16 Riska pārvaldības sistēma

Kopējās iekšējās kontroles sistēmas ietvaros ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu būt visaptverošai ieguldījumu sabiedrības risku pārvaldības sistēmai, kas aptver visus to uzņēmējdarbības virzienus un iekšējās vienības, tostarp iekšējās kontroles funkcijas, pilnībā atzīstot visu to riska darījumu ekonomisko būtību, tostarp riskus, ko ieguldījumu sabiedrība rada sev, saviem klientiem un tirgiem, un likviditātes riskus, jo īpaši tos, kas var būtiski ietekmēt vai samazināt pieejamo pašu kapitāla līmeni. Riska pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina ieguldījumu sabiedrībai iespēja pieņemt pilnībā informētus lēmumus par riska uzņemšanos. Riska pārvaldības sistēmai būtu jāaptver gan riski, kas saistīti ar bilances pozīcijām, gan tie, kas attiecas uz ārpusbilances pozīcijām, kā arī pašreizējie riski un nākotnes riski, kuri var ietekmēt ieguldījumu sabiedrību. Riski būtu jāizvērtē no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu darbības jomās un starp tām, izmantojot konsekventu terminoloģiju un salīdzināmu metodiku visā ieguldījumu sabiedrībā, kā arī konsolidētā līmenī. Visi būtiskie riski būtu jāiekļauj riska pārvaldības sistēmā, pienācīgi ņemot vērā gan finanšu, gan nefinanšu riskus, tostarp tirgus, likviditātes, koncentrēšanas, operacionālos, IT, reputācijas, juridiskos, rīcības, atbilstības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/terorisma finansēšanas risku un citu finanšu noziegumu novēršanas prasībām un stratēģiskos riskus.

Ieguldījumu sabiedrības riska pārvaldības sistēmā būtu jāiekļauj politikas, procedūras, riska ierobežojumi un riska kontroles pasākumi, kas nodrošina atbilstošu, savlaicīgu un pastāvīgu risku apzināšanu, izmērīšanu vai novērtēšanu, uzraudzību, pārvaldību, mazināšanu un paziņošanu darbības jomās, ieguldījumu sabiedrībā un konsolidētā līmenī.

Ieg uldījumu sabiedrības riska pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina konkrēti norādījumi par tās stratēģiju īstenošanu. Attiecīgā gadījumā šiem norādījumiem būtu jānosaka un jāuztur iekšējie ierobežojumi, kas atbilst ieguldījumu sabiedrības vēlmei uzņemties riskus un ir samērojami ar tās pareizu darbību, finansiālo spēku, kapitāla bāzi un stratēģiskajiem mērķiem. Ieguldījumu sabiedrības riska profils būtu jāsaglabā šo noteikto ierobežojumu robežās. Riska pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina, ka, rodoties riska ierobežojumu pārkāpumiem, var izmantot definētu procesu šo pārkāpumu paziņošanai tālāk un risināšanai ar piemērotu turpmākās rīcības procedūru.

Riska pārvaldības sistēmai būtu jāveic neatkarīga iekšējā pārskatīšana, kuru, piemēram, īsteno iekšējās revīzijas struktūra un kura tiek regulāri novērtēta, salīdzinot ar ieguldījumu sabiedrības vēlmi uzņemties risku un ņemot vērā informāciju no riska pārvaldības funkcijas struktūras un riska komitejas, ja tāda ir izveidota. Būtu jāņem vērā arī tādi apstākļi kā iekšējās un ārējās izmaiņas, tostarp ieņēmumu izmaiņas, jebkurš ieguldījumu sabiedrības darbības, riska profila vai darbības struktūras sarežģītības palielinājums, ģeogrāfiskā ekspansija, apvienošanās un iegādes, kā arī jaunu produktu vai darbības jomu izveid e.

