1. Novērtējot iestādes atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta e) apakšpunktam, attiecībā uz prasībām par nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju noteikšanu, kompetentās iestādes pārliecinās, vai iestādes iekšējā politika, kas minēta attiecīgajā punktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a)
iekšējā politika atbilst Deleģētās regulas (ES) 2024/397 21. pantam;
b)
iekšējā politikā ir noteikts, ka ir jāsagatavo atjaunināts saraksts, kurā attiecībā uz katru nemodelējamu riska faktoru:
i)
apraksta attiecīgo riska faktoru;
ii)
precizē likviditātes periodu, kurā iedalīts attiecīgais riska faktors saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bd pantu;
iii)
precizē, vai iestāde aprēķina nākotnes satricinājuma ārkārtējo scenāriju, izmantojot tiešo metodi vai pakāpenisko metodi, kas minēta attiecīgi Deleģētās regulas (ES) 2024/397 2. pantā, 3. pantā, 5. pantā un 6. pantā, vai nosaka regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar minētās deleģētās regulas 14. pantu;
iv)
ja iestāde izmanto pakāpenisko metodi, precizē, vai lejupvērsto un augšupvērsto satricinājumu kalibrēšanai izmanto vēsturisko, asimetrisko sigmas metodi vai atkāpšanās noteikuma metodi;
v)
attiecībā uz riska faktoriem, kuriem iestāde nosaka regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. pantu, šādu izvēli pamato;
vi)
norāda, vai riska faktors ir daļa no kopas, un, ja tā, tad no kuras;
c)
iekšējā politikā ir precizēti kritēriji, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2024/397 1. panta a) punkta i) apakšpunktā un 4. panta a) punkta i) apakšpunktā, nosakot, kad izmanto vai nu tiešo metodi, vai pakāpenisko metodi, kas minēta tās pašas deleģētās regulas 2. pantā, 3. pantā, 5. pantā un 6. pantā, atsaucoties uz nemodelējamu riska faktoru vai nemodelējamu standartizētu kopu;
d)
iekšējā politikā ir precizēti kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka darbdienas un dienas, kas nav darbdienas, tādā veidā, kas ir konsekvents Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bk pantā minētā spriedzes scenārija riska mēra aprēķināšanā un minētās regulas 325.bb pantā minētā sagaidāmā iztrūkuma riska mēra aprēķināšanā;
e)
iekšējā politikā ir precizēti kritēriji to riska faktoru identificēšanai, kuriem iestāde nosaka spriedzes scenārija riska mēru, piemērojot regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. pantu;
f)
iekšējā politika pieprasa, lai iestāde reģistrētu visas cenu noteikšanas nepilnības, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 13. panta 3. punktā, cenu noteikšanas nepilnību cēloni un korektīvās darbības, kas veiktas saskaņā ar minēto pantu;
g)
iekšējā politikā ir noteikts, cik bieži saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 4. punktu tiek atjaunināts spriedzes periods, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju, un citi iespējamie kritēriji, kas izraisa šāda spriedzes perioda atjaunināšanu.
