11. 11. sadaļa. Uzraudzības stresa testēšana

483. Kompetentajām iestādēm, pamatojoties arī uz Direktīvas 2013/36/ES 100. pantu, jāizmanto uzraudzības stresa testi, lai atvieglotu SREP un jo īpaši tā galveno elementu uzraudzības novērtējumu, kā aprakstīts 4.–8. sadaļā. VSP faktoru integrēšana uzraudzības stresa testos jāveic saskaņā ar kopīgajām pamatnostādnēm par VSP risku integrēšanu uzraudzības stresa testos, piešķirot prioritāti vides riskiem. Konkrētāk, uzraudzības stresa testēšanai attiecīgā gadījumā jāpalīdz kompetentajām iestādēm:

• a. novērtēt iestāžu individuālos kapitāla riskus, kā minēts 6. sadaļā, vai likviditātes un finansējuma riskus, kā minēts 8. sadaļā;
• b. novērtēt iestādes stresa testēšanas programmu ticamību, kā arī ICAAP un ILAAP vajadzībām izmantoto iestāžu stresa testu scenāriju atbilstību, smagumu un ticamību; tostarp, iespējams, iestāžu galveno pieņēmumu un risku virzītājspēku apšaubīšanu;
• c. novērtēt iestāžu spēju izpildīt TSCR un OCR kapitāla pietiekamības novērtējuma kontekstā, kā noteikts 7.7. iedaļā; Atkarībā no uzraudzības stresa testa tvēruma un veida šis novērtējums var attiekties tikai uz atsevišķiem TSCR elementiem, ko aptver uzraudzības stresa testēšanas parametri (piemēram, P2R konkrētām riska kategorijām, ja stresa tests aptver tikai šādas riska kategorijas);
• d. noteikt iestādēm P2G;
• e. identificēt atsevišķās riska jomās īstenotās iestāžu riska pārvaldības un kontroles iespējamas nepilnības vai trūkumus.
• f. identificēt iespējamos trūkumus vispārējās pārvaldības kārtībā vai visā iestādē piemērotajos kontroles pasākumos, kas minēti 5. sadaļā. Konkrētāk, ja kompetentā iestāde, izmantojot uzraudzības testus, atklāj iestādes stresa testēšanas programmu vai riska datu atbalsta infrastruktūras nepilnības, tās jāņem vērā, novērtējot šīs iestādes vispārējo pārvaldības un riska pārvaldības sistēmu;
• g. noteikt konkrētas kvantitatīvas likviditātes prasības saistībā ar likviditātes pietiekamības novērtējumu, jo īpaši tad, ja kompetentā iestāde nav izstrādājusi konkrētus uzraudzības kritērijus attiecībā uz likviditātes prasībām. Atsevišķi likviditātes uzraudzības stresa testu elementi, ja nepieciešams, jāizmanto kā ievaddati, nosakot konkrētas likviditātes prasības iestādēm, kā norādīts 8.6. iedaļā.

484. Turklāt uzraudzības stresa testēšanai ir jāpalīdz kompetentajām iestādēm novērtēt uzraudzības organizatoriskās procedūras un plānot uzraudzības resursus, ņemot vērā arī citu būtisku informāciju, jo īpaši saistībā ar konkrētu SREP elementu biežāku un padziļinātāku novērtējumu iestādēs, kas nav 1. kategorijas iestādes, un noteikt Direktīvas 2013/36/ES 99. pantā paredzētās uzraudzības pārbaudes programmas darbības jomu.

485. Kompetentajām iestādēm attiecīgos gadījumos arī jāizmanto uzraudzības ietvaros veikto stresa testu rezultāti, lai:

• a. atbalstītu analīzi, kas nepieciešama, lai piešķirtu dažādas atļaujas un sankcijas, kuras paredzētas Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvā 2013/36/ES, piemēram, attiecībā uz būtiskām līdzdalībām, apvienošanos un pārņemšanu, kā arī akciju atpirkšanu;
• b. atbalstītu tematisku analīzi par iespējamām ievainojamībām iestāžu grupā ar līdzīgiem riska profiliem;
• c. atbalstītu analīzi par VSP faktoru iespējamo ietekmi uz iestāžu uzņēmējdarbības modeli, pamatojoties uz vidēja termiņa un ilgtermiņa scenāriju analīzi, kas veikta saskaņā ar kopīgajām pamatnostādnēm par VSP risku integrēšanu uzraudzības stresa testos;
• d. motivētu iestādes uzlabot to iekšējās stresa testu un riska pārvaldības spējas: konkrētāk, uzraudzības stresa tests ar augšupēju komponentu varētu motivēt iestādes turpināt pilnveidot un uzlabot datu apkopošanu, risku modelēšanu un IT rīkus stresa testēšanas un riska pārvaldības vajadzībām.

486. Pieņemot lēmumu par uzraudzības stresa testēšanas galvenajiem elementiem, kompetentajām iestādēm cita starpā jāņem vērā:

• a. tvērums, proti, vai tiek aptverti konkrēti vai vairāki riska faktori, konkrēti individuāli portfeļi vai darbības, vai nozares / ģeogrāfiskie reģioni, visi vai vairāki portfeļi.
• b. uzbūve, ņemot vērā šādus aspektus: viena faktora vai vienkārša vairāku faktoru jutīguma analīze, maksātspējas vai likviditātes stresa testēšana, reversā stresa testēšana vai vidēja termiņa un ilgtermiņa scenārija analīze. Kompetentajām iestādēm jāizvēlas modelis, kas vislabāk atbilst stresa testa mērķim;
• c. tvērums, proti, pārrobežu grupu perimetra aptveršana, nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā visas attiecīgās grupas vienības;
• d. stresa testos iekļauto iestāžu izlase – plānojot uzraudzības stresa testēšanu, kompetentajām iestādēm ir jāapsver atbilstoša testējamā izlase, jo īpaši tad, ja uzraudzības stresa testēšanu izmanto konkrētu uzņēmējdarbības virzienu / modeļu tematiskam novērtējumam vai ietekmes pētījumiem/novērtējumiem;
• e. pieeja, proti, lejupvērsts stresa tests, augšupvērsts stresa tests, abu apvienojums, nosakot iestādei konkrētus “enkura” scenārijus).

487. Izstrādājot un veicot uzraudzības stresa testus SREP vajadzībām, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā aktīvu kvalitātes pārbaužu (AQR) rezultāti, ja tādi ir pieejami, piemēroti un nav jau iekļauti iestāžu finanšu pārskatos. Uzraudzības stresa testēšanu apvienošanu ar AQR var uzskatīt par lietderīgu, nodrošinot, ka uzraudzības stresa testā iekļauto iestāžu bilances pozīcijas tiek precīzi atspoguļotas ar uzlabotiem un salīdzināmiem izejas datiem no visām iesaistītajām iestādēm.

488. Kompetentajām iestādēm ir jāizstrādā efektīva uzraudzības stresa testuēšanas programma. Šī programma ir jāatbalsta ar attiecīgiem organizatoriskiem, pārvaldības un IT pasākumiem, nodrošinot, ka uzraudzības stresa testus var veikt pietiekami bieži. Uzraudzības stresa testu programmai ir jāpalīdz efektīvi īstenot uzraudzības pārbaudes programmu attiecībā uz atsevišķām iestādēm. Programmai ir arī jāatspoguļo, kā kompetentā iestāde pieņem lēmumus par uzraudzības stresa testu veidu izraudzīšanos, rūpīgi ņemot vērā katra testa mērķus.