Apzinot un izmērot vai novērtējot riskus, ieguldījumu sabiedrībai būtu jāizstrādā atbilstošas metodikas, tostarp rīki, ar ko analizē nākotnes izredzes un pagātnē paveikto. Rīkiem būtu jāietver pašreizējā riska profila novērtējums, salīdzinot ar ieguldījumu sabiedrības vēlmi uzņemties risku, kā arī potenciālās un pastiprinātās riska iedarbības apzināšana un novērtējums dažādos pieņemtos nelabvēlīgos apstākļos, salīdzinot ar ieguldījumu sabiedrības riska kapacitāti. Šiem rīkiem būtu jāsniedz informācija par jebkuru pielāgošanos riska profilam, kas var būt nepieciešama. Izstrādājot spriedzes scenārijus, ieguldījumu sabiedrībām būtu jāizdara atbilstoši un piesardzīgi pieņēmumi.

Ieguldījumu sabiedrībām būtu jāņem vērā tas, ka kvantitatīva novērtējuma metodikas sniegtie rezultāti, tostarp spriedzes testos, ir ļoti atkarīgi no modeļu ierobežojumiem un pieņēmumiem (tostarp no satricinājuma smaguma un ilguma, un tam pamatā esošajiem riskiem). Piemēram, ja modelis liecina par ļoti augstu atdevi no saimnieciskā kapitāla, tas var izrietēt no šā modeļa vājuma (piemēram, no dažu būtisku risku izslēgšanas), nevis no ieguldījumu sabiedrības augstvērtīgas stratēģijas vai tās izcilas īstenošanas. Tādēļ, nosakot uzņemtā riska līmeni, nevajadzētu izmantot tikai kvantitatīvu informāciju vai modeļa sniegtos rezultātus; būtu jāizmanto arī kvalitatīva pieeja (tostarp ekspertu slēdzieni un kritiska analīze). Būtu skaidri jāanalizē arī makroekonomiskās vides būtiskās tendences un dati, lai noteiktu to potenciālo ietekmi uz riska iedarbību un portfeli.

Galīgā atbildība par riska novērtēšanu ir tikai pašai ieguldījumu sabiedrībai, kurai līdz ar to būtu kritiski jāizvērtē savi riski, nepaļaujoties tikai uz ārējiem novērtējumiem vien.

Ieguldījumu sabiedrībām būtu pilnībā jāapzinās modeļu un metrikas ierobežojumi un jāizmanto ne tikai kvantitatīvie, bet arī kvalitatīvie riska novērtēšanas rīki (tostarp ekspertu slēdzieni un kritiskā analīze).

Papildus pašas ieguldījumu sabiedrības novērtējumam, tā var izmantot arī ārējus riska novērtējumus (tostarp ārējus kredītreitingus vai ārēji iegādātus riska modeļus). Ieguldījumu sabiedrībām būtu pilnībā jāapzinās šādu novērtējumu kompetence un ierobežojumi.

Būtu jāizveido regulāri un pārredzami ziņošanas mehānismi, lai vadības struktūra, tās riska komiteja, ja tāda ir izveidota, un visas attiecīgās vienības ieguldījumu sabiedrībā laikus saņemtu precīzus, kodolīgus, saprotamus un nozīmīgus ziņojumus un varētu dalīties ar būtisku informāciju par risku apzināšanu, izmērīšanu vai novērtēšanu, uzraudzību un pārvaldību. Ziņojumu sniegšanas sistēmai vajadzētu būt pareizi izveidotai un dokumentētai.

Efektīva saziņa un informētība par riskiem un riska stratēģiju ir būtiska visam riska pārvaldības procesam, tostarp pārskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesiem, un tā palīdz novērst lēmumus, kas var neviļus palielināt risku. Efektīva riska paziņošana ietver riska stratēģijas un būtisko riska datu (piemēram, iedarbības un galveno riska rādītāju) pareizu iekšējo izskatīšanu un paziņošanu gan horizontāli visā ieguldījumu sabiedrībā, gan augšup un lejup pa vadības ķēdi.