12. 12. sadaļa. Trešo valstu filiāļu novērtēšana

This title addresses the application of the SREP procedures and methodology as specified in these guidelines in relation to third-country branches (TCBs) as defined in Article 47(3) of Directive 2013/36/EU. It also addresses the application by competent authorities of supervisory measures to address deficiencies identified through the SREP assessment of TCBs.

When performing the SREP assessment for TCBs, competent authorities should evaluate inter alia the compliance of the institution with the legal acts published separately on the EBA website as referred to in paragraph 12.

The SREP assessment of a TCB should include an assessment of the branch’s business model, internal governance arrangements and controls, capital endowment and liquidity resources and booking arrangements (the SREP elements for TCBs). In line with the supervisory review and evaluation process for credit institutions (the SREP for credit institutions), the assessment of these areas should be conducted on a continuous basis and accompanied by ongoing monitoring of key indicators.

The review should be conducted with a level of frequency and intensity that is proportionate to the TCB’s classification as class 1 or class 2 in accordance with Article 48a of Directive 2013/36/EU and the nature, scale, and complexity of the TCBs’ activities. For class 1 TCBs, competent authorities should apply at a minimum the level of supervisory engagement for category 3 institutions as set out in table 1 of section 2.4. For class 2 TCBs, competent authorities should apply at a minimum the level of supervisory engagement for category 4 institutions as set out in table 1 of section 2.4.

In addition to assessing the core SREP elements for TCBs, competent authorities should ensure they understand the branch’s other material risks and how these are mitigated. This includes any significant exposures to credit risk, market risk, operational risk and IRRBB. Competent authorities may deem it appropriate to perform a more in-depth assessment of one or more of these areas based on the relevance and materiality of the risk for the TCB. In such cases, competent authorities should use the guidance in the relevant corresponding titles of these Guidelines as the basis for the assessment and seek to apply the principles contained in a manner proportionate to the TCB.

Where competent authorities exercise their right in accordance with Article 48a of Directive 2013/36/EU to subject the TCB to requirements for credit institutions in accordance with the Directive, effectively treating the TCB as a subsidiary, competent authorities should apply the SREP for credit institutions to the TCB in question and refer to the relevant titles of these Guidelines (Titles 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, and 11, as well as section 12.1.2 of this section, on business model analysis).

Competent authorities should use the findings from the assessment of the individual SREP elements for TCBs to score each area. The competent authority should use this analysis to form an overall assessment and score for the TCB and use the considerations in table 21 as a guide in this regard. The overall assessment and score should also take account of the assessment and scoring of the TCB’s other material risks (where applicable). Based on the overall SREP assessment and the assessment of the individual SREP elements for TCBs, competent authorities should take supervisory measures as specified in section 12.2 of this title to address any deficiencies identified.

12.1.1. Vispārīgi apsvērumi

501. SREP novērtējumā galvenā uzmanība jāpievērš TCB būtiskajiem riskiem un tam, kā tie ir atkarīgi no uzņēmējdarbības, kā arī pārējās grupas riska profilam un tam, kā šie riski tiek pārvaldīti. Atzīstot filiāles statusu un tās atkarību no trešās valsts mātesuzņēmuma, novērtējumā galvenā uzmanība jāpievērš arī tam, vai filiāle ir pietiekami neatkarīga savā pārvaldībā un riska pārvaldībā, lai darbotos filiāles interesēs, aizsargājot tās drošību, stabilitāti un dzīvotspēju, kā arī tās spēju pildīt saistības pret klientiem un darījumu partneriem dalībvalstī, kurā tie ir pilnvaroti veikt darījumdarbību.

502. Lai nodrošinātu novērtējuma pamatotību, kompetentajām iestādēm jāņem vērā neatkarīgas trešās personas veiktais filiāles novērtējums un neatkarīgais atzinums par grāmatvedības uzskaites prasību ievērošanu, kā to paredz attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 48.g panta 8. punkts un 48.h panta 3. punkts. Tām arī jāsadarbojas ar iestādi, kas ir atbildīga par galvenā uzņēmuma uzraudzību (“piederības valsts iestāde”), saskaņā ar administratīviem vai citiem pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.c panta 2. punktu un jāņem vērā piederības valsts iestādes filiāles uzraudzības novērtējumu rezultāti, ja tādi ir pieejami.

503. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka novērtējuma darbības jomā ir iekļauti pasākumi, lai identificētu sistēmiski nozīmīgas TCB vai tādas TCB, kuras rada finanšu stabilitātes riskus. Turklāt novērtējumam jāļauj identificēt tās TCB, kurām varētu būt piemērota atļaujas izsniegšana saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļas 1. nodaļu (kā meitasuzņēmumam). Kompetentajām iestādēm jāatsaucas uz 48.i pantu attiecībā uz kritērijiem, kas jāņem vērā šajā sakarā.

504. Ja, pārbaudot TCB pārvaldību, uzņēmējdarbības modeli vai darbības, kompetentajām iestādēm rodas pamatots iemesls uzskatīt, ka saistībā ar TCB notiek vai ir notikusi naudas atmazgāšana vai terorisma finansēšana vai mēģinājums to veikt, vai arī pastāv paaugstināts risks, ka tā varētu notikt, kompetentajai iestādei ir nekavējoties jāpaziņo par to EBI un TCB NILL/TFN uzraudzības iestādei saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.n panta 4. punktu. 12.1.2. Uzņēmējdarbības modeļa analīze

505. Kompetentajām iestādēm jāanalizē TCB uzņēmējdarbības modelis un stratēģija, lai izprastu tās risku galvenos virzītājspēkus. Tām kā novērtējuma pamatu jāizmanto 4. sadaļā sniegtās pamatnostādnes un jācenšas piemērot tajās ietvertos principus, ievērojot samērīguma principu attiecībā uz TCB. Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka trešās valsts filiāles stratēģija un atsevišķais ar to saistīto risku novērtējums ir pienācīgi dokumentēti, kā arī ir pieejami pierādījumi par to, ka filiāles vadība tos ir pārskatījusi un rūpīgi izvērtējusi.

506. Kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība TCB darbības pārklājuma apjomam, lai novērtētu, vai tas atbilst tās kompetentās iestādes piešķirtās atļaujas teritoriālajai darbības jomai, kurā TCB ir reģistrēta. Uzmanība jāpievērš arī jebkurai pārrobežu uzņēmējdarbībai, kas tiek veikta pēc klienta iniciatīvas.

507. Kompetentajām iestādēm jāapsver, kā galvenā uzņēmuma stratēģiskās prioritātes attiecībā uz TCB ietekmē tā riska profilu. Tām jāpievērš uzmanība visiem TCB filiālei izvirzītajiem peļņas vai stratēģiskajiem mērķiem un tam, vai tos atbalsta TCB resursu nodrošinājums un riska pārvaldības iespējas. Tām arī jānovērtē TCB piedāvāto pakalpojumu un darbību raksturs un tas, kā tie, ja vispār, atšķiras no plašākas grupas piedāvājuma un vai tas rada paaugstinātu risku vai pārsniedz TCB atļauto pakalpojumu un darbību tvērumu, kas nevar būt plašāks par tiešā galvenā uzņēmuma darbības jomu trešā valstī.

12.1.3. Iekšējās pārvaldības pasākumi un kontroles pasākumu novērtējums

508. Kompetentajām iestādēm jānovērtē TCB pārvaldības mehānismu atbilstība, izmantojot EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 5. sadaļu un 7. iedaļu saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES⁵² kā orientieri, kā arī turpmāk minētos TCB specifiskos apsvērumus. Novērtējumā jāiekļauj vispārējā sistēma, riska kultūra un riska uzvedība, atalgojuma politika un prakse, kā arī iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēma, tostarp IKT risku un trešo personu risku pārvaldība.

509. Veicot iekšējās pārvaldības novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai TCB dalībvalstī uztur pietiekamu faktisko darbību saskaņā ar EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 90. punkta g) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.

Organizatoriskā sistēma

510. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai personas, kuras vada TCB:

• a. jābūt pietiekamai izpratnei par filiāles darbību un riskiem un zināšanām par vietējo tirgu, kā arī par ES un dalībvalsts noteikumiem;
• b. tām ir pietiekama autoritāte, nozīme un neatkarība, ņemot vērā to pilnvaru apjomu, kas ļauj tām ietekmēt galvenā uzņēmuma lēmumus, kuri skar filiāli;
• c. pavadīt pietiekami daudz laika savā dalībvalstī un filiāles telpās, lai efektīvi pildītu savus pienākumus.

511. Ja TCB filiāle ir izveidojusi vadības komiteju, kompetentajām iestādēm jāizvērtē tās loma atbilstošas pārvaldības nodrošināšanā. Ja šādas struktūras nav, kompetentajām iestādēm jāpārskata, vai ir ieviesta piemērota un samērīga alternatīva augstākās vadības sistēma TCB darbību un risku uzraudzībai.

