9.1 Mijiedarbība starp neatkarīgu viedokli un principu būt neatkarīgam

Novērtējot locekļu neatkarību, iestādēm ir jānošķir jēdziens “viedokļa neatkarība”, ko piemēro visiem iestādes vadības struktūras locekļiem, un princips “ir neatkarīgs”, kas vajadzīgs konkrētiem attiecīgās iestādes vadības struktūras locekļiem, kuri pilda uzraudzības funkcijas. Kritēriji “viedokļa neatkarība” novērtēšanai ir izklāstīti 9.2. sadaļā un “neatkarības” novērtējuma kritēriji — 9.3. sadaļā.

Rīcība ar “neatkarīgu viedokli” ir uzvedības modelis, kas izpaužas jo īpaši vadības struktūras diskusijās un lēmumu pieņemšanā, un tā ir vajadzīga katram vadības struktūras loceklim neatkarīgi no tā, vai locekli uzskata par “neatkarīgu” saskaņā ar 9.3. sadaļu. Visiem vadības struktūras locekļiem ir aktīvi jāiesaistās savu pienākumu izpildē, un, pildot savas funkcijas un pienākumus, viņiem ir jāspēj pašiem pieņemt pamatotus, objektīvus un neatkarīgus lēmumus un spriedumus.

“Neatkarīgs” nozīmē, ka vadības struktūras loceklim, kas pilda uzraudzības funkciju, nav nekādu esošu vai nesenu attiecību vai jebkādu saikņu ar attiecīgo iestādi vai tās vadību, kas varētu ietekmēt dalībnieka mērķi un līdzsvarotu vērtējumu un samazināt locekļa spēju neatkarīgi pieņemt lēmumus. Tas, ka locekli uzskata par “neatkarīgu”, nenozīmē, ka vadības struktūras loceklis ir automātiski jāuzskata par tādu, kam ir “neatkarīgs viedoklis”, jo loceklim var nebūt vajadzīgo uzvedības iemaņu.