II PIELIKUMS METODIKAS

Darbība

Metodisko kritēriju minimums

Izlases veida apsekojumu izstrādā, par pamatu ņemot pilnīgu izlases kopu, kas satur labāko pieejamo informāciju par augsnes īpašību sadalījumu, piemēram, informāciju, kas iegūta attiecīgajos mērījumos, kuri veikti, ievērojot 9. panta 3. un 4. punktu.

Paraugošanas shēma ir stratificēta gadījumizlase, kas optimizēta ar labāko pieejamo informāciju par augsnes deskriptoru mainību, un stratifikācijas pamatā ir augsnes vienības, kas noteiktas saskaņā ar 4. panta 2. punktu. Paraugošanas punktus, kas saistīti ar 9. panta 4. punktā minētajiem mērījumiem, paraugošanas shēmā var ņemt vērā daļēji vai pilnībā, neatkarīgi no to koncepcijas.

Paraugošanas punktu skaits un atrašanās vieta atspoguļo izvēlēto augsnes deskriptoru mainību augsnes vienībās ar 5 % maksimālo kļūdas procentuālo daļu (jeb variācijas koeficientu).

Izlases sadalījumu un lielumu nosaka, piemērojot attiecīgas procedūras (piem., Betela algoritmu –Bethel, 1989 (1)), kurās ir iespējams ņemt vērā norādīto maksimālo aplēses kļūdu.

Izlases veida apsekojums, ko dalībvalstis izstrādā katram monitoringa ciklam, var mainīties vai palikt nemainīgs.

Sīkāka informācija par paraugošanas punktu skaita un atrašanās vietas noteikšanu jāsniedz, ievērojot 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Paraugi ir jāņem precīzās paraugošanas vietās, izņemot, ja pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ ka augsne ir piesātināta ar ūdeni vai augsnē ir liels iežu saturs, paraugus minētajās vietās nav iespējams ņemt.

Ņemot apvienoto augsnes paraugu, tajā samaisa vismaz piecus dažādus apakšparaugus.

Ņemot augsnes paraugu neapmežotās platībās, no virsmas ir jānovāc atliekas un organiskie atlikumi.

Ņemot augsnes paraugu apmežotās platībās, paraugs no zemsegas ir jāņem atsevišķi, vajadzības gadījumā nošķirot nobiras un organiskos slāņus, un ir jāreģistrē biezums un masa.

Paraugi vai apakšparaugi apvienotajam paraugam ir jāņem no augsnes vismaz 30 cm dziļumā. Reģistrē augsnes tipu un, ja iespējams, ģenētiskos augsnes horizontus. Apakšparaugus samaisa, lai iegūtu viendabīgu apvienoto paraugu. Paraugus var ņemt noteiktā dziļumā vai pa horizontiem, bet datus reģistrē pēc noteikta dziļuma.

Tilpummasas paraugi ir neskarti paraugi, kas ņemti attiecīgā dziļumā, tostarp dziļāk par 30 cm augsnes apakškārtas gadījumā. Paraugi, kas saistīti ar augsnes sablīvēšanos (piesātināta hidrauliskā vadītspēja un gaisietilpība) var būt tie paši neskartie paraugi, kas ņemti tilpummasas mērīšanai. Ja paraugu paņemt nav iespējams, tāpēc ka augsnē ir liels rupju fragmentu saturs, minētajā vietā paraugošanu var aizstāt ar tilpummasas mērīšanu.

Lauka izlases veida apsekojuma sīkāks apraksts ir jāsniedz, ievērojot 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tostarp par to, kā rīkoties konkrētos gadījumos, piemēram, attiecībā uz seklām augsnēm un dažādiem paraugošanas dziļumiem.

Augsnes deskriptors

Atsauces metodika

Metodisko kritēriju minimums

Vai vajadzīga validēta pārneses funkcija (ja izmanto metodiku, kas atšķiras no atsauces metodikas)?

Augsnes granulometriskais sastāvs (māla, putekļu un smilts saturs, kas vajadzīgs, lai noteiktu citus deskriptorus un saistītos diapazonus)

ISO 11277 Augsnes minerālmateriāla granulometriskā sastāva noteikšana – Sijāšanas un nostādināšanas metode

Neattiecas

JĀ

Elektrovadītspēja

1. variants: ISO 11265 Īpatnējās elektrovadītspējas noteikšana

2. variants: piesātinātās augsnes pastas izvilkuma mērīšanas metode (FAO standarta operāciju procedūra GLOSOLAN-SOP-08 (2))

Neattiecas

JĀ

Augsnes erozijas rādītājs

Nosakot augsnes erozijas rādītāju, ņem vērā visas darbības, kas veiktas, lai mazinātu vai kompensētu erozijas risku, arī pēc ugunsgrēka veiktos mitigācijas pasākumus.