489. Pārvaldības, organizatoriskajiem un IT pasākumiem, kas atbalsta uzraudzības stresa testu programmu, ir jāietver vismaz:

• a. pietiekami cilvēkresursi, materiālie resursi, dati un IT infrastruktūra, lai izstrādātu un veiktu uzraudzības stresa testus. Konkrētāk, uzraudzības stresa testu programma ir jāatbalsta ar atbilstošu datu un metodikas pieeju, aptverot visus aspektus, tostarp scenārijus un pieņēmumus (piemēram, veidnes, norādījumus, dokumentāciju), un šai programmai ir jānodrošina gan elastīgums, gan attiecīgs kvalitātes un kontroles līmenis;
• b. kvalitātes nodrošināšanas process, kas aptver stresa testu plānošanu, izstrādi un veikšanu, un iestāžu rezultātu salīdzināmība;
• c. uzraudzības stresa testēšanu integrēšana citos attiecīgajos uzraudzības procesos. Tādējādi vajadzības gadījumā un atbilstoši visiem juridiskajiem ierobežojumiem, organizācijai ir jāatbalsta informācijas iekšēja koplietošana un visu stresa testēšanas programmas aspektu izmantošana.

490. Pārvaldības pasākumu satvarā kompetentajām iestādēm ir jānodrošina uzraudzības stresa testu programmas regulāra pārskatīšana – gan kvalitatīva, gan kvantitatīva–, lai pārliecinātos par tās piemērotību.

491. Kompetentajām iestādēm ir jāievieš procesi un pasākumi, ar ko nodrošināt efektīvu dialogu ar iestādēm par uzraudzības stresa testiem un to rezultātiem. Šim dialogam jāatspoguļo paredzētie mērķi, tas jāuzsāk tieši (bet ne tikai) uzraudzības stresa testu veikšanas laikā, lai novērtētu iestāžu vispārējo kapitāla pietiekamību, un dialogs jāorganizē vispārīgākā šajās pamatnostādnēs noteikto SREP novērtējumu kontekstā. Šāda dialoga vajadzībām gan tehniskajā, gan vadības līmenī kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jānodrošina, lai:

• a. iestādēm tiktu sniegti atbilstoši, pietiekami detalizēti un precīzi skaidrojumi un norādījumi par augšupvērtajā stresa testā izmantotās metodikas un pieņēmumu piemērošanu;
• b. iestādēm tiktu sniegtas atbilstošas, pietiekami detalizētas un precīzas instrukcijas par pamatinformāciju, kas tām jāiesniedz kompetentajām iestādēm kopā ar stresa testu rezultātiem;
• c. iestādēm tiktu sniegts skaidrojums, attiecīgā gadījumā pēc diskusijām par uzraudzības stresa testu rezultātiem, kuru dēļ ir jāpiemēro uzraudzības pasākumi. Tas kompetentajām iestādēm ir jāapsver jo īpaši tādu sistēmas mēroga stresa testu gadījumā, kuru rezultātā ir jāpiemēro uzraudzības pasākumi.

492. Veicot pārrobežu grupu uzraudzības stresa testēšanu, kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju un, ja iespējams, pienācīgi jāapspriež šis process uzraugu kolēģijās. Konkrētāk, kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, lai tiktu darīta pieejama un apspriesta attiecīgā informācija par metodiku, scenārijiem un galvenajiem pieņēmumiem, kā arī uzraudzības stresa testu — īpaši to, kuru mērķis ir kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšana — rezultātiem.

493. Kompetentajām iestādēm ir arī jānosaka, kādu informāciju par uzraudzības stresa testiem un to rezultātiem drīkst publiskot, ņemot vērā uzraudzības stresa testu paredzētos mērķus. Lemjot par uzraudzības nolūkos veikto stresa testu rezultātu vai metodikas publiskošanu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā sava loma šajā procesā un izvēlētā pieeja, kā arī jāapsver, cik plaša būs to veiktā analīze, kas tiks publicēta kopā ar rezultātiem.

