II PIELIKUMS

A DAĻA

vides vadības sistēmas prasības saskaņā ar EN ISO 14001:2015

B DAĻA

papildu prasības tām organizācijām, kuras īsteno EMAS

Organizācijas, kas piedalās vides vadības un audita sistēmā (EMAS), īsteno EN ISO 14001:2015 (1) prasības, kas pārpublicētas turpmāk.

A.4.  Organizācijas konteksts

A.4.1.  Organizācijas un tās konteksta izpratne

Organizācija nosaka ārējos un iekšējos jautājumus, kuri ir būtiski tās mērķa sasniegšanai un kuri ietekmē tās spēju sasniegt plānotos tās vides vadības sistēmas rezultātus. Šādi jautājumi ietver vides apstākļus, kurus ietekmē vai var ietekmēt organizācija.

A.4.2.  Ieinteresēto personu vajadzību un vēlmju izprašana

Organizācija nosaka:

a)  ieinteresētās personas, kas ir būtiskas vides vadības sistēmai;

b)  šo ieinteresēto personu attiecīgās vajadzības un vēlmes (t. i., prasības);

c)  to, kuras no šīm vajadzībām un vēlmēm kļūst par organizācijas atbilstības pienākumiem.

A.4.3.  Vides vadības sistēmas tvēruma noteikšana

Organizācija nosaka vides vadības sistēmas robežas un piemērojamību, lai definētu tās tvērumu.

Nosakot šo tvērumu, organizācija ņem vērā:

a)  A.4.1. punktā minētos ārējos un iekšējos jautājumus;

b)  A.4.2. punktā minētos atbilstības pienākumus;

c)  tās organizatoriskās(-o) vienības(-u), funkciju(-as) un fiziskās robežas;

d)  tās darbības, ražojumus un pakalpojumus;

e)  tās pilnvaras un spēju veikt kontroli un īstenot ietekmi.

Tiklīdz tvērums ir definēts, visas tajā ietvertās organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi ir jāiekļauj vides vadības sistēmā.

Informāciju par tvērumu glabā kā dokumentētu informāciju, kas ir pieejama ieinteresētajām personām.

A.4.4.  Vides vadības sistēma

Lai sasniegtu plānotos rezultātus, tostarp uzlabotu veikumu vides jomā, organizācija, ievērojot šā starptautiskā standarta prasības, izveido, īsteno, uztur un pastāvīgi uzlabo vides vadības sistēmu, tostarp nepieciešamos procesus un to mijiedarbību.

Veidojot un uzturot vides vadības sistēmu, organizācija ņem vērā 4.1. un 4.2. punktā sniegto informāciju.

A.5.  Līderība

A.5.1.  Līderība un saistības

Līderību un saistības attiecībā uz vides vadības sistēmu augstākā līmeņa vadība apliecina šādi:

a)  uzņemas atbildību par vides vadības sistēmas efektivitāti;

b)  nodrošina, ka ir izstrādāta vides politika un noteikti mērķi vides jomā un ka šī politika un mērķi ir saderīgi ar organizācijas stratēģisko virzību un kontekstu;

c)  nodrošina, ka vides vadības sistēmas prasības ir integrētas organizācijas uzņēmējdarbības procesos;

d)  nodrošina vides vadības sistēmai vajadzīgo resursu pieejamību;

e)  paziņo par to, cik svarīga ir efektīva vides vadība un vides vadības sistēmas prasību ievērošana;

f)  nodrošina, ka vides vadības sistēmā tiek sasniegti plānotie rezultāti;

g)  vada un atbalsta personas, lai veicinātu vides vadības sistēmas efektivitāti;

h)  veicina pastāvīgus uzlabojumus;

i)  atbalsta citas būtiskas vadības lomas, lai demonstrētu līderību attiecībā uz savām atbildības jomām.

Piezīme.  Atsauci uz “uzņēmējdarbību” šajā starptautiskajā standartā var interpretēt plaši, ar to apzīmējot darbības, kas ir vitāli svarīgas organizācijas pastāvēšanas mērķiem.

