14.2.1 Piemaksu portfeļu noteikšana

238.Iestādēm būtu jānosaka viens vai vairāki piemaksu portfeļi par periodu, attiecībā uz kuru tiek piešķirta atalgojuma mainīgā daļa, un jāaprēķina kopējo iestādes mēroga prēmiju fonds kā šo prēmiju fonda summa.

239.Nosakot prēmiju fondus, iestādēm būtu jāņem vērā identificēto darbinieku kategorijām piemērojamā attiecība starp kopējā atalgojuma mainīgajām un fiksētajām daļām, kopējai iestādei noteiktie darbības rezultātu un riska kritēriji, kontroles mērķi un iestādes finanšu stāvoklis, tostarp tās kapitāla bāze un likviditāte. Piemaksu portfeļa aprēķināšanai izmantotajiem darbības rezultātu rādītājiem būtu jāietver ilgtermiņa darbības rezultātu rādītāji un jāņem vērā realizētie finanšu rezultāti. Spēkā vajadzētu būt pareizai grāmatvedības un novērtēšanas metožu izmantošanai, kas nodrošina patiesu un taisnīgu finanšu rezultātu, kapitāla bāzes un likviditātes novērtēšanu.

240.Prēmiju fondam nav jābūt noteiktam konkrētā līmenī, lai atbilstu atalgojuma prasībām.

241.Nosakot kopējo prēmiju fondu, iestādēm vajadzētu būt atbilstošiem procesiem un kontrolēm.

242.Ja iestādes izmanto lejupēju pieeju, tām jānosaka prēmiju fonda summa iestādes līmenī, kura pēc tam tiek pilnīgi vai daļēji sadalīta starp struktūrvienībām un kontroles funkcijām pēc to darbības rezultātu novērtēšanas. Individuālām atlīdzībām pēc tam vajadzētu būt balstītām uz personas darbības rezultātu novērtējumu.

243.Ja iestādes nosaka prēmiju fondu ar augšupēju pieeju, tad procesam būtu jāsākas individuāla darbinieka līmenī. Atkarībā no izpildījuma kritērijiem, pēc kuriem darbinieks tiek novērtēts, prēmiju fonds būtu jāpiešķir darbiniekam; struktūrvienības un iestādes prēmiju fonds ir vienāds ar iespējamo atlīdzību summām, kas piešķirtas attiecīgi pakārtotajiem līmeņiem. Iestādei būtu jānodrošina, lai atbilstoši tiek ņemti vērā iestādes kopējie darbības rezultāti.

244.Sadalot prēmiju fondu struktūrvienības vai individuāla darbinieka līmenī, sadalījumam vajadzētu būt balstītam attiecīgā gadījumā uz iepriekš noteiktu formulu un novērtējuma pieejām. Iestādes var izmantot rādītāju kartes vai citas piemērotas metodes, lai kombinētu dažādas pieejas.

245.Izvēloties pieeju, iestādēm būtu jāņem vērā: formulas ir pārredzamākas un tādējādi dod skaidrus stimulus, ko darbinieks saprot kā visus faktorus, kas nosaka viņa vai viņas mainīgo atalgojumu. Tomēr, formulas nevar ietvert visus mērķus, īpaši kvalitātes mērķus, ko labāk var ietvert novērtējuma pieejās. Novērtējuma pieeja dod vadībai lielāku elastību un var tādējādi mazināt uz risku balstīto stimulu ietekmi uz mainīgo atalgojumu, kas balstīts uz darbības rezultātiem. Līdz ar to tai jāpiemēro attiecīgās kontroles un tam jānotiek labi dokumentētā un pārredzamā procesā.

246.Tādiem faktoriem kā budžeta ierobežojumi, darbinieku saglabāšana un darbā pieņemšanas apsvērumi, subsidēšana starp struktūrvienībām u. c. nevajadzētu ietekmēt piemaksu portfeļa sadali, jo tie var mazināt attiecību starp darbības rezultātiem, risku un atalgojumu.

247.Iestādēm būtu jāuztur reģistri par to, kā tika noteikts prēmiju fonds un darbinieku atalgojums, tostarp, kā tika kombinētas aplēses, pamatojoties uz dažādām pieejām.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/