5.2.2 Saskaņošana ar ieņēmumus nenesošu riska darījumu dzīves ciklu

Ieņēmumus nenesošu riska darījumu RV jāizveido, lai nodrošinātu, ka ieņēmumus nenesošu riska darījumu izstrādes darbības un aizņēmēja saistības tiek pielāgotas ieņēmumus nenesošu riska darījumu dzīves cikla posmiem¹⁶ . Kredītiestādēm jāizveido dažādas ieņēmumus nenesošu riska darījumu RV dažādiem ieņēmumus nenesošu riska darījumu dzīves cikla posmiem, kā arī vajadzības gadījumā — dažādiem portfeļiem. Jāpievērš pienācīga uzmanība visiem piemērojamiem izstrādes posmiem, un tajos jānodrošina pietiekams specializētais personāls.

¹⁶ Tas ietver arī aktīvus, kas nav klasificēti kā ieņēmumus nenesoši riska darījumi, piemēram, agrīnie parādi, neveikti riska darījumi un pārņemtie aktīvi, kuriem ir būtiska nozīme ieņēmumus nenesošu riska darījumu izstrādes procesā.

Kredītiestādēm būtu jāņem vērā ieņēmumus nenesošu riska darījumu dzīves cikla posmi, ņemot vērā arī produktu specifiku un parādu būtību:

• a) Agrīnie parādi (līdz 90 dienām kavēts termiņš)¹⁷ : šajā posmā galvenā uzmanība jāpievērš sākotnējai aizņēmēja iesaistei ātrākas atgūšanas nolūkā, un jāvāc informācija, lai varētu precīzi novērtēt aizņēmēja apstākļus (piemēram, finanšu stāvoklis, aizdevuma dokumentācijas statuss, nodrošinājuma statuss, sadarbības līmenis utt.). Vispiemērotāko izstrādes stratēģiju galu galā nosaka riska darījuma veids un nodrošinājums, kas var ietvert īstermiņa pārskatīšanas pasākumus, kuri vajadzības gadījumā (arī šajā sākotnējā periodā, ja tas ir nepieciešams) jāpiemēro, lai stabilizētu aizņēmēja finansiālo stāvokli pirms atbilstošas izstrādes stratēģijas izveidošanas. Turklāt kredītiestādei attiecīgā gadījumā jācenšas uzlabot savu pozīciju, vienlaikus ņemot vērā patērētāju tiesības un intereses (piemēram, parakstot jaunus aizdevuma dokumentus, pilnveidojot nodrošinājumu, samazinot naudas līdzekļu noplūdi, noformējot papildu nodrošinājumu, ja tāds pieejams). Īpašai parādu pārvaldības politikai jāietver norādījumi par vispārējām ieņēmumus nenesošu riska darījumu izstrādes procedūrām un pienākumiem, tostarp par nodošanas izraisītājiem.
• b) Kavētie parādi/pārskatīšana: kredītiestādēm šajā posmā jāīsteno un jāformulē kārtība pārskatīšanas pasākumiem ar aizņēmējiem. Pārskatīšanas pasākumi jāveic tikai tad, ja kredītiestāde ir pārliecināta, ka aizņēmējs var atļauties veikt atmaksu. Apsverot, vai pārstrukturēšanas iespēja ir ilgtspējīga, kredītiestādēm jāņem vērā Direktīvas 2014/17/ES¹⁸ 28. pants un citi noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt patērētājus, ciktāl tie piemērojami. Pārskatīšanas kārtība jāuzrauga vismaz vienu gadu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ņemot vērā paaugstināto risku, līdz ieņēmumus nenesošu riska darījumu RV tiek atbrīvotas no šīs uzraudzības, ja vairs netiek konstatēti nekādi turpmāku ieņēmumus nenesošu riska darījumu izraisītāji.
• c) Likvidācija / parādu atgūšana / lietas tiesā / piespiedu atsavināšana: ja nav atrasts ilgtspējīgs pārskatīšanas risinājums aizņēmēja finansiālo apstākļu vai sadarbības līmeņa dēļ, kredītiestādēm jāveic izmaksu un ieguvumu analīze par dažādām likvidācijas iespējām, ietverot tiesvedību un ārpustiesas procedūras, ņemot vērā arī aizņēmēja intereses. Pamatojoties uz šo analīzi, kredītiestādēm steidzami jāīsteno izvēlētā likvidācijas iespēja, ko atbalsta juridiskās un uzņēmējdarbības likvidācijas zinātība. Kredītiestādēm, kuras plaši izmanto ārējos ekspertus, jānodrošina, ka tiek izveidoti pietiekami iekšējās kontroles mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu likvidācijas procesu. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāpievērš ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kas tā bijuši klasificēti ilgstoši. Īpašā parādu atguves politikā jāietver norādījumi par likvidācijas procedūrām.

¹⁷ Maz ticams, ka riska darījumu apmaksa varētu būt daļa no agrīniem parādiem vai ieņēmumus nenesošu riska darījumu RV, atkarībā no to sarežģītības pakāpes.

¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

Pārņemto aktīvu (vai citu aktīvu, kas izriet no ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem) pārvaldīšana: nodrošinājuma atgūšana parasti sākas pēc tam, kad kredītiestādes centieni iekasēt atlikušās summas nav īstenojušies. Kredītiestādei jāizstrādā politika, kurā tiktu aprakstīts atgūšanas process attiecībā uz pārņemtiem aktīviem, īpaši ietverot atsavināšanas posmus, nodrošinājuma novērtējumu un dažādu nodrošinājuma veidu realizāciju, izmantojot piemērotus līdzekļus.