A.5.2.  Vides politika

Augstākā līmeņa vadība definētā vides vadības sistēmas tvēruma ietvaros izveido, īsteno un uztur vides politiku, kas:

a)  atbilst organizācijas mērķim un kontekstam, tostarp tās darbību, ražojumu un pakalpojumu būtībai, apjomam un ietekmei uz vidi;

b)  sniedz satvaru, kas palīdz noteikt mērķus vides jomā;

c)  ietver saistības vides aizsardzības, tostarp piesārņojuma novēršanas, jomā, kā arī citas īpašas saistības, kas nozīmīgas organizācijas kontekstā;

Piezīme.  Citas īpašas vides aizsardzības saistības var ietvert ilgtspējīgu resursu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību.

d)  ietver saistības izpildīt savus atbilstības pienākumus;

e)  ietver saistības pastāvīgi uzlabot vides vadības sistēmu, lai nodrošinātu labāku veikumu vides jomā.

Informācija par vides politiku:

B.1.  Veikuma vides jomā pastāvīga uzlabošana

Organizācijas apņemas pastāvīgi uzlabot savu veikumu vides jomā.

Ja organizāciju veido viens vai vairāki objekti, katrs objekts, uz ko attiecas EMAS, ievēro visas EMAS prasības,tostarp prasību pastāvīgi uzlabot veikumu vides jomā, kā noteikts 2. panta 2. punktā.

A.5.3.  Organizācijas lomas, pienākumi un pilnvaras

Augstākā līmeņa vadība nodrošina, ka organizācijā attiecīgajām lomām tiek noteikti pienākumi un pilnvaras un ka tie organizācijā ir darīti zināmi.

Augstākā līmeņa vadība nosaka pienākumus un pilnvaras:

a)  nodrošināt, ka vides vadības sistēma atbilst šā starptautiskā standarta prasībām;

b)  augstākā līmeņa vadībai sniegt ziņojumus par vides vadības sistēmas sniegumu, tostarp par veikumu vides jomā.

B.2.  Vadības pārstāvis(-ji)

Augstākā līmeņa vadība izraugās konkrētu(-us) augstākā līmeņa vadības pārstāvi(-jus), kuram(-iem) neatkarīgi no citiem pienākumiem nosaka lomas, pienākumus un pilnvaras nodrošināt vides vadības sistēmas atbilstību šai regulai un ziņot augstākā līmeņa vadībai par vides vadības sistēmas veikumu.

Augstākā līmeņa vadības pārstāvis var būt organizācijas augstākā līmeņa vadības loceklis.

A.6.  Plānošana

A.6.1.  Darbības ar mērķi novērst riskus un izmantot izdevības

A.6.1.1.  Vispārīgi

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 6.1.1.–6.1.4. punktā minētās prasības.

Plānojot vides vadības sistēmu, organizācija ņem vērā:

Vides vadības sistēmas tvēruma ietvaros organizācija nosaka iespējamas ārkārtas situācijas, tostarp tādas, kas var radīt ietekmi uz vidi.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par:

A.6.1.2.  Vides aspekti

Definētā vides vadības sistēmas tvēruma ietvaros organizācija nosaka tos savu darbību, ražojumu un pakalpojumu vides aspektus, kurus tā var kontrolēt, un tos, kurus tā var ietekmēt, kā arī ar šiem aspektiem saistīto ietekmi uz vidi, ņemot vērā aprites cikla perspektīvu.

Nosakot vides aspektus, organizācija ņem vērā:

a)  pārmaiņas, tostarp plānotās vai jaunās izstrādnes, un jaunas vai pārveidotas darbības, ražojumus un pakalpojumus;

b)  anormālus apstākļus un loģiski paredzamas ārkārtas situācijas.

Izmantojot ieviestos kritērijus, organizācija nosaka tos aspektus, kuriem ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi.

Organizācija attiecīgā gadījumā paziņo par tās noteiktajiem būtiskajiem vides aspektiem dažādos organizācijas līmeņos un funkcijās.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par saviem:

Piezīme.  Būtiskie vides aspekti var radīt riskus un izdevības, kas saistīti ar negatīvu ietekmi uz vidi (draudi) vai pozitīvu ietekmi uz vidi (izdevības).

B.3.  Vides pārskats

Organizācijas veic un dokumentē sākotnējo vides pārskatu, kā izklāstīts I pielikumā.

Arī uz organizācijām, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, attiecas tās tiesiskās prasības vides jomā, kuras piemēro līdzīgām organizācijām dalībvalstīs, kurās šīs organizācijas plāno iesniegt pieteikumu.

A.6.1.3.  Atbilstības pienākumi

Organizācija:

a)  nosaka atbilstības pienākumus saistībā ar vides aspektiem un nodrošina, ka tie tai ir pieejami;

b)  nosaka, kā šie atbilstības pienākumi tiek piemēroti organizācijai;

c)  veidojot, īstenojot, uzturot un pastāvīgi uzlabojot savu vides vadības sistēmu, ņem vērā šos atbilstības pienākumus.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par saviem atbilstības pienākumiem.

Piezīme.  Atbilstības pienākumi var organizācijai radīt riskus un izdevības.

A.6.1.4.  Plānošana

Organizācija plāno:

a)  rīcību jautājumos, kas saistīti ar:

1)  būtiskajiem vides aspektiem;

2)  atbilstības pienākumiem;

3)  6.1.1. punktā identificētajiem riskiem un izdevībām;

b)  to, kā:

1)  integrēt un īstenot darbības savas vides vadības sistēmas procesos (sk. 6.2., 7., 8. un 9.1. punktu) vai citos uzņēmējdarbības procesos;

2)  novērtēt šo darbību efektivitāti (skatīt 9.1. punktu).

Plānojot šīs darbības, organizācija ņem vērā savas tehnoloģiskās iespējas un finansiālās, operatīvās un uzņēmējdarbības prasības.

B.4.  Atbilstība tiesību aktiem

Organizācijas, kas ir reģistrētas vai kas vēlas reģistrēties EMAS, pierāda, ka tās ir izpildījušas visus turpmāk minētos nosacījumus:

1)  tās ir identificējušas visas tiesiskās prasības vides jomā un izprot tās;

2)  tās nodrošina atbilstību tiesību aktiem vides jomā, tostarp atļaujām un atļauju ierobežojumiem, un sniedz atbilstošus pierādījumus;

3)  tās ir ieviesušas procedūras, kas ļauj organizācijai pastāvīgi nodrošināt atbilstību tiesību aktiem vides jomā.

A.6.2.  Mērķi vides jomā un plāni tos sasniegt

A.6.2.1.  Mērķi vides jomā

Organizācija nosaka mērķus vides jomā attiecīgajām funkcijām un līmeņiem, ņemot vērā organizācijas būtiskos vides aspektus un saistītos atbilstības pienākumus, kā arī riskus un izdevības.

Mērķi vides jomā ir:

a)  saderīgi ar vides politiku;

b)  izmērāmi (ja iespējams);

c)  pakļauti monitoringam;

d)  izziņoti;

e)  attiecīgā gadījumā atjaunināti.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par mērķiem vides jomā.

A.6.2.2.  Plānošana, lai sasniegtu mērķus vides jomā

Plānojot, kā sasniegt savus mērķus vides jomā, organizācija nosaka:

a)  kas tiks darīts;

b)  kādi resursi būs vajadzīgi;

c)  kurš par to būs atbildīgs;

d)  kad šie mērķi tiks sasniegti;

e)  kā tiks novērtēti rezultāti, ietverot rādītājus, ar kuriem monitorē progresu vides jomā noteikto un izmērāmo mērķu sasniegšanā (sk. 9.1.1. punktu).

Organizācija apsver, kā darbības, ko veic nolūkā sasniegt mērķus vides jomā, var integrēt organizācijas uzņēmējdarbības procesos.

B.5.  Mērķi vides jomā

Organizācijas spēj pierādīt, ka vadības sistēmā un audita procedūrās uzmanība ir vērsta uz organizācijas faktisko veikumu vides jomā, ņemot vērā tiešos un netiešos vides aspektus.

Līdzekļi mērķu un uzdevumu sasniegšanai nedrīkst būt mērķi vides jomā.

A.7.  Atbalsts

A.7.1.  Resursi

Organizācija nosaka un nodrošina resursus, kas vajadzīgi, lai izveidotu, īstenotu, uzturētu un pastāvīgi uzlabotu vides vadības sistēmu.

A.7.2.  Kompetence

Organizācija:

a)  nosaka tās (to) personas(-u) vajadzīgo kompetenci, kura(-as) tās vadībā veic darbu, kas ietekmē tās veikumu vides jomā un spēju veikt savus atbilstības pienākumus;

b)  nodrošina, ka minētās personas ir kompetentas, pamatojoties uz attiecīgu izglītību, apmācību vai pieredzi;

c)  nosaka ar tās vides aspektiem un tās vides vadības sistēmu saistītu apmācību nepieciešamību;

d)  attiecīgā gadījumā rīkojas, lai iegūtu vajadzīgo kompetenci, un izvērtē veikto darbību lietderību.

Piezīme.  Veicamās darbības var ietvert, piemēram, apmācību, darbaudzināšanu vai darbinieku pārcelšanu citā amatā, vai arī kompetentu personu pieņemšanu darbā vai nolīgšanu.

Organizācija glabā pienācīgi dokumentētu informāciju kā pierādījumu kompetencei.

B.6.  Darbinieku iesaistīšana

1.  Organizācijai jāatzīst, ka aktīva darbinieku iesaistīšana ir ne tikai būtisks resurss vides veikuma uzlabošanā un piemērota metode vides vadības un audita sistēmas veiksmīgai nostiprināšanai organizācijā, bet arī veiksmīgu un pastāvīgu vidisko uzlabojumu virzītājspēks un priekšnoteikums.

2.  “Darbinieku iesaistīšana” būtu jāsaprot kā atsauce gan uz darbinieku tiešu līdzdalību, gan uz informācijas sniegšanu darbiniekiem un to pārstāvjiem. Tādēļ darbinieku līdzdalības shēmai jābūt ieviestai visos līmeņos. Organizācijai jāatzīst, ka saistību uzņemšanās apliecinājums, reaģētspēja un aktīvs vadības atbalsts ir priekšnosacījums minēto procesu sekmīgai īstenošanai. Šajā sakarībā vadībai jānodrošina, lai ar darbiniekiem būtu pienācīga atgriezeniskā saite.

3.  Papildus minētajām prasībām darbiniekus vai to pārstāvjus iesaista procesā, kas vērsts uz to, lai pastāvīgi uzlabotu organizācijas veikumu vides jomā:

a)  sagatavojot sākotnējo vides pārskatu;

b)  izveidojot un īstenojot vides vadības un audita sistēmu, kas uzlabo veikumu vides jomā;

c)  izveidojot vides komitejas vai darba grupas, lai ievāktu informāciju un nodrošinātu vides jomas speciālistu/vadības pārstāvju, kā arī darbinieku un to pārstāvju līdzdalību;

d)  izveidojot kopīgas darba grupas saistībā ar vides rīcības programmu un vides auditu;

e)  sagatavojot vides deklarācijas.

4.  Šajā nolūkā jāizmanto piemēroti līdzdalības veidi, piemēram, ierosinājumu grāmatu sistēma vai arī projektu grupu vai vides komiteju darbs. Organizācijas ņem vērā Komisijas norādījumus par paraugpraksi šajā jomā. Iesaista arī darbinieku pārstāvjus, ja viņi to pieprasa.

A.7.3.  Izpratne

Organizācija nodrošina, ka tās pārraudzībā strādājošās personas izprot:

a)  vides politiku;

b)  būtiskos vides aspektus un ar tiem saistītu esošu vai iespējamu ietekmi uz vidi, kas izriet no viņu darba;

c)  savu ieguldījumu vides vadības sistēmas efektivitātes uzlabošanā, tostarp ieguvumus, ko sniedz uzlabots veikums vides jomā;

d)  sekas, ko rada neatbilstība vides vadības sistēmas prasībām, tostarp organizācijas atbilstības pienākumu neizpilde.

A.7.4.  Saziņa

A.7.4.1.  Vispārīgi

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus iekšējās un ārējās saziņas vajadzībām vides vadības sistēmā, tostarp nosakot:

a)  ko tā paziņos;

b)  kad veikt paziņojumus;

c)  ar ko sazināties;

d)  kā sazināties.

Nosakot saziņas procesu(-us), organizācija:

Organizācija sniedz atbildes uz attiecīgajiem paziņojumiem par tās vides vadības sistēmu.

