+II PIELIKUMS METODIKAS
|
II PIELIKUMS METODIKAS
II PIELIKUMS
METODIKAS
A daļa: paraugošanas punktu skaita un atrašanās vietas noteikšanas un izlases veida apsekojuma metodika
|
Darbība
|
Metodisko kritēriju minimums
|
|
1.
|
Paraugošanas punktu noteikšana (izlases veida apsekojums) augsnes veselības novērtēšanas nolūkā
|
|
Izlases veida apsekojumu izstrādā, par pamatu ņemot pilnīgu izlases kopu, kas satur labāko pieejamo informāciju par augsnes īpašību sadalījumu, piemēram, informāciju, kas iegūta attiecīgajos mērījumos, kuri veikti, ievērojot 9. panta 3. un 4. punktu.
Paraugošanas shēma ir stratificēta gadījumizlase, kas optimizēta ar labāko pieejamo informāciju par augsnes deskriptoru mainību, un stratifikācijas pamatā ir augsnes vienības, kas noteiktas saskaņā ar 4. panta 2. punktu. Paraugošanas punktus, kas saistīti ar 9. panta 4. punktā minētajiem mērījumiem, paraugošanas shēmā var ņemt vērā daļēji vai pilnībā, neatkarīgi no to koncepcijas.
Paraugošanas punktu skaits un atrašanās vieta atspoguļo izvēlēto augsnes deskriptoru mainību augsnes vienībās ar 5 % maksimālo kļūdas procentuālo daļu (jeb variācijas koeficientu).
Izlases sadalījumu un lielumu nosaka, piemērojot attiecīgas procedūras (piem., Betela algoritmu –Bethel, 1989 (1)), kurās ir iespējams ņemt vērā norādīto maksimālo aplēses kļūdu.
Izlases veida apsekojums, ko dalībvalstis izstrādā katram monitoringa ciklam, var mainīties vai palikt nemainīgs.
Sīkāka informācija par paraugošanas punktu skaita un atrašanās vietas noteikšanu jāsniedz, ievērojot 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
|
|
2.
|
Lauka izlases veida apsekojums
|
|
Paraugi ir jāņem precīzās paraugošanas vietās, izņemot, ja pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ ka augsne ir piesātināta ar ūdeni vai augsnē ir liels iežu saturs, paraugus minētajās vietās nav iespējams ņemt.
Ņemot apvienoto augsnes paraugu, tajā samaisa vismaz piecus dažādus apakšparaugus.
Ņemot augsnes paraugu neapmežotās platībās, no virsmas ir jānovāc atliekas un organiskie atlikumi.
Ņemot augsnes paraugu apmežotās platībās, paraugs no zemsegas ir jāņem atsevišķi, vajadzības gadījumā nošķirot nobiras un organiskos slāņus, un ir jāreģistrē biezums un masa.
Paraugi vai apakšparaugi apvienotajam paraugam ir jāņem no augsnes vismaz 30 cm dziļumā. Reģistrē augsnes tipu un, ja iespējams, ģenētiskos augsnes horizontus. Apakšparaugus samaisa, lai iegūtu viendabīgu apvienoto paraugu. Paraugus var ņemt noteiktā dziļumā vai pa horizontiem, bet datus reģistrē pēc noteikta dziļuma.
Tilpummasas paraugi ir neskarti paraugi, kas ņemti attiecīgā dziļumā, tostarp dziļāk par 30 cm augsnes apakškārtas gadījumā. Paraugi, kas saistīti ar augsnes sablīvēšanos (piesātināta hidrauliskā vadītspēja un gaisietilpība) var būt tie paši neskartie paraugi, kas ņemti tilpummasas mērīšanai. Ja paraugu paņemt nav iespējams, tāpēc ka augsnē ir liels rupju fragmentu saturs, minētajā vietā paraugošanu var aizstāt ar tilpummasas mērīšanu.
Lauka izlases veida apsekojuma sīkāks apraksts ir jāsniedz, ievērojot 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tostarp par to, kā rīkoties konkrētos gadījumos, piemēram, attiecībā uz seklām augsnēm un dažādiem paraugošanas dziļumiem.
|
B daļa: augsnes deskriptoru vērtību noteikšanas vai aplēšanas metodika
Ja turpmāk dotajā tabulā ir noteikta atsauces metodika, saskaņā ar 9. pantu jāizmanto šādas metodikas:
|
—
|
atsauces metodikai līdzvērtīga metodika vai
|
|
—
|
cita metodika, ja tā ir pieejama zinātniskajā literatūrā vai publiski pieejama un ir pieejama validēta pārneses funkcija.
