4.5 Uzraudzības izlecošo vērtību pārbaude

Iestādēm ir regulāri vismaz reizi ceturksnī jāaprēķina, kāda ietekme uz to EVE ir pēkšņai ienesīguma līknes paralēlai pārvirzei par +/ - 200 bāzes punktiem. Iestādēm ir regulāri vismaz reizi gadā jāziņo kompetentajai iestādei par aprēķinos iegūtajām EVE izmaiņām. Ja EVE samazinājums ir lielāks nekā 20 % no iestādes pašu kapitāla, iestādei ir nekavējoties jāinformē kompetentā iestāde.

Iestādēm ir regulāri vismaz reizi ceturksnī jāaprēķina, kāda ietekme uz to EVE ir procentu likmes satricinājumiem, piemērojot III pielikumā izklāstīto 1. – 6. scenāriju. Iestādēm ir regulāri — vismaz reizi gadā ICAAP ziņojumā — jāziņo kompetentajai iestādei par aprēķinos iegūtajām EVE izmaiņām. Ja EVE samazinājums pie jebkura no sešiem scenārijiem ir lielāks nekā 15 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla, iestādei ir jāinformē kompetentā iestāde.

Aprēķinot EVE izmaiņas 113. un 114. punkta vajadzībām, iestādēm jo īpaši ir jāpiemēro šādi principi:

• (a) jāņem vērā visas instrumentu, kurus ietekmē procentu likme, pozīcijas;
• (b) jāiekļauj neliela tirdzniecības portfeļa darījumdarbība, izņemot, ja tās procentu likmes risku aptver cits riska mērījums;
• (c) no standarta EVE izlecošo vērtību pārbaudes ir jāizslēdz visi CET1 instrumenti un cits beztermiņa pašu kapitāls bez atsaukšanas dienas;
• (d) iestādēm aprēķinos ir jāatspoguļo automātiskie un uzvedības iespēju līgumi; iestādēm ir jāpielāgo galvenie uzvedības modelēšanas pieņēmumi dažādu procentu likmes scenāriju īpašībām;
• (e) jāiekļauj pensiju saistības un pensiju plānu aktīvi, izņemot, ja to procentu likmes risku aptver cits riska mērījums;
• (f) instrumentu, kurus ietekmē procentu likme, naudas plūsmās ir jāietver pamatsummas atmaksāšana, pamatsummas pārcenošana un procentu maksājumi;
• (g) iestādēm, kuru NPE attiecība⁸ ir 2 % vai augstāka, ir jāiekļauj NPE kā instrumenti, kurus ietekmē procentu likme un kuru modelēšanā jāatspoguļo paredzamās naudas plūsmas un to brīži. NPE ir jāiekļauj, atskaitot uzkrājumus.
• (h) iestādēm ir jāapsver katram instrumentam atsevišķi noteikta procentu likmes minimālā robežvērtība;
• (i) attieksmei pret komerciālajām rezervēm un citiem starpības komponentiem procentu ma ksājumos, tos izslēdzot vai iekļaujot naudas plūsmās, ir jābūt saskaņā ar iestādes iekšējās pārvaldības un mērījumu veikšanas pieeju netirdzniecības portfeļa procentu likmes riskam. Iestādēm ir jāpaziņo kompetentajai iestādei par to, vai tās izslēdz komerciālās rezerves un citus starpības komponentus no aprēķiniem vai nē. Ja izslēdz komerciālās rezerves un citus starpības komponentus, iestādēm ir: i) jāizmanto pārredzama metodika bezriska likmes noteikšanai katra instrumenta rašanās brīdī; ) jāizmanto tāda metodika, ko konsekventi piemēro visām darījumdarbības vienībām; un iii) jānodrošina, ka komerciālo rezervju un citu starpības komponentu izslēgšana no naudas plūsmas ir konsekventa ar iestādes IRRBB pārvaldību un riska ierobežošanu;
• (j) EVE izmaiņas ir jāaprēķina, pieņemot vērtības samazināšanās bilanci;
• (k) katrai valūtai ir jāpiemēro no termiņa atkarīga pēcsatricinājuma procentu likmes minimālā robežvērtība, sākot ar - 100 bāzes punktiem pie tūlītēja termiņa. Šai minimālajai robežvērtībai ir jāpalielinās par 5 bāzes punktiem gadā, sasniedzot 0 % pie 20 gadus gara vai garāka termiņa. Ja novērotās likmes ir zemākas nekā pašreizējā zemākā atsauces procentu likme - 100 bāzes punkti, iestādēm ir jāpiemēro zemākā novērotā likme⁹ .
• (l) iestādēm ir jāaprēķina EVE izmaiņas vismaz katrai no valūtām, kurā izteiktie aktīvi vai pasīvi veido 5 % vai vairāk no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem (izņemot mantiskos aktīvus) vai pasīviem, vai mazāk nekā 5 %, ja aprēķinos iekļauto aktīvu vai pasīvu summa ir zemāka nekā 90 % no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem (izņemot mantiskos aktīvus) vai pasīvus (būtiskas pozīcijas);
• (m) aprēķinot kopējās EVE izmaiņas pie katra procentu likmes satricinājuma scenārija, iestādēm ir jāsaskaita visas negatīvās un pozitīvās EVE izmaiņas katrā valūtā. Pozitīvām izmaiņām ir jāpiemēro 50 % svēruma koeficients;
• (n) jāizmanto attiecīga vispārēja “bezriska” ienesīguma līkne katrai valūtai (piem., mijmaiņas darījumu likmju līknes). Šī līkne nedrīkst ietvert instrumentam vai uzņēmumam specifiskas kredītriska starpības vai likviditātes riska starpības;
• (o) tādu privātpersonu un MVU, kā arī nefinanšu korporatīvo noguldījumu, kuriem nav konkrēta pārcenošanas datuma (beztermiņa noguldījumi), pieņemtais uzvedības pārcenošanas datums jāierobežo ar maksimālo vidējo rādītāju — pieci gadi. Šis piecu gadu ierobežojums attiecas uz katru valūtu atsevišķi. Finanšu iestāžu beztermiņa noguldījumiem nav jāpiemēro uzvedības modelēšana.

⁸ Nerezultatīvu riska darījumu attiecība (nerezultatīvie parāda vērtspapīri, aizdevumi un avansa maksājumi / kopējie bruto parāda vērtspapīri, aizdevumi un avansa maksājumi), aprēķinot iestādes līmenī;

⁹ EBI var paredzēt šīs minimālās robežvērtības pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka zemākā atsauces procentu likme ir pietiekami piesardzīga, ņemot vērā procentu likmes turpmāko attīstību;

Aprēķinot standarta EVE izlecošo vērtību pārbaudes ietekmi, iestādēm ir jāizmanto aprēķinu metodes, kas noteiktas I pielikuma un II pielikuma pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pozīcijās.