Organizācija attiecīgi glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu paziņojumiem.

A.7.4.2.  Iekšējā saziņa

Organizācija:

a)  iekšienē, dažādos organizācijas līmeņos un funkcijās, dara zināmu informāciju, kas attiecas uz vides vadības sistēmu, tostarp izmaiņām vides vadības sistēmā;

b)  nodrošina tādu(-us) saziņas procesu(-us), kas personai(-ām) ļauj veikt savu darbu organizācijas vadībā tā, lai tiktu sekmēti pastāvīgi uzlabojumi.

A.7.4.3.  Ārējā saziņa

Ārējā saziņā organizācija paziņo informāciju, kas attiecas uz vides vadības sistēmu, un dara to saskaņā ar organizācijas saziņas procesu(-iem) un atbilstības pienākumiem.

B.7.  Saziņa

1.  Organizācijām jāspēj pierādīt, ka tās veido atklātu dialogu ar sabiedrību, iestādēm un pārējām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām kopienām un klientiem, par organizācijas darbību, ražojumu un pakalpojumu ietekmi uz vidi.

2.  Lai nodrošinātu augstu pārredzamības līmeni un panāktu ieinteresēto personu uzticēšanos, EMAS reģistrētās organizācijas atklāj konkrētu informāciju par vidi, kā noteikts IV pielikumā “Ziņojumu par vidi iesniegšana”.

A.7.5.  Dokumentēta informācija

A.7.5.1.  Vispārīgi

Organizācijas vides vadības sistēma ietver:

a)  dokumentētu informāciju, ko pieprasa šis starptautiskai standarts;

b)  dokumentētu informāciju, ko organizācija noteikusi par nepieciešamu vides vadības sistēmas efektivitātes nodrošināšanai.

Piezīme.  Vides vadības sistēmas dokumentētās informācijas apjoms dažādās organizācijās var atšķirties šādu iemeslu dēļ:

A.7.5.2.  Sagatavošana un atjaunināšana

Sagatavojot un atjauninot dokumentētu informāciju, organizācija nodrošina, ka ir atbilstoša:

a)  identifikācija un apraksts (piemēram, nosaukums, datums, autors vai atsauces numurs);

b)  formāts (piemēram, valoda, programmatūras versija, grafika) un informācijas nesējs (piemēram, informācija drukātā vai elektroniskā veidā);

c)  pārskatīšana un apstiprināšana attiecībā uz atbilstību un piemērotību.

A.7.5.3.  Dokumentētās informācijas kontrole

Saskaņā ar vides vadības sistēmu un šo starptautisko standartu sniedzamo dokumentēto informāciju kontrolē, lai nodrošinātu, ka tā ir:

a)  pieejama un piemērota izmantošanai, kad un kur tas ir vajadzīgs;

b)  pienācīgi aizsargāta (piemēram, pret konfidencialitātes pārkāpumu, neatbilstīgu izmantošanu vai integritātes zudumu).

Lai veiktu dokumentētas informācijas kontroli, organizācija attiecīgā gadījumā pievēršas šādām darbībām:

Ārējas izcelsmes dokumentētu informāciju, ko organizācija ir noteikusi par nepieciešamu vides vadības sistēmas plānošanai un darbībai, attiecīgi identificē un kontrolē.

Piezīme.  Pieejamība var izpausties kā lēmums par atļauju ar dokumentēto informāciju vienīgi iepazīties vai atļauju ar dokumentēto informāciju iepazīties un mainīt to.

A.8.  Darbība

A.8.1.  Darbības plānošana un kontrole

Organizācija izveido, īsteno, kontrolē un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai izpildītu vides vadības sistēmas prasības un īstenotu 6.1. un 6.2. punktā minētās darbības, un šajā sakarībā:

Piezīme.  Kontrole var ietvert inženiertehnisko kontroli un procedūras. Kontroli var veikt, ievērojot hierarhiju (piemēram, paredzot novēršanu, aizstāšanu vai veicot administratīvo kontroli), turklāt dažāda veida kontroles pasākumus var veikt atsevišķi vai kopā.

Organizācija kontrolē plānotās izmaiņas un izskata neparedzētu izmaiņu sekas, vajadzības gadījumā veicot pasākumus, lai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi.

