112. Procentu likmes riska pārvaldības kontekstā izdarot pieņēmumus par klientu uzvedību attiecībā …

Procentu likmes riska pārvaldības kontekstā izdarot pieņēmumus par klientu uzvedību attiecībā uz kontiem, kuriem nav noteikta pārcenošanas datuma, iestādēm būtu:

• (a) jāspēj identificēt “pamata” atlikumu, proti, noguldījumus, kuri ir stabili un kuru pārcenošana ir mazticama arī tad, ja procentu likmju vide būtiski mainītos, un/vai citus noguldījumus, kuru ierobežoto elastīgumu pret procentu likmju izmaiņām bankas varētu modelēt.
• (b) jānodrošina, ka šo noguldījumu modelēšanas pieņēmumi atspoguļo noguldītāju (piemēram, privātpersona vai MVU / korporatīvais klients) un kontu īpašības (piemēram, darījumu konts / ne darījumu konts). Turpinājumā ir sniegts vispārīgs minēto kategoriju apraksts:
• i. privātpersonu vai MVU darījumu noguldījumi ietver bezprocentu un citus privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuru gadījumā atlīdzības komponents neietekmē klienta lēmumu turēt kontā naudas līdzekļus.
• ii. privātpersonu vai MVU ne darījumu noguldījumi ietver privātpersonu vai MVU noguldījumus (tostarp regulētos), kuru gadījumā atlīdzības komponents ietekmē klienta lēmumu turēt kontā naudas līdzekļus.
• iii. korporatīvie noguldījumi ietver korporatīvo klientu un citu lielo klientu kontus, izņemot starpbanku kontus vai citus pilnībā cenjutīgus kontus.
• (c) jāizvērtē iespējamā migrācija starp noguldījumiem bez konkrēta pārcenošanas datuma un citiem noguldījumiem, kas dažādos procentu likmes scenārijos varētu mainīt galvenos uzvedības modelēšanas pieņēmumus.
• (d) jāizvērtē iespējamie privātpersonu vai MVU noguldījumu pārcenošanas ierobežojumi zemu vai negatīvu procentu likmju vidē un šādu ierobežojumu iespējamā ietekme uz noguldījumu stabilitāti saskaņā ar dažādiem procentu likmes scenārijiem.
• (e) jānodrošina, ka pieņēmumi par pamata un citu modelēto atlikumu samazinājumu ir saprātīgi un atbilstoši, līdzsvarojot ieguvumus no neto procentu ienākumiem ar papildu ekonomiskās vērtības risku, kas ir saistīts ar nākotnes procentu likmes atdeves fiksēšanu attiecībā uz šo finansētu aktīvu atlikumu un iespējamiem negūtiem ienākumiem pieaugošu procentu likmju vidē.
• (f) jāpatur prātā, ka, lai gan statistikas vai kvantitatīvajām metodēm nenoliedzami ir liela nozīme NMD uzvedības pārcenošanas datumu un naudas plūsmas profila noteikšanā, atbilstošu NMD modelēšanas pieņēmumu noteikšanai (t. i., nākotnes perspektīvā) var būt nepieciešama dažādu iestādes ekspertu (piemēram, riska pārvaldības un riska kontroles nodaļas, pārdošanas nodaļas un finanšu līdzekļu pārvaldības nodaļas darbinieku) sadarbība.
• (g) politiku un procedūru ietvaros pienācīgi jādokumentē attiecīgie pieņēmumi un jāparedz kārtība, kādā tie tiek pastāvīgi pārskatīti.
• (h) jāsaprot, kā attiecīgie pieņēmumi ietekmē iestādes izvēlēto riska rādītāju izvaddatus un iekšējā kapitāla sadales lēmumus, tostarp periodiski veicot jutīguma analīzes aprēķinus attiecībā uz galvenajiem parametriem (piemēram, kontos turēto pamata atlikumu īpatsvaru un termiņiem un neto procentu likmi) un rādītājiem, šim nolūkam izmantojot līguma noteikumus, nevis uzvedības pieņēmumus, lai izolētu pieņēmumu ietekmi uz dažādiem IRRBB rādītājiem.
• (i) jāveic spriedzes testi, lai izprastu izvēlēto riska rādītāju jutīgumu pret galveno pieņēmumu izmaiņām, testu rezultātus izmantojot lēmumos par iekšējā kapitāla sadali.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/