|
+III PIELIKUMS |
III PIELIKUMSIII PIELIKUMS IEKŠĒJAIS VIDES AUDITS 1. Audita programma un audita biežums 1.1. Audita programma Audita programma nodrošina, ka organizācijas vadība saņem informāciju, kura tai vajadzīga, lai pārskatītu organizācijas veikumu vides jomā un vides vadības sistēmas efektivitāti un varētu uzskatāmi parādīt, ka šie jautājumi tiek kontrolēti. 1.2. Audita programmas mērķi Mērķi jo īpaši ietver esošo vadības sistēmu vērtēšanu un konstatējumus par atbilstību organizācijas politikai un programmai, tostarp atbilstību tiesiskajām prasībām un citām ar vidi saistītām prasībām. 1.3. Audita programmas tvērums Skaidri jānosaka katra atsevišķa audita vai vajadzības gadījumā katra audita cikla posma tvērums, skaidri norādot:
1)
jomas, kurās jāveic audits;
2)
auditējamās darbības;
3)
vērā ņemamos vides kritērijus;
4)
laikposmu, uz kuru attiecas audits. Vides audits ietver faktisko datu vērtējumu, kuri vajadzīgi, lai novērtētu veikumu vides jomā. 1.4. Audita biežums Auditu vai audita ciklu, kas attiecas uz visām organizācijas darbībām, veic pēc vajadzības ne retāk kā reizi trīs vai četros gados, ja piemēro 7. pantā minēto atkāpi. Biežums, kādā auditē darbības, atšķiras atkarībā no:
1)
darbības veida, apjoma un sarežģītības;
2)
tā, cik būtiskā ir saistītā ietekme uz vidi;
3)
iepriekšējos auditos konstatēto problēmu būtiskuma un tā, cik steidzami tās jārisina;
4)
līdzšinējām problēmām vides jomā. Auditu attiecībā uz sarežģītākām darbībām, kurām ir būtiskāka ietekme uz vidi, veic biežāk. Organizācija veic auditu vismaz reizi gadā, jo tas palīdz uzskatāmi parādīt organizācijas vadībai un vides verificētājam, ka būtiskie vides aspekti tiek kontrolēti. Organizācija veic auditu par:
1)
organizācijas veikumu vides jomā un
2)
organizācijas atbilstību piemērojamajām tiesiskajām prasībām un citām ar vidi saistītām prasībām. 2. Audita darbības Audita darbības ietver sarunas ar darbiniekiem par veikumu vides jomā, darba apstākļu un iekārtu pārbaudi, kā arī protokolu, rakstisku procedūru un citu attiecīgu dokumentu pārskatīšanu. Šīs darbības veic ar mērķi novērtēt auditējamās darbības veikumu vides jomā, tādā veidā nosakot, vai tā atbilst piemērojamiem standartiem, noteikumiem, mērķiem un uzdevumiem vides jomā. Tajās arī nosaka, vai sistēma, kas ieviesta pienākumu un veikuma vides jomā pārvaldībai, ir efektīva un piemērota, un tādēļ tajā cita starpā tiks veiktas pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību minētajiem kritērijiem, nosakot visas vadības sistēmas efektivitāti. Audita procesā jo īpaši iekļauj šādus posmus:
1)
izpratnes gūšana par vadības sistēmām;
2)
vadības sistēmu priekšrocību un trūkumu novērtēšana;
3)
pierādījumu vākšana par tām jomām, kurās vadības sistēma funkcionē, un tām, kur nefunkcionē;
4)
audita konstatējumu novērtēšana;
5)
audita secinājumu sagatavošana;
6)
ziņošana par audita konstatējumiem un secinājumiem. 3. Ziņošana par audita konstatējumiem un secinājumiem Rakstiska audita ziņojuma pamatmērķi ir šādi:
1)
dokumentēt audita tvērumu;
2)
informēt vadību par to, cik lielā mērā tiek ievērota organizācijas vides politika un kāda ir organizācijas attīstība vides jomā;
3)
informēt vadību par to, cik lielā mērā tiek nodrošināta atbilstība tiesiskajām prasībām un citām ar vidi saistītām prasībām, kā arī par pasākumiem, kuri veikti, lai varētu pierādīt šo atbilstību;
4)
informēt vadību par to, cik efektīvi un uzticami ir pasākumi, kuri veikti, lai monitorētu un mazinātu organizācijas ietekmi uz vidi;
5)
vajadzības gadījumā demonstrēt korektīvu pasākumu nepieciešamību. Rakstiskā audita ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai sasniegtu šos mērķus. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|