c) Korporatīvās plānošanas pieņēmumi par pašu kapitālu

Ja iestādes nolemj pieņemt politiku, kas paredzēta, lai stabilizētu ieņēmumus, kas rodas no pašu kapitāla, tām ir:

• (a) jāparedz attiecīga metodika, kā noteikt, kuri pašu kapitāla elementi ir jāuzskata par atbilstošiem šādai rīcībai;
• (b) jānosaka, kāds ir saprātīgs piemērotā pašu kapitāla ieguldījumu termiņa profils, kas līdzsvaro ienākumu stabilizācijas priekšrocības, kas izriet no ar ilgāku datumu fiksēto atdeves pozīciju izmantošanas pret papildus ekonomiskās vērtības jutīgumu pret šādām pozīcijām procentu likmju stresa apstākļos, un nepietiekamu rādītāju ienākumu riska, ja likmes kāpj;
• (c) jāuztur attiecīga šo pieņēmumu dokumentācija to politikā un procedūrās, un jānodrošina iespēja sekot tiem līdzi;
• (d) jāsaprot izvēlētā termiņa profila ietekme uz iestādes pašas izvēlētās riska mērīšanas rezultātiem, tostarp regulāri aprēķinot novērtējumus, neietverot pašu kapitālu, lai novērstu seku ietekmi gan no EVE , gan no peļņas viedokļa; un
• (e) jāveic spriedzes testi, lai saprastu riska rādītāju jutīgumu pret izmaiņām pamata pieņēmumos attiecībā uz pašu kapitālu, šo testu rezultātus izmantojot to IRRBB iekšējā kapitāla piešķiršanas lēmumos.

Lemjot par ieguldījumu termiņa pieņēmumiem attiecībā uz pašu kapitālu, iestādēm ir jāizvairās no ienākumu stabilizācijas nostājas, kas ievērojami samazina to spēju pielāgoties būtiskām izmaiņām pamatā esošās ekonomiskās un darījumdarbības vidē.

Ieguldījumu termiņa pieņēmumi, kas izmantoti, lai pārvaldītu ieņēmumu riskus un ekonomiskās vērtības jutīgumu, kas izriet no pašu kapitāla, ir jāuzskata par daļu no parastās korporatīvās plānošanas cikla, un šādus pieņēmumus nedrīkst mainīt tikai tāpēc, lai atspoguļotu izmaiņas iestādes prognozēs par procentu likmju nākotnes izmaiņām. Jebkuru atvasināto instrumentu vai aktīvu portfeļu izmantošanai, lai sasniegtu vēlamo ieguldījumu profilu, ir jābūt skaidri dokumentētai un reģistrētai.

Ja iestāde nav noteikusi tiešus pieņēmumus attiecībā uz pašu kapitāla ieguldījuma termiņu vai skaidri nosaka īstermiņa pieņēmumus, iestādei ir jāpārliecinās, ka tās sistēmas un vadības informācija var identificēt tās izvēlētās pieejas radītās sekas peļņas un ekonomiskās vērtības svārstīgumam.