7.3 Informācija par stratēģiju, kas saistīta ar likviditātes rezervēm un nodrošinājumu pārvaldību

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tās attiecībā uz stratēģiju, kas saistīta ar likviditātes rezervēm un nodrošinājumu pārvaldību, saņem no iestādēm turpmāk minēto:

• a. informāciju par iestāžu metodiku, kas izmantota likviditātes rezervju iekšējā minimālā apjoma noteikšanai, par iestāžu definīciju attiecībā uz likvīdiem aktīviem, par kritērijiem, kurus tās izmanto likvīdo aktīvu likviditātes vērtības noteikšanai, un ierobežojumiem, kas saistīti ar likvīdo aktīvu koncentrāciju un citiem ar tiem saistītā riska raksturlielumiem;
• b. politikas dokumentu par nodrošinājumu pārvaldību, kurā norādīti principi saistībā ar nodrošinājumu atrašanās vietu un pārnesamību, kā arī to nozīme minimālo prudenciālo prasību izpildē;
• c. politikas dokumentu par aktīvu apgrūtinājumiem, kurā norādīti principi gan apgrūtinātu, gan neapgrūtinātu aktīvu mērīšanai un uzraudzībai, kā arī ar aktīvu apgrūtinājumiem saistītās ierobežojumu un kontroles sistēmas sasaistei ar iestādes vēlmi uzņemties (likviditātes un finansējuma) risku;
• d. informāciju par principiem, kas izmantoti, lai pārbaudītu pieņēmumus, kuri saistīti ar likvīdo aktīvu rezervēs ietverto aktīvu likviditātes vērtību un to pārdošanas vai ar tiem saistītu atpakaļpirkuma darījumu slēgšanas laiku;
• e. politikas dokumentu par likviditātes koncentrācijas risku likviditātes rezervēs, tostarp principiem, kurus izmanto, lai mērītu un uzraudzītu jebkādus iespējamos pieejamās likviditātes zaudējumus, kas radušies šīs koncentrācijas dēļ. 7.3.2 Darbības dokumentācija

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tās attiecībā uz pierādījumiem par tās s tratēģijas īstenošanu, kas saistīta ar likviditātes rezervēm un nodrošinājumu pārvaldību, saņem no iestādēm turpmāk minēto:

• a. kvantitatīvu informāciju par likvīdo aktīvu minimālo apjomu, kas tiek uzskatīts par pietiekamu iekšējo prasību izpildei;
• b. kvantitatīvu informāciju par pašreizējām likviditātes rezervēm, tostarp informāciju par to sadali pēc produktiem, valūtām, darījumu partneriem, reģioniem / grupas vienībām
• u. c.;
• c. aprakstu par atšķirībām jēdziena “kompensējošā kapacitāte” un jēdziena “augstas kvalitātes likvīdie aktīvi” elementu definīcijās atbilstoši Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2015/61, tostarp pamatojumu, kas apliecina, ka kompensējošā kapacitāte spēj aptvert riskus, kuri nav ietverti Regulā (ES) Nr. 575/2013;
• d. prognozes par to, kā iekšēji nepieciešamais likvīdo aktīvu minimālais apjoms un pieejamie likvīdie aktīvi attīstīsies attiecīgos laikposmos gan ierastos darbības apstākļos, gan spriedzes apstākļos;
• e. kvantitatīvu pārskatu un analīzi par pašreizējiem un plānotajiem aktīvu apgrūtinājumu līmeņiem, tostarp informāciju par apgrūtinātajiem, kā arī neapgrūtinātajiem aktīviem, kurus varētu izmantot likviditātes radīšanai;
• f. novērtējumu par to, cik daudz laika nepieciešams, lai pārvērstu likvīdos aktīvus tieši izmantojamā likviditātē, ņemot vērā juridiskos, darbības vai prudenciālos šķēršļus, kas traucē izmantot likvīdos aktīvus izejošām naudas plūsmām;
• g. tādu pieņēmumu pārbaudes analīzi, kuri saistīti ar likvīdo aktīvu rezervēs ietverto aktīvu likviditātes vērtību un to pārdošanas vai ar tiem saistītu atpakaļpirkuma darījumu slēgšanas laiku.