riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības (“ ETV ”) attiecību aprēķina, bruto riska darījuma vērtību dalot ar īpašuma vērtību, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

bruto riska darījuma vērtību aprēķina kā ar riska darījumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, saistīto aktīvu posteņa uzskaites vērtību un jebkādu piešķirto, bet neizmantoto summu, kas pēc izmantošanas palielinātu ar nekustamo īpašumu nodrošinātā riska darījuma vērtību; minēto bruto riska darījuma vērtību aprēķina, neņemot vērā:

i)

specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu;

ii)

vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. pantu saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem;

iii)

atskaitītās summas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu; un

iv)

citus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar aktīvu posteni;

b)

bruto riska darījuma vērtību aprēķina, neņemot vērā jebkāda veida fondēto vai nefondēto kredītaizsardzību, izņemot attiecībā uz tādiem ieķīlātiem noguldījumu kontiem aizdevējā iestādē, kuri atbilst visām bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita prasībām vai nu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu ietvaros saskaņā ar 196. un 206. pantu, vai arī bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu ietvaros saskaņā ar 195. un 205. pantu, un kuri bez nosacījumiem un neatsaucami ieķīlāti ar vienīgo mērķi izpildīt ar riska darījumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, saistītās kredītsaistības;

c)

riska darījumiem, kuriem jāpiemēro 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā noteiktā procedūra un kuros pusei, kas nav iestāde, ir vecākās ķīlas tiesības, un iestādes turējumā esošās jaunākās ķīlas tiesības ir atzītas saskaņā ar šā panta 4. punktu, bruto riska darījuma vērtību aprēķina kā summu, ko veido iestādes ķīlas tiesību bruto riska darījuma vērtība un visu pārējo ķīlas tiesību, kuru pirmtiesība ir vienāda ar iestādes ķīlas tiesībām vai augstāka par tām, bruto riska darījuma vērtība.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja iestādei ir vairāk nekā viens riska darījums, kas nodrošināts ar vienu un to pašu nekustamo īpašumu, un minētie riska darījumi ir nodrošināti ar prioritātes ziņā secīgām ķīlas tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu un trešai personai nav nekādu prioritātes ziņā pa vidu starp tām klasificējamu ķīlas tiesību, riska darījumus uzskata par vienu kombinētu riska darījumu un atsevišķo riska darījumu bruto riska darījuma vērtību summē, lai aprēķinātu bruto riska darījuma vērtību vienam kombinētajam riska darījumam.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja nav pietiekamas informācijas, lai spētu pārbaudīt pārējo ķīlas tiesību pirmtiesību, iestāde minētās ķīlas tiesības uzskata par līdzvērtīgām iestādes jaunākajām ķīlas tiesībām. Iestāde no sākuma nosaka riska pakāpi saskaņā ar attiecīgi 125. panta 2. punktu vai 126. panta 2. punktu (“bāzes riska pakāpe”). Pēc tam tā jaunāko ķīlas tiesību riska svērto summu aprēķināšanas nolūkā minēto riska pakāpi koriģē ar reizinātāju 1,25 . Ja bāzes riska pakāpe atbilst zemākajai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības kopai, reizinātāju nepiemēro. Riska pakāpi, kas izriet no bāzes riska pakāpes reizināšanas ar 1,25 , nosaka ne augstāku par riska pakāpi, kuru riska darījumam piemērotu, ja nebūtu bijušas ievērotas 3. punktā noteiktās prasības.

124. pants 7.

Riska darījumus ar nomnieku nekustamā īpašuma nomas darījumā, saskaņā ar kuru iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, uzskata par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un tiem piemēro 125. vai 126. pantā noteikto procedūru, ja ir izpildīti šajā pantā noteiktie piemērojamie nosacījumi, ar noteikumu, ka iestādes riska darījumi ir nodrošināti ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

124. pants 8.

Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 9. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, ka attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, ir pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiek atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 9. punktu.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai savstarpēji nesaskaņotas kompetentās iestādes un norīkotās iestādes darbības, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

124. pants 9.

Pamatojoties uz saskaņā ar 430.a pantu apkopotajiem datiem un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 125. un 126. pantā noteiktās riska pakāpes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas atrodas minētās iestādes dalībvalsts teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:

a)

zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;

b)

nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes.

Ja, pamatojoties uz pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. vai 126. pantā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

Saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām, ievērojot šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu un minētajā atzinumā vajadzības gadījumā var norādīt, vai tās uzskata, ka riska pakāpju un kritēriju korekcijas ir ieteicamas arī citām dalībvalstīm. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem.

Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde attiecībā uz tādiem riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var palielināt riska pakāpes, kuras noteiktas 125. panta 1. punkta pirmajā daļā, 125. panta 2. punkta pirmajā daļā, 126. panta 1. punkta pirmajā daļā vai 126. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai noteikt kritērijus, kas ir stingrāki par šā panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Minētā iestāde minētās riska pakāpes nenosaka augstākas kā 150 %.

Šā apakšpunkta otrās daļas nolūkos iestāde, kas norīkota saskaņā ar šā panta 8. punktu, var arī samazināt 125. panta 1. punktā vai 126. panta 1. punktā minētās īpašuma vērtības procentuālās daļas vai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālās daļas, kuras definē riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopu, kas izklāstīta 125. panta 2. punkta 1. tabulā vai 126. panta 2. punkta 1. tabulā. Attiecīgā iestāde nodrošina konsekvenci starp visām riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecību riska pakāpes kopām tā, lai riska pakāpe zemākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā vienmēr būtu zemāka par vai vienāda ar riska pakāpi augstākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā.

124. pants 10.

Ja saskaņā ar 8. punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus, ievērojot 9. punktu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai tos piemērotu.

124. pants 11.

EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu faktoru veidus, kas jāņem vērā, lai novērtētu 9. punktā minēto riska pakāpju piemērotību.

EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

124. pants 12.

ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par abiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)

faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 9. punkta otrajā daļā;

b)

indikatīvi kritēriji, kuri saskaņā ar 8. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku riska pakāpju noteikšanā.

124. pants 13.

Iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko saskaņā ar 9. punktu ir noteikušas citas dalībvalsts valsts iestādes, attiecībā uz saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.

124. pants 14.

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu, ko nozīmē “pastāv līdzvērtīgs juridiskais mehānisms, kas nodrošina, lai būvējamais īpašums tiktu pabeigts saprātīgā termiņā”, saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta 2) apakšpunktu.

EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

124. pants Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti