10. 10. sadaļa. SREP piemērošana pārrobežu grupām

This title addresses the application of the SREP procedures and methodology as specified in these guidelines in relation to cross-border groups and their entities. It also provides links with the joint assessment and decision process to be carried out pursuant to Article 113 of Directive 2013/36/EU and the Commission Implementing Regulation (EU) No 710/2014.

In the SREP, competent authorities should also consider the potential ML/TF risks and risks of non-implementation and evasion of targeted financial sanctions, taking into account input received from the AML/CFT competent authority of the Member State where a parent undertaking is established as well as AML/CFT supervisors responsible for the AML/CFT supervision of the group’s establishments in different jurisdictions, in particular the assessments of ML/TF risks, material weaknesses and breaches of AML/CFT legislation that are linked to the cross-border banking group structure.

When assessing prudential implications of ML/TF risks and risks of non-implementation and evasion of targeted financial sanctions in the SREP for a cross-border group, competent authorities should leverage the information obtained through bilateral engagements with relevant AML/CFT competent authorities in accordance with the AML/CFT Cooperation Guidelines and through their participation in AML/CFT colleges⁵⁹ and prudential colleges.

⁵⁹ AML/CFT colleges as defined in the Joint guidelines on cooperation and information exchange for the purpose of Directive (EU) 2015/849 between competent authorities supervising credit and financial institutions (‘The AML/CFT Colleges Guidelines’ and in Article 2(8) of Directive (EU) 2024/1640.

464. Piemērojot SREP un šīs pamatnostādnes attiecībā uz pārrobežu grupām, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt grupas dzīvotspēju kopumā, kā arī tās atsevišķās sabiedrības. Konsolidējošajām uzraudzības iestādēm jāveic mātesuzņēmuma un iestāžu grupas sākotnējais novērtējums konsolidētā līmenī, savukārt pārējām kompetentajām iestādēm jāveic to uzraudzībā esošo vienību sākotnējais novērtējums (individuāli vai attiecīgā gadījumā subkonsolidēti).

465. Piemērojot šīs pamatnostādnes attiecībā uz pārrobežu grupas meitasuzņēmumiem, kompetentajām iestādēm, kas atbild par meitasuzņēmumiem, veicot sākotnējo novērtējumu, vispirms jāapsver iestādes individuāli, kā tas gadījumā ar neatkarīgu iestādi. Attiecīgā gadījumā šādu sākotnējo novērtējumu konstatējumos jāiekļauj arī galveno ievainojamību identificēšana pārrobežu vai grupas kontekstā un jāatspoguļo stiprās puses un mīkstinošie faktori, kas saistīti ar sabiedrību, kura ir grupas daļa. 466. Jebkura šāda sākotnējā SREP elementu novērtējuma rezultāti, tostarp, ja tie identificēti, viedokļi par galvenajām atkarībām no mātesuzņēmuma/grupas, jāizmanto kā ievaddati kopīgā novērtējuma un lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta prasībām. Tāpēc šie rezultāti jāapspriež kompetentajām iestādēm uzraugu kolēģiju ietvaros, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu.

467. Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 710/2014 3. pantu pirms kopīgā lēmuma pieņemšanas procesa sākšanas konsolidējošajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir jāvienojas par kopīgā lēmuma pieņemšanas grafiku, kurā izklāstīti procesā veicamie soļi, un visā procesa gaitā jāievēro šis saskaņotais grafiks.

468. Pēc diskusijām uzraugu kolēģijās un kopīgā novērtēšanas procesa rezultātu apkopošanas kompetentajām iestādēm jāpabeidz savi attiecīgie SREP novērtējumi, veicot nepieciešamos precizējumus, pamatojoties uz kolēģiju diskusiju rezultātiem.

469. Ja kompetentās iestādes veiktais novērtējums ir atklājis konkrētus trūkumus saistībā ar pozīcijām grupas ietvaros, kas negatīvi ietekmē attiecīgās vienības vispārējo dzīvotspēju individuālā līmenī, kompetentajām iestādēm uzraugu kolēģijās jāapspriež, vai jāmaina vienības galīgais novērtējums, ņemot vērā grupas kopējo aspektu, tostarp konsolidētās grupas uzņēmējdarbības modeli, stratēģiju, kā arī finanšu atbalsta mehānismu esamību un īpatnības grupas ietvaros.

470. Kompetentajām iestādēm uzraugu kolēģijās jāapspriež un jāsaskaņo šādi jautājumi:

• a. plānošana, tostarp biežums un termiņi dažādu SREP elementu novērtējuma veikšanai konsolidētajai grupai un tās vienībām, lai atvieglotu grupas riska un likviditātes riska ziņojumu sagatavošanu, kas nepieciešami kopīgajiem lēmumiem, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 710/2014 3. pantā, ņemot vērā 2. sadaļā noteikto proporcionalitāti un uzraudzības iesaistīšanos;
• b. informāciju par to, kā piemērot kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu SREP elementus;
• c. pieeju, lai novērtētu un noteiktu rezultātu risku apakškategorijām individuāli, ja šādas apakškategorijas ir identificētas kā būtiskas;
• d. informāciju, kas nepieciešama no iestādes konsolidētā un sabiedrību līmenī, lai veiktu SREP elementu novērtējumu, ieskaitot to, no ICAAP un ILAAP;
• e. novērtējumu rezultātus, ieskaitot SREP vērtējuma rezultātus, kas piešķirti elementiem, un vispārējo SREP novērtējumu un vispārējo SREP vērtējuma rezultātu konsolidētā un sabiedrības līmenī. Apspriežot individuālo ar kapitālu un likviditāti saistīto risku novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu koncentrēties uz riskiem, kas tiek identificēti kā būtiski attiecīgajām sabiedrībām;
• f. pārrobežu uzraudzības sekas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, riskiem, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju neieviešanu un apiešanu, kā arī bažas; un
• g. plānotos uzraudzības un agrīnās intervences pasākumus, ja vajadzīgs.

471. Sagatavojot pārrobežu grupas un tās vienību kopējā SREP novērtējuma kopsavilkumu, kompetentajām iestādēm tas jāstrukturē tā, lai atvieglotu tādu veidlapu aizpildīšanu, kas paredzētas SREP ziņojumam, grupas riska ziņojumam, likviditātes riska novērtējumam un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumam; šīs veidlapas ir nepieciešamas kopīgajam lēmumam saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 710/2014.

472. Kapitāla pietiekamības un saistīto prasību un norādījumu noteikšana saskaņā ar 7. sadaļā aprakstīto pārrobežu grupu procesu, ir daļa no kompetento iestāžu kopīgā lēmuma pieņemšanas procesa saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu.

473. Attiecībā uz pārrobežu grupas mātes iestādēm vai meitasuzņēmumiem P2R un P2R-LR piemērošana saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu jāveic atbilstoši kopīga lēmuma pieņemšanas procesam, kas paredzēts minētās direktīvas 113. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

474. Apspriežot pašu kapitāla līmeņa pietiekamību un nosakot P2R un P2R-LR, kompetentajām iestādēm jāņem vērā:

• a. risku būtiskuma un konstatēto trūkumu novērtējumu gan konsolidēta, gan atsevišķu sabiedrību līmenī (t. i., kuri riski ir būtiski grupai kopumā, un, kas ir būtiski tikai vienai sabiedrībai), un pašu kapitāla līmeni, kas nepieciešams, lai segtu šādus riskus;
• b. ja konstatētie trūkumi ir kopīgi visām sabiedrībām (piemēram, tie paši pārvaldības trūkumi pastāv visās sabiedrībās, vai izmantoto modeļu trūkumi vairākās sabiedrībās), koordinējot novērtēšanu un uzraudzības pasākumus, un jo īpaši, izlemjot, vai pasākumi jāpiemēro konsolidētā līmenī vai proporcionāli sabiedrības līmenī attiecībā uz sabiedrībām, kam raksturīgi kopēji trūkumi;
• c. ICAAP novērtējumu rezultāti un viedoklis par ICAAP aprēķinu ticamību un to iespējamo izmantošanu kā pamatu P2R noteikšanai;
• d. uzraudzības kritēriju rādītāju rezultāti, kas izmantoti P2R noteikšanai visām grupas vienībām un konsolidētajā līmenī;
• e. P2R, ko piemērot sabiedrībām un konsolidētā līmenī, lai pārliecinātos, ka pastāv galīgo pašu kapitāla prasību konsekvence, un vai ir nepieciešama pašu kapitāla pārvietošana no konsolidēta uz atsevišķu sabiedrību līmeni.

475. Nosakot TSCR, kā paredzēts 7. sadaļā, kompetentajām iestādēm jāņem vērā tāds pats piemērošanas līmenis kā prasībām attiecībā uz kopīgu lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Jo īpaši TSCR un citus kapitāla pasākumus attiecīgā gadījumā jānosaka konsolidētā un individuālā līmenī vienībām, kas darbojas citās dalībvalstīs. Subkonsolidācijas līmenī TSCR un citiem kapitāla pasākumiem jāattiecas tikai uz subkonsolidētās grupas mātesuzņēmumu, lai izvairītos no tāda P2R dubultas uzskaites, ko kompetentās iestādes ir noteikušas meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs.

476. Ja pārrobežu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma pārmērīgas sviras riska uzraudzības novērtējumā tiek secināts, ka ir jānosaka 2. pīlāra prasības pārmērīgas sviras riska novēršanai (P2R-LR), tas jāveic saskaņā ar kopīgā lēmuma pieņemšanas procesu, kas paredzēts KPD 113. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tajā jāatspoguļo atsevišķs pašu kapitāla prasību kopums, kas balstīts uz sviras rādītāju.

477. Apspriežot pašu kapitāla līmeņa pietiekamību pārmērīgas sviras riska segšanai un nosakot P2R-LR, kompetentajām iestādēm jāņem vērā:

• a. 326. punktā iekļautie aspekti;
• b. 2. pīlāra prasības, lai segtu pārmērīgas sviras risku, kas noteikts sabiedrībām un konsolidētā līmenī, lai pārliecinātos, ka pastāv galīgo pašu kapitāla prasību konsekvence, un, vai pašu kapitāls ir jāpārnes no konsolidētā uz sabiedrības līmeni.

478. Kompetentajām iestādēm jāapmainās ar visu attiecīgo informāciju par P2G un P2G-LR noteikšanu ar pārrobežu grupas mātes iestādēm vai meitas iestādēm, un tās ir jānosaka saskaņā ar kopīgā lēmuma procesu atbilstīgi Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 1. punkta

• c) apakšpunktam. Jo īpaši kompetentajām iestādēm jāapspriež pieeja P2G un P2G-LR noteikšanai atsevišķā līmenī gadījumos, kad šajā līmenī nav pieejami dati no uzraudzības stresa testiem, vai arī attiecīgā gadījumā jāvienojas par P2G un P2G-LR piemērošanu tikai konsolidētajā līmenī. P2G un P2G-LR pienācīgi jāatspoguļo kopīgajā lēmuma dokumentā, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu.

479. Pasākumu noteikšana, lai risinātu jebkādus nozīmīgus jautājumus un būtiskus secinājumus saistībā ar likviditātes uzraudzību un nepieciešamību noteikt konkrētām iestādēm piemērotas likviditātes prasības, jāveic saskaņā ar kopīgo lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES 113. pantam.

480. Ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentajām iestādēm vajadzētu apsvērt nozīmīgos “jautājumus” un/vai būtiskos “konstatējumus” vismaz šādos gadījumos, ja:

• a. kompetentās iestādes ierosinājušas īpašas kvantitatīvās likviditātes prasības; un/vai
• b. kompetentās iestādes ierosinājušas kādus citus mērus, kas nav īpašas kvantitatīvās likviditātes prasības, un likviditātes riskam un/vai finansējuma riska atbilstībai piešķirtais vērtējums ir “3” vai “4”.

481. Kompetentajām iestādēm, kas atbild par pārrobežu grupu uzraudzību, un to sabiedrībām, ja iespējams, jāapspriež un jākoordinē visu uzraudzības un agrīnās intervences pasākumu piemērošana grupai un/vai tās būtiskajām vienībām, lai nodrošinātu, ka identificētajām vājajām vietām tiek konsekventi piemēroti visatbilstošākie pasākumi, ņemot vērā grupas lielumu, tostarp savstarpējo atkarību un grupas iekšējo kārtību, kā izklāstīts iepriekš.

482. Kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par pārrobežu grupas sabiedrību prudenciālo uzraudzību, piemērojot uzraudzības vai administratīvos pasākumus, tostarp sankcijas iestādēm par to nespēju pienācīgi novērst trūkumus, kas saistīti ar NILL/TF riskiem, jāsadarbojas ar attiecīgajām NILL/TFN uzraudzības iestādēm saskaņā ar NILL/TFN sadarbības pamatnostādņu 8. iedaļu⁵¹ un saskaņā ar attiecīgo iestāžu pilnvarām un funkcijām, papildus pasākumiem, ko veic NILL/TFN uzraudzības iestādes, ir jāapsver vispiemērotākie prudenciālās uzraudzības pasākumi šo trūkumu un risku novēršanai.

⁵¹ EBI NILL/TFN sadarbības pamatnostādnes (EBA/GL/2021/15).