(viii) Grozījumi 9. pamatnostādnē: Nozares pamatnostādne privātklientu bankām

9.3. pamatnostādne tiek aizstāta ar šādu tekstu:

“9.3. Kopā ar šo pamatnostādņu I sadaļā izklāstītajiem riska faktoriem un pasākumiem bankām ir jāizskata arī turpmāk izklāstītie. Bankām, kas sniedz aktīvu pārvaldības pakalpojumus, būtu jāatsaucas arī uz 12. nozares pamatnostādni, maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem vai konta informācijas pakalpojumiem būtu jāatsaucas arī uz 18. nozares pamatnostādni, un tām bankām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, būtu jāatsaucas uz 21. nozares pamatnostādni.”

9.16. pamatnostādne tiek aizstāta ar šādu tekstu:

“9.16. Ja bankas klients atver “kopēju/vispārēju kontu”, lai administrētu līdzekļus, kas pieder klienta klientiem, bankai ir jāpiemēro pilnīgi klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, tostarp pret klienta klientiem jāizturas kā pret kopējā kontā turēto līdzekļu faktiskajiem īpašniekiem un jāpārbauda šo klientu identitātes.

9.17. pamatnostādne tiek aizstāta ar šādu tekstu:

"9.17. Ja banka, pamatojoties uz tās saskaņā ar šīm pamatnostādnēm veikto NILL/TF riska novērtējumu, ir konstatējusi, ka ar darījumu attiecībām saistītā NILL/TF riska līmenis ir augsts, tai attiecīgi jāpiemēro Direktīvas (ES) 2015/849 18. pantā noteiktie EDD pasākumi.”

9.18. pamatnostādnes ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“9,18. Tomēr, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, ja saskaņā ar klienta individuālo NILL/TF riska novērtējumu ar darījumu attiecībām saistītais risks ir zems, banka var piemērot vienkāršotus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus ar noteikumu, ka:”;

Pamatnostādņu 9.20. - 9.24. virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Klienti, kas piedāvā ar virtuālajām valūtām saistītus pakalpojumus”

9.20.–9.23. pamatnostādnes svītro.

Iekļauj šādas 9.20. un 9.21. pamatnostādnes:

“9.20 Uzsākot darījumu attiecības ar klientu, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, izņemot CASP, ko regulē ar Regulu (ES) 2023/1114⁵ , bankas var būt pakļautas paaugstinātam NILL/TF riskam. Risku var samazināt gadījumos, kad šāds pakalpojumu sniedzējs tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas līdzīgs Regulā (ES) 2023/1114 vai Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktajam regulējumam. Bankām būtu jāveic šo klientu NILL/TF riska novērtējums pirms darījumu attiecību nodibināšanas ar tiem. Šajā sakarā bankām būtu jāņem vērā arī NILL/TF risks, kas saistīts ar konkrēta veida kriptoaktīviem, kurus nodrošina vai apkalpo šie pakalpojumu sniedzēji.”

"9.21. Lai nodrošinātu, ka tiek mazināts 9.20. pamatnostādnē aprakstītais ar klientiem saistītais NILL/TF riska līmenis, bankām savu CDD pasākumu ietvaros vismaz:

• a) jāiesaistās dialogā ar klientu, lai saprastu darījumdarbību būtību un to radītos NILL/TF riskus;
• b) papildus klienta faktisko īpašnieku identitātes pārbaudei jāveic uzticamības pārbaudi attiecībā uz augstāko vadību, ciktāl tie ir atšķirīgi, tostarp ņemot vērā jebkādu negatīvu informāciju;
• c) jāsaprot, kādā mērā šie klienti saviem klientiem piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus vai nu saskaņā ar juridiskiem pienākumiem, vai brīvprātīgi;
• d) jānosaka, vai klients ir reģistrēts vai licencēts kādā ES/EEZ dalībvalstī vai valstī, kas nav ES dalībvalsts, un, ja šī valsts nav ES valsts, jāpauž viedoklis par šīs trešās valsts NILL/TFN regulatīvā un uzraudzības režīma atbilstību saskaņā ar 2.11. pamat nostādni;
• e) jānosaka, vai klienta sniegtie pakalpojumi ietilpst klienta reģistrācijas vai licences darbības jomā;
• f) jānosaka, vai klients sniedz pakalpojumus, kas nav pakalpojumi, kuriem tas ir reģistrēts vai licencēts kā kredītiestāde vai finanšu iestāde;
• g) ja klienta darījumdarbība ir saistīta ar kriptoaktīvu emitēšanu, lai piesaistītu līdzekļus, piemēram, sākotnējo monētu piedāvājumu, bankām būtu jānosaka, vai šāda darījumdarbība tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajām juridiskajām prasībām un, attiecīgā gadījumā, vai tā tiek regulēta NILL/TFN mērķiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas publicētajiem standartiem.

⁵ Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937.