Pielikums . P otenciāl o pārneses kanālu, kurus iestādes varētu apsvērt, s araksts

Iestādēm jāapsver pārejas riski, kas rodas no pārejas uz ilgtspējīgāku mazoglekļa ekonomiku. Tie var ietvert politikas un juridiskos riskus (piemēram, jaunus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus vai stingrākus vides noteikumus), tehnoloģiskos riskus (piemēram, aktīvu ar lielu emisiju daudzumu novecošanu) un tirgus riskus (piemēram, patērētāju vēlmju vai pieprasījuma modeļu izmaiņas).

Mikroekonomiskie kanāli

• • Uzņēmumi vairs nav rentabli vai tiem ir pārmērīgas parādsaistības, vai arī pastāv risks, ka tie m varētu rasties šādas parādsaistības, jo pieaug vides izmaksas (piemēram, izmaksas par pāreju uz videi draudzīgākām tehnoloģijām, piegādes ķēdēm un ražošanas procesiem, pieaug enerģijas izmaksas un nodokļi par emisijām, palielinās preču cenu svārstības, resursu deficīta piemaksas ) un/vai mainās patērētāju vēlmes un konkurences dinamika.
• • Aktīvi kļūst par balasta aktīviem vai ievērojamā mērā zaudē vērtību, vai arī pastāv risks, ka tā varētu notikt, jo tie vairs neatbilst pašreizējiem standartiem vai patērētāju vēlmēm.
• • Uzņēmumi ir juridiski atbildīgi, daļēj i nespēj ot pielāgoties pārejai.
• • Mājsaimniecības sedz pārejas izmaksas (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma pielāgošanu standartiem vai kapitāla zaudējumiem no pārdošanas, nodokļu palielināšanu, augstākām enerģijas cenām, pamatpreču un pakalpojumu izmaksu pieaugumu), kas būtiski ietekmē to finansiālo stāvokli un pieprasījumu pēc aizdevumiem.

Makroekonomiskie kanāli

• • Fundamentālas izmaiņas energoresursu struktūrā, enerģijas cenu līmeņos un enerģijas patēriņa modeļos, ko izraisa centieni mazināt klimata pārmaiņas, piesārņojuma kontrole, resursu trūkums utt., kas ietekmē visu ekonomiku.
• • Būtiskas cenu izmaiņas, īpaši attiecībā uz energoietilpīgiem vai videi kaitīgiem produktiem.
• • Produktivitātes izmaiņas.
• • Darba tirgus sarežģījumi, kas izraisa bezdarbu un spiedienu uz nozarēm kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ.
• • Izmaiņas patērētāju un tirgus vēlmēs .
• • Cita ietekme uz starptautisko tirdzniecību, valdības ieņēmumiem, fiskālo telpu, procentu likmēm un valūtu kursiem.

Iestādēm jāņem vērā akūtie riski, kas rodas ekstremālu klimata vai dabas parādību (piemēram, karstuma viļņi, plūdi vai ūdens avotu piesārņojums) pieaugošā biežuma un smaguma dēļ, kā arī hroniskie riski, kas rodas ilgtermiņa klimata un laikapstākļu modeļu izmaiņu dēļ (piemēram, vidējās temperatūras paaugstināšanās, jūras līmeņa paaugstināšanās vai apputeksnēšan a s samazināšanās).

Mikroekonomiskie kanāli

• • Uzņēmumu rentabilitāti ietekmē nopietni darbības vai vērtību ķēdes traucējumi ļoti nelabvēlīgu vides apstākļu dēļ, pakāpeniska pasliktināšanās darba apstākļu dēļ vai pieaugošas izmaksas (piemēram, pielāgošanās izmaksas, galveno izejmateriālu cenas).
• • Mājsaimniecību ienākumus ietekmē vides traucējumi, pakāpeniska ekonomiskās aktivitātes samazināšanās vai ietekme uz veselību.
• • Uzņēmumu aktīvus vai mājsaimniecību īpašumu bojā ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi vai t o stāvoklis pakāpeniski pasliktinās (piemēram, māla saraušanās un uzbriešana).
• • Uzņēmumiem un mājsaimniecībām rodas augstākas uzturēšanas un pielāgošanas vai pat rekonstrukcijas izmaksas.

Makroekonomiskie kanāli

• • Ļoti nelabvēlīgu laikapstākļu, piesārņojuma gadījumu, ūdens trūkuma un citu globālās sasilšanas un ekosistēmu degradācijas faktoru ietekme uz visu noteikta ģeogrāfiskā apgabala ekonomiku.
• • Būtiskas cenu svārstības piedāvājuma šoku dēļ, kas rada inflācijas spiedienu.
• • Samazināta darbaspēka produktivitāte un ietekme uz veselību.
• • Piegādes ķēdes traucējumi un resursu trūkums.
• • Migrācija un pārvietošan a.