2. Novērtējot, vai iestādes iekšējais modelis tiek īstenots godprātīgi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punktā, attiecībā uz prasībām par tās pašas regulas 325.bk pantā minēto spriedzes scenārija riska mēra aprēķinu, kompetentās iestādes:
a)
ja iestāde attiecībā uz nemodelējamiem riska faktoriem izmanto Deleģētās regulas (ES) 2024/397 2. pantā minēto tiešo metodi:
i)
pārliecinās, vai iestādes procesi atbilst Deleģētās regulas (ES) 2024/397 1. panta a) punkta i) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā iekšējā politikā;
ii)
pārliecinās, vai iestāde dokumentē un pamato izmaiņas pieejā, ko izmanto spriedzes scenārija riska mēra aprēķināšanai, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 1. panta a) punkta ii) apakšpunktā;
iii)
pārliecinās, vai pastāv būtiska atšķirība starp spriedzes scenārija riska mēru, kas izriet, no vienas puses, no tiešās metodes, un, no otras puses, no pakāpeniskās metodes 20 darbdienu periodā, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā, un noskaidro jebkādu būtisku atšķirību iemeslus;
b)
ja iestāde attiecībā uz nemodelējamām standartizētam kopām izmanto tiešo metodi, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2024/397 5. pantā:
i)
pārliecinās, vai iestādes procesi atbilst kritērijiem, kas minēti deleģētās regulas 4. panta a) punkta i) apakšpunktā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā iekšējā politikā;
ii)
pārliecinās, vai iestāde dokumentē un pamato izmaiņas pieejā, ko izmanto spriedzes scenārija riska mēra aprēķināšanai, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 4. panta a) punkta ii) apakšpunktā;
iii)
pārliecinās, vai pastāv būtiska atšķirība starp spriedzes scenārija riska mēru, kas izriet, no vienas puses, no tiešās metodes, un, no otras puses, no pakāpeniskās metodes 20 darbdienu periodā, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 4. panta a) punkta iii) apakšpunktā, un noskaidro jebkādu būtisku atšķirību iemeslus;
c)
attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. pantā minētās10 darbdienu ienākumu laikrindas noteikšanu:
i)
pārliecinās, vai iestāde laikrindās, ko izmanto spriedzes scenārija riska mēra noteikšanai, neiekļauj vairāk kā vienu novērojumu par katru darbdienu, un pārliecinās, vai laikrindās ir iekļauti tikai faktiskie tirgus dati, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
ii)
pārliecinās, vai Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. pantā minētās 10 darbdienas ienākumu aprēķināšanai un spriedzes perioda pagarināšanai par ne vairāk kā 20 darbdienām, kā minēts minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tiek izmantoti 1. punkta d) apakšpunktā minētie kritēriji, lai noteiktu darbdienas un dienas, kas nav darbdienas, un pārliecinās, vai pasākumi, lai iegūtu 10 darbdienu ienākumus, tostarp minētās deleģētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto Dt' noteikšanu, tiek veikti pareizi;
iii)
pārliecinās, vai tādu nemodelējamu riska faktoru laikrindas, ko iestāde iepriekš novērtējusi kā modelējamus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.be pantu, ietver apsvērumus, ko iestāde izmantoja, lai kalibrētu minētās regulas 325.bc pantā minētos nākotnes satricinājumu scenārijus, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. panta 2. punktā;
d)
attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. pantā minētās atkāpšanās noteikuma metodes īstenošanu:
i)
pārliecinās, vai iestādes var pamatot ierobežoto datu pieejamību nemodelējamiem riska faktoriem vai nemodelējamām standartizētām kopām, kurām iestāde izmanto atkāpšanās noteikuma metodi;
ii)
pārliecinās, vai ir pienācīgi identificēti riska faktori, attiecībā uz kuriem jāizmanto Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 2. un 3. punktā minētā pieeja;
iii)
pārliecinās, vai, piemērojot Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 4. punktā minēto metodi, iestādes izmantotā pieeja, lai atlasītu riska faktoru, kas atbilst minētā panta 5. punkta nosacījumiem, ļauj noteikt augšupvērstus un lejupvērstus satricinājumus, kas ir piemēroti riska faktoram, kuram piemēro atkāpšanās noteikuma pieeju;
e)