Attiecības ar galveno uzņēmumu

512. Kompetentajām iestādēm jānovērtē TCB attiecības ar galveno uzņēmumu, tostarp tas, vai filiāle ir efektīvi integrēta grupas pārvaldības un riska pārvaldības sistēmā. Tām jāņem vērā, vai:

• a. filiāles ziņošana galvenajam uzņēmumam nodrošina pietiekamu filiāles būtisko risku pārredzamību;
• d. riska pārvaldības sistēma, kas tiek piemērota TCB, pienācīgi atbilst ES finanšu pakalpojumu regulējumam.

513. Gadījumos, kad TCB veic „back-to-back“ vai grupas iekšējos darījumus, kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka filiālei ir atbilstoša sistēma darījumu partnera kredītriska pārvaldībai.

Iekšējās kontroles sistēma un trešo personu riska pārvaldība

514. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai TCB ir izveidotas efektīvas iekšējās kontroles funkcijas. Attiecībā uz 1. klases TCB (un 2. klases TCB, ja tas piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.g panta 3. punktu) kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai ir iecelti piemēroti iekšējās kontroles funkciju vadītāji, kuri ir neatkarīgi un kuriem ir pietiekamas spējas pildīt šo funkciju, kā paredzēts Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 6. punktā.

515. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai TCB veic atbilstošu pārbaudi un pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz funkcijām, ko nodrošina trešo personu pakalpojumu sniedzēji. Tām jāpārbauda, vai trešo personu vienošanās, tostarp grupas iekšējās vienošanās, tiek regulētas ar dokumentētiem līgumiem un vai TCB ir piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama tās uzraudzības pienākumu izpildei, tostarp, ja tiek izmantoti apakšuzņēmēji. Kompetentajām iestādēm jāpārbauda, kā TCB pārvalda savus IKT riskus, tostarp jāpārbauda, vai TCB uztur atbilstošu reģistru par saviem trešo personu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp gadījumos, kad tiek izmantoti apakšuzņēmēji, kas veic kritiskas vai svarīgas funkcijas.

12.1.4. Kapitāla nodrošinājuma un likviditātes resursu novērtējums

516. Kompetentajām iestādēm jānovērtē:

• a. vai TCB filiāle atbilst minimālajām kapitāla prasībām, kādas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 48.e panta 1. punktā;
• b. to, vai kapitāla dotāciju koncentrācija attiecībā uz konkrētu instrumenta veidu vai instrumentiem no noteiktas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vai kapitāla dotāciju instrumentu valūtas nekonsekvence ar TCB saistībām, jo īpaši attiecībā uz noguldījumiem, izraisītu paaugstinātu instrumentu vērtības svārstīgumu un iespējamu minimālās prasības pārkāpumu;
• c. vai kapitāla rezerves tiek turētas atbilstošā depozīta kontā dalībvalstī, kurā trešās valsts filiāle ir saņēmusi atļauju, un vai kapitāla rezervju instrumenti atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES 48.e panta 2. punktā, kā arī nosacījumiem, kas izklāstīti Eiropas Banku iestādes (EBI) pamatnostādnēs par instrumentiem, kurus trešo valstu filiāles var neierobežoti un nekavējoties izmantot risku vai zaudējumu segšanai⁵³ .

517. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai iestādes turējumā ir pietiekami likvīdi un neapgrūtināti aktīvi, lai mazinātu likviditātes riskus, un jo īpaši vai filiāles likvīdie aktīvi ir pietiekami, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas vismaz 30 dienu laikā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.f panta 1. punktu. Attiecībā uz 1. klases TCB novērtējumā jāiekļauj filiāles atbilstība likviditātes seguma prasībai, kā aprakstīts tajā pašā pantā.

518. Veicot kapitāla nodrošinājuma un likviditātes novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai TCB uztur dokumentāciju, kas ir pietiekama, lai ātri un precīzi pārbaudītu, vai tiek ievērotas minimālās kapitāla nodrošinājuma un likviditātes prasības.