494. Šī sadaļa attiecas uz SREP procedūru un metodikas piemērošanu, kā noteikts šajās pamatnostādnēs, attiecībā uz trešo valstu filiālēm (TCB), kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 47. panta 3. punktā. Tajā aplūkota arī uzraudzības pasākumu piemērošana, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti TVF SREP novērtējumā.

495. Veicot SREP novērtējumu attiecībā uz TCB, kompetentajām iestādēm cita starpā jāizvērtē iestādes atbilstība tiesību aktiem, kas atsevišķi publicēti EBI tīmekļa vietnē, kā minēts 12. punktā.

496. TCB SREP novērtējumā jāiekļauj filiāles biznesa modeļa, iekšējās pārvaldības sistēmas un kontroles mehānismu, kapitāla nodrošinājuma un likviditātes resursu, kā arī darījumu iegrāmatošanas kārtības novērtējums (TCB SREP elementi). Saskaņā ar kredītiestāžu uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (kredītiestāžu SREP) šo jomu novērtēšana jāveic nepārtraukti, vienlaikus pastāvīgi uzraugot galvenos rādītājus.

497. Pārskatīšana jāveic tik bieži un ar tādu intensitāti, kas ir samērīga ar TCB klasifikāciju 1. vai 2. klasē saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.a pantu un TCB darbību raksturu, apjomu un sarežģītību. Attiecībā uz 1. klases TCB kompetentajām iestādēm jāpiemēro vismaz tāds uzraudzības iesaistīšanās līmenis, kāds 2.4. iedaļas 1. tabulā noteikts 3. kategorijas iestādēm. Attiecībā uz 2. klases TCB kompetentajām iestādēm jāpiemēro vismaz tāds uzraudzības iesaistīšanās līmenis, kāds 2.4. iedaļas 1. tabulā noteikts 4. kategorijas iestādēm.

498. Papildus SREP galveno elementu novērtēšanai attiecībā uz TCB kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tās izprot filiāles citus būtiskos riskus un to, kā tie tiek mazināti. Tas ietver jebkādus būtiskus kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska un IRRBB riska darījumus. Kompetentās iestādes var uzskatīt par lietderīgu veikt padziļinātu novērtējumu vienā vai vairākās no šīm jomām, ņemot vērā riska nozīmīgumu un būtiskumu attiecībā uz TCB. Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm novērtējuma veikšanai par pamatu jāizmanto norādījumi, kas sniegti šo pamatnostādņu attiecīgajās sadaļās, un jācenšas piemērot tajās ietvertos principus, ievērojot samērīguma principu attiecībā uz TCB.

499. Gadījumos, kad kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.a pantu izmanto savas tiesības piemērot TCB kredītiestādēm paredzētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu, faktiski uzskatot TCB par meitasuzņēmumu, kompetentajām iestādēm attiecīgajam TCB ir jāpiemēro kredītiestādēm paredzētā SREP un jāatsaucas uz šo pamatnostādņu attiecīgajām sadaļām (2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. sadaļu, kā arī šīs sadaļas 12.1.2. iedaļu par uzņēmējdarbības modeļa analīzi). 500. Lai noteiktu katras jomas vērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizmanto atsevišķu SREP elementu novērtējuma konstatējumi attiecībā uz TCB. Kompetentajai iestādei šī analīze jāizmanto, lai veidotu vispārēju novērtējumu un piešķirtu TCB vērtējumu, un šajā sakarā kā pamatnostādnes jāizmanto 21. tabulā minētie apsvērumi. Kopējā novērtējumā un vērtējumā jāņem vērā arī TCB pārējo būtisko risku novērtējums un vērtējums (ja attiecināms). Pamatojoties uz vispārējo SREP novērtējumu un atsevišķu SREP elementu novērtējumu attiecībā uz TCB, kompetentajām iestādēm jāveic uzraudzības pasākumi, kā noteikts šīs sadaļas 12.2. iedaļā, lai novērstu visus konstatētos trūkumus.