4.2 Data requirements

Lai varētu izpildīt RTS par IRB novērtējuma metodiku 76. panta prasību, minētām iestādēm ir jāizstrādā pārdomātas politikas, procesi un metodes to datu kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, ko izmanto kredītriska mērījumiem un pārvaldības procesiem, un iestādēm ir jānodrošina šo politiku piemērošana visiem datiem, ko izmanto modeļa izstrādē un kalibrēšanā, kā arī datiem, ko izmanto riska parametru piemērošanā.

Lai dati, ko izmanto modeļa izstrādē un riska parametru piemērošanā kā modelī ievadītus datus, atbilstu precizitātes, pilnības un atbilstības prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 174. panta b) punktā, tiem ir jābūt pietiekami precīziem, lai nepieļautu būtiskus rezultātu izkropļojumus, iedalot riska darījumus parādnieku vai darījumu kategorijās vai portfeļos, un tajos nav jābūt nekādām novirzēm, kas padara šos datus nederīgus to izmantošanas mērķim.

4.2.2 Datu reprezentativitātes pārvaldība

Lai izpildītu PD un LGD modeļos izmantoto datu reprezentativitātes prasību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 174. panta c) punktā, 179. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 179. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī RTS par IRB novērtējuma metodiku 40. un 45. pantā, iestādēm ir jāizstrādā pārdomātas politikas, procesi un metodes to datu reprezentativitātes novērtēšanai, ko izmanto riska parametru aplēsēm. Iestādēm iekšējās politikās ir jānorāda statistiskie testi un rīki, kas izmantojami to datu reprezentativitātes novērtēšanai, ko izmanto riska diferenciācijai, un atsevišķi — datiem, kas ir riska kvantitatīvas novērtēšanas pamatā. Iestādēm arī ir jānorāda metodes datu kvalitatīvai novērtēšanai, kad statistisko testu piemērošana nav iespējama atbilstoši iestāžu politikās definētajiem gadījumiem.

Iestādēm ir jāizmanto vieni un tie paši standarti un metodes no dažādiem avotiem iegūtu datu reprezentativitātes novērtēšanai, tostarp iekšējiem, ārējiem un apkopotiem datiem vai to kombinācijām, ja vien atšķirīgu metožu izmantošanu nepamato datu avota īpatnības vai informācijas pieejamība.

Izmantojot ārējus vai apkopotos datus, iestādēm ir jāiegūst pietiekama informācija no datu piegādātājiem, lai varētu novērtēt šo ārējo vai apkopoto datu reprezentativitāti attiecībā uz iestādes pašas portfeļiem un procesiem.

4.2.3 Datu reprezentativitāte modeļa izstrādei

Iestādēm ir jāanalizē datu reprezentativitāte, ja statistiskos modeļus un citas mehāniskas metodes izmanto, lai iedalītu riska darījumus kategorijās vai portfeļos, kā arī statistisku saistību neizpildes prognozēšanas modeļu gadījumos, ar kuriem nodrošina saistību neizpildes varbūtības aplēses attiecībā uz atsevišķiem parādniekiem vai darījumiem. Iestādēm ir jāatlasa attiecīga datu kopa, lai izstrādātu modeli, nodrošinot, ka šā modeļa sniegumu attiecībā uz piemērošanas portfeli, jo īpaši tā diskriminācijas spēju, būtiski nemazina nepietiekama datu reprezentativitāte.

Lai varētu nodrošināt datu, ko izmanto modeļa izstrādei, lai iedalītu parādniekus un riska darījumus kategorijās vai portfeļos, reprezentativitāti attiecībā uz piemērošanas portfeli, kas saistīts ar attiecīgo modeli, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 174. panta c) punktā un RTS par IRB novērtējuma metodiku 40. panta 2. punktā, iestādēm ir jāanalizē datu reprezentativitāte modeļa izstrādes posmā attiecībā uz visu turpmāk minēto:

• (a) piemērošanas joma;
• (b) saistību neizpildes definīcija;
• (c) attiecīgo riska iezīmju sadalījums;
• (d) aizdevumu izsniegšanas standarti un atgūšanas politikas.

21. punkta (a) apakšpunkta nolūkā iestādēm ir jāanalizē riska darījumu segmentācija un jāizvērtē, vai ir notikušas kādas izmaiņas analizējamā modeļa piemērošanas jomā laikposmā, uz ko attiecas dati, kuri izmantoti, izstrādājot modeli parādnieku vai darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos. Ja šādas izmaiņas tiek konstatētas, iestādēm ir jāanalizē risku raksturojošie rādītāji, kas attiecas uz izmaiņām modeļa piemērošanas jomā, salīdzinot to sadalījumu RDS pirms un pēc izmaiņām, kā arī ar šo risku raksturojošo rādītāju sadalījumu piemērošanas portfelī. Šim nolūkam iestādēm ir jāizmanto statistiskās metodikas, piemēram, klasteru analīze vai citi līdzīgi paņēmieni, lai pierādītu reprezentativitāti. Apvienotu modeļu gadījumā analīze ir jāveic tai modeļa jomas daļai, ko izmanto iestāde.

