6.3.2.1 Historical observation period

Vēsturiskajam novērošanas periodam ir jābūt iespējami plašam un jāsatur dati no dažādiem periodiem ar atšķirīgiem ekonomikas apstākļiem. Šim nolūkam iestādēm ir jāizvēlas vēsturiskais novērošanas periods vismaz tādā veidā, lai:

• (a) vēsturiskā novērošanas perioda ilgums, t. i., laikposms starp senāko saistību neizpildi, kas ņemta vērā RDS , un LGD aplēses brīdi, ir vismaz minimālais ilgums, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta j) apakšpunktā attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, un riska darījumiem ar privātpersonām un MVU — laikposms, kas norādīts minētās regulas 181. panta 2. punkta otrajā daļā un, ja attiecināms, Komisijas deleģētajā regulā, ar ko pieņem tehniskos standartus, kas norādīti minētās regulas 181. panta 3. punkta
• b) apakšpunktā;
• (b) ar to nodrošina, ka RDS ietver pietiekamu skaitu slēgtu atgūšanas procesu, lai varētu izstrādāt stabilas LGD aplēses;
• (c) tas sastāvētu no secīgiem periodiem un ietvertu jaunākos periodus pirms LGD aplēšanas brīža;
• (d) tas ietvertu visu to laikposmu, kam iestāde pamatoti spēj piemērot pašlaik spēkā esošo saistību neizpildes definīciju;
• (e) visus pieejamos iekšējos datus atzītu par “svarīgiem”, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 181. panta 2. punkta otrajā daļā, un tos iekļauj vēsturiskajā novērošanas periodā.

Novērtējot, vai RDS ietver pietiekamu skaitu slēgtu atgūšanas procesu saskaņā ar 147. punkta

• (b) apakšpunktu, iestādēm ir jāņem vērā slēgto atgūšanas procesu skaits kopējā novērojumu skaitā.