II PIELIKUMS Nacionālo ēku renovācijas plānu veidne

Šī direktīva 3. pants

Obligātie rādītāji

Fakultatīvie rādītāji

a)  Pārskats par nacionālo ēku fondu

Ēku skaits un kopējā grīdas platība (m2):

Ēku skaits un kopējā grīdas platība (m2):

Energosnieguma sertifikātu skaits:

Energosnieguma sertifikātu skaits:

Gada renovācijas rādītāji: skaits un kopējā grīdas platība (m2)

Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš gadā (ktoe):

Enerģijas ietaupījumi (ktoe):

Vidējais primārās enerģijas izmantojums kWh (m2/gadā) dzīvojamām ēkām

Atjaunīgās enerģijas īpatsvars ēku sektorā (uzstādītās MW vai saražotās GWh):

Enerģijas izmaksu samazinājums (EUR) uz mājsaimniecību (vidēji)

Ēkas primārās enerģijas izmantojums, kas atbilst nacionālā ēku fonda augšgala 15 % (būtiska devuma robežvērtība) un augšgala 30 % (“nenodarīt būtisku kaitējumu” robežvērtība) saskaņā Deleģēto regulu (ES) 2021/2139.

Apkures sistēmas īpatsvars ēku sektorā pēc apkures katla/apkures sistēmas veida

Atjaunīgās enerģijas īpatsvars ēku sektorā (uzstādītie MW vai saražotās GWh):

Gada ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (kg CO2 ekv./(m2/gadā)):

Gada ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (kg CO2 ekv./(m2/gadā)):

Dzīves cikla GSP (kg CO2 ekv./m2) jaunās ēkās:

Tirgus šķēršļi un nepilnības (apraksts):

Kapacitātes būvniecības, energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas sektoros izvērtējums

Tirgus šķēršļi un nepilnības (apraksts):

Skaits:

Būvniecības darbaspēka prognozes:

Pārskats un prognoze par būvmateriālu cenu attīstību un valsts tirgus norisēm

Enerģētiskā nabadzība (definīcija):

Primārās enerģijas faktori:

Gandrīz nulles enerģijas ēkas definīcija jaunām un esošām ēkām

Pārskats par tiesisko un administratīvo regulējumu

Izmaksoptimālas minimālās energosnieguma prasības jaunām un esošām ēkām

b)  Ceļvedis 2030., 2040., 2050. gadam

Mērķrādītāji, kas jāsasniedz attiecībā uz gada renovācijas rādītājiem: skaits un kopējā grīdas platība (m2):

Informācija, ievērojot 9. panta 1. punktu:

Mērķrādītāji attiecībā uz renovēto ēku paredzamo īpatsvaru (%):

Mērķrādītāji attiecībā uz paredzamo primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu gadā (ktoe):

Paredzamais enerģijas ietaupījums:

Mērķrādītāji attiecībā uz atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 15.a pantu

Skaitliski mērķrādītāji saules enerģijas ierīkošanai ēkās

Atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ēku sektorā (uzstādītie MW vai saražotās GWh)

Mērķrādītāji attiecībā uz paredzamajām ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijām (kg CO2ekv./(m2/gadā):

Mērķrādītāji attiecībā uz paredzamo ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu (%):

Sadalījums starp emisijām, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK III nodaļa [stacionāras iekārtas], IVa nodaļa [emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros] un citi krājumi;

Mērķrādītāji attiecībā uz visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju (kg CO2ekv./(m2/gadā) jaunās ēkās:

Paredzamie plašākie ieguvumi:

Dalībvalsts devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantu, attiecināms uz tās ēku fonda renovāciju (procentuāli un skaitliski ktoe)

Dalībvalsts devums Savienības atjaunīgo energoresursu enerģijas mērķrādītāju sasniegšanā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, attiecināms uz tās ēku fonda renovāciju (procentuāli, uzstādītie MW vai saražotās GWh)

c)  Pārskats par īstenotajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem

Rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz šādiem elementiem:

a)  izmakslietderīgu renovācijas pieeju apzināšana dažādiem ēku tipiem un klimatiskajām zonām, apsverot potenciālos relevantos atspērienbrīžus ēkas dzīves ciklā;

b)  valsts minimālie energosnieguma standarti saskaņā ar 9. pantu un citas rīcībpolitikas un darbības, kas mērķēti uz nacionālā ēku fonda vājākā snieguma segmentiem, tostarp aizsardzības pasākumi, kā minēts 17. panta 19. punktā;

c)  ēku pamatīgas renovācijas, tostarp pakāpeniskas pamatīgas renovācijas, veicināšana;

d)  mazaizsargātu patērētāju iespēcināšana un aizsargāšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana, arī rīcībpolitikas un pasākumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 24. pantu, un mājokļu pieejamība cenas ziņā;

e)  vienas pieturas aģentūru vai līdzīgu mehānismu izveide, ievērojot 18. pantu, tehnisku, administratīvu un finansiālu konsultāciju un palīdzības sniegšanai;

f)  siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācija, tostarp izmantojot centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīklus, un pakāpeniska atteikšanās no fosilajiem kurināmajiem siltumapgādē un aukstumapgādē ar mērķi atteikties no fosilā kurināmā katliem līdz 2040. gadam;

g)  būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu rašanās novēršana un kvalitatīva apstrāde saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, jo īpaši ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aprites ekonomikas mērķus;

h)  atjaunīgo energoresursu veicināšana ēkās saskaņā ar indikatīvo atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāju ēku sektorā, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 15.a panta 1. punktā;

i)  saules enerģijas iekārtu uzstādīšana ēkās;

j)  visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ēku būvniecībā, renovācijā, ekspluatācijā un kalpošanas laika beigās un oglekļa piesaistes plašāka ieviešana;

k)  rajonu un apkaimju pieeju un integrētu renovācijas programmu veicināšana rajonu līmenī, kas var risināt tādus jautājumus kā enerģētika, mobilitāte, zaļā infrastruktūra, atkritumu un ūdens apsaimniekošana un citi pilsētplānošanas aspekti un var ņemt vērā vietējos un reģionālos resursus, apritīgumu un pietiekamību;

l)  publisko struktūru īpašumā esošo ēku uzlabošana, arī rīcībpolitikas un pasākumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 5., 6. un 7. pantu;

m)  viedo tehnoloģiju un ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūras veicināšana ēkās;

n)  tirgus šķēršļu un tirgus nepilnību risināšana;

o)  prasmju nepietiekamības risināšana un izglītības, mērķtiecīgas apmācības, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas veicināšana būvniecības sektorā un energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas sektorā (publiskajā vai privātajā), lai nodrošinātu, ka ir pietiekams darbaspēks ar atbilstošu prasmju līmeni, kas atbilst vajadzībām ēku sektorā, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami pārstāvētajām grupām;

p)  izpratnes veicināšanas kampaņas un citi konsultāciju rīki; un

q)  modulāru un rūpniecisku būvniecības un ēku renovācijas risinājumu veicināšana.

Attiecībā uz visām rīcībpolitikām un pasākumiem:

Rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz šādiem elementiem:

a)  palielināt ēku klimatnoturību;

b)  veicināt energopakalpojumu tirgu;

c)  palielināt ugunsdrošību;

d)  palielināt noturību pret katastrofu riskiem, arī riskiem, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti;

e)  aizvākt bīstamās vielas, arī azbestu;

f)  nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti;

g)  atjaunīgās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu loma rajonu un apkaimju pieejās;

h)  novērst cilvēkresursu neatbilstības; un

i)  pievērsties iekštelpu vides kvalitātes uzlabošanai.

Attiecībā uz visām rīcībpolitikām un pasākumiem:

d)  Investīciju vajadzību, budžeta avotu un administratīvo resursu izklāsts

e)  Jaunu un renovētu bezemisiju ēku robežvērtības, kā minēts 11. pantā

f)  Minimālie energosnieguma standarti nedzīvojamām ēkām

g)  Dzīvojamo ēku fonda pakāpeniskas renovācijas nacionālā trajektorija