+X PIELIKUMS PRASĪBAS AUDITORIEM UN KRITĒRIJI OBJEKTIEM, KAS SAŅEM NO SAVIENĪBAS EKSPORTĒTUS ATKRITUMUS, IEVĒROJOT 46. PANTU

X PIELIKUMS PRASĪBAS AUDITORIEM UN KRITĒRIJI OBJEKTIEM, KAS SAŅEM NO SAVIENĪBAS EKSPORTĒTUS ATKRITUMUS, IEVĒROJOT 46. PANTU



X PIELIKUMS

PRASĪBAS AUDITORIEM UN KRITĒRIJI OBJEKTIEM, KAS SAŅEM NO SAVIENĪBAS EKSPORTĒTUS ATKRITUMUS, IEVĒROJOT 46. PANTU

A daļa

detalizētas prasības trešām personām, kas veic auditus

1. Trešo personu, kas veic auditus saskaņā ar 46. pantu, uzskata par neatkarīgu no paziņotāja vai personas, kura organizē sūtījumu, kā arī no objekta, kurā veic auditu, ja ir dokumentēts, ka:

a) 

tā nav daļa no šīm vienībām un tās to nekontrolē;

b) 

tā ir izveidojusi un piemēro procedūras, kas garantē tās objektivitāti, tai skaitā:

i) 

pastāvīgi novērtē riskus, kas apdraud tās objektivitāti;

ii) 

apzina, novērš un mazina no finansiāla, komerciāla un citu veidu spiediena izrietošos riskus, kas apdraud tās objektivitāti;

iii) 

novērtē no tās darbinieku attiecībām izrietošo risku, kas apdraud tās objektivitāti;

c) 

tā ir strukturēta un pārvaldīta veidā, kas nodrošina tās neatkarību un objektivitāti, cita starpā:

i) 

tā ir skaidri identificējama juridiskās personas daļa, ja attiecīgā juridiskā persona veic arī darbības, kuras nav saistītas ar pārbaudēm;

ii) 

tai ir noteikumi attiecībā uz ziņošanu par veikto audita darbību;

iii) 

tās darbiniekiem ir skaidri identificējami pienākumi attiecībā uz auditu veikšanu.

2. Uzskata, ka trešai personai, kas veic auditus saskaņā ar 46. pantu, ir atbilstoša kvalifikācija audita un atkritumu apstrādes jomā, ja tās rīcībā tieši vai saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumiem ir pietiekams skaits kvalificētu darbinieku, kas tiek regulāri apmācīti, un ja tās darbiniekiem, kuri iesaistīti šādu auditu veikšanā, ir dokumentēta profesionālā pieredze šādās jomās:

a) 

atkritumu apstrādes objektu auditu veikšana;

b) 

atkritumu apstrādes operācijas;

c) 

vides un darba aizsardzības pārvaldības sistēmas.

3. Lai pierādītu atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, trešā persona, kas veic auditus, var atsaukties uz savu sertifikāciju saskaņā ar Savienības vai starptautiski atzītiem standartiem, kas ir būtiski auditu veikšanai, kā noteikts 46. pantā, piemēram, ISO standartu 19011:2018 vai ISO/IEC standartu 17020:2012.

B daļa

kritēriji, ko izmanto, lai pierādītu, ka objekts no savienības eksportētos atkritumus apsaimnieko vidi saudzējošā veidā

1. Ar 46. panta 3. punktā minētā audita palīdzību verificē, vai objekts, kas apsaimnieko atkritumus galamērķa valstī, savu faktisko operāciju laikā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tas ir saņēmis attiecīgo kompetento iestāžu atļauju importēt un apstrādāt konkrētos atkritumus (jāsniedz pierādījumi, jo īpaši, uzrādot attiecīgas atļaujas vai licences) un savas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem iekšzemes tiesību aktiem vides aizsardzības jomā;

b) 

tas ir projektēts, uzbūvēts un tiek ekspluatēts drošā un vidi saudzējošā veidā, un jo īpaši tajā ir ieviesti attiecīgo atkritumu apstrādei vajadzīgie procesi, atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģija, organizācija un infrastruktūra, kā arī tam ir apdrošināšana, kas sedz potenciālos riskus un saistības. Šajā nolūkā, jo īpaši, izmantojot lejupējo izsekojamību, ir jāpārbauda vismaz informācija par atkritumu apstrādes metodēm, arī informācija par to, kā tiek apstrādātas atkritumu atliekas;

c) 

tajā ir ieviestas un darbojas pārvaldības un monitoringa sistēmas, procedūras un tehniskie paņēmieni, kuru mērķis ir nepieļaut, samazināt, līdz minimumam ierobežot un, cik vien praktiski iespējams, likvidēt:

i) 

veselības un drošuma apdraudējumu attiecīgajiem darba ņēmējiem un iedzīvotājiem objekta tuvumā; un

ii) 

tā darbības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (jo īpaši veicot pienācīgus pasākumus, lai monitorētu un novērstu augsnes, ūdens un gaisa piesārņojumu, kā arī citus traucējumus (smakas, trokšņus));

d) 

tas nodrošina visu objektā saņemto un apstrādāto atkritumu izsekojamību, kā arī to, lai visas tā darbības rezultātā radušās atkritumu atliekas tiktu dokumentētas un nosūtītas tikai uz tiem atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kuriem ir atļauts apstrādāt šādas atkritumu atliekas. Šajā nolūkā pārbauda vismaz šādu informāciju:

— 
atkritumu daudzums, kādu objekts ir tiesīgs apstrādāt saskaņā ar tam izsniegtajām atļaujām/licencēm,
— 
atkritumu daudzums, kādu objekts saņem un no kāda tas atgūst resursus gadā,
— 
objekta darbības rezultātā radušos atkritumu atliku daudzums, kā arī pierādījums, ka minētās atkritumu atliekas tiek apstrādātas atļauju saņēmušā atkritumu apstrādes objektā, arī eksporta gadījumā;
e) 

tas ir veicis pasākumus, lai taupītu enerģiju un ierobežotu ar tā darbību saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

f) 

tas veic uzskaiti par savām atkritumu apsaimniekošanas darbībām un atkritumu importu un eksportu un var sniegt šādas uzskaites datus par pēdējiem pieciem gadiem; ja objekts darbojies mazāk nekā piecus gadus, tas veic uzskaiti par savām atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu sūtījumu darbībām un var sniegt šādas uzskaites datus par laikposmu, kurā tas darbojies;

g) 

pēdējo piecu gadu laikā tas nav bijis notiesāts par nelikumīgu darbību veikšanu saistībā ar atkritumu importu un eksportu vai atkritumu apsaimniekošanu;

h) 

ja to paredz galamērķa valsts tiesību akti – tas ir izveidojis iekšējus ziņošanas kanālus un procedūras iekšējai ziņošanai un pēckontrolei, kas ļauj objekta darbiniekiem ziņot par noteikumu pārkāpumiem, kuri saistīti ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

2. Verificējot objekta atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem, neatkarīga trešā persona, kas veic auditu, kā atsauci un attiecīgā gadījumā īpaši ņem vērā:

a) 

konkrētas prasības, kas attiecas uz noteiktu veidu atkritumu apstrādi, arī tās, kas minētas IX pielikuma 1. daļā, un apstrādāto atkritumu daudzuma aprēķināšanu un kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir obligātas;

b) 

labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumus, kas pieņemti attiecībā uz konkrētām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (2010. gada 24. novembris) Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām ( 79 ).

3. Papildus par atsauci izmanto arī IX pielikuma 2. daļā minētās vadlīnijas.

1. Pārskats

,

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti