181. pants Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktajām LGD aplēsēm

iestādes aplēš LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējiem realizētajiem LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums);

iestādes izmanto LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku uzrādīs pastāvīgus realizētos LGD katrai kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;

iestāde ņem vērā jebkādas atkarības līmeni starp parādnieka risku, no vienas puses, un fondētās kredītaizsardzības, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, vai tās sniedzēju risku, no otras puses;

ja pamatā esošais parāds un fondētā kredītaizsardzība, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, ir denominēti atšķirīgās valūtās, iestāde, nosakot LGD, rīkojas piesardzīgi;

tādā apmērā, kādā LGD aplēsēs ņem vērā tādas fondētās kredītaizsardzības esamību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, minētās aplēses nebalstās tikai uz fondētās kredītaizsardzības aplēsto tirgus vērtību;

tādā apmērā, kādā LGD aplēsēs ņem vērā tādas fondētās kredītaizsardzības esamību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, iestādes izstrādā iekšējās prasības minētās fondētās kredītaizsardzības pārvaldīšanai, tiesiskai noteiktībai un riska pārvaldībai, un minētās prasības kopumā atbilst 4. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā noteiktajām prasībām;

tādā apmērā, kādā iestāde atzīst fondēto kredītaizsardzību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, nosakot riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriska pārvaldībai saskaņā ar 6. nodaļas 5. vai 6. iedaļu, jebkura summa, kuru ir paredzēts atgūt no minētās fondētās kredītaizsardzības, netiek ņemta vērā, nosakot LGD;

attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir iestājusies saistību neizpilde, iestāde izmanto šādu elementu summu: savu paredzamo zaudējumu maksimāli precīzāko aplēsi katram riska darījumam noteiktos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā; un savas aplēses par zaudējumu līmeņa palielināšanos saistībā ar iespējamiem papildu neparedzētiem zaudējumiem parāda atgūšanas laikposmā, t. i. laikā starp saistību neizpildes dienu un riska darījuma galīgas likvidācijas dienu;

tādā apmērā, kādā pirms saistību neizpildes parādniekam uzliktās maksājuma kavējumu maksas ir kapitalizētas iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par to vērtību palielina iestādes riska darījuma vērtību un zaudējumu lielumu;

riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu.

LGD aplēses var iegūt no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm;

var atspoguļot turpmāku summu izņemšanu vai nu savās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs;

nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.

1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;

nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atļaut iestādei, ievērojot 2. punktu, izmantot svarīgos datus ◄ par divu gadu periodu, ja iestāde īsteno IRB pieeju.

attiecībā uz saistību izpildes statusa atjaunošanas gadījumiem precizē, kā jārīkojas ar mākslīgu naudas plūsmu un vai iestādēm ir lietderīgāk diskontēt mākslīgo naudas plūsmu faktiskajā saistību neizpildes periodā;

novērtē, vai diskonta likmes kalibrēšana un piemērošana ir piemērota ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai visos riska darījumos.