Organizācija nodrošina, lai ārpakalpojumu process(-i) tiktu kontrolēts(-i) vai ietekmēts(-i). Procesam(-iem) piemērojamās(-o) kontroles vai ietekmes veidu un apmēru nosaka vides vadības sistēmas ietvaros.

Atbilstoši aprites cikla perspektīvai organizācija:

a)  attiecīgi ievieš kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās vides prasība(-as) ir ņemta(-as) vērā ražojuma vai pakalpojuma plānošanas un izstrādes procesā, ņemot vērā visus ražojuma vai pakalpojuma aprites cikla posmus;

b)  attiecīgi nosaka savu(-as) vides prasību(-as) ražojumu un pakalpojumu iepirkumam;

c)  savu(-as) attiecīgo(-ās) vides prasību(-as) paziņo ārējiem piegādātājiem vai ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp līgumslēdzējiem;

d)  apsver vajadzību sniegt informāciju par iespējamo būtisko ietekmi uz vidi,

kas saistīta ar tās ražojumu un pakalpojumu transportēšanu vai piegādi, lietošanu, apstrādi pēc aprites cikla beigām un galīgo likvidēšanu.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka process(-i) ir veikts(-i) atbilstoši plānotajam.

A.8.2.  Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai sagatavotos 6.1.1. punktā minētām iespējamām ārkārtas situācijām un reaģētu uz tām.

Organizācija:

a)  sagatavojas reaģēšanai, plānojot darbības, kuru mērķis ir novērst vai mazināt ārkārtas situāciju radītu negatīvu ietekmi uz vidi;

b)  reaģē uz notikušām ārkārtas situācijām;

c)  rīkojas, lai novērstu vai mazinātu ārkārtas situāciju sekas, un dara to atbilstoši ārkārtas situācijas un iespējamās ietekmes uz vidi mērogam;

d)  periodiski testē plānotos reaģēšanas pasākumus, ja tas ir praktiski iespējams;

e)  periodiski pārskata un pārstrādā procesu(-us) un plānotos reaģēšanas pasākumus, jo īpaši pēc ārkārtas situācijām vai to testiem;

f)  attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kas veic darbu organizācijas vadībā, sniedz attiecīgu informāciju un apmācību saistībā ar gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka process(-i) ir veikts(-i) atbilstoši plānotajam.

A.9.  Veikuma novērtējums

A.9.1.  Monitorings, mērījumi, analīze un novērtējums

A.9.1.1.  Vispārīgi

Organizācija monitorē savu veikumu vides jomā, veic attiecīgus mērījumus, analīzi un novērtējumu.

Organizācija nosaka:

a)  kas ir jāmonitorē un jāmēra;

b)  attiecīgā gadījumā monitoringa, mērījumu, analīzes un novērtēšanas metodes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu derīgus rezultātus;

c)  kritērijus, pēc kuriem organizācija novērtē savu veikumu vides jomā, un attiecīgus rādītājus;

d)  laiku, kad veic monitoringu un mērījumus;

e)  laiku, kad analizē un novērtē monitoringa un mērījumu rezultātus.

Organizācija nodrošina, lai tiktu izmantotas kalibrētas un verificētas monitoringa un mērīšanas iekārtas un tās tiktu attiecīgi uzturētas.

Organizācija novērtē savu veikumu vides jomā un vides vadības sistēmas efektivitāti.

Attiecīgo informāciju par veikumu vides jomā organizācija paziņo gan iekšējā, gan ārējā saziņā, un dara to saskaņā ar organizācijas saziņas procesu(-iem) un atbilstības pienākumiem.

Organizācija glabā atbilstīgi dokumentētu informāciju kā pierādījumu monitoringa, mērījumu, analīzes un novērtēšanas rezultātiem.

A.9.1.2.  Atbilstības novērtēšana

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai novērtētu tās atbilstības pienākumu izpildi.

Organizācija:

a)  nosaka atbilstības novērtēšanas biežumu;

b)  novērtē atbilstību un vajadzības gadījumā rīkojas;

c)  uztur zināšanas un izpratni par savu atbilstības statusu.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu atbilstības novērtēšanas rezultātam(-iem).

