9.3.1 Vispārīgi apsvērumi

Kredītiestādēm jānosaka nodrošinājuma vērtēšanas metodes attiecībā uz katru nodrošinātā produkta veidu; tām jābūt piemērotām un atbilstošām attiecīgajam nodrošinājuma veidam.

Viss nekustamā īpašuma nodrošinājums jāvērtē, pamatojoties uz tirgus vērtību vai hipotekāro vērtību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 229. pantā. Kustamais īpašums jāvērtē pēc tā tirgus vērtības.

Attiecībā uz kustamo īpašumu kredītiestādēm periodiski jānovērtē īpašuma likviditāte saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 199. panta 6. punkta prasībām. Ja tirgū cenas ir būtiski nepastāvīgas, iestādei jāpierāda, ka nodrošinājuma vērtēšana ir pietiekami konservatīva.

Attiecībā uz kustamo īpašumu kredītiestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2012 210. panta prasībām saprātīgā termiņā jāveic pietiekama juridiska analīze, kas apliecinātu nodrošinājuma atgūstamību, ietverot tiesiskā pamata novērtējumu attiecībā uz piespiedu izpildi un likvidāciju nodrošinājumu saistību neizpildes gadījumā.

Nevajadzētu izmantot vispārējos vērtējumus, kuru pamatā ir tikai diskontētās aizvietošanas izmaksas. Attiecībā uz ienākumus nesošiem īpašumiem var izmantot ar tirgu salīdzināmu vai diskontētas naudas plūsmas pieeju.

Īpašuma nodrošinājums jānovērtē saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Eiropas un nacionālajiem standartiem³³ .

³³ Tie ietver Eiropas vērtēšanas standartus EVS - 2016 (Zilā grāmata) un Karaliskās zvērinātu ģeodēzistu organizācijas ( RICS ) standartus.