English - European Union - Environment -

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/841

(2018. gada 30. maijs)

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Pārskats

1. pants Priekšmets

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus par šādiem aspektiem:

dalībvalstu saistības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (“ZIZIMM”) sektorā, ar kurām palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un nodrošināt, ka tiek izpildīts Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2021.–2025. gada periodam;

ZIZIMM sektorā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaite un pārbaude, vai dalībvalstis izpilda a) apakšpunktā minētās 2021.–2025. gada perioda saistības;

Savienības mērķrādītājs 2030. gadam attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ZIZIMM sektorā;

dalībvalstu mērķrādītāji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ZIZIMM sektorā 2026.–2030. gada periodam.

2. pants Darbības joma

Darbības joma

3. pants Definīcijas

Definīcijas

4. pants Saistības un mērķrādītāji

Saistības un mērķrādītāji

5. pants Vispārīgi uzskaites noteikumi

Vispārīgi uzskaites noteikumi

6. pants Uzskaite attiecībā uz apmežotu zemi un atmežotu zemi

Uzskaite attiecībā uz apmežotu zemi un atmežotu zemi

7. pants Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem

Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem

8. pants Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

9. pants Uzskaite attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem

Uzskaite attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem

10. pants Uzskaite attiecībā uz dabiskiem traucējumiem

Uzskaite attiecībā uz dabiskiem traucējumiem

11. pants Elastības iespējas un pārvaldība

Elastības iespējas un pārvaldība

12. pants Vispārējas elastības iespējas

Vispārējas elastības iespējas

13. pants Elastības iespēja attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

Elastības iespēja attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

Article 13a Additional compensation

Additional compensation

Article 13b Land use mechanism for the period 2026 to 2030

Land use mechanism for the period 2026 to 2030

Article 13c Governance

Article 13c

Governance

If, as a result of the comprehensive review carried out in in 2032, the Commission finds that, taking into account the flexibilities used pursuant to Articles 12 and 13b, the budget for 2026 to 2029 referred to in Article 4(4) is not complied with, an amount equal to the amount in tonnes of CO2 equivalent of the excess greenhouse gas net emissions, multiplied by a factor of 1,08, shall be added to the greenhouse gas net emission figure reported by that Member State in 2030, in accordance with the measures adopted pursuant to Article 15.

Article 13d Corrective action

Corrective action

14. pants Izpildes pārbaude

Izpildes pārbaude

15. pants Reģistrs

Reģistrs

16. pants Deleģēšanas īstenošana

Deleģēšanas īstenošana

Article 16a Committee procedure

Committee procedure

17. pants Pārskatīšana

Pārskatīšana

18. pants Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013

18. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013

Regulu (ES) Nr. 525/2013 groza šādi:

regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

iekļauj šādu apakšpunktu:

“da)

no 2023. gada – savas emisijas un piesaisti, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 ( 6 ) 2. pants, saskaņā ar šīs regulas III.a pielikumā norādīto metodiku;

pievieno šādu daļu:

“Dalībvalsts var prasīt, lai Komisija tai piešķir atkāpi no pirmās daļas da) apakšpunkta nolūkā izmantot citu metodiku, nevis to, kas norādīta III.a pielikumā, ja vajadzīgo metodikas uzlabojumu nevar panākt laikus, lai šo uzlabojumu ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu pārskatos par 2021.–2030. gada periodu, vai ja šīs metodikas uzlabošanas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem no šādas metodikas izmantošanas nolūkā uzlabot emisiju un piesaistes uzskaiti būtu nesamērīgi lielas, jo emisijas no attiecīgajām oglekļa krātuvēm un piesaiste tajās ir maznozīmīgas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atkāpi, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz argumentētu pieprasījumu, kurā norāda, kādā termiņā varētu ieviest metodikas uzlabojumu, ierosināt alternatīvo metodiku vai paveikt kā vienu, tā otru, un novērtējumu par potenciālo ietekmi uz uzskaites pareizību. Komisija var lūgt noteiktā, saprātīgā termiņā iesniegt papildu informāciju. Ja Komisija lūgumu uzskata par pamatotu, tā atkāpi piešķir. Ja Komisija atkāpi noraida, tā savu lēmumu pamato.”;

regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“viii)

no 2023. gada – informāciju par valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu savus pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/841, un informāciju par citu plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, kas iecerēti ar mērķi ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot piesaistītājus, pārsniedzot minētajā regulā noteiktās saistības;”;

regulas 14. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba)

no 2023. gada – kopējās prognozes par siltumnīcefekta gāzēm un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, uz ko attiecas Regula (ES) 2018/841;”;

regulā iekļauj šādu pielikumu:

“III.A PIELIKUMS
7. panta 1. punkta da) apakšpunktā minētā pārraudzības un ziņošanas metodika
Pieeja Nr. 3: ģeogrāfiski eksplicīti zemes izmantošanas pārveidošanas dati saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
1. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
Attiecībā uz emisijām un piesaisti tādā oglekļa krātuvē, kas veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistes tādā avotu vai piesaistītāju kategorijā, kura dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā ir prioritāra, jo saskaņā ar aplēsēm tai ir būtiska ietekme uz valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu absolūtos emisiju un piesaistes līmeņos, uz emisiju un piesaistes tendencēm vai uz emisiju un piesaistes nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās – vismaz 2. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot 3. līmeņa metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.”

19. pants Grozījums Lēmumā Nr. 529/2013/ES

19. pants

Grozījums Lēmumā Nr. 529/2013/ES

Lēmumu Nr. 529/2013/ES groza šādi:

svītro 3. panta 2. punkta pirmo daļu;

svītro 6. panta 4. punktu.

20. pants Stāšanās spēkā

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES UN OGLEKĻA KRĀTUVES

Siltumnīcefekta gāzes, kas minētas 2. pantā:

oglekļa dioksīds (CO2);

metāns (CH4);

dislāpekļa oksīds (N2O);

Minētās siltumnīcefekta gāzes izsaka tonnās CO2 ekvivalenta un nosaka, ievērojot Regulu (ES) Nr. 525/2013.

▼M2

Oglekļa krātuves, kas minētas 5. panta 4. punktā:

dzīvā biomasa;

nobiras ( 7 );

atmirusi koksne 1 ;

nedzīva organiskā matērija ( 8 );

minerālaugsnes;

organiskās augsnes;

nocirstas koksnes produkti zemes uzskaites kategorijās “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”.

▼B

II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS VĒRTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PLATĪBAS LIELUMA, KOKU VAINAGU PROJEKCIJAS UN KOKU AUGSTUMA PARAMETRIEM

Dalībvalsts	Platība (ha)	Koku vainagu projekcija (%)	Koku augstums (m)
Beļģija	0,5	20	5
Bulgārija	0,1	10	5
Čehijas Republika	0,05	30	2
Dānija	0,5	10	5
Vācija	0,1	10	5
Igaunija	0,5	30	2
Īrija	0,1	20	5
Grieķija	0,3	25	2
▼M2
Spānija	1,0	20 Sākot ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata iesniegšanas brīdi 2028. gadā: 10	3
▼B
Francija	0,5	10	5
Horvātija	0,1	10	2
Itālija	0,5	10	5
Kipra	0,3	10	5
Latvija	0,1	20	5
Lietuva	0,1	30	5
Luksemburga	0,5	10	5
Ungārija	0,5	30	5
Malta	1,0	30	5
Nīderlande	0,5	20	5
Austrija	0,05	30	2
Polija	0,1	10	2
Portugāle	1,0	10	5
Rumānija	0,25	10	5
▼M2
Slovēnija	0,25	10	5
▼B
Slovākija	0,3	20	5
▼M2
Somija	0,25	10	5
▼B
Zviedrija	0,5	10	5
▼M2 —————

▼M2

II.a PIELIKUMS

Savienībai noteiktais mērķrādītājs (D aile), vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati par 2016., 2017. un 2018. gadu (B aile) un 4. panta 3. punktā minētie dalībvalstīm noteiktie nacionālie mērķrādītāji (C aile), kas jāsasniedz 2030. gadā