A.9.2.  Iekšējais audits

A.9.2.1.  Vispārīgi

Organizācija plānotos intervālos veic iekšējos auditus, lai iegūtu informāciju par to, vai vides vadības sistēma:

a)  atbilst:

1)  pašas organizācijas prasībām attiecībā uz tās vides vadības sistēmu;

2)  šā starptautiskā standarta prasībām;

b)  ir efektīvi īstenota un uzturēta.

A.9.2.2.  Iekšējā audita programma

Organizācija izveido, īsteno un uztur iekšējā audita programmu(-as), tostarp nosaka savu iekšējo auditu biežumu, metodes, pienākumus, plānošanas prasības un ziņošanu par saviem iekšējiem auditiem.

Veidojot iekšējā audita programmu, organizācija ņem vērā attiecīgā procesa nozīmi vides jomā, izmaiņas, kuras skar organizāciju, kā arī iepriekšējo auditu rezultātus.

Organizācija:

a)  nosaka audita kritērijus un katra audita tvērumu;

b)  izvēlas auditorus un veic auditus tādā veidā, lai nodrošinātu audita procesa objektivitāti un neitralitāti;

c)  nodrošina, ka auditu rezultātus paziņo attiecīgajai vadībai.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu audita programmas īstenošanai un audita rezultātiem.

A.9.3.  Vadības pārskati

Augstākā līmeņa vadība plānotos intervālos pārskata organizācijas vides vadības sistēmu, lai nodrošinātu tās pastāvīgu piemērotību, atbilstību un efektivitāti.

Vadības pārskatos ņem vērā:

a)  no iepriekšējiem vadības pārskatiem izrietošo darbību statusu;

b)  izmaiņas:

1)  iekšējos un ārējos jautājumos, kas ir būtiski vides vadības sistēmai;

2)  ieinteresēto personu vajadzībās un vēlmēs, tostarp atbilstības pienākumos;

3)  būtiskajos vides aspektos;

4)  riskos un izdevībās;

c)  to, cik lielā mērā ir sasniegti mērķi vides jomā;

d)  informāciju par organizācijas veikumu vides jomā, tostarp tendences attiecībā uz:

1)  neatbilstību un korektīviem pasākumiem;

2)  monitoringa un mērījumu rezultātiem;

3)  atbilstības pienākumu izpildi;

4)  audita rezultātiem;

e)  resursu pietiekamību;

f)  attiecīgo(-os) paziņojumu(-us) no ieinteresētajām pusēm, tostarp sūdzības;

g)  pastāvīgas uzlabošanas izdevības.

Vadības pārskatu rezultāti ietver:

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu vadības veiktās pārskatīšanas rezultātiem.

A.10.  Uzlabošana

A.10.1.  Vispārīgi

Organizācija apzina izdevības veikt uzlabojumus (skatīt 9.1., 9.2. un 9.3. punktu) un īstenot vajadzīgās darbības, lai sasniegtu savas vides vadības sistēmas plānotos rezultātus.

A.10.2.  Neatbilstība un korektīvi pasākumi

Neatbilstības gadījumā organizācija:

a)  reaģē uz neatbilstību un attiecīgā gadījumā:

1)  rīkojas, lai to kontrolētu un koriģētu;

2)  risina sekas, tostarp mazina negatīvo ietekmi uz vidi;

b)  izvērtē nepieciešamību rīkoties, lai likvidētu neatbilstības cēloņus, lai tā neatkārtotos vai nerastos citur, un šajā nolūkā:

1)  izskata neatbilstības situāciju;

2)  nosaka neatbilstības cēloņus;

3)  nosaka, vai pastāv līdzīga veida neatbilstība vai tādas varētu rasties;

c)  veic visas vajadzīgās darbības;

d)  pārskata, cik efektīvs bijis katrs no veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

e)  vajadzības gadījumā veic izmaiņas vides vadības sistēmā.

Korektīvajos pasākumos ņem vērā to, cik būtiskas ir konstatēto neatbilstības sekas, tostarp ietekme uz vidi.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu:

A.10.3.  Pastāvīgi uzlabojumi

Organizācija pastāvīgi uzlabo vides vadības sistēmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti, lai nodrošinātu labāku veikumu vides jomā.