Augsnes erozijas rādītāja aplēsē iekļauj visus būtiskos erozijas procesus, piemēram, ūdens, vēja, ražas novākšanas un augsnes apstrādes izraisīto eroziju.

Ūdens izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:

Neattiecas

Vēja izraisīto augsnes eroziju novērtē, ņemot vērā šādus faktorus:

Augsnes eroziju, ko izraisa apsaimniekošanas prakses, piemēram, apstrāde vai biomasas eksports, novērtē kvantitatīvi, balstoties uz metodiku, kas ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.

Augsnes organiskais ogleklis (AOO)

ISO 10694. Organiskā un kopējā oglekļa daudzuma noteikšana pēc sausās sadedzināšanas, nodrošinot, ka ir sadedzināts viss ogleklis.

AOO aprēķina, nosakot kopējo oglekļa saturu un atņemot karbonāta veidā esošo oglekli, ko nosaka saskaņā ar ISO 10693.

Neattiecas

JĀ

AOO krājumi

Metodika, kas izklāstīta Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā saskaņā ar 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem

Neattiecas

JĀ

Augsnes apakškārtas tilpummasa

ISO 11272. Sausās masas blīvuma noteikšana

Ja ir izraudzīts līdzvērtīgs parametrs, metodika ir vai nu Eiropas, vai starptautisks standarts, ja tāds ir pieejams; ja šāda standarta nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama

Atkarībā no rupju fragmentu īpatsvara metodiku var precizēt

JĀ

Ekstrahējamais fosfors

Vēlamais: ISO 11263. Nātrija hidrokarbonāta šķīdumā šķīstoša fosfora spektrometriskā noteikšana (P-Olsen)

Kā alternatīvu var izmantot citas metodes

Neattiecas

JĀ

Attiecībā uz smagajiem metāliem:

ISO 54321: karaļūdens

Fakultatīvi: bioloģiski pieejamās piesārņotāju frakcijas, piemēram, ISO 17586, noteiktas, izmantojot atšķaidītu slāpekļskābi

Attiecībā uz piesārņotājiem, kas nav smagie metāli: izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama

Attiecībā uz smagajiem metāliem:

JĀ

Attiecībā uz piesārņotājiem, kas nav smagie metāli: nepiemēro, ja Eiropas vai starptautiskie standarti nav pieejami

Augsnes ūdens saistītspēja, gaisietilpība un piesātināta hidrauliskā vadītspēja

Viena paraugošanas punkta vērtības noteikšanas metodika:

1. variants: LABORATORIJA: ISO 11274. Ūdensietilpības noteikšana

2. variants: APLĒSE: piemēro augsnes datu pārneses funkcijas, kam nepieciešami ievaddati, piemēram, granulometriskais sastāvs, tilpummasa, augsnes organiskā oglekļa koncentrācija

Minimālie kritēriji, pēc kuriem aplēš kopējo ūdens saistītspēju, gaisietilpību un piesātinātu hidraulisko vadītspēju augsnes vienībai vai upes baseina vai apakšbaseina mērogā:

JĀ (vērtībai paraugošanas punktā)

1. variants:

LABORATORIJA: ISO 17313: Piesātinātu porainu materiālu hidrauliskās vadītspējas noteikšana

2. variants:

APLĒSE: piemēro augsnes datu pārneses funkcijas, kam nepieciešami ievaddati, piemēram, granulometriskais sastāvs, tilpummasa, augsnes organiskā oglekļa koncentrācija

Augsnes slāpeklis

1. variants:

ISO 11261. Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana. Modificētā Kjeldāla metode

2. variants:

ISO 13878. Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana. Sausā sadedzināšana

Neattiecas

JĀ

Augsnes skābums

ISO 10390. pH noteikšana H2O, KCl un CaCl2 izvilkumā

Neattiecas

JĀ

Piesātinājums ar bāzēm un apmaiņas katjoni: nātrijs, kālijs, kalcijs un magnijs

ISO 11260. Faktiskās katjonu apmaiņas kapacitātes un piesātinājuma ar bāzēm noteikšana, izmantojot BaCl2

Neattiecas

JĀ

Augsnes virskārtas tilpummasa (A horizonts (3))

ISO 11272. Sausās masas blīvuma noteikšana

Atkarībā no rupju fragmentu īpatsvara metodiku var precizēt

JĀ

Ar augsnes biodaudzveidību un bioloģisko aktivitāti saistīti augsnes deskriptori

Izmanto Eiropas vai starptautiskos standartus, ja tādi ir pieejami; ja šādu standartu nav, izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama

Neattiecas