| Ja nav norādīts citādi, Regulā definētajiem terminiem ir tāda papildus tiek piemērotas šādas | definīcijas: | pati | (ES) Nr. nozīme | 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES lietotajiem un arī šajās pamatnostādnēs. Šajās pamatnostādnēs |
| (1) Maksātspējas spriedzes tests | ir makroekonomiskie iestādes papildu kapitāla neaizsargātību spēju | | novērtējums, un | kā noteiktas tendences, tostarp un mikroekonomiskie scenāriji, ietekmē kopējo kapitāla stāvokli, tostarp tās minimālās vai pašu kapitāla prasības, ko iegūst, prognozējot iestādes resursus un prasības, vēršot uzmanību uz iestādes un novērtējot tās zaudējumu absorbēšanas ietekmi uz tās maksātspēju. |
| (2) Likviditātes spriedzes tests | ir makroekonomiskie finansēšanas iestādes vai | | novērtējums, papildu | kā noteiktas tendences, tostarp un mikroekonomiskie scenāriji, no un likviditātes viedokļa ietekmē un satricina vispārējo likviditātes stāvokli, tostarp tās minimālās prasības. |
| (3) Augšupvērsts spriedzes tests | ir šādas | iii. iv. | (maksātspējas raksturīgās i. ii. | vai likviditātes) spriedzes tests, kam ir visas pazīmes: to veic iestādes, izmantojot pašu iekšēji izstrādātos modeļus; to veic, pamatojoties uz iestādes pašas pieņēmumiem vai scenārijiem, ar kompetento iestāžu iespējamiem piesardzīgiem ierobežojumiem; to veic, pamatojoties uz iestādes pašas datiem un iespējamu datu augsta līmeņa granularitāti, un papildu informācijai, iespējams, izmantotiem ārējiem datiem; un tas attiecas uz konkrētiem portfeļiem vai iestādi kopumā, un tiek iegūti sīki izstrādāti rezultāti par riska darījumu koncentrācijas, iestādes saišu un kaitīgas ietekmes varbūtību iespējamo ietekmi uz iestādes zaudējumu rādītājiem. |
| (4) Lejupvērsts spriedzes tests | ir šādas | iii. iv. | (maksātspējas raksturīgās i. ii. v. | vai likviditātes) spriedzes tests, kam ir visas pazīmes: to veic kompetentās iestādes vai makroprudenciālās uzraudzības iestādes; to veic, pamatojoties uz vispārējiem vai sistēmiskiem (makroprudenciāliem) pieņēmumiem vai scenārijiem, ko izstrādājušas kompetentās vai makroprudenciālās uzraudzības iestādes un kas piemērojami visām attiecīgajām iestādēm; kompetentās iestādes vai makroprudenciālās uzraudzības iestādes vada procesu un aprēķina rezultātus, bet iestādes iesaistās mazāk, nekā tas ir augšupvērstā spriedzes testa gadījumā; to veic, galvenokārt pamatojoties uz iestādes apkopotajiem datiem un vispārīgāku informāciju atkarībā no spriedzes testa pieņēmumiem, vai dažkārt to veic, pamatojoties uz iestādes sīkākiem datiem, ja kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu; un tas ļauj izveidot viendabīgu un kopēju satvaru un veikt iestāžu konkrētā spriedzes testa ietekmes salīdzinošo novērtējumu. |
| (5) Statiskas bilances pieņēmums | ir scenāriju periodā modelis iestāžu i. ii. | | metodisks | pieņēmums, saskaņā ar kuru spriedzes testa ietekmi mēra, pieņemot, ka visā prognozēšanas “bilance ir konstanta” un ka “uzņēmējdarbības ir nemainīgs vai stabils”, dodot iespēju salīdzināt rezultātus, tādējādi: aprēķinot scenāriju ietekmi, vairs netiek ņemtas vērā iestādes aktīvu un saistību izmaiņas, kas indikatīvi izriet no vadības darbībām, esošo aizdevumu palielinājums vai uzlabojums vai termiņu atšķirības, vai citi šo aktīvu un saistību raksturlielumi (neraugoties uz spriedzes testa metodikas piemērošanu, kas prognozēšanas periodā varētu izraisīt bilances lieluma un sastāva izmaiņas, un jo īpaši kapitāla bāzi, piemēram, jaunu saistību neizpildes gadījumu, finanšu aktīvu vērtības samazināšanās, krājumu palielināšanās vai vērtības korekciju dēļ); un var iekļaut jaunus aktīvus un saistības, ciktāl šiem jaunajiem posteņiem ir tādi paši galvenie raksturlielumi (atmaksas termiņš, riska profils utt.) kā izņemtajiem posteņiem. |
| (6) Dinamiskas bilances pieņēmums | ir scenāriju prognozēšanas uzņēmējdarbības Saskaņā iznākums reaģēšanas rezultātu apmēru plānotie atkarībā | | metodisks | pieņēmums, saskaņā ar kuru spriedzes testa ietekmi mēra, pieņemot varbūtību, ka visā periodā bilance nav konstanta un ka modelis mainās visā prognozēšanas periodā. ar dinamiskas bilances pieņēmumu spriedzes testa ataino piemērotā scenārija un vadības veikto pasākumu apvienojumu, tādējādi mazinās iestāžu salīdzināmība. Vadības veikto reaģēšanas pasākumu var ierobežot vai neierobežot (piem., no paša sākuma intervences pasākumi neatkarīgi no scenārija un/vai no spriedzes testa scenārija). |
| (7) Portfeļa līmenī veikts spriedzes tests | ir uzmanību riska | | viena faktoru | atsevišķa vai vairāku portfeļu spriedzes tests, vēršot uz sekām, ko rada viena riska faktora vai vairāku satricinājumi. |
