10 Korporatīvās vērtības un rīcības kodekss

Vadības struktūrai būtu jāatbild par efektīvu politiku īstenošanas un uzturēšanas iedibināšanu, apstiprināšanu un pārraudzību, lai apzinātu, izvērtētu, pārvaldītu un mazinātu vai novērstu faktiskus un potenciālus konfliktus starp iestādes interesēm un darbinieku, tostarp vadības struktūras locekļu, privātajām interesēm, kas var negatīvi ietekmēt viņu pienākumu un uzdevumu izpildi. Konsolidācijas iestādei konsolidētā vai daļēji konsolidētā veidā šīs intereses būtu jāņem vērā grupas līmeņa interešu konflikta politikā.

Politikai būtu jātiecas apzināt darbinieku interešu konfliktus, tostarp arī viņu tuvāko ģimenes locekļu intereses. Iestādēm būtu jāņem vērā tas, ka interešu konflikti var rasties ne tikai no esošajām, bet arī no iepriekšējām personiskām vai profesionālajām attiecībām. Rodoties interešu konfliktiem, iestādēm būtu jāizvērtē to būtiskums un jāizlemj, kādi mazināšanas pasākumi būtu jāveic un kā tos pareizi īstenot.

Attiecībā uz interešu konfliktiem, kas var izrietēt no pagātnes attiecībām, iestādēm būtu jānosaka atbilstošs laika periods, par kuru tās vēlas, lai darbinieki paziņotu šādus interešu konfliktus, ja tie joprojām var ietekmēt darbinieku rīcību un līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Politikai būtu jāaptver vismaz šādas situācijas vai attiecības, kurās var rasties interešu konflikti:

• a. saimnieciskas intereses (piemēram, akcijas, citas īpašumtiesības un daļas, finanšu holdingi un cita saimnieciska ieinteresētība komerciālos klientos, intelektuālā īpašuma tiesības, aizdevumi, ko iestāde piešķir darbiniekam piederošam uzņēmumam, dalība struktūrā vai īpašumtiesības uz to vai uz vienību ar konfliktējošām interesēm);
• b. personiskas vai profesionālas attiecības ar būtisku daļu īpašniekiem iestādē;
• c. personiskas vai profesionālas attiecības ar iestādes vai vienību, kas iekļautas prudenciālās konsolidācijas jomā, darbiniekiem (piemēram, ģimenes attiecības);
• d. cits darbs un iepriekšēja nodarbinātība nesenā pagātnē (piemēram, piecu gadu laikā);
• e. personiskas vai profesionālas attiecības ar attiecīgām ārējām iesaistītajām personām (piemēram, saistība ar materiālu piegādātājiem, konsultāciju vai citu pakalpojumu sniedzējiem); un
• f. politiska ietekme vai politiskas attiecības.

Neraugoties uz iepriekš teikto, iestādēm būtu jāņem vērā tas, ka iestādes akcionāra statuss vai privātu kontu vai aizdevumu esamība, izmantojot citus iestādes sniegtos pakalpojumus, nevajadzētu radīt situāciju, kurā darbinieku atzīst par interešu konfliktā esošu, ja viņš saglabā atbilstošu de minimis distanci.