A	B	C	D
Dalībvalsts	Vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati par 2016., 2017. un 2018. gadu (kt CO2 ekvivalenta), 2020. gadā iesniegtie dati	Dalībvalstu mērķrādītāji 2030. gadam (kt CO2 ekvivalenta)	Siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu vērtība (kt CO2 ekvivalenta) 2030. gadā, 2020. gadā iesniegtie dati (B+C aile)
Beļģija	–1 032	–320	–1 352
Bulgārija	–8 554	–1 163	–9 718
Čehija	–401	–827	–1 228
Dānija	5 779	–441	5 338
Vācija	–27 089	–3 751	–30 840
Igaunija	–2 112	–434	–2 545
Īrija	4 354	–626	3 728
Grieķija	–3 219	–1 154	–4 373
Spānija	–38 326	–5 309	–43 635
Francija	–27 353	–6 693	–34 046
Horvātija	–4 933	–593	–5 527
Itālija	–32 599	–3 158	–35 758
Kipra	–289	–63	–352
Latvija	–6	–639	–644
Lietuva	–3 972	–661	–4 633
Luksemburga	–376	–27	–403
Ungārija	–4 791	–934	–5 724
Malta	4	–2	2
Nīderlande	4 958	–435	4 523
Austrija	–4 771	–879	–5 650
Polija	–34 820	–3 278	–38 098
Portugāle	–390	–968	–1 358
Rumānija	–23 285	–2 380	–25 665
Slovēnija	67	–212	–146
Slovākija	–6 317	–504	–6 821
Somija	–14 865	–2 889	–17 754
Zviedrija	–43 366	–3 955	–47 321
ES-27/Savienība	–267 704	–42 296	–310 000

▼B

III PIELIKUMS

BĀZES GADS VAI PERIODS, PĒC KURA APRĒĶINA 8. PANTA 2. PUNKTĀ PAREDZĒTO MAKSIMUMVĒRTĪBU

Dalībvalsts	Bāzes gads/periods
Beļģija	1990
Bulgārija	1988
Čehijas Republika	1990
Dānija	1990
Vācija	1990
Igaunija	1990
Īrija	1990
Grieķija	1990
Spānija	1990
Francija	1990
Horvātija	1990
Itālija	1990
Kipra	1990
Latvija	1990
Lietuva	1990
Luksemburga	1990
Ungārija	1985–1987
Malta	1990
Nīderlande	1990
Austrija	1990
Polija	1988
Portugāle	1990
Rumānija	1989
Slovēnija	1986
Slovākija	1990
Somija	1990
Zviedrija	1990
▼M2 —————
▼B

IV PIELIKUMS

VALSTS MEŽSAIMNIECĪBAS UZSKAITES PLĀNS, KURĀ IETVER DALĪBVALSTS MEŽA REFERENCES LĪMENI

A. Kritēriji un norādes meža references līmeņu noteikšanai

Dalībvalsts meža references līmeni nosaka saskaņā ar šādiem kritērijiem:

references līmenis ir saskanīgs ar mērķi šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, tostarp palielinot potenciālo novecojošu mežu krājumu piesaisti, kas citādi varētu uzrādīt pakāpeniski sarūkošus piesaistītājus;

references līmenis nodrošina, ka no uzskaites tiek izslēgta vienkārša oglekļa uzkrājumu klātbūtne;

references līmenim būtu jānodrošina robusta un ticama uzskaites sistēma, kas nodrošina, ka tiek pienācīgi uzskaitītas emisijas no biomasas un piesaiste biomasā;

references līmenī ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, tādējādi sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības;

pieņem konstantu attiecību starp cieto meža biomasu un tās izlietojumu enerģētikā, kā dokumentēts 2000.–2009. gada periodā;

references līmenim vajadzētu būt saskanīgam ar mērķi palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā noteikts ES meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža rīcībpolitikās un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā;

references līmenis ir saskanīgs ar valstu prognozēm par antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, par ko ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013;

references līmenis ir saskanīgs ar siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgiem vēsturiskajiem datiem, un tā pamatā ir pārredzama, pilnīga, saskanīga, salīdzināma un pareiza informācija. Konkrētāk, ar modeli, ko izmanto references līmeņa izveidei, ir iespējams reproducēt vēsturiskos datus no Valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata.

