|
+13.2 Attiecība starp fiksēto un mainīgo atalgojumu |
13.2 Attiecība starp fiksēto un mainīgo atalgojumu206.Iestādei iepriekš savā atalgojuma politikā būtu jānosaka atbilstošais līmenis maksimālajai attiecībai starp identificēto darbinieku kopējā atalgojuma mainīgo daļu un fiksētajiem komponentiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunktā un valsts tiesību aktos minētajiem ierobežojumiem un kārtību, ņemot vērā uzņēmējdarbību, riskus un dažādu darbinieku kategoriju ietekmi uz riska profilu. Iestādes var noteikt atšķirīgas attiecības dažādām jurisdikcijām, dažādām struktūrvienībām, korporatīvajām un iekšējās kontroles funkcijām un dažādām identificēto darbinieku kategorijām. Noteiktā attiecība ir attiecība starp atalgojuma mainīgo komponentu, ko var piešķirt kā maksimumu par turpmāko darbības rezultātu periodu, un turpmākā darbības rezultātu perioda atalgojuma fiksēto komponentu. 207.Maksimālo attiecību var aprēķināt kā visu mainīgā atalgojuma komponentu summu, ko var maksimāli piešķirt konkrētajā izpildes gadā, tostarp summu, kas ņemama vērā attiecībā uz saglabāšanas piemaksu, izdalot ar visiem atalgojuma fiksētajiem komponentiem, kas piešķirami saistībā ar to pašu darba rezultātu gadu. Jebkurā gadījumā visām atalgojuma daļām vajadzētu būt pareizi iedalītām attiecībā uz mainīgo vai fiksēto atalgojuma saskaņā ar šīm pamatnostādnēm. Iestādes var neiekļaut kādas no fiksētā atalgojuma daļām, ja tās nav būtiskas, piemēram, ja ir piešķirti proporcionāli nemonetāri labumi. 208.Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos atalgojuma politika var paredzēt atšķirīgu attiecību atsevišķiem identificētajiem darbiniekiem, kuri pieder pie noteiktas darbinieku kategorijas, salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, kas iekļauti tajā pašā darbinieku kategorijā. 209.Vadības struktūrai kā uzraudzības funkcijas veicējai vai, vajadzības gadījumā, akcionāru sapulcei būtu jāapstiprina noteiktās attiecības starp mainīgā un fiksētā atalgojuma komponentiem darbinieku kategorijām vai atsevišķiem darbiniekiem. Attiecība starp mainīgajiem un fiksētajiem atalgojuma komponenti būtu jānosaka neatkarīgi no jebkādām iespējamām turpmākām ex post riska korekcijām vai instrumentu cenu svārstībām. 210.Spēkā esošā attiecība būtu jāaprēķina kā visu to mainīgā atalgojuma komponentu summa, kas piešķirti par iepriekšējo izpildes gadu, kā noteikts šajās pamatnostādnēs, tostarp summas, kas piešķirtas par daudzgadu uzkrāšanas periodiem, izdalot ar atalgojuma fiksēto komponentu, kas piešķirti par to pašu darbības rezultātu gadu, summu. Attiecībā uz daudzgadu uzkrāšanas periodiem, kas katru gadu periodiski neatkārtojas, iestādes var pārmaiņus ņemt vērā katra darbības rezultātu perioda gadā maksimālo mainīgā atalgojuma summu, ko var piešķirt darbības rezultātu perioda beigās, izdalot ar darbības rezultātu perioda gadu skaitu. 211.Spēkā esošajai attiecībai starp piešķirto mainīgo atalgojumu un fiksēto atalgojumu būtu jāpalielinās ar sasniegtajiem darbības rezultātiem un jāietver piešķiršanas līmeņi, kas tiktu sasniegti tikai par tādiem rezultātiem, kas “pārsniedz mērķi” vai ir “ārkārtas”. Spēkā esošā attiecībai nevajadzētu pārsniegt maksimālo saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunktu, valsts tiesību aktiem un iestādes atalgojuma politiku noteikto maksimālo attiecību. 212.Aprēķinot maksimālo vai spēkā esošo attiecību, iestādēm būtu jāpiemēro EBI pamatnostādnes par piemērojamo valstu diskonta likmi mainīgajam atalgojumam saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) daļu tikai tad, ja dalībvalstis ir īstenojušas Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) daļu vai ja attiecība ir aprēķināta trešā valstī esošas iestādes, kas ir ES mātes iestādes meitasuzņēmumi, identificētajiem darbiniekiem. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|