|
Ja ir pieejama CEN metodika, ir jāizmanto tā, nevis atsauces metodika. Minētajā gadījumā sākotnējo atsauces metodiku uzskata par līdzvērtīgu metodiku.
|
Augsnes deskriptors
|
Atsauces metodika
|
Metodisko kritēriju minimums
|
Vai vajadzīga validēta pārneses funkcija (ja izmanto metodiku, kas atšķiras no atsauces metodikas)?
|
|
Augsnes granulometriskais sastāvs (māla, putekļu un smilts saturs, kas vajadzīgs, lai noteiktu citus deskriptorus un saistītos diapazonus)
|
ISO 11277 Augsnes minerālmateriāla granulometriskā sastāva noteikšana – Sijāšanas un nostādināšanas metode
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
Elektrovadītspēja
|
1. variants: ISO 11265 Īpatnējās elektrovadītspējas noteikšana
2. variants: piesātinātās augsnes pastas izvilkuma mērīšanas metode (FAO standarta operāciju procedūra GLOSOLAN-SOP-08 (2))
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
Augsnes erozijas rādītājs
|
|
Nosakot augsnes erozijas rādītāju, ņem vērā visas darbības, kas veiktas, lai mazinātu vai kompensētu erozijas risku, arī pēc ugunsgrēka veiktos mitigācijas pasākumus.
Augsnes erozijas rādītāja aplēsē iekļauj visus būtiskos erozijas procesus, piemēram, ūdens, vēja, ražas novākšanas un augsnes apstrādes izraisīto eroziju.
Ūdens izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:
|
—
|
augsnes īpašības (piemēram, erodējamība, augsnes garozas veidošanās, augsnes nelīdzenums, akmeņainība),
|
|
—
|
topogrāfija (piemēram, nogāzes stāvums un garums),
|
|
—
|
klimats (piemēram, nokrišņu erozivitāte – intensitāte un ilgums),
|
|
—
|
augu sega, kultūraugu veids, zemes izmantojums un apsaimniekošanas prakse erozijas ierobežošanai vai mazināšanai,
|
|
—
|
apsaimniekošanas prakse (piemēram, sedzējaugi, samazināta augsnes apstrāde, mulčēšana u. c.),
|
|
Neattiecas
|
|
|
|
Vēja izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:
|
—
|
augsnes īpašības (piemēram, erodējamība),
|
|
—
|
klimats (piemēram, augsnes mitrums, vēja ātrums, iztvaikošana),
|
|
—
|
veģetācija (piemēram, kultūraugu veids),
|
|
—
|
apsaimniekošanas prakse erozijas ierobežošanai vai mazināšanai (piemēram, vējlauži).
|
Augsnes eroziju, ko izraisa apsaimniekošanas prakses, piemēram, apstrāde vai biomasas eksports, novērtē kvantitatīvi, balstoties uz metodiku, kas ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.
|
|
|
Augsnes organiskais ogleklis (AOO)
|
ISO 10694. Organiskā un kopējā oglekļa daudzuma noteikšana pēc sausās sadedzināšanas, nodrošinot, ka ir sadedzināts viss ogleklis.
AOO aprēķina, nosakot kopējo oglekļa saturu un atņemot karbonāta veidā esošo oglekli, ko nosaka saskaņā ar ISO 10693.
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
AOO krājumi
|
Metodika, kas izklāstīta Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā saskaņā ar 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
Augsnes apakškārtas tilpummasa
|
ISO 11272. Sausās masas blīvuma noteikšana
Ja ir izraudzīts līdzvērtīgs parametrs, metodika ir vai nu Eiropas, vai starptautisks standarts, ja tāds ir pieejams; ja šāda standarta nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama
|
Atkarībā no rupju fragmentu īpatsvara metodiku var precizēt
|
JĀ
|
|
Ekstrahējamais fosfors
|
Vēlamais: ISO 11263. Nātrija hidrokarbonāta šķīdumā šķīstoša fosfora spektrometriskā noteikšana (P-Olsen)
Kā alternatīvu var izmantot citas metodes
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
—
|
smago metālu koncentrācija augsnē: As, Sb, Cd, Co, Cr (kopējais), Cu, Hg, Pb, Ni, Tl, V, Zn
|
|
—
|
dalībvalstu noteiktu vai atlasītu citu piesārņotāju (tostarp PFAS, pesticīdu un to metabolītu) koncentrācija
|
|
Attiecībā uz smagajiem metāliem:
ISO 54321: karaļūdens
Fakultatīvi: bioloģiski pieejamās piesārņotāju frakcijas, piemēram, ISO 17586, noteiktas, izmantojot atšķaidītu slāpekļskābi
|
Attiecībā uz piesārņotājiem, kas nav smagie metāli: izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama
|
Attiecībā uz smagajiem metāliem:
JĀ
Attiecībā uz piesārņotājiem, kas nav smagie metāli: nepiemēro, ja Eiropas vai starptautiskie standarti nav pieejami
|
|
Augsnes ūdens saistītspēja, gaisietilpība un piesātināta hidrauliskā vadītspēja
|
Viena paraugošanas punkta vērtības noteikšanas metodika:
|
1)
|
augsnes ūdens saistītspēja un gaisietilpība:
|
1. variants: LABORATORIJA: ISO 11274. Ūdensietilpības noteikšana
2. variants: APLĒSE: piemēro augsnes datu pārneses funkcijas, kam nepieciešami ievaddati, piemēram, granulometriskais sastāvs, tilpummasa, augsnes organiskā oglekļa koncentrācija
|
Minimālie kritēriji, pēc kuriem aplēš kopējo ūdens saistītspēju, gaisietilpību un piesātinātu hidraulisko vadītspēju augsnes vienībai vai upes baseina vai apakšbaseina mērogā:
|
—
|
aplēš nenoslēgtas vai neaizvāktas augsnes platības kopējo augsnes ūdens saistītspēju, gaisietilpību un piesātinātu hidraulisko vadītspēju,
|
|
—
|
attiecībā uz noslēgtas un aizvāktas augsnes platību apsver iespēju noteikt, ka necaurlaidīgo apgabalu ūdens saistītspēju, gaisietilpība un piesātināta hidrauliskā vadītspēja ir nulle, daļēji necaurlaidīgiem un citiem mākslīgiem apgabaliem piešķirot samērīgas starpvērtības.
|
|
JĀ (vērtībai paraugošanas punktā)
|
|
|
|
2)
|
piesātināta hidrauliskā vadītspēja:
|
1. variants:
LABORATORIJA: ISO 17313: Piesātinātu porainu materiālu hidrauliskās vadītspējas noteikšana
2. variants:
APLĒSE: piemēro augsnes datu pārneses funkcijas, kam nepieciešami ievaddati, piemēram, granulometriskais sastāvs, tilpummasa, augsnes organiskā oglekļa koncentrācija
|
|
|
|
Augsnes slāpeklis
|
1. variants:
ISO 11261. Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana. Modificētā Kjeldāla metode
2. variants:
ISO 13878. Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana. Sausā sadedzināšana
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
Augsnes skābums
|
ISO 10390. pH noteikšana H2O, KCl un CaCl2 izvilkumā
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
Piesātinājums ar bāzēm un apmaiņas katjoni: nātrijs, kālijs, kalcijs un magnijs
|
ISO 11260. Faktiskās katjonu apmaiņas kapacitātes un piesātinājuma ar bāzēm noteikšana, izmantojot BaCl2
|
Neattiecas
|
JĀ
|
|
Augsnes virskārtas tilpummasa (A horizonts (3))
|
ISO 11272. Sausās masas blīvuma noteikšana
|
Atkarībā no rupju fragmentu īpatsvara metodiku var precizēt
|
JĀ
|
|
Ar augsnes biodaudzveidību un bioloģisko aktivitāti saistīti augsnes deskriptori
|
|
Izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama
|
Neattiecas
|
C daļa: minimālie metodiskie kritēriji augsnes noslēgšanas un augsnes aizvākšanas indikatoru vērtību noteikšanai
Augsnes noslēgšanas un augsnes aizvākšanas indikatoru noteikšanā izmantotā metodika atbilst 3. pantā un I pielikumā noteiktajām definīcijām. Šādās metodikās izmanto vismaz Copernicus pakalpojumus vai, vēlams, labākos pieejamos datus, tostarp tālizpētes attēlus, ko papildina ar attiecīgajiem valstu inventarizācijas datiem.
Apdzīvotu teritoriju indikatora noteikšanai dalībvalstis var izmantot datus, kas savākti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, ar noteikumu, ka šādi dati ir paziņoti augsnes rajona līmenī.
Izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.
(1)
Bethel, J. 1989. “
Sample Allocation in Multivariate Surveys
”. Survey Methodology 15: 47–57.
(2)
https://www.fao.org/3/cb3355en/cb3355en.pdf.
(3) Kā definēts FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā (https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf).
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 26.11.2025 00:00:00 -Doknr: CELEX:32025L2360
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|