B. Valsts mežsaimniecības uzskaites plāna elementi

Valsts mežsaimniecības uzskaites plānā, ko iesniedz, ievērojot 8. pantu, ietver šādus elementus:

vispārīgs meža references līmeņa noteikšanas apraksts un apraksts, kā ņemti vērā šajā regulā noteiktie kritēriji;

ziņas par meža references līmenī iekļautajām oglekļa krātuvēm un siltumnīcefekta gāzēm, iemesli, kādēļ oglekļa krātuve no meža references līmeņa noteikšanas izslēgta, un pierādījumi, ka meža references līmenī iekļautās oglekļa krātuves ir saskanīgas;

pieeju, metožu un modeļu apraksts, ieskaitot skaitlisku informāciju, kas izmantota meža references līmeņa noteikšanā, saskaņā ar visnesenāk iesniegto valsts pārskata ziņojumu, un dokumentāras informācijas apraksts par ilgtspējīgiem mežu apsaimniekošanas paņēmieniem un intensitāti, kā arī par pieņemtajām valsts rīcībpolitikām;

informācija par to, kā dažādu rīcībpolitikas scenāriju iespaidā varētu attīstīties mežizstrādes rādītāji;

apraksts, kā meža references līmeņa noteikšanā ņemts vērā katrs no šiem elementiem:

platība, kurā notiek meža apsaimniekošana;

ii)

emisijas no mežiem un nocirstas koksnes produktiem un piesaiste tajos atbilstoši ziņām, kas sniegtas siltumnīcefekta gāzu pārskatos, un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem;

iii)

meža raksturojums, tostarp dinamiskas ar vecumu saistītas mežu iezīmes, pieaugumi, cirtmets un cita informācija par meža apsaimniekošanas darbībām saskaņā ar ierasto praksi;

iv)

vēsturiskie un nākotnes mežizstrādes rādītāji, kas dezagregēti pēc tā, vai produktus izmanto enerģētikā vai neenerģētiskām vajadzībām.

▼M1

C. Meža references līmeņi, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā

Dalībvalsts	Meža references līmenis 2021.–2025. gada periodā tonnās CO2 ekvivalenta gadā
Beļģija	– 1 369 009
Bulgārija	– 5 105 986
Čehija	– 6 137 189
Dānija	+354 000
Vācija	– 34 366 906
Igaunija	– 1 750 000
Īrija	+112 670
Grieķija	– 2 337 640
Spānija	– 32 833 000
Francija	– 55 399 290
Horvātija	– 4 368 000
Itālija	– 19 656 100
Kipra	– 155 779
Latvija	– 1 709 000
Lietuva	– 5 164 640
Luksemburga	– 426 000
Ungārija	– 48 000
Malta	– 38
Nīderlande	– 1 531 397
Austrija	– 4 533 000
Polija	– 28 400 000
Portugāle	– 11 165 000
Rumānija	– 24 068 200
Slovēnija	– 3 270 200
Slovākija	– 4 827 630
Somija	– 29 386 695
Zviedrija	– 38 721 000
▼M2 —————

▼B

V PIELIKUMS

NOCIRSTAS KOKSNES PRODUKTU PIRMĀS KĀRTAS SADALĪŠANĀS FUNKCIJA, METODIKA UN PUSSADALĪŠANĀS PERIODA NOKLUSĒJUMA VĒRTĪBAS

Ar metodiku saistīti jautājumi

—

Ja nocirstas koksnes produktus nav iespējams nošķirt zemes uzskaites kategorijās “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”, dalībvalsts var izvēlēties nocirstas koksnes produktus uzskaitīt, balstoties uz pieņēmumu, ka visas emisijas un piesaiste radušās apsaimniekotā meža zemē.

