Likviditātes rādītāji

Likviditātes rādītājiem ir jāspēj informēt iestādi par potenciālu vai faktisku iestādes spējas pasliktināšanos apmierināt pašreizējās un paredzētās likviditātes un finansējuma vajadzības.

Iestādes likviditātes rādītājiem ir jāattiecas gan uz iestādes īstermiņa, gan ilgtermiņa likviditātes un finansējuma vajadzībām un ir jāaptver iestādes atkarība no vairumtirgiem ( wholesale markets ) un privātpersonu, mazo un vidējo uzņēmumu ( retail ) noguldījumiem, vajadzības gadījumā nodalot galvenās valūtas.

Likviditātes rādītāji ir jāintegrē stratēģijās, politikās, procesos un sistēmās, ko katra iestāde izstrādājusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu un iestādē pastāvošo riska pārvaldības sistēmu.

Likviditātes rādītājiem ir jāattiecas arī uz citām iespējamām likviditātes un finansējuma vajadzībām, piemēram, grupas iekšējā finansējuma darījumiem un tiem, kas izriet no ārpusbilances struktūrām.

Iestādei jākalibrē likviditātes rādītāju robežvērtības atbilstošā līmenī, lai tās varētu informēt iestādi par iespējamiem un/vai faktiskajiem riskiem, kas saistīti ar šo minimālo prasību neievērošanu (tostarp papildu likviditātes prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu, ja piemērojamas).

Tāpēc rādītāju robežvērtības, kuru pamatā ir normatīvās likviditātes prasības ( LCR un NSFR rādītāji), ir jākalibrē 100 % virs minimālajām prasībām.

Lai kalibrētu likviditātes pozīcijas robežvērtības, iestādei jāņem vērā iekšējā uzraudzībā izmantotie likviditātes rādītāji, kas atspoguļo pašas pieņēmumus par likviditāti, kurus reāli varētu iegūt no avotiem, kas nav ņemti vērā normatīvajās prasībās. Šim nolūkam iestāde var ņemt vērā kompensējošo kapacitāti ( CBC ), citus likviditātes avotus (piemēram, noguldījumus citās kredītiestādēs) un jebkuras citas attiecīgās korekcijas. Nosakot uz nākotni vērstus rādītājus, iestādei jānovērtē, kuru termiņu ņemt vērā atbilstoši iestādes riska profilam, un pēc tam jāņem vērā aplēstās ienākošās un izejošās plūsmas.