5. 5. sadaļa. Iekšējās pārvaldības un iestādes mēroga kontroles novērtēšana

73. Novērtējot iekšējo pārvaldību un iestādes iekšējo kontroli, kompetentajām iestādēm cita starpā jānovērtē iestādes atbilstība tiesību aktiem, kas atsevišķi publicēti EBI tīmekļa vietnē, kā minēts 12. punktā.

74. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes iekšējās pārvaldības pasākumu atbilstība, ņemot vērā uzņēmējdarbības modelim un iestādes darbībām raksturīgo risku raksturu, mērogu un sarežģītību. Kompetentajām iestādēm jānosaka, cik lielā mērā iestāde ievēro piemērojamās tiesiskās un regulatīvās prasības attiecībā uz stabilām iekšējās pārvaldības sistēmām, tostarp tās, kas uzskaitītas iepriekšējā punktā, kā arī jākonstatē jebkādi trūkumi. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai nepietiekami iekšējās pārvaldības pasākumi rada būtiskus riskus, kā arī jānovērtē to iespējamā ietekme uz iestādes riska profilu, darbības noturību un ilgtspēju. Šajos nolūkos ir jāizvērtē šādas jomas, ievērojot proporcionalitātes principu un 2. sadaļā izklāstīto uzraudzības pieeju:

• a. organizatoriskā struktūra, vadības struktūra un tās komitejas;
• b. kiska kultūra un uzvedība, veicot uzņēmējdarbību;
• c. atalgojuma politika un prakse;
• d. iekšējās kontroles funkcijas;
• e. riska pārvaldības sistēma;
• f. IKT sistēmas, risku datu apkopošana un risku pārskatu sniegšana;
• g. NILL/TF riski un piesardzības apsvērumi;
• h. atveseļošanas plānošanas pārvaldība.

75. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā VSP riski, prioritāti piešķirot vides pārkārtošanai un fiziskajiem riskiem, novērtējot jomas, uz kurām attiecas iepriekšējā punkta a) līdz f) apakšpunkts.

76. Iekšējās pārvaldības novērtējums jāņem vērā konkrētajā riska pārvaldības un kontroles novērtējumā, kā noteikts 6. un 8. sadaļā, kā arī ICAAP un ILAAP novērtējumā, kas iekļauts SREP kapitāla novērtējumā (7. sadaļa) un SREP likviditātes un finansējuma novērtējumā (8. sadaļa). Turklāt ICAAP riska analīzes aprēķini / kapitāla aplēses, ko pārskata saskaņā ar 7. sadaļu, un jebkuras šajā analīzē konstatētās nepilnības jāņem vērā, izstrādājot kopējās ICAAP sistēmas novērtējumu, ko veic saskaņā ar šo sadaļu. 77. Veicot iekšējās pārvaldības un iestādes mēroga kontroles pasākumu vispārējo novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizvērtē iestādes spēja efektīvi un savlaicīgi novērst konstatētos trūkumus un/vai atrisināt kompetento iestāžu paustās bažas. Veicot šo novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāapsver, vai iestādes iepriekšējā darbība liecina par tās spēju un nodomu efektīvi un savlaicīgi novērst uzraudzības iestāžu paustās bažas un/vai konstatētos trūkumus, kā arī to, vai šis aspekts jau ir ņemts vērā, novērtējot citas SREP jomas. Šim nolūkam kompetentajām iestādēm jāizmanto šādu elementu novērtējums:

• a. vadības struktūras loma i) iestādes pārvaldības pasākumu efektivitātes novērtēšanā, jo īpaši saistībā ar novēršanas darbībām, un ii) atbilstošu pasākumu veikšanā, lai novērstu uzraudzības problēmas un/vai trūkumus (efektīva reakcija uz uzraudzības problēmām);
• b. riska kultūra iestādē;
• c. sniegtās un ar kompetento iestādi apmainītās informācijas atbilstība un savlaicīgums;
• d. iekšējās ziņošanas kvalitāte par korektīvajiem pasākumiem vadības struktūrai, augstākajai vadībai un iekšējās kontroles struktūrvienībām;
• e. iekšējās kontroles funkciju lomu veikto trūkumu novēršanas darbību atbilstības un efektivitātes pārskatīšanā.