—

Nocirstas koksnes produktus cieto atkritumu poligonos un nocirstas koksnes produktus, kas iegūti enerģētiskām vajadzībām, uzskaita, pieņemot, ka notiek momentāna oksidēšanās.

—

Importētāja dalībvalsts uzskaitē neiekļauj importētus nocirstas koksnes produktus neatkarīgi no to izcelsmes (“ražošanas uzskaites pieeja”).

—

Attiecībā uz eksportētiem nocirstas koksnes produktiem konkrētai valstij specifiskie dati atsaucas uz konkrētai valstij specifiskās pussadalīšanās perioda vērtībām un nocirstas koksnes produktu izmantojumu importētājā valstī.

—

Valstij specifiskajām pussadalīšanās perioda vērtībām, ko piemēro Savienības tirgū laistiem nocirstas koksnes produktiem, nevajadzētu atšķirties no tām, ko izmanto importētāja dalībvalsts.

—

Dalībvalstis var tikai informatīvā nolūkā savos iesniegtajos datos norādīt, kāda enerģētikā izmantotās koksnes daļa importēta no valstīm ārpus Savienības un kādas ir šādas koksnes izcelsmes valstis.

Šajā pielikumā norādītās metodikas un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtību vietā dalībvalstis var izmantot valstij specifisku metodiku un pussadalīšanās perioda vērtības ar noteikumu, ka šāda metodika un vērtības ir noteiktas, balstoties uz pārredzamiem un verificējamiem datiem, un izmantotā metodika ir vismaz tikpat detalizēta un precīza kā šajā pielikumā norādītā.

Pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības

Pussadalīšanās perioda vērtība ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai kādā nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības.

Pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības ir šādas:

papīram – 2 gadi;

koksnes plātnēm – 25 gadi;

zāģmateriāliem – 35 gadi.

Dalībvalstis var konkretizēt koksnes bāzes materiāla produktus, tostarp mizu, kuri ietilpst a), b) un c) punktā minētajās kategorijās, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, – ar noteikumu, ka pieejamie dati ir pārredzami un verificējami. Dalībvalstis turklāt var jebkurā no šīm kategorijām izmantot valstij specifiskas apakškategorijas.

VI PIELIKUMS

DABISKO TRAUCĒJUMU FONA LĪMEŅA APRĒĶINĀŠANA

Fona līmeņa aprēķināšanai sniedz šādu informāciju:

dabisku traucējumu izraisīto emisiju vēsturiskie līmeņi;

aplēsē iekļauto dabisko traucējumu veids(-i);

▼M2

kopējās gada emisijas, ko 2001.–2020. gada periodam pēc aplēsēm varētu radīt minēto veidu dabiskie traucējumi, pa zemes uzskaites kategorijām periodā no 2021. līdz 2025. gadam un zemes ziņošanas kategorijām periodā no 2026. 2030. gadam periodā;

▼B

pierādījums, ka laikrinda ir konsekventa visos attiecīgajos parametros, ieskaitot minimālo platību, emisiju aplēšanas metodiku, oglekļa krātuvju un gāzu aptvērumu.

Fona līmeni aprēķina kā 2001.–2020. gada laikrindas vidējo vērtību, no laikrindas izslēdzot visus gadus, par kuriem reģistrēti anormāli emisiju līmeņi, t. i., izslēdzot visas statistiski anomālās vērtības. Statistiski anomālās vērtības noskaidro šādi:

aprēķina visas 2001.–2020. gada laikrindas vidējo aritmētisko vērtību un standartnovirzi;

no laikrindas izslēdz visus gadus, par kuriem gada emisijas ir ārpus divkāršotas standartnovirzes no vidējās vērtības;

vēlreiz aprēķina visas 2001.–2020. gada laikrindas vidējo aritmētisko vērtību un standartnovirzi, laikrindā neietverot gadus, kas izslēgti saskaņā ar b) apakšpunktu;

šā punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto atkārto, līdz anomālas vērtības vairs netiek konstatētas.