Iestādēm 21. punkta (b) apakšpunkta nolūkā ir jānodrošina saistību neizpildes definīcijas, kas ir pamatā modeļa izstrādē izmantotajiem datiem, konsekvence laika gaitā un jo īpaši tās savienojamība ar visu turpmāk minēto:

• (a) ka tiek veiktas korekcijas, kas nodrošina savienojamību ar pašreizējo saistību neizpildes definīciju, ja novērošanas periodā tā ir mainījusies;
• (b) ka iestāde pieņem atbilstošus pasākumus, ja modelis attiecas uz riska darījumiem vairākās jurisdikcijās, kurās ir vai ir bijušas citas saistību neizpildes definīcijas;
• (c) ka saistību neizpildes definīcija katrā datu avotā tiek analizēta atsevišķi;
• (d) ka saistību neizpildes definīcija, ko izmanto modeļa izstrādei, negatīvi neietekmē reitingu modeļa struktūru un darbību attiecībā uz riska diferenciāciju un prognozēšanas spēju, ja šī definīcija atšķiras no saistību neizpildes definīcijas, ko iestāde izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu.

Iestādēm 21. punkta (c) apakšpunkta nolūkā ir jāanalizē to datu galveno riska raksturlielumu vērtību sadalījums un diapazons, ko izmanto, izstrādājot modeli riska diferenciācijai, salīdzinot ar piemērošanas portfeli. Attiecībā uz LGD modeļiem iestādēm šāda analīze ir jāveic atsevišķi tiem riska darījumiem, kam ir iestājusies saistību neizpilde, un tiem, kam nav.

Iestādēm ir jāanalizē datu reprezentativitāte attiecībā uz portfeļa struktūru sadalījumā pa būtiskajiem riska raksturlielumiem, pamatojoties uz to politikās norādītajiem statistiskajiem testiem, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz šiem riska raksturlielumiem konstatēto vērtību diapazons piemērošanas portfelī tiek pareizi atspoguļots izstrādes izlasē. Ja statistisko testu piemērošana nav iespējama, iestādēm ir jāveic vismaz kvalitatīva analīze, pamatojoties uz portfeļa struktūras aprakstošu statistiku un ņemot vērā iespējamās sezonālās izmaiņas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 2. punkta f) apakšpunktā. Izvērtējot šīs analīzes rezultātus, iestādēm ir jāņem vērā riska raksturlielumu jutīgums pret ekonomikas apstākļiem. Galveno riska raksturlielumu būtiskās atšķirības datu izlasē un piemērošanas portfelī ir jāvērtē, piemēram, izmantojot citu datu izlasi vai novērojumu apakškopu vai attiecīgi atspoguļojot šos riska raksturlielumus kā risku raksturojošus rādītājus modelī.

Iestādēm 21. punkta (d) apakšpunkta nolūkā ir jāanalizē, vai attiecīgajā vēsturiskajā novērošanas periodā ir notikušas būtiskas izmaiņas to aizdevumu izsniegšanas standartos vai atgūšanas politikās, vai attiecīgajā juridiskajā vidē, tostarp izmaiņas maksātnespējas noteikumos, juridiskās ierobežošanas procedūrās un jebkuros tiesību aktos, kas saistīti ar nodrošinājumu realizāciju un var ietekmēt riska līmeni vai riska raksturlielumu sadalījumu vai diapazonu portfelī, uz ko attiecas analizētais modelis. Ja iestādes konstatē šādas izmaiņas, tām ir jāsalīdzina RDS iekļautie dati pirms un pēc izmaiņām politikā. Iestādēm ir jānodrošina pašreizējo izvietošanas vai atgūšanas standartu salīdzināmība ar tiem, ko piemēro RDS iekļautajiem novērojumiem un kas izmantoti modeļa izstrādei.

PD modeļa ietvaros to datu reprezentativitātei, kurus izmanto riska diferenciācijas modeļa izstrādei, nav nepieciešams, lai riska darījumu, kam ir un kam nav iestājusies saistību neizpilde, īpatsvars šajā datu kopā ir vienāds ar riska darījumu, kam ir un kam nav iestājusies saistību neizpilde, īpatsvaru iestādes piemērošanas portfelī. Tomēr iestādēm šīs datu kopas izstrādei ir nepieciešams pietiekams skaits konstatējumu ar un bez saistību neizpildes, un tām ir jādokumentē starpība.

4.2.4 Datu reprezentativitāte riska parametru kalibrēšanai

Lai iestādes varētu nodrošināt, ka dati, ko izmanto riska kvantitatīvai novērtēšanai, ir reprezentatīvi attiecībā uz piemērošanas portfeli, kam piemērojams attiecīgais modelis, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2031 3. daļas 3. nodaļas 6. iedaļas 2. apakšiedaļu un RTS par IRB novērtēšanas metodiku 45. panta 2. punktu, iestādēm ir jāanalizē to datu salīdzināmība, ko izmanto, aprēķinot ilgtermiņa vidējo saistību neizpildes rādītāju vai ilgtermiņa vidējos LGD , kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 179. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un, ja attiecināms, portfeļa reprezentativitāti saskaņā ar minētās regulas 179. panta 2. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz visu turpmāk minēto:

• (a) piemērošanas joma;
• (b) saistību neizpildes definīcija;
• (c) būtisko riska iezīmju sadalījums;
• (d) pašreizējie un prognozējamie ekonomikas vai tirgus apstākļi;
• (e) aizdevumu izsniegšanas standarti un atgūšanas politikas.

Iestādēm 28. punkta (a) apakšpunkta nolūkā ir jāveic analīze, kas minēta 22. punktā.

Iestādēm 28. punkta (b) apakšpunkta nolūkā un lai nodrošinātu saistību neizpildes definīcijas, kas ir pamatā no katra datu avota iegūtajiem datiem, kurus izmanto riska kvantitatīvai novērtēšanai, atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta prasībām, ir jāsalīdzina iestādes pašlaik piemērotā saistību neizpildes definīcija ar definīcijām, kas izmantotas konstatējumiem, kuri iekļauti riska kvantitatīvai novērtēšanai izmantotajā datu kopā. Ja vēsturiskajā novērošanas periodā saistību neizpildes definīcija ir mainīta, iestādēm ir jānovērtē to vēsturisko datu reprezentativitāte, kas iekļauti RDS un tiek izmantoti riska kvantitatīvai novērtēšanai, tādā pašā veidā, kā attiecībā uz ārējiem datiem ir paredzēts EBI pamatnostādņu par saistību neizpildes definīcijas piemērošanu 6. nodaļā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu. Ja vēsturiskajā novērošanas periodā saistību neizpildes definīcija ir mainīta vairāk nekā vienu reizi, iestādēm ir jāveic analīze par katru iepriekšējo saistību neizpildes definīciju atsevišķi.

Iestādēm 28. punkta (c) apakšpunkta nolūkā ir jāveic attiecīga analīze, lai nodrošinātu kalibrēšanas segmenta līmenī galveno riska raksturlielumu vērtību diapazonu piemērošanas portfelī salīdzināmību ar tiem, kas ietilpst atsauces datu kopas portfelī attiecībā uz riska kvantitatīvu novērtēšanu, tādā pakāpē, kāda nepieciešama, lai nodrošinātu, ka riska kvantitatīvā novērtēšana nav neobjektīva.

Iestādēm 28. punkta (d) apakšpunkta nolūkā ir jāveic datiem pamatā esošo tirgus un ekonomikas apstākļu analīze šādā veidā:

• (a) attiecībā uz PD aplēsi — saskaņā ar 5.3.4. daļu;
• (b) attiecībā uz LGD aplēsi — saskaņā ar 6.3.2. daļu un ņemot vērā ekonomikas lejupslīdes apsvērumus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Iestādēm 28. punkta (e) apakšpunkta nolūkā ir jāanalizē, vai attiecīgajā vēsturiskajā novērošanas periodā ir notikušas būtiskas izmaiņas aizdevumu izsniegšanas standartos vai atgūšanas politikās, kas varētu ietekmēt riska līmeni vai attiecīgo risku raksturojošo rādītāju raksturlielumu sadalījumu vai diapazonus portfelī, kam piemēro analizēto modeli. Ja iestādes konstatē šādas izmaiņas, tām ir jāanalizē minēto izmaiņu radītās iespējamās novirzes riska parametru aplēsēs šādā veidā:

• (a) attiecībā uz PD aplēsi — saistību neizpildes rādītāju līmenis un saistību neizpildes rādītāju iespējamais mainīguma diapazons;
• (b) attiecībā uz LGD aplēsi — zaudējumu rādītāji, vidējais atgūšanas procesu ilgums, noteiktu atgūšanas scenāriju izmantošanas biežums un zaudējumu smaguma sadalījums.

Ja datu reprezentativitāte, kas novērtēta saskaņā ar 28.–33. punktu, ir nepietiekama un izraisa novirzes vai palielina nenoteiktību riska kvantitatīvajā novērtēšanā, iestādēm ir jāveic attiecīgas korekcijas šo noviržu novēršanai un jāpiemēro piesardzības rezerve saskaņā ar 4.4. daļu.