1. Novērtējot, vai iestādes iekšējais modelis ir īstenots godprātīgi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punktā, attiecībā uz tās pašas regulas 325.bc pantā minēto daļējo sagaidāmo iztrūkuma riska mēru aprēķinu, kompetentās iestādes:
a)
pārliecinās, vai statistikas novērtējums, ko iestāde izmanto, lai aplēstu sagaidāmos iztrūkuma riska mērus, ir konceptuāli pamatots un pietiekami precīzs;
, iestāde identificē konkrētas pozīcijas riska faktoru efektīvos likviditātes periodus, ņemot vērā pozīcijas termiņu saskaņā ar minētās regulas 325.bd panta 4. punktu;
c)
pārliecinās, vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās iekšējās politikas ietvaros iestāde ir noteikusi objektīvus kritērijus, kas ir piemēroti, lai izvēlētos riska faktorus, kuri veido minētās regulas 325.bc panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto modelējamo riska faktoru apakšgrupu;
d)
pārliecinās, vai riska faktori, kas nav daļa no modelējamo riska faktoru apakškopas, ko iestāde izvēlējusies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 2. punkta a) apakšpunktu, tiek saglabāti nemainīgi, aprēķinot
un
;
e)
pārliecinās, vai
un
aprēķināšanā izmantotās metodes ir vienādas, izņemot tās novirzes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 2.–4. punktā noteikto prasību izpildi;
f)
pārliecinās, vai, aprēķinot
, iestāde izmanto vienādi svērtos datus novērošanas periodā;
g)
attiecībā uz spriedzes perioda noteikšanu pārliecinās, vai 12 mēnešu slīdošie intervāli, kas pārbaudīti, lai noteiktu spriedzes periodu, sākas vismaz no 2007. gada 1. janvāra, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 2. punkta c) apakšpunktā, un vai iestādes iekšējā politikā ir precizēts, cik bieži tiek atjaunināts spriedzes periods, lai aprēķinātu daļējos sagaidāmā iztrūkuma riska mērus, un citus piemērojamos kritērijus, kas izraisa tā atjaunināšanu.
Šā punkta e) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes iegūst pārskatu par atšķirībām metodēs, ko iestāde izmanto, aprēķinot daļējos sagaidāmā iztrūkuma riska mērus, kuri kalibrēti nesenajā 12 mēnešu periodā un spriedzes periodā, un pārliecinās, vai minētās atšķirības nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai panāktu atbilstību Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajām prasībām.
Šā punkta g) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes, arī pamatojoties uz iepriekšējiem atjauninājumiem, pārliecinās, vai spriedzes periods tiek atjaunināts vismaz reizi ceturksnī un vai iestāde ir ievērojusi visus iespējamos kritērijus, kas noteikti iekšējā politikā.
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes:
a)
pārliecinās, kā iestāde izvēlas statistikas novērtējumu, ko tā izmanto, un analīzi, kas veikta, lai pamatotu šādu izvēli;
b)
pārliecinās, vai sagaidāmais iztrūkuma riska mēra statistikas novērtējums atbilst vai nu Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf pantā minētās riskam pakļautās vērtības statistikas novērtējuma rādītāju kopumam, ko saprot kā astes varbūtības funkciju no nulles līdz vienam, mīnus attiecīgais ticamības līmenis, un kas dalīts ar vienu, mīnus attiecīgais ticamības līmenis, vai konservatīvākai izvēlei;
c)
var salīdzināt iestādes izmantotos riskam pakļautās vērtības un sagaidāmā iztrūkuma riska mēra statistikas novērtējumus ar 1. tabulā iekļautajiem novērtējumiem.
1. tabula
Riskam pakļauto vērtību statistikas novērtējumi
Sagaidāmā iztrūkuma riska mēra statistikas novērtējumi
;
kur:
apzīmē “i-to” zemāko vērtību izlasē , ko izmanto aplēsei, t. i., ir vislielākais zaudējums peļņas un zaudējumu izlasē un parasti tas ir liels negatīvs skaitlis;
N apzīmē to vērtību skaitu izlasē
, kas izmantotas aplēšanai;
α apzīmē astes varbūtību, t. i., viens mīnus ticamības līmenis;
apzīmē argumenta veselo skaitļa daļu;
un attiecībā uz sagaidāmo iztrūkuma riska mēru pieņemot, ka , t. i., veicot aprēķinu izlases kreisajai astei;
un attiecībā uz sagaidāmo iztrūkuma riska mēru pieņemot, ka , t. i., vairāk nekā viens zaudējums ir peļņas un zaudējumu izlases α-astē;
.
d)
ja sagaidāmā iztrūkuma riska mēru aprēķins balstās uz Montekarlo simulācijām, pārliecinās, vai simulāciju skaits nodrošina konverģenci ar stabiliem rezultātiem.
Šā panta d) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes pārbauda iestādes veiktos testus, lai noteiktu simulāciju skaitu, un statistiskos testus, ar ko nodrošina, ka simulācijas ģenerēšanā izmantoto sekvenču nejaušību raksturlielumi ir piemēroti. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka šie testi nav pietiekami, tā var izmantot 4. punktā minēto novērtēšanas metodi.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes:
a)
pieprasa iestādei iesniegt Montekarlo metodes statistisko kļūdu ar 95 % ticamības līmeni un pārliecinās, vai metode, kas izmantota šādas statistiskās kļūdas mērīšanai, ir pamatota;
b)
pieprasa iestādei aprēķināt sagaidāmā iztrūkuma riska mērus ar vairākām dažādām sākotnējām vērtībām, pieņemot, ka visi pārējie pieņēmumi ir līdzvērtīgi;
c)
novērtē, vai sagaidāmā iztrūkuma riska mēru atšķirības ar atšķirīgām sākotnējām vērtībām, kas izriet no aprēķiniem saskaņā ar b) apakšpunktu, ir saderīgas ar a) apakšpunktā minēto statistisko kļūdu;
d)
ja kompetentās iestādes uzskata, ka c) apakšpunktā minētie rezultāti nav saderīgi, tās novērtē šādas nesaderības pamatcēloni un novērtē simulāciju skaitu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka statistiskā kļūda ir mazāka par 5 %.
4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes:
a)
iegūst pārskatu par iestādes izvēlētajiem riska faktoriem un pārliecinās:
i)
vai kritēriji nodrošina pietiekamu seguma līmeni izvēlētajos modelējamo riska faktoru veidos salīdzinājumā ar visu modelējamo riska faktoru kopumu, kuriem iestāde ir pakļauta;
ii)
vai kritēriji ir tādi, ka ir sagaidāms, ka laika gaitā tiks pārsniegta Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā robežvērtība;
iii)
vai iestāde testē modelējamu riska faktoru alternatīvas apakšgrupas, lai nodrošinātu, ka tās izvēlē pašu kapitāla prasības netiek novērtētas par zemu;
iv)
vai iestāde pēc savas izvēles dod priekšroku to riska faktoru atlasei, par kuriem ir dati spriedzes periodā, nevis tiem riska faktoriem, kuriem izmanto aizstājējvērtības, un, ja tas tā nav, kompetentās iestādes novērtē iemeslu, kāpēc iestāde nav īstenojusi šādu kritēriju, un vai atšķirīga izvēle uzlabotu neierobežotā un daļējā gaidāmā iztrūkuma riska mēra kvalitāti;
b)
ja pozīcijas termiņš ir mazāks par 10 dienām, pārliecinās, vai visu riska faktoru efektīvais likviditātes periods ir 10 dienas un vai šāda pozīcija neietekmē
aprēķinu attiecībā uz
;
c)
ja pozīcijas termiņš ir Mat dienas, ar
pārliecinās, vai:
i)
visi minētās pozīcijas riska faktori ar likviditātes periodu
ir iedalīti efektīvā likviditātes periodā, kas ir īsākais likviditātes periods starp Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 1. punkta 1. tabulā norādītajiem likviditātes periodiem un kas ir lielāks par Mat vai vienāds ar to;
ii)
pozīcija neietekmē
aprēķinu visiem j, kas atbilst likviditātes periodam, kurš ir lielāks par īsāko likviditātes periodu starp Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 1. punkta 1. tabulā norādītajiem likviditātes periodiem un kas ir lielāks par Mat vai vienāds ar to;
d)
ja pozīcijai ir Mat dienu termiņš, kur
, pārliecinās, vai iestāde visus šīs pozīcijas riska faktorus ir iedalījusi efektīvā likviditātes periodā, kas atbilst likviditātes periodam SubCatLH, kurš iedalīts attiecīgajiem riska faktoriem;
e)
pārliecinās, vai, aprēķinot
, iestāde saglabā nemainīgus tos riska faktorus, kuriem ir efektīvs likviditātes periods, kas ir zemāks par indeksam j atbilstošo likviditātes periodu.
Šā punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkā kompetentā iestāde novērtē, cik lielā mērā iestāde iepriekšējos ceturkšņos ir pārsniegusi robežvērtību.
Šā punkta a) apakšpunkta iii) punkta nolūkā kompetentās iestādes, ja tās uzskata, ka iestādes veiktā alternatīvo apakšgrupu testēšana ir nepietiekama, var pieprasīt iestādei pārbaudīt alternatīvas apakšgrupas un novērtēt, vai alternatīvas izvēles nerada būtiskas atšķirības pašu kapitāla prasību ziņā.
