14. Riska korekcijas process

213.Riska korekcijas process ietver darbības rezultātu un riska mērīšanas procesu (14.1. iedaļa); piešķiršanas procesu (14.2. iedaļa) un izmaksas procesu (15. iedaļa). Jebkurā riska korekcijas procesa stadijā mainīgais atalgojums būtu jākoriģē attiecībā uz visiem esošajiem un turpmākajiem riskiem. Iestādei būtu jānodrošina, lai vēlmes uzņemties risku veicināšana tiktu līdzsvarota ar riska pārvaldīšanas veicināšanu.

214.Iestādei būtu jāsaskaņo riska laikposms un rezultātu mērīšana ar iestādes uzņēmējdarbības ciklu daudzgadu satvarā. Iestādēm būtu jānosaka atbilstoši ilgs uzkrāšanas periods un atalgojuma izmaksas periods, nošķirot atalgojumu, kas jāizmaksā pirms, un atalgojumu, kas jāizmaksā pēc atlikšanas un saglabāšanas periodiem. Uzkrāšanas un izmaksu periodos būtu jāņem vērā uzņēmējdarbība un identificēto darbinieku vai, izņēmuma gadījumos, atsevišķa identificētā darbinieka kategorijas pozīcija.

215.Riska saskaņošanas procesa ietvaros visās stadijās būtu jāizmanto atbilstoša kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju kombinācija absolūto un relatīvo kritēriju formā, lai nodrošinātu to, ka atspoguļoti tiek visi riski, rezultāti un nepieciešamās riska korekcijas. Iestādei, pamatojoties uz savu stratēģiju, tostarp tās riska profilu un vēlmi uzņemties risku, būtu jānosaka absolūtie izpildes pasākumi. Būtu jānosaka relatīvie izpildes pasākumi, lai salīdzinātu darbības rezultātus ar “iekšējiem” (piemēram, organizācijas ietvaros) vai “ārējiem” (piemēram līdzīgas iestādes) kolēģiem. Kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un piemērotajiem procesiem vajadzētu būt pārredzamiem un cik vien iespējams iepriekš noteiktiem. Gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie kritēriji var daļēji balstīties uz novērtējumu.

216.Ja ir izmantotas novērtējuma pieejas, tad iestādēm būtu jānodrošina pietiekams pārredzamības un objektivitātes līmenis, ja novērtējums tiek veikts:

• a. nosakot skaidru rakstisku politikas nostādni, kurā noteikti parametri un būtiskākie apsvērumi, uz kuriem novērtējums tiks balstīts,
• b. nodrošinot skaidru un pilnīgu galīgā lēmuma par risku un darbības rezultātu mērīšanu vai piemēroto riska koriģēšanu dokumentēšanu,
• c. iesaistot attiecīgās kontroles funkcijas;
• d. veidojot novērtējumu, ņemot vērā darbinieku personīgos stimulus un jebkādus interešu konfliktus;
• e. ieviešot attiecīgas pārbaudes un bilances, tostarp, piemēram, komitejas ietvaros ieviešot tādas korekcijas, kas ietver struktūrvienību, korporatīvo un kontroles funkciju darbiniekus u.c.;
• f. apstiprinot kontroles funkcijas vai attiecīgi augstākā hierarhiskā līmeņa funkcijas, piemēram, vadības struktūras kā uzraudzības veicējas vai uzraudzības funkcijas kā atalgojuma komitejas veicējas, veikto novērtējumu.

217.Iestādēm būtu jānodrošina, lai riska saskaņošanas process būtu pārredzams identificētajiem darbiniekiem, tostarp visi elementi, kuru pamatā ir spriedums, nevis objektīvi fakti vai dati.

218.Iestādēm ir jāsniedz sīkāka informācija atalgojuma komitejai vai uzraudzības funkcijai, ja galīgais iznākums pēc novērtējuma pasākumu piemērošanas būtiski atšķiras no sākotnējā iznākuma, izmantojot iepriekš noteiktos pasākumus.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/