10.2 Apiešana

183.Iestādēm būtu jānodrošina, ka mainīgais atalgojums netiek samaksāts ar tādiem līdzekļiem vai metodēm, kuru mērķis ir vai kā rezultātā identificētie darbinieki neatbilst atalgojuma prasībām vai, ja šādas prasības tiek piemērotas visiem darbiniekiem, atalgojuma prasībām attiecībā uz visiem darbiniekiem. Tas ietver mehānismus starp iestādi un trešām personām, kuros darbiniekam rodas finansiālas vai personīgas intereses.

184.“Apiešana” ir neatbilstība atalgojuma prasībām un notiek tad, ja iestāde faktiski neievēro prasību mērķi un nolūku, skatot kopā, bet formāli iestāde atbilst atsevišķu atalgojuma prasību formulējumam.

185.Apiešana notiek šādos apstākļos, tostarp:

• a. ja mainīgais atalgojums tiek uzskatīts par fiksēto atalgojumu saskaņā ar šo pamatnostādņu formulējumu, bet ne to mērķiem;
• b. ja tiek piešķirts vai piešķirtas neatsaucamas tiesības uz mainīgo atalgojumu, kas nav garantētais mainīgais atalgojums, lai gan faktiski:
• i. darbiniekam, struktūrvienībai vai iestādei nav nomērīti nekādi pozitīvi darbības rezultāti saskaņā ar šo pamatnostādņu IV sadaļu;
• ii. nav spēkā esošas riska korekcijas (t.i. ex ante vai ex post riska korekcija); vai
• iii. mainīgais atalgojums nav ilgtspējīgs atbilstoši iestādes finanšu situācijai;
• c. ja darbinieks saņem maksājumus no iestādes vai vienības konsolidācijas ietvaros, kas neatbilst atalgojuma definīcijai, bet ir samaksas līdzekļi vai metodes, kas veicina riska uzņemšanos vai sniedz nesamērīgu atdevi no ieguldījumiem ar firmas instrumentiem, kas ievērojami atšķiras no citu investoru nosacījumiem, kuri ieguldītu šajos līdzekļos;
• d. ja darbinieks saņem maksājumus no iestādes vai vienības konsolidācijas ietvaros, kas neatbilst atalgojuma definīcijai, bet ir līdzekļi vai metodes, ar kuriem tiek apietas atalgojuma prasības (piemēram, neatsaucams aizdevums);
• e. ja atlīdzības fiksētās daļas tiek piešķirtas kā fiksēts instrumentu skaits un nevis fiksēta summa;
• f. ja darbiniekam atalgojums tiek piešķirts instrumentos vai tie var nopirkt instrumentus, kuriem cena nav noteikta tirgus vērtības vai patiesās vērtības līmenī sarakstā neiekļauto instrumentu gadījumā un mainīgajā atalgojumā vērā netiek ņemta saņemtā papildu vērtība;
• g. ja atalgojuma fiksētās daļas korekcijas bieži vien tiek sarunātas un korekcijas faktiski tiek veiktas, lai pielīdzinātu atalgojumu darbinieka darbības rezultātiem;
• h. ja tiek piešķirti pārmērīgas summas pabalsti, kas konkrētajos apstākļos nav pamatoti;
• i. ja atalgojums tiek apzīmēts kā samaksa par priekšlaicīgu pensionēšanos un netiek ņemta vērā kā mainīgais atalgojums, ja faktiski maksājumam ir atlaišanas pabalsta raksturs, jo tas ir veikts priekšlaicīgas līguma izbeigšanas saistībā, vai darbinieks faktiski nedodas pensijā pēc tam, kad šāda samaksa ir veikta, vai maksājumi netiek piešķirti katru mēnesi;
• j. jebkādi pasākumi, kas radītu situāciju, kad atalgojuma politika faktiski vairs nebūtu dzimumneitrāla.

186.Iestādēm ir jānodrošina, ka rezultātu mērīšanas metodē ietilpst attiecīgie kontroles pasākumi, kas garantē neiespējamību veikt manipulācijas ar piešķiršanas kritērijiem. Ja šāda kontrole nav spēkā, tad mainīgais atalgojums nav pienācīgi saistīts ar darbības rezultātiem un atalgojuma politika nav atbilstoši īstenota, un jebkura mainīgā atalgojuma samaksa var radīt regulatīvo prasību pārkāpumu. Iespējamās manipulācijas ietver, piemēram, labvēlīgus lēmumus divpusēju darbības rezultātu mērīšanas procesā, piemēram, ja lēmumu pieņemšanas procesā nepastāv objektīvi standarti attiecībā uz darbinieku mērķu sasniegšanu. 187.Iestādēm nav jānodrošina atlīdzība par jebkuru mainīgā atalgojuma samazinājumu vai restrukturizāciju, piemēram, kas izdarīts atveseļošanās un noregulējuma pasākumu vai citas ārkārtas vadības iejaukšanās kontekstā, turpmākajos gados vai ar citiem maksājumiem, līdzekļiem vai metodēm.

188.Iestādēm nebūtu jāveido grupas struktūras vai ārzonas vienības vai jāslēdz līgumi ar personām, kas rīkojas iestādes vārdā, lai manipulētu ar identifikācijas procesa iznākumu (piemēram, tāpēc, ka viena dalībvalsts piemēro atkāpi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 109. panta 6. punktu) un lai apietu atalgojuma prasību un šo pamatnostādņu noteikumu piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem šīs prasības un noteikumi citādi būtu jāpiemēro.

189.Ja iestādes regulāri izmanto un atjauno īstermiņa (piemēram, viens gads) līgumus, tad kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai šādi līgumi neveido Direktīvas 2013/36/ES atalgojuma prasību apiešanas līdzekli vai metodi, piemēram, it kā tās faktiski radītu mainīgo atalgojumu, un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka iestādes ievēro Direktīvas 2013/36/ES 92. un 94. pantā minētās prasības.

190.Ja atalgojums ir fiksētais atalgojums saskaņā ar 7. iedaļas pamatnostādnēm, bet ir izmaksātas ar instrumentu starpniecību, tad iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai izmantotie instrumenti nepārvērš atalgojuma fiksēto daļu par atalgojuma mainīgo daļu, jo ir radīta saistība ar iestādes darbības rezultātiem. Iestādēm nevajadzētu izmantot finanšu instrumentus kā daļu no fiksētā atalgojuma, lai apietu mainīgā atalgojuma prasības, un izmantotie instrumenti nedrīkst veicināt pārmērīga riska uzņemšanos.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/