▼M2

Ja kādā gadā 2021.–2025. gada periodā emisijas zemes uzskaites kategorijām “apmežota zeme” un “apsaimniekota meža zeme”, kas noteiktas 2. panta 1. punktā, pārsniedz fona līmeni, kam pieskaitīta pielaide un kas aprēķināts, ievērojot šā pielikuma 2. punktu, to emisiju apjomu, kas pārsniedz fona līmeni, var izslēgt saskaņā ar 10. pantu. Pielaide ir vienāda ar 95 % varbūtības līmeni.

Piemērojot 10. pantu, neizslēdz šādas emisijas:

emisijas, kas radušās, veicot mežizstrādi un cirti pēc dabiskajiem traucējumiem darbībās, kuras veiktas uz zemes pēc dabisku traucējumu rašanās;

emisijas, kas radušās, veicot plānotu dedzināšanu uz zemes jebkurā gadā 2021.–2025. gada periodā;

emisijas no zemes platībām, kurās pēc dabisku traucējumu rašanās veikta atmežošana.

▼B

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu sniedzamā informācija ietver šādas ziņas:

▼M2 —————

▼M2

pierādījumi, ka zemes platībās, kuras skāruši dabiskie traucējumi un kuru emisijas tikušas izslēgtas no uzskaites, pārējā 2021.–2025. gada perioda laikā nav notikusi atmežošana;

apraksts, ar kādām verificējamām metodēm un kritērijiem identificēt atmežošanu šajās zemes platībās turpmākajos 2021.–2025. gada perioda gados.

▼M2 —————

▼M2

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 13 un 13.b pantu sniedzamā informācija ietver šādas ziņas:

informācija par visām zemes platībām, kuras konkrētajā gadā ir skāruši dabiskie traucējumi, tostarp par to ģeogrāfisko atrašanās vietu, dabisko traucējumu periodu un veidiem;

ja iespējams – apraksts, kādus pasākumus dalībvalsts veikusi, lai novērstu vai ierobežotu minēto dabisko traucējumu ietekmi;

ja iespējams – apraksts, kādus pasākumus dalībvalsts veikusi minēto dabisko traucējumu skarto zemes platību sanācijai.

▼B

VII PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS KOMPENSĀCIJAS APJOMS, KAS PIEEJAMS SASKAŅĀ AR 13. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO ELASTĪBAS IESPĒJU ATTIECĪBĀ UZ APSAIMNIEKOTU MEŽA ZEMI

Dalībvalsts	Paziņotā vidējā piesaiste piesaistītājos no meža zemes 2000.–2009. gada periodā miljonos tonnu CO2 ekvivalenta gadā	Kompensācijas ierobežojumi, izteikti miljonos tonnu CO2 ekvivalenta 2021.–2030. gada periodam
Beļģija	–3,61	–2,2
Bulgārija	–9,31	–5,6
Čehijas Republika	–5,14	–3,1
Dānija	–0,56	–0,1
Vācija	–45,94	–27,6
Igaunija	–3,07	–9,8
Īrija	–0,85	–0,2
Grieķija	–1,75	–1,0
Spānija	–26,51	–15,9
Francija	–51,23	–61,5
Horvātija	–8,04	–9,6
Itālija	–24,17	–14,5
Kipra	–0,15	–0,03
Latvija	–8,01	–25,6
Lietuva	–5,71	–3,4
Luksemburga	–0,49	–0,3
Ungārija	–1,58	–0,9
Malta	0,00	0,0
Nīderlande	–1,72	–0,3
Austrija	–5,34	–17,1
Polija	–37,50	–22,5
Portugāle	–5,13	–6,2
Rumānija	–22,34	–13,4
Slovēnija	–5,38	–17,2
Slovākija	–5,42	–6,5
Somija	–36,79	–44,1
Zviedrija	–39,55	–47,5
▼M2 —————

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).”;

( 7 ) Attiecas tikai uz apmežotu zemi un apsaimniekotu meža zemi.

( 8 ) Attiecas tikai uz atmežotu zemi, apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 11.05.2023 00:00:00 -Doknr: CELEX:32018R0841
EULAW -
European Regulation published on http://eur-lex.europa.eu/