5.2 Pasākumi, lai nodrošinātu netraucētu nošķiršanu

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jānovērtē, cik lielā mērā ES dalībvalsts tiesību akti ir faktiski piemērojami līgumam, par kuru lemj saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, un cik efektīvi tiek piemērotas noregulējuma pilnvaras¹⁹ .

¹⁹ Trešo valstu līgumos, kas ir attiecīgo aktīvu, tiesību un/vai saistību likumīga pārveduma pamatā, jau ir s skaidri paredzēt pret noregulējumu noturīgas iezīmes un atzīt un informēt darījuma partneri, ka uz līgumu var attiekties noregulējuma pilnvaru īstenošana, lai apturētu vai ierobežotu tiesības vai pienākumus (“atlikšanas pilnvaras”) saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

Iestādēm būtu jānovērtē, cik lielā mērā līguma iezīmes varētu grozīt, lai novērstu paziņošanu un apstiprināšanu, uz ko saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES neattiecas atbrīvojums.

Iestādēm būtu jāatbalsta noregulējuma iestādes, lai tās varētu identificēt jebkādas izmaiņas statūtos vai juridiskajā formā, kas saistītas ar noteiktā pārveduma perimetra pārvedumu, jo vienība saskaņā ar tās pašreizējo juridisko formu varētu nebūt pārvedama pieņēmējam ar citu juridisko formu vai varētu būt pretrunīgi noteikumi pantā par asociācijām. Noregulējuma plānā būtu jānosaka process un nepieciešamās darbības šo jautājumu savlaicīgai risināšanai.

5.2.2 Finanšu aspekti

Ja pārveduma perimetra nepārtrauktība paredz piekļuvi valūtām vai kompensējošu darījumu nepārtrauktību, kā atspoguļots EBI noregulējamības pamatnostādņu 69. punktā minētajā novērtējumā, iestādēm būtu jānodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu šo nepārtrauktību saskaņā ar noregulējuma iestādes prognozēm. Piemēram, korespondentbanku nolīgumus varētu sagatavot iepriekš, lai nodrošinātu, ka pārveduma perimetrs vajadzības ga dījumā tiek apkalpots vajadzīgajās valūtās. Spēkā esošajiem nolīgumiem vajadzētu būt pārvedamiem arī saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

Iestādēm būtu jāatbalsta noregulējuma iestādes, lai noteiktu solidaritātes mehānismu (iestādes ar centrālo struktūru) vai jebkuras esošās IAS lomu pārveduma instrumenta īstenošanā un lai nodrošinātu ātru nošķiršanu un noregulējamību.

5.2.3 Darbības aspekti

Daļēja pārveduma gadījumā vai nu dažādiem pieņēmējiem (piemēram, AMC un PI), vai pieņēmējam, bet nelikvidējot noregulējamo iestādi (piemēram, ja tiek apvienota iekšējā rekapitalizācija un ANI), Direktīvas 2014/59/ES 64. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās pilnvaras var nebūt pietiekamas, lai saglabātu visas pakalpojumu piekļuves iespējas. Tādēļ iestādēm būtu jāinformē noregulējuma iestādes par iespēju līgumā ar pakalpojumu sniedzēju iekļaut trīspusējas piekļuves klauzulas.

[Kopīgo pakalpojumu sabiedrība] Noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē, vai pašreizējais pakalpojumu sniegšanas modelis ietekmē pārveduma perimetra nodalāmību, un jāapsver izpildes pasākumi, kas noteikti EBI noregulējamības pamatnostādņu 34. punktā.

[FMI ārkārtas rīcības plāni] Papildus EBI noregulējamības pamatnostādņu 4.1.2. iedaļā (un jo īpaši 50. punktā) minētajām norādēm iestādēm būtu:

• - jānovērtē, kā pieprasītās FTI piekļuves tiks pārvestas vienībai, kuras mērķis ir kritiski svarīgās funkcijas/galvenās darbības jomas nepārtrauktības uzturēšana, un/vai kā var konstatēt netiešu piekļuvi. Ja noregulējama iestāde kļūst par likvidācijas vienību (pēc pārveduma instrumenta piemērošanas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 37. panta 6. punktu) vai APS gadījumā, FTI piekļuvi var ierobežot. Tāpēc būtu jāpiešķir netieša piekļuve, izmantojot vienību, kas turpina darbību, un šajā nolūkā būtu jāveic pasākumi, tostarp vienībai, kas turpina darbību, būtu jāsaglabā noregulējamās iestādes BIC, savienojamība un sakaru pakalpojumi.
• - jānovērtē esošie pārejas mehānismi, paātrinātie FTI piekļuves pieteikumu procesi vai iespējas piešķirt pilnvaras, lai saglabātu FTI piekļuves nepārtrauktību pārveduma perimetram.
• - Pēc noregulējuma iestāžu pieprasījuma jānovērtē pārveduma ietekme uz pakalpojumiem, ko iestāde sniedz FTI un/vai citām personām.