519. Kompetentajām iestādēm jānovērtē:

• a. saziņas kvalitāte starp TCB un galveno uzņēmumu saistībā ar lēmumiem par kapitāla un likviditātes pārvaldību – tostarp to, kā filiāle tiek iekļauta grupas kapitāla un likviditātes plānošanas procesos, uzraudzībā un stresa testos, kā arī to, vai pastāv atbilstoši eskalācijas mehānismi, lai filiāle varētu nekavējoties paziņot galvenajam uzņēmumam par potenciālām vai faktiskām kapitāla vai likviditātes problēmām;
• b. to, vai pārrobežu grupas finansēšanas kārtība ietilpst saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.c panta 4. punkta d) apakšpunktu atļautā izņēmuma robežās un nenoslēpj pārrobežu uzņēmējdarbību, pārkāpjot atļaujas teritoriālo darbības jomu, piemēram, ja grupas iekšējais finansējums, kas piešķirts TCB, kura veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, apmaiņā pret (pilnīgu vai daļēju) daļu no ekonomiskā riska un ieņēmumiem no konkrēta aktīva.

12.1.5. Grāmatošanas kārtības izvērtējums

520. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai TCB ir izveidojusi atbilstošu sistēmu, lai pārvaldītu un reģistrētu aktīvus un pasīvus, kas ir uzskaitīti vai radušies dalībvalstī, tostarp ārpusbilances posteņus. Kompetentās iestādes pārbauda, vai TCB sistēma ietver reģistra grāmatu, kas pienācīgi dokumentē visus aktīvus un saistības, ko filiāle iegrāmatojusi vai radījusi saskaņā ar Regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.h panta 4. punktu, un politiku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 48.h pantu.

521. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai TCB veiktās darbības, tās iegrāmatotie vai iniciētie aktīvi un saistības vai citi riska ierobežošanas pasākumi, kas identificēti reģistra grāmatā, atbilst TCB politikai attiecībā uz rezervēšanas pasākumiem un tās uzņēmējdarbības stratēģijai.

522. Ja TCB iesaistās kompensējošās rezervēšanas pasākumos, kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai TCB pienācīgi pārvalda kompensējošās un attālinātās rezervēšanas riskus, tostarp darījuma partnera kredītrisku, CVA risku un norēķinu risku.

523. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai TCB pārvalda aktīvus un pasīvus autonomi. Tām jāizvērtē, vai TCB rāda neatkarību, apstiprinot jaunas darbības, tostarp ievērojot filiāles vadības apstiprināto vēlmi uzņemties risku. Tām jāapsver, vai TCB ir pietiekamas kontroles un ziņošanas procedūras, lai neatkarīgi izprastu faktisko vai plānoto darbību riskus un rīkotos atbilstoši tiem. Tām jāņem vērā, vai TCB regulējums pienācīgi novērš gan uzskaitīto darbību prudenciālos riskus, ciktāl tie ietekmē filiāles kapitāla un likviditātes riska profilu, gan NILL/TFN riskus.

524. Gadījumos, kad TCB nodrošina aktīvus un pasīvus citām tās pašas grupas filiālēm vai meitasuzņēmumiem, kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai no šādiem pasākumiem izriet kādi īpaši riski, tostarp darbības neaizsargātība un juridiski ierobežojumi.

⁵² EBA/GL/2021/05

⁵³ EBA/GL/2026/03

525. Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizveido vispārējs pārskats par TCB galvenajiem riskiem. Šis viedoklis jāatspoguļo kopējā SREP novērtējuma ikgadējā kopsavilkumā, pievienojot dzīvotspējas vērtējumu, kas balstīts uz 21. tabulā norādītajiem apsvērumiem. Gada kopsavilkumā jāiekļauj arī visi uzraudzības konstatējumi, kas izdarīti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Tālāk esošajā tabulā ir sniegts neizsmeļošs kredītriska apakškategoriju saraksts, kuru kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā attiecīgajos gadījumos.

Kredītriska Atsauces uz tiesību Novērtējuma jomas Juridiskās atsauces, kas saistītas apakškategorijas aktiem / definīcijas ar novērtējuma jomām

Norēķinu un Risks, kas rodas saistībā ar Regula (ES) Nr. 575/2013: 1. un piegādes risks darījumiem ar parāda 92. pants, trešā daļa, V sadaļa instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm (izņemot repo darījumus un vērtspapīru vai preču aizdevumus un vērtspapīru vai preču aizņēmumus), pēc attiecīgā piegādes datuma joprojām nav nokārtots.