78. Veicot iekšējās pārvaldības un iestādes mēroga kontroles novērtējumu meitasuzņēmuma līmenī, papildus šajā sadaļā uzskaitītajiem elementiem kompetentajām iestādēm ir jānovērtē, vai grupas mēroga politika un procedūras tiek konsekventi īstenotas meitasuzņēmumu līmenī un vai grupas struktūrvienības ir īstenojušas pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības atbilstību visiem piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

79. Novērtējot iestādes organizatorisko struktūru, vadības struktūru un komitejas, kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes atbilstība Direktīvas 2013/36/ES 74., 88. un 91. pantam, EBI pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību¹⁸ un kopīgajām EVTI un EBI pamatnostādnēm par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu¹⁹ . Novērtējot iestādes organizatorisko un darbības struktūru, kā arī, ja nepieciešams, grupas organizatorisko un darbības struktūru, kompetentajām iestādēm jāizvērtē, cita starpā, vai:

• a. tā ir izveidota atbilstoši un skaidri, ar skaidri noteiktām, pārredzamām un konsekventām atbildības līnijām, tostarp attiecībā uz vadības struktūru un tās komitejām;
• b. tā ir piemērota uzņēmējdarbības un darbību apjomam un sarežģītībai;
• c. tā ir pārredzama ieinteresētajām personām, tostarp darbiniekiem un akcionāriem.

80. Novērtējot iestādes vadības struktūru, kompetentajām iestādēm jāizvērtē, cita starpā, vai:

• a. vadības struktūra pārzina un izprot iestādes juridisko, organizatorisko un darbības struktūru (“pārzini savu struktūru”) un ar to saistītos riskus, tostarp atbilstošo uzraudzību;
• b. attiecīgā gadījumā konsolidējošās iestādes vadības struktūra izprot gan grupas organizāciju, gan tās dažādo struktūrvienību nozīmi, kā arī to saiknes un attiecības;
• c. vadības struktūrai kopumā ir atbilstoša izpratne par iestādes uzņēmējdarbības modeli un darbībām, un tā, regulāri piedaloties apmācībās, pastāvīgi uztur pietiekamas zināšanas un prasmes par attiecīgajiem riskiem, tostarp IKT riskiem, VSP riskiem un citiem jauniem riskiem;
• d. iestādei ir politika, kas vērsta uz daudzveidības un iekļautības veicināšanu vadības struktūrā, un tā regulāri novērtē šos aspektus, tostarp dzimumu līdzsvaru, kā arī to, vai valdes sastāvs, darbība un pēctecības plānošana veicina efektīvu lēmumu pieņemšanu un atspoguļo iestādes mērķus daudzveidības un iekļautības jomā;
• e. vadības struktūras locekļi efektīvi mijiedarbojas, tostarp starp tās vadības un uzraudzības funkcijām;
• f. katrs vadības struktūras loceklis rīkojas neatkarīgi, veltot šim darbam pietiekami daudz laika un ir pienācīgi informēts par iestādes riska situāciju;
• g. vai vadības struktūra, pildot savas uzraudzības funkcijas, ir izveidojusi, ja nepieciešams, riska, revīzijas, kandidātu izvirzīšanas un atalgojuma komitejas, un vai šīs komitejas pilda savus uzdevumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un regulējumu.

81. Pārskatot iestādes vadības struktūras un tās komiteju sastāvu un darbību, kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī visi attiecīgie iestādes vai, attiecīgā gadījumā, kompetento iestāžu veiktie piemērotības novērtējumi par iestādes vadības struktūras locekļiem un personām, kas veic pamatfunkcijas. Kompetentajām iestādēm jāpārskata iestādes galveno funkciju pildītāju identificēšanas procesa rezultāti un jānovērtē individuālās atbildības līmenis, ņemot vērā individuālos paziņojumus par visu vadības struktūras locekļu, augstākās vadības un galveno funkciju pildītāju lomām un pienākumiem, kā arī pienākumu shēmu, tostarp informāciju par ziņošanas hierarhiju, atbildības hierarhiju un personām, kas ir iekļautas iestādes pārvaldības sistēmā, un to pienākumiem.