pieprasa iestādei identificēt nemodelējamus riska faktorus vai nemodelējamas standartizētas kopas, kurām Deleģētās regulas (ES) 2024/397 17. un 18. pantā minētā nelinearitātes koeficienta vērtība ir vienāda ar vai nu κmin vai κmax, kā noteikts minētajos pantos, un pārliecinās, vai nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārijs ir piemērots, vai arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bk panta 3. punkta b) apakšpunktu iestādei ir jāpiemēro regulatīva nākotnes satricinājuma ārkārtas scenārijs atbilstīgi Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. pantam;
f)
attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. pantā minēto spriedzes perioda noteikšanu:
i)
ja iestāde nosaka spriedzes periodu, maksimāli palielinot vērtību, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 1. punktā, un izmantojot uz jutīgumu balstītas cenu noteikšanas metodes saskaņā ar minētās deleģētās regulas 13. panta 4. punktu, pārbauda iestādes veiktās analīzes noturību, lai pierādītu, ka cenu izmaiņas, kas nav atspoguļotas uz jutīgumu balstītās cenu noteikšanas metodēs, nemainītu spriedzes periodu;
ii)
ja iestāde nosaka spriedzes periodu nemodelējamiem riska faktoriem vispārīgajā riska faktoru kategorijā, nosakot 12 mēnešu novērošanas periodu, maksimāli palielinot daļējo sagaidāmā iztrūkuma riska mēru PESRS, i saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 2. punktu, pārbauda iestādes veiktās analīzes noturību, lai pierādītu, ka identificētais spriedzes periods ir finanšu spriedzes periods attiecībā uz tās nemodelējamiem riska faktoriem;
iii)
pārliecinās, vai 12 mēnešu slīdošie intervāli, kas testēti, lai noteiktu spriedzes periodu, sākas vismaz no 2007. gada 1. janvāra, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 3. punktā, un pārliecinās, vai iepriekšējie spriedzes perioda atjauninājumi atbilst 1. punkta g) apakšpunktā minētajam biežumam un kritērijiem;
g)
attiecībā uz zaudējumu aprēķināšanu, izmantojot uz jutīgumu balstītas cenu noteikšanas metodes saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 13. panta 3. punkta nosacījumiem:
i)
novērtē, cik noturīgi ir procesi un metodes, lai atklātu cenu noteikšanas nepilnības, identificētu finanšu instrumentus un preces, attiecībā uz kurām nav bijis iespējams noteikt cenu, apzinātu cenu noteikšanas nepilnību cēloņus un noteiktu to būtisko jutīgumu;
ii)
pārliecinās, vai pēc nākotnes satricinājuma ārkārtas scenārija piemērošanas nemodelējamam riska faktoram uz jutīgumu balstītu cenu noteikšanas metožu izmantošana tiek piemērota tikai finanšu instrumentiem un precēm, kurām ir šis riska faktors un uz kurām attiecas cenu noteikšanas nepilnības saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 13. panta 3. punktu;
h)
attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. pantā minēto regulatīvā nākotnes satricinājumu ārkārtas scenārija noteikšanu:
i)
pārliecinās, cik piemērota ir metode, ko iestāde izmanto, lai noteiktu, vai maksimālie zaudējumi, kas var rasties nemodelējama riska faktora izmaiņu vai nemodelējamas standartizētas kopas izmaiņu dēļ, ir vai nav ierobežoti;
ii)
ja maksimālie zaudējumi, kas atbilst nemodelējamam riska faktoram vai nemodelējamai kopai, ir ierobežoti, pārliecinās, vai iestāde šādus maksimālos zaudējumus precīzi identificē;
iii)
ja maksimālie zaudējumi, kas var rasties sakarā ar izmaiņām nemodelējamā riska faktorā vai izmaiņām nemodelējamā standartizētā kopā, nav ierobežoti, pārliecinās, vai sadalījuma un statistiskie pieņēmumi, kas izmantoti uz Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 14. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto ekspertbalstītu pieeju, pamatojas uz objektīviem datiem un noturīgiem testiem, un vai nākotnes satricinājuma ārkārtas scenārijs ir pietiekami konservatīvs;
iv)
pārliecinās, vai:
1)
informācija, kas iekļauta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sarakstā, atbilst minētā punkta e) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;
2)
kritēriji, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sarakstā, lai identificētu tos riska faktorus, attiecībā uz kuriem spriedzes scenārija riska mērs ir iegūts, nosakot regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju, ir pamatoti;
v)
saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 16. panta 3. un 4. punktu pārbauda, cik noturīga ir metodika un statistiskie testi, ko iestāde izmanto, lai identificētu riska faktorus, kuri atspoguļo nesistemātisko risku.
Šā punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkā kompetentās iestādes pārliecinās, vai sniegtais pamatojums atbilst a) apakšpunkta i) punktā minētajiem kritērijiem un saistītās izmaiņas nav balstītas uz to, ka vienas metodes rezultātā iegūtais spriedzes scenārija riska mērs ir zemāks nekā tad, ja tas ir iegūts, izmantojot citu metodi.
Šā punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā kompetentās iestādes pārliecinās, vai sniegtais pamatojums atbilst b) apakšpunkta i) punktā minētajiem kritērijiem un nav balstīts uz to, ka vienas metodes rezultātā iegūtais spriedzes scenārija riska mērs ir zemāks nekā tad, ja tas ir iegūts, izmantojot citu metodi.
Šā punkta g) apakšpunkta ii) punkta nolūkā kompetentās iestādes pārliecinās, vai iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 13. panta 2. punktu, izmantojot riska mērīšanas modelī lietotās cenu noteikšanas metodes, aprēķina zaudējumus, kas saistīti ar citiem finanšu instrumentiem un precēm, uz kuriem attiecas minētais riska faktors, bet uz kurām neattiecas cenu noteikšanas nepilnības.
3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā kompetentās iestādes var salīdzināt to riska faktoru vai standartizēto kopu spriedzes scenārija riska mēru, attiecībā uz kuriem ir notikušas izmaiņas pieejā, un novērtēt, vai izmaiņas sistemātiski atbilst zemākam spriedzes scenārija riska mēram.
4. Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punkta nolūkā kompetentās iestādes, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās novērojumu laikrindas, var pārbaudīt, vai tad, ja apsvērumi laikrindās ir konstanti turpmākajās darbdienās, faktiskie tirgus dati par riska faktoru ir nemainīgi. Sagatavojot izlasi, kompetentās iestādes ņem vērā laikrindas, kurām raksturīgs liels datu apjoms bez izmaiņām turpmākajās darbdienās.
5. Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska faktoru izlasi, var salīdzināt riska faktoru novērojumus, ko iestāde izmanto, lai aprēķinātu sagaidāmo iztrūkuma riska mēru konkrētam riska faktoram, kad tas bija modelējams, ar riska faktoru novērojumiem, ko iestāde izmanto, lai aprēķinātu spriedzes scenārija riska mēru.
6. Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz tādu riska faktoru izlasi, kuriem iestāde izmanto Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 2. vai 3. punktā minētās pieejas, var pārbaudīt, vai minētie riska faktori atbilst minētās metodikas piemērošanas nosacījumiem.
7. Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz tādu riska faktoru izlasi, kuriem izmanto Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 4. punktā minēto pieeju, var pārbaudīt, vai attiecīgie atlasītie riska faktori atbilst minētā panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.
Pārbaudot, vai abi riska faktori ir vienādi pēc būtības saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 5. punkta b) apakšpunktu un vai minētie riska faktori neatšķiras attiecībā uz iezīmēm, kuru dēļ svārstīgums tiek novērtēts par zemu saskaņā ar minētās deleģētās regulas 10. panta 5. punkta c) apakšpunktu, kompetentās iestādes pārliecinās, vai riska faktoriem ir kopīgas galvenās iezīmes un vai atlasītais riska faktors piesaista ar nosaukumu saistītu specifisku risku, ja to piesaista nemodelējamais riska faktors.
8. Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz tādu riska faktoru izlasi, kuriem izmanto Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 4. punktā minēto metodiku, var:
a)
pieprasīt iestādei pārbaudīt alternatīvus piemērotus riska faktorus, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem, nevis iestādes izvēlētos riska faktorus;
b)
salīdzināt nākotnes satricinājuma ārkārtējo scenāriju, kas iegūts, izmantojot iestādes izvēlētos riska faktorus, un nākotnes satricinājuma ārkārtējo scenāriju, kas iegūts, izmantojot a) apakšpunktā minētos alternatīvos riska faktorus;
c)
novērtēt, vai iestādes izvēlētie riska faktori izraisa to, ka tiek sistemātiski par zemu novērtēts nākotnes satricinājuma ārkārtējais scenārijs.
9. Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz tādu riska faktoru izlasi, kuriem izmanto Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 4. punktā minēto metodiku un kuriem viena gada periodā novērojumi pārsniedz 12 novērojumus, var:
a)
pieprasīt iestādei aplēst šo riska faktoru svārstīgumu šajā viena gada periodā;
b)
pieprasīt iestādei aplēst svārstīgumu minētajā viena gada periodā riska faktoriem, kas atlasīti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 10. panta 5. punktu attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem riska faktoriem;
c)
novērtēt, vai iestādes izvēlēto riska faktoru svārstīgums, kas izriet no b) apakšpunktā minētās aplēses, ir sistemātiski zemāks nekā riska faktoru svārstīgums iestādes riska mērīšanas modelī, kas izriet no a) apakšpunktā minētās aplēses.
10. Šā panta 2. punkta e) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz izvēlēto riska faktoru un standartizēto kopu izlasi, var:
a)
pārbaudīt, vai nelinearitātes koeficients ir vienāds ar κmin vai κmax, jo šī rādītāja
skaitītāju vai saucēju raksturo ārkārtīgi augstas vai ārkārtīgi zemas vērtības, ko izmanto κ aprēķinā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 17. un 18. pantu;
b)
pieprasīt iestādei plānot zaudējumus, kas izriet no riska faktoru izmaiņām nākotnes satricinājuma ārkārtējā scenārija apkaimē, un novērtēt, vai zaudējumu funkcijas profils šajā apkaimē ir īpaši ieliekts vai izliekts.
Veicot šādu novērtējumu, kompetentās iestādes izvēlas nemodelējamu riska faktoru un standartizētu kopu kopumu, ņemot vērā to būtiskumu.
11. Šā panta 2. punkta f) apakšpunkta i) punkta nolūkā kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā un ja zaudējumi, kas atbilst izmaiņām būtiskos nemodelējamos riska faktoros vai nemodelējamās standartizētās kopās, ir ļoti nelineāri, var:
a)
pieprasīt iestādei noteikt spriedzes periodu, maksimāli palielinot Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 1. punktā minēto vērtību attiecībā uz nemodelējamu riska faktoru kopumu vai jebkuru nemodelējamu standartizētu kopu, kas pieder tai pašai riska faktoru vispārīgajai kategorijai, izmantojot cenu noteikšanas metodes, ko iestāde izmanto riska mērīšanas modelī saskaņā ar minētās deleģētās regulas 13. panta 2. punktu;
b)
pieprasīt iestādei noteikt spriedzes periodu, maksimāli palielinot Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 1. punktā minēto vērtību attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā minēto kopu, izmantojot uz jutīgumu balstītas cenu noteikšanas metodes saskaņā ar minētās deleģētās regulas 13. panta 4. punktu;
c)
novērtēt, vai spriedzes periodi, kas noteikti saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, būtiski atšķiras.
Nemodelējamu riska faktoru vai nemodelējamu standartizētu kopu kopumu, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, izvēlas, ņemot vērā to būtiskumu un zaudējumu nelineāro profilu saistībā ar izmaiņām to vērtībās. Lai identificētu nemodelējamus riska faktorus vai nemodelējamas standartizētas kopas ar nelineāru zaudējumu profilu, kompetentās iestādes par bāzi var izmantot saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 17. vai 18. pantu aprēķināto nelinearitātes koeficienta vērtībuκ.
pieprasīt iestādei noteikt spriedzes periodu, maksimāli palielinot Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 1. punktā minēto vērtību attiecībā uz nemodelējamu riska faktoru kopumu vai jebkuru nemodelējamu standartizētu kopu, kas pieder tai pašai riska faktoru vispārīgajai kategorijai, izmantojot cenu noteikšanas metodes, kuras izmantotas riska mērīšanas modelī saskaņā ar minētās deleģētās regulas 13. panta 2. punktu;
b)
novērtēt, vai saskaņā ar a) apakšpunktu noteiktais spriedzes periods būtiski atšķiras no spriedzes perioda, ko iestāde identificējusi, piemērojot Deleģētās regulas (ES) 2024/397 12. panta 2. punktā minēto metodiku.
13. Šā panta 2. punkta g) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz tādu cenu noteikšanas nepilnību izlasi, ar kurām iestāde, iespējams, ir saskārusies, var pārbaudīt, vai iestāde ir ievērojusi 2. punkta g) apakšpunkta i) punktā minētos procesus un metodes, un, pamatojoties uz to, novērtēt minēto procesu un metožu noturību.
14. Šā panta 2. punkta h) apakšpunkta iii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz nemodelējamu riska faktoru vai nemodelējamu standartizēto kopu izlasi, var:
a)
pieprasīt iestādei izveidot ienākumu laikrindas, izmantojot kompetentās iestādes noteiktu smagās astes statistisko sadalījumu, un aprēķināt nākotnes satricinājuma ārkārtējo scenāriju ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 3. un 6. pantā minēto pakāpenisko metodi apvienojumā ar deleģētās regulas 8. pantā minēto vēsturisko metodi;
b)
pārbaudīt iestādes uz ekspertbalstītās pieejas piesardzību, salīdzinot regulatīvo nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju, kas izriet no minētās pieejas, ar nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju, kas aprēķināts saskaņā ar a) apakšpunktu.
15. Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei izmantot cita līdzīga riska faktora laikrindas tā vietā, lai iegūtu laikrindas no konservatīva sadalījuma. Šā panta 2. punkta h) apakšpunkta iv) punkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz nemodelējamu riska faktoru vai nemodelējamu standartizēto kopu izlasi un konkrētā atsauces datumā, var pārbaudīt, vai:
a)
riska faktori vai standartizētas kopas, kurām spriedzes scenārija riska mērs tiek noteikts, piemērojot regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. pantu, atbilst kritērijiem, ko iestāde noteikusi minētās metodes izmantošanai;
b)
riska faktori vai standartizētas kopas, kurām spriedzes scenārija riska mērs nav noteikts, piemērojot regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2024/397 14. pantu, neatbilst kritērijiem, kurus iestāde identificējusi minētās metodes izmantošanai.
16. Šā panta 2. punkta i) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes, pamatojoties uz nemodelējamu riska faktoru izlasi, var:
a)
pārliecināties, vai riska faktora būtība ir tāda, ka tas atspoguļo nesistemātisko risku, tikai pārbaudot šīs regulas 33. panta 1. punktā minētajā sarakstā sniegtā riska faktora aprakstu un tā apzīmēšanai izmantotos ievaddatus, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2024/397 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 16. panta 4. punkta a) apakšpunktā;
b)
veikt hipotēzes testēšanu, lai novērtētu korelācijas koeficientu nozīmīgumu starp riska faktoriem izlasē, un salīdzināt minētās hipotēzes testēšanas rezultātus ar rezultātiem, ko iestāde ieguvusi, veicot Deleģētās regulas (ES) 2024/397 16. panta 3. punkta d) apakšpunktā un 16. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētos statistiskos testus.