Atgūstamās KPR 4. panta 53. punkts  Atšķaidīšanas risks visiem kredītu portfeļiem, kuriem netiek piemērota

Modeļa risks KPR 4. panta 1. punkta  Uzraudzīt, vai iestāde turpina izpildīt minimālās prasības, un Direktīva 2013/36/ES: 3. pants

Turpmākajā tabulā ir sniegts neizsmeļošs tirgus riska apakškategoriju saraksts, kas kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāņem vērā.

Tirgus riska apakškategorijas Atsauces uz tiesību aktiem / definīcijas⁵⁴

⁵⁴ Šajā tabulā ar terminu “Pirms tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas (FRTB)” tiek apzīmēta definīcija un pieeja, kas bija spēkā pirms FRTB stāšanās spēkā. Pēc FRTB attiecas uz definīcijām un pieeju, kas būs piemērojama pēc FRTB stāšanās spēkā.

Turpmāk tabulā ir sniegts neizsmeļošs to operacionālā riska apakškategoriju saraksts, kuras kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāņem vērā.

Operacionālā riska Operacionālā riska apakškategorijas Atsauces uz tiesību aktiem / definīcijas apakškategorijas Atsauces uz tiesību aktiem / definīcijas

Turpmākajā tabulā ir sniegts neizsmeļošs to IRRBB apakškategoriju saraksts, kuras kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāņem vērā.

IRRBB

P2R attiecībā uz transfertcenu risku jānosaka, saskaitot P2R, kas atbilst riskam, kas saistīts ar katru transfertcenu vienošanos (TPA), kura balstās uz darījuma peļņas metodi (TPM), kā minēts šo pamatnostādņu 173. punktā. Līdzīgi jānovērtē citi TPA veidi, kas līdzīgi pārnes būtiskus zaudējumus uz ES struktūru. P2R, kas atbilst TPA, kurš pieder pie noteiktā TPM, jānosaka, kā norādīts tālāk.

• a) Iestādei jānosaka portfelis, kura peļņa un zaudējumi tiek izmantoti kā pamats, lai noteiktu summu, kas tai piešķirama saskaņā ar TPA.
• b) Pamatojoties uz i) empīriskiem datiem un ii) galvenajiem rādītājiem, kas iekļauti cenu noteikšanas kārtībā, kā minēts šo pamatnostādņu 174. punkta b) apakšpunktā, iestādei jānosaka savs marginālais ieguldījums „m“ galvenajos rādītājos, kurus izmanto, lai noteiktu peļņas un zaudējumu daļu, kas jāpiešķir TPA dalībniekiem.
• c) Iestādei jāiegūst tirgus riska kapitāla prasības ( C_MRPortfolio ) saistībā ar portfeli, kas norādīts a) apakšpunktā.
• d) Pārveduma cenu noteikšanas vienošanās P2R ir m × C_MRPortfolio . To var ierobežot maksimālie zaudējumi, ko iestādei var piešķirt saskaņā ar TPA.

Iestādei var nodrošināt C_MRPortfolio uzņēmums, kas reģistrēts ārpus Savienības un ar kuru ir noslēgts TPA. Šī sabiedrība var nodrošināt kapitāla prasības, pamatojoties uz noteikumiem par tirgus risku, kas piemērojami jurisdikcijā, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Ja šo trešo valstu noteikumu pamatā ir 1. pīlāra kapitāla sistēma, kas neatbilst 1. pīlāra tirgus riska kapitāla sistēmai, ko īsteno ES saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kompetentajām iestādēm prasība , reizinot ar koeficientu 1,5.. Kompetentās iestādes var samazināt vai palielināt šo reizinātāju, lai atspoguļotu tirgus riska noteikumu atšķirību būtiskumu starp ES un trešo valsti.

Kompetentās iestādes var noteikt, ka transfertcenu noteikšanas vienošanās P2R ir zemāka vērtība nekā tā, kas iegūta saskaņā ar šā pielikuma pirmo daļu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

• a. Šī TPA kontekstā tiek uzskatīts, ka iestāde tur un pārvalda lielāko daļu tirgus riska, kas saistīts ar portfeli, uz kuru ir balstīta transfertcenu noteikšanas vienošanās;
• b. Rezervēšanas modelis nozīmē, ka iestāde var attiecināt savus tirdzniecības portfeļa zaudējumus uz citām sabiedrībām, kas piedalās transfertcenu noteikšanas mehānismā.
• c. Iestāde sniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka, ņemot vērā tās kā galvenā TPA veicinātāja lomu a) apakšpunkta izpratnē, kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saistībā ar pozīcijām, uz kurām attiecas TPA, jau sedz iespējamos zaudējumus, ko rada TPA.