¹⁸ EBA/GL/2021/05

¹⁹ EBA/GL/2021/06

82. Novērtējot iestādes riska kultūru un uzņēmējdarbības praksi, kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes atbilstība EBI pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību. Šajā kontekstā kompetentajām iestādēm jāapsver, cita starpā, vai:

• a. iestādei ir saskaņotas korporatīvās vērtības un stabila riska kultūra, kuras i) tiek atbalstītas ar efektīvām un stingrām politikām un procedūrām, komunikāciju un apmācībām visam personālam, tostarp rīcības kodeksu un atbilstošu sistēmu interešu konfliktu pārvaldībai, kā arī ziņošanas mehānismiem, lai veicinātu atbildīgu un ētisku rīcību un uzraudzītu un pārvaldītu saistīto pušu riska pozīcijas, un ii) veicina atvērtu komunikāciju un efektīvu kritisku izvērtēšanu;
• b. vadības struktūra, augstākā vadība un personas, kas pilda pamatfunkcijas, ir apņēmušās veicināt spēcīgu riska un korporatīvo kultūru un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;
• c. visā iestādē ir novērojama augsta riska apzināšanās pakāpe;
• d. iestāde riska apzināšanos iekļauj savos lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp nosakot atbilstošu atbildību par risku.

83. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādē ir ieviesta atbilstoša sistēma, lai identificētu, dokumentētu un pārvaldītu darījumus ar saistītām personām, tostarp apstiprināšanas procesu, riska limitu noteikšanu, darījumu nosacījumus saskaņā ar tirgus principiem, kā arī uzraudzības un ziņošanas mehānismus. Kompetentajām iestādēm jānovērtē arī vadības struktūras īstenotās pārraudzības līmenis.

84. Novērtējot iestādes atalgojuma politiku un praksi, kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes atbilstība Direktīvas 2013/36/ES 74., 92. un 94. pantam, Deleģētajai regulai (ES) 2021/923 un EBI pamatnostādnēm par pareizu atalgojuma politiku²⁰ . Šajā kontekstā kompetentajām iestādēm jāapsver, cita starpā, vai:

• a. iestāde ir īstenojusi atbilstošu un dzimumneitrālu atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz visiem darbiniekiem, ko apstiprinājusi, regulāri pārskatījusi un pārrauga vadības struktūra, un vai šī politika atbilst piemērojamajām juridiskajām un regulatīvajām prasībām;
• b. iekšējās kontroles funkcijas ir iesaistītas atalgojuma politikas izstrādē un pārbauda to pienācīgu pārskatīšanu, uzraudzību un atjaunināšanu;
• c. atalgojuma politika un prakse veicina stabilu un efektīvu riska pārvaldību, tostarp ņemot vērā iestādes vēlmi uzņemties risku attiecībā uz VSP riskiem, un atbilst iestādes uzņēmējdarbības un riska stratēģijām, riska kultūrai un korporatīvajām vērtībām, iestādes ilgtermiņa interesēm un interešu konfliktu pasākumiem, kā arī neveicina pārmērīgu riska uzņemšanos;
• d. iestāde ir pareizi identificējusi visus savus darbiniekus, kuru darbībām ir būtiska ietekme uz tās riska profilu saskaņā ar piemērojamām juridiskajām un regulatīvajām prasībām;
• e. mainīgās un fiksētā atalgojuma attiecība ir atbilstoša, un mainīgā atalgojuma daļa nepārsniedz 100 % no fiksētā atalgojuma daļas (vai 200 %, ja to apstiprina akcionāri) attiecībā uz identificētajiem darbiniekiem;
• f. iestāde ir pareizi sadalījusi fiksēto un mainīgo atalgojuma daļu, neizmantojot nekādus paņēmienus vai metodes, lai apietu atalgojuma prasības;
• g. atalgojuma mainīgā daļa balstās uz sniegumu (ņemot vērā gan finanšu, gan nefinanšu kritērijus) un to, vai iestāde ievēro attiecīgās juridiskās un normatīvās prasības par atlikšanas un saglabāšanas periodiem, izmaksāšanu instrumentos, kā arī izmaksāto summu atgūšanas un atliktās summas (malus) klauzulu.

