8 Riska kultūra

Pareizai, pienācīgi rūpīgai un konsekventai riska kultūrai vajadzētu būt efektīvas ieguldījumu sabiedrības riska pārvaldības pamatelementam un nodrošināt ieguldījumu sabiedrībām iespēju pieņemt pareizus un informētus lēmumus.

Ieguldījumu sabiedrībām būtu jāizstrādā integrēta un ieguldījumu sabiedrības līmeņa riska kultūra, pamatojoties uz pilnīgu izpratni un visaptverošu priekšstatu par riskiem, ar kuriem tās saskaras, tostarp riskiem klientiem, tirgiem, risku pašai ieguldījumu sabiedrībai un likviditātes riskiem, jo īpaši tādiem, kas var būtiski ietekmēt vai noplicināt pieejamo pašu kapitālu un veidu, kā tie tiek pārvaldīti, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības riska kapacitāti un vēlmi uzņemties risku.

Ieguldījumu sabiedrībām būtu jāizstrādā riska kultūra, izmantojot politikas, saziņu un personāla apmācību par ieguldījumu sabiedrības darbībām, stratēģiju un riska profilu, un tām jāpielāgo šī saziņa un personāla apmācība tā, lai ņemtu vērā darbinieku pienākumus attiecībā uz riska uzņemšanos un riska pārvaldību.

Personālam vajadzētu būt pilnībā informētam par pienākumiem riska pārvaldības jomā. Riska pārvaldību nevajadzētu īstenot tikai riska speciālistiem vai iekšējās kontroles funkciju struktūrai vien. Uzņēmuma vienībām, ko pārrauga vadības struktūra, vajadzētu būt primāri atbildīgām par risku pārvaldību ikdienā saskaņā ar ieguldījumu sabiedrības politikām, procedūrām un kontroles pasākumiem, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības vēlmi uzņemties risku un riska kapacitāti.

Stingrā riska kultūrā būtu jāiekļauj, bet ne obligāti jāaprobežojas ar šādiem elementiem.

• a. Signāls no augšas — vadības struktūrai vajadzētu būt atbildīgai par ieguldījumu sabiedrības pamatvērtību un pamatvēlmju noteikšanu un paziņošanu. Tās locekļu uzvedībai būtu jāatbilst šīm vērtībām. Ieguldījumu sabiedrības vadībai, tostarp personām, kuras pilda pamatfunkcijas, būtu jāsekmē personāla iekšēja informēšana par pamatvērtībām un pamatvēlmēm. Darbiniekiem būtu jārīkojas saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem un laikus jāziņo augstāk par novēroto neatbilstību ieguldījumu sabiedrībā vai ārpus tās (piemēram, kompetentajai iestādei trauksmes celšanas procesa ietvaros). Vadības struktūrai būtu nepārtraukti jāveicina, jāuzrauga un jānovērtē ieguldījumu sabiedrības riska kultūra, jāizvērtē riska kultūras ietekme uz ieguldījumu sabiedrības finansiālo stabilitāti, riska profilu un stabilu pārvaldību; un tai būtu jāveic izmaiņas pēc vajadzības.
• b. Pārskatatbildība — attiecīgajiem darbiniekiem visos līmeņos būtu jāzina un jāizprot ieguldījumu sabiedrības pamatvērtības tādā mērā, kādā tas vajadzīgs viņu pienākumu veikšanai — tās vēlme uzņemties risku un riska kapacitāte. Viņiem būtu jāspēj pildīt savus pienākumus un jāapzinās, ka viņi būs atbildīgi par darbībām, kas saistītas ar ieguldījumu sabiedrības uzvedību riska uzņemšanās jomā.
• c. Efektīva saziņa un apšaubīšana — pareizai riska kultūrai būtu jāsekmē atklātas saziņas un efektīvas apšaubīšanas vide, kurā lēmumu pieņemšanas procesi veicina plašu viedokļu klāstu, ļauj pārbaudīt esošo praksi, stimulē personāla konstruktīvi kritisku attieksmi un veicina atklātas un konstruktīvas iesaistīšanās vidi visā organizācijā.
• d. Stimuli — atbilstošiem stimuliem jābūt būtiskai nozīmei, saskaņojot uzvedību riska uzņemšanās jomā ar ieguldījumu sabiedrības riska profilu un ilgtermiņa interesēm¹⁹ .

¹⁹ Lūdzu, skatiet arī EBI pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku atbilstoši Direktīvai (ES) 2034/2019