| (8) Jutīguma analīze | ir vienkāršu iespējamo | spriedzes | | tests, ar kuru mēra viena konkrēta riska faktora vai vairāku riska faktoru, kas skar kapitālu vai likviditāti, ietekmi uz konkrēto portfeli vai iestādi kopumā. |
| (9) Scenārija analīze | ir konkrētajam kam | iii. | novērtējums, būtu i. ii. | kā iestāde vai portfelis spēj pretoties scenārijam, kas sastāv no riska faktoru kopuma, jāatbilst visām šādām pazīmēm: riska faktori ir sakārtoti iekšēji saskanīgā veidā; veidojot attiecīgo riska faktoru kopu, kā priekšnoteikumu pieņem, ka vienlaikus notiek prognozētie notikumi, kas aptver risku un uzņēmējdarbības jomu klāstu; un riska faktoru kopas mērķis ir iespējami plašākā apmērā atklāt saistīto risku raksturu portfeļiem un laika griezumā, mijiedarbības sistēmas mērogā un atgriezeniskās saites ietekmi. |
| (10) Reversais spriedzes tests | ir iznākuma iestādes kurā maksātnespējīga tad Reversajam šādām | iii. | iestādes brīdī izstrādā pazīmēm: i. ii. | spriedzes tests, kas sākas ar iepriekš definēta identificēšanu (piem., identificē, sākot no kura brīža uzņēmējdarbības modelis kļūst dzīvotnespējīgs vai var uzskatīt, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs Direktīvas 2014/59/ES 32. panta nozīmē, un scenārijus un apstākļus, kas to varētu izraisīt. spriedzes testam vajadzētu būt vienai vai vairākām to izmanto kā riska pārvaldības rīku ar mērķi palielināt iestādes apzināšanos par tās neaizsargātību, ar kuru iestāde skaidri identificē un novērtē scenārijus (vai scenāriju apvienojumu), kuru rezultātā tiks sasniegts iepriekš definētais iznākums; iestāde nolemj, kāda veida un kādā laikā ir nepieciešamas vadības vai citas darbības (izraisītājnotikumi), lai a) labotu uzņēmējdarbības kļūmes vai citas problēmas un b) salāgotu savu vēlmi uzņemties riskus ar faktiskajiem riskiem, ko atklājis reversais spriedzes tests; konkrētus reversos spriedzes testus var piemērot arī saistībā ar atveseļošanas plānošanu (piem., plašākā kontekstā piemērotus reversos spriedzes testus var izmantot, lai veidotu atveseļošanās plāna spriedzes testu, nosakot, kādos apstākļos varētu būt nepieciešams plānot atveseļošanu). |
| (11) Sekundārā jeb atgriezeniskās saites ietekme | ir neaprobežojas atsevišķu savā satricinājumu, saites | | plašāka kopumā loku. | ietekme (atgriezeniskās saites ietekme vien ar makroekonomiskajām sekām), ko rada iestāžu reakcija uz ārēju sākotnējo satricinājumu, kas vispārīgi pastiprina (var arī mazināt) šo sākotnējo tādējādi radot vēl vienu negatīvu atgriezeniskās |
| (12) Scenārija smagums | ir pakāpe izsaka mainīgajiem Jo ietekme smagumu. | | pieņēmumu ar smagāks | smaguma pakāpe vai scenārija pasliktinājuma (no pamatscenārija līdz nelabvēlīgam scenārijam), ko pamatā esošiem makroekonomiskajiem un finanšu lielumiem (vai jebkādiem citiem pieņēmumiem). ir scenārijs, jo kopumā lielāka ir spriedzes testa uz iestādi, tādējādi nosakot spriedzes testa faktisko |
| (13) Scenārija ticamība | ir attiecībā makroekonomiskajiem kādā varbūtības nenosaka ir vide notikumi, saistīti izmantot modelēšanu). | | tas, kādā pakāpē ekspertu (piem., ar | pakāpē var uzskatīt, ka scenārijs varētu īstenoties uz šā scenārija saiknes saskanību ar esošiem un finanšu mainīgajiem lielumiem, šis scenārijs balstās uz saskaņotu aprakstu un uz sadalījumu un vēsturisko pieredzi. Ticamību tikai vēsturiskā pieredze, un tādējādi izšķirošā loma slēdzieniem, kuros tiek ņemta vērā risku mainīgā novērotie strukturālie pārrāvumi) un spriedzes kas tika novēroti līdzīgās riska vidēs un kas nav pašas iestādes tiešo vēsturisko pieredzi. Iespējams arī modelēšanas metodes (piem., Montekarlo |
| (14) Bāzes scenārijs | ir noteiktu ko veicot izstrādājot | | scenārijs, iestādēm spriedzes | ko parasti izstrādājusi kompetentā iestāde, lai smaguma standartu konkrētajam spriedzes testam, piemēro vai nu kā scenāriju, kas būtu jāpiemēro, testu, vai kā smaguma etalonu, iestādei pašai savus scenārijus. |
| (15) Riska datu apkopošana | ir iestādes izmērīt pielaidi apvienošanu | | riska | datu definēšana, iegūšana un apstrāde saskaņā ar riska ziņojumu sniegšanas prasībām, lai iestāde varētu savus darbības rezultātus attiecībā pret tās riska / uzņemšanās līmeni. Tas ietver datu kopu šķirošanu, vai sadalīšanu. |
| (16) Datu infrastruktūra | ir kas informācijas apkopošanas nodrošināšanai. | | fiziskas nepieciešami, | vai organizatoriskas struktūras un tehniskie līdzekļi, lai izveidotu un uzturētu datu un tehnoloģijas (IT) arhitektūru iestādes riska datu un ar riska ziņojumiem saistītās iekšējās politikas |