²⁰ EBA/GL/2021/04

85. Novērtējot iestādes mēroga kontroles funkcijas, kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes atbilstība EBI pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību un attiecīgajiem Regulas (ES) 2022/2554 (DORA)²¹ noteikumiem. Šajā kontekstā kompetentajām iestādēm jāapsver, cita starpā, vai:

• a. iestādei ir atbilstoša iekšējās kontroles sistēma, kas aptver visas jomas, saskaņā ar “trīs aizsardzības līniju” modeli, tostarp labi funkcionējošas, efektīvas un neatkarīgas riska pārvaldības, atbilstības nodrošināšanas un iekšējās revīzijas funkcijas;
• b. iekšējās kontroles funkciju vadītāji i) ir iecelti atbilstošā hierarhijas līmenī, kas nodrošina viņiem pienācīgas pilnvaras un statusu, kas nepieciešams viņu pienākumu izpildei, ii) tiem ir tieša piekļuve vadības struktūrai, kas pilda uzraudzības funkcijas, un tie var tai tieši ziņot, un
• iii) tiem ir visi nepieciešamie resursi savu uzdevumu veikšanai;
• c. iestādē ir ieviestas atbilstošas rakstiskas iekšējās kontroles politikas, kas tiek efektīvi īstenotas, kā arī ir skaidri noteikts atbildības sadalījums par sistēmas īstenošanu, pienākumu nošķiršana, pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras un droša pārskatu sniegšanas kārtība.

86. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai riska pārvaldības funkcija aptver visu iestādi, nodrošinot visaptverošu pārskatu par visiem riskiem, vai tā jau agrīnā posmā aktīvi iesaistās iestādes riska stratēģijas izstrādē un uzrauga tās efektīvu īstenošanu. Kompetentajām iestādēm arī jānosaka, vai riska pārvaldības funkcija nodrošina vadības struktūru ar pilnīgu, atjauninātu un atbilstošu informāciju par riskiem, lai tā varētu noteikt iestādes vēlmes uzņemties risku līmeni un ar to saistītos riska limitus. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī riska pārvaldības funkcijas veiktais novērtējums par riska stratēģijas un vēlmes uzņemties risku stabilitāti un ilgtspējību, kā arī tās līdzdalība būtisku izmaiņu vai ārkārtas darījumu ietekmes novērtēšanā uz iestādes un grupas (attiecīgā gadījumā) kopējo risku.

87. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai atbilstības nodrošināšanas funkcija efektīvi novērtē un mazina atbilstības riskus, kas rodas no piemērojamo tiesisko un normatīvo prasību, līgumsaistību vai iekšējo noteikumu un rīcības kodeksu, tostarp ētikas noteikumu, neievērošanas, un nodrošina, ka visos būtiskajos riska pārvaldības lēmumos šie riski tiek pienācīgi ņemti vērā.

88. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iekšējās revīzijas funkcija neatkarīgi pārskata un saskaņā ar revīzijas plānu un detalizētu darba programmu sniedz objektīvu pārliecību par iestādes politikas, procedūru un iekšējās kontroles piemērotību un efektivitāti un par visu iestādes darbību, tostarp trešo personu pakalpojumu sniedzēju veikto darbību, atbilstību juridiskajām un regulatīvajām prasībām. Attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai grupas mēroga iekšējās revīzijas funkcija ir neatkarīga, tai ir grupas mēroga uz risku balstīts revīzijas plāns, atbilstīgi resursi un statuss un tā sniedz ziņojumus tieši konsolidējošās iestādes vadības struktūrai.

²¹ DORA – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2554/oj).

89. Novērtējot iestādes riska pārvaldības sistēmu, kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes atbilstība EBI pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību, DORA un citām EBI pamatnostādnēm par iekšējās pārvaldības pasākumiem, procesiem un mehānismiem, kas izdotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. panta 3. punktu. Šajā kontekstā kompetentajām iestādēm jāapsver, cita starpā, vai:

• a. iestāde ir izveidojusi atbilstošu riska pārvaldības sistēmu un riska pārvaldības procesus, kas ietver atbilstošu un īstenotu riska stratēģiju, vēlmi uzņemties risku, tostarp trešo personu riska pārvaldības politiku, ICAAP un ILAAP sistēmas, kā arī stresa testēšanas iespējas un rezultātus;
• b. attiecīgā gadījumā grupas mēroga riska pārvaldības sistēma aptver visus būtiskos riskus neatkarīgi no tā, vai risks izriet no uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, un nodrošina visaptverošu pārskatu par visiem riskiem, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta;
• c. vadības struktūrai ir galīgā atbildība par riska stratēģiju, vēlmi uzņemties risku un riska pārvaldības sistēmu, un tā nodrošina attiecīgus norādījumus un pārraudzību;
• d. iestāde un, ja attiecināms, konsolidējošā iestāde ir dokumentējusi un ieviesusi atbilstošu riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku, kas aptver visus iestādes būtiskos riskus, ietver riska limitus un pieļaujamās novirzes, kā arī atspoguļo iestādes finanšu resursus;
• e. riska pārvaldības sistēma nosaka atbilstošas procedūras riska identificēšanai, mērīšanai, mazināšanai un uzraudzībai, kā arī to, cik lielā mērā šī sistēma ir integrēta iestādes kopējā stratēģijā un kā tā šo stratēģiju ietekmē;
• f. vai lēmumu pieņemšanas procesi ir skaidri, pārredzami un pienācīgi dokumentēti, kā arī ņem vērā atbilstošos riska apsvērumus, un vai par politikām un to grozījumiem tiek paziņots pienācīgi un savlaicīgi;
• g. starp uzņēmējdarbības stratēģiju, riska stratēģiju, digitālās darbības noturības stratēģiju, vēlmi uzņemties risku un riska pārvaldības sistēmu, kā arī kapitāla un likviditātes pārvaldības sistēmām pastāv atbilstošas un saskaņotas saiknes, kā arī starp šīm sistēmām un iestādes plānu VSP risku novēršanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 2. punktu.

90. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai iestādē ir ieviesta pienācīgi dokumentēta jaunu produktu apstiprināšanas politika, ko apstiprinājusi vadības struktūra un kas aptver jaunu tirgu, produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī būtiskas izmaiņas esošajos produktos un pakalpojumos, tostarp attiecībā uz ārkārtas darījumiem. Kompetentajām iestādēm arī jāizvērtē, vai riska pārvaldības un atbilstības nodrošināšanas struktūrvienības tiek pienācīgi iesaistītas jaunu produktu vai būtisku izmaiņu esošajos produktos novērtēšanā un apstiprināšanā, turklāt apstiprinājumiem jābūt saistītiem ar attiecīgo kontroles pasākumu atbilstību. ICAAP un ILAAP sistēmas

91. Novērtējot iestādes ICAAP un ILAAP sistēmas, kompetentajām iestādēm ir jānovērtē iestādes atbilstība EBI pamatnostādnēm par ICAAP un ILAAP informāciju²² . Iestādes ICAAP un ILAAP sistēmu novērtējumā jāiekļauj šo sistēmu periodiska pārskatīšana, kā arī jānosaka to stabilitāte, efektivitāte un vispusīgums. Šajā sakarā kompetentajām iestādēm:

• a. jāizvērtē, kā ICAAP un ILAAP ir integrēti iestādes vispārējā riska pārvaldības un stratēģiskās vadības praksē, tostarp kapitāla un likviditātes plānošanā, kā arī jānovērtē to perspektīvais raksturs;
• b. jāizvērtē ICAAP un ILAAP piemērotība, lai novērtētu un uzturētu pietiekamu iekšējā kapitāla un likviditātes līmeni iestādes risku segšanai un pamatotu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanai (piemēram, attiecībā uz kapitāla sadali saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu), tostarp stresa apstākļos;
• c. jāizvērtē, vai ICAAP un ILAAP ir iestrādāti lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesos visos iestādes līmeņos (piemēram, limitu noteikšanā, darbības rezultātu mērīšanā);
• d. jāpārbauda, vai uz ICAAP un ILAAP sistēmām attiecas regulāra pārvaldības institūcijas uzraudzība, tostarp šo sistēmu un to rezultātu apstiprināšana;
• e. jāizvērtē, vai ICAAP un ILAAP tiek konsekventi un samērīgi īstenoti visos iestādes uzņēmējdarbības virzienos un juridiskajās vienībās un vai tie aptver visus būtiskos riskus, kuriem iestāde ir vai varētu tikt pakļauta;
• f. jāizvērtē atbilstība saistītajām tiesību aktu un regulējuma prasībām, kā arī jāapsver, vai iestādes ICAAP identificē jaunrodošos riskus un/vai riskus ar zemu varbūtību, bet augstu ietekmi, tostarp IKT riskus, vides riskus un ģeopolitisko nenoteiktību;
• g. jāizvērtē, vai jebkādas atkāpes no iestādes standarta ICAAP vai ILAAP attiecībā uz vienu vai vairākām juridiskajām vienībām vai darbības jomām ir pamatotas.

92. Šiem novērtējumiem vajadzētu veicināt P2R noteikšanu un kapitāla pietiekamības novērtēšanu, kā izklāstīts 7. sadaļā, kā arī likviditātes un finansējuma pietiekamības novērtēšanu, kā izklāstīts 8. sadaļā.

Iestādes stresa testēšanas novērtējums

93. Novērtējot iestādes stresa testus, kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestāde ievēro EBI pamatnostādnes par stresa testiem²³ un EBI pamatnostādnes par vides scenāriju analīzi vides risku iekļaušanai. Šis novērtējums ietver iestādes stresa testēšanas programmas pārskatīšanu, ņemot vērā tās lielumu un iekšējo organizāciju, kā arī iestādes darbību raksturu, mērogu un sarežģītību.

94. Kompetentajām iestādēm jāveic iestādes stresa testēšanas programmas kvalitatīvs novērtējums, kā arī stresa testu rezultātu kvantitatīvs novērtējums. Kompetentajām iestādēm kvalitatīvā un kvantitatīvā novērtējuma rezultāti jāizskata kopā ar uzraudzības stresa testu rezultātiem (sk. 11. sadaļu), lai novērtētu iestādes kapitāla un likviditātes pietiekamību un noteiktu attiecīgu uzraudzības reakciju uz apzinātajām nepilnībām. Ja stresa testu pārskatā tiek konstatēti trūkumi iestādes pārvaldībā un iestādes mēroga kontrolē, kompetentajām iestādēm tie ir jāņem vērā, novērtējot šīs jomas. Turklāt iestādes stresa testu rezultātus var izmantot, lai novērtētu iestādes kapitāla plānošanu, kā arī lai kvantitatīvi noteiktu likviditātes prasības, kas nepieciešamas likviditātes pietiekamības novērtēšanai.

95. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, cik lielā mērā stresa testēšana ir iekļauta iestādes riska pārvaldības sistēmā, tostarp tas, kā stresa testēšana tiek ņemta vērā iestādes vēlmes uzņemties risku un ierobežojumu noteikšanas procesos. Turklāt kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes augstākās vadības un vadības struktūras iesaistīšanās stresa testēšanas programmā, tostarp saistītā iekšējā ziņošana, kā arī stresa testēšanas un tās rezultātu integrācijas pakāpe lēmumu pieņemšanas procesos.

96. Novērtējot stresa testēšanas programmas, stresa testu rezultātus un ierosinātās pārvaldības darbības, kompetentajām iestādēm ir jāizskata gan individuālās, gan sistēmas mēroga perspektīvas. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē pārvaldības pasākumu īstenošanas iespējamība stresa situācijās, tostarp jānovērtē, vai pasākumu īstenošanas termiņi ir reāli, kā arī jāņem vērā attiecīgās iestādes īpatnības. Lai pārskatītu pārrobežu grupu spriedzes testu programmas, kompetentajām iestādēm jāņem vērā iespējamie šķēršļi kapitāla un likviditātes pārvedamībai grupu ietvaros un jebkādu grupas iekšējā finansiālā atbalsta pasākumu darbībai, kas var rasties spriedzes apstākļos.

97. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē stresa testu²⁴ rezultāti un tas, vai iestāde spēj jebkurā brīdī uzturēt piemērojamo TSCR nelabvēlīgā scenārijā, kā arī vai tā ir noteikusi pārvaldības pasākumu kopumu, lai novērstu jebkādus iespējamos TSCR pārkāpumus. Kompetentajām iestādēm ir arī jāizskata stresa testu ietekme uz iestādes sviras rādītāju, kā arī tās atbilstīgajām saistībām, kas tiek turētas saistībā ar minimuma prasībām attiecībā uz atbilstīgajām saistībām (MREL), kā minēts Direktīvā 2014/59/ES.

98. Novērtējot stresa testu rezultātus, kompetentajām iestādēm arīdzan jāizskata visas zināmās gaidāmās regulatīvās izmaiņas, kas skars iestādi saistībā ar stresa testa tvērumu un periodu.

²² EBI pamatnostādnes par SREP vajadzībām vācamo ICAAP un ILAAP informāciju (EBA/GL/2016/10).

²³ EBI pamatnostādnes par stresa testiem (EBA/GL/2018/04)

²⁴ Šajā punktā minētie stresa testi neattiecas uz apgrieztajiem stresa testiem.

99. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādes IKT sistēmas ir uzticamas, noturīgas un piemērotas, lai izmērītu, novērtētu un ziņotu par riska pozīciju apjomu, sastāvu un kvalitāti visos iestādes riska veidos, produktos un darījumu partneros, kā arī pilnībā atbalstītu riska datu apkopošanas iespējas gan normālos apstākļos, gan stresa situācijās.

100. Kompetentajām iestādēm jāpārbauda, vai iestāde izstrādā un uztur atbilstošas riska datu apkopošanas un riska ziņošanas spējas, kas ir samērīgas ar tās riska profilu un sistēmisko nozīmīgumu. Pārbaudot iestādes riska datu apkopošanas un riska pārskatu sniegšanas spējas, kompetentajām iestādēm jāņem vērā BCBS 239 principi par efektīvu riska datu apkopošanu un riska pārskatu sniegšanu²⁵ attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm, uz kurām attiecas šie principi. Jo īpaši kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestāde spēj sagatavot precīzus, saskaņotus, pilnīgus un uzticamus riska datus un pārskatus par visu iestādi, aptverot visus būtiskos riskus un atbilstoši atspoguļojot iestādes riska profilu, kā arī kapitāla un likviditātes vajadzības, un vai šos datus un pārskatus var apkopot un savlaicīgi un elastīgi darīt pieejamus vadības struktūrai un augstākajai vadībai. Attiecīgajos gadījumos kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai iestāde ir izveidojusi efektīvu grupas pārvaldības informācijas un ziņošanas sistēmu, kas ir piemērojama visām uzņēmējdarbības vienībām un struktūrvienībām, un vai šī informācija ir savlaicīgi pieejama iestādes mātes uzņēmuma vadības struktūrai;

101. Kompetentajām iestādēm jānosaka, vai iestādes vadības struktūra apstiprina iestādes riska datu apkopošanas un riska pārskatu sniegšanas sistēmu un uzrauga tās efektīvu īstenošanu, tostarp atbilstošu resursu piešķiršanu šo pasākumu atbalstam. Kompetentajām iestādēm arī jānovērtē, vai iestādes riska datu apkopošanas spējas un riska ziņošanas prakse ir neatkarīgi apstiprinātas saskaņā ar iestādes mēroga kontroles sistēmu.

²⁵ Bāzeles Banku uzraudzības komitejas, Principi efektīvai riska datu apkopošanai un riska ziņošanai (BCBS 239).

102. Analizējot iekšējās pārvaldības sistēmu un iestādes mēroga kontroles, kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī novērtējumi, kas saņemti no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) uzraudzības iestādēm, un jāizvērtē, vai tie rada prudenciālas bažas. Savukārt, ja kompetentās iestādes novērtējums liecina par trūkumiem iestādes mēroga kontroles un pārvaldības sistēmā, bet iestādes mēroga kontroles rada prudenciālas bažas saistībā ar NILL/TF risku un mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanas un apiešanas riskiem, kompetentajām iestādēm minētā novērtējuma rezultāti jādara zināmi NILL/TFN uzraudzības iestādēm.

103. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādes vispārējā iekšējā pārvaldības un riska pārvaldības sistēma ietver arī NILL/TF risku pārvaldību un mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanas un izvairīšanās riskus.

104. Kompetentajām iestādēm no uzraudzības viedokļa jānovērtē, vai tiek ievērotas vadības struktūras funkcijas un pienākumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmu. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā visa papildu informācija, kas saņemta no NILL/TFN uzraudzības iestādēm pēc to novērtējuma saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par politiku un procedūrām saistībā ar atbilstības nodrošināšanas pārvaldību un NILL/TFN atbilstības speciālista lomu un pienākumiem²⁶ .

²⁶ EBA/GL/2022/05

105. Lai novērtētu iekšējo pārvaldību un kontroles visā iestādē, kompetentajām iestādēm jāņem vērā konstatējumi un trūkumi, kas identificēti, novērtējot atveseļošanas plānošanas pārvaldības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. un 8. pantu.

106. Tāpāt atveseļošanas plānu novērtējumā jāņem vērā arī SREP elementu novērtējuma konstatējumi, tostarp iekšējās pārvaldības un iestādes mēroga kontroles pasākumi.

107. Pēc iepriekš minētā novērtējuma kompetentajām iestādēm jāizveido viedoklis par iestādes iekšējās pārvaldības pasākumu un iestādes mēroga kontroles atbilstību. Šie konstatējumi kopā ar dzīvotspējas vērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 4. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā.