Internal reporting

Iestāžu iekšējām riska ziņojumu sniegšanas sistēmām būtu jānodrošina savlaicīga, precīza un vispusīga informācija par attiecīgo iestāžu CSRBB darījumiem. Iekšējie ziņojumi būtu jāsniedz ne retāk kā reizi ceturksnī.

Iekšējie ziņojumi ar nepieciešamajā līmenī (pēc konsolidācijas pakāpes) apkopotu informāciju būtu jāiesniedz vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem, un tie būtu regulāri jāpārskata. Ziņojumos ietvertās informācijas līmenim būtu jāatbilst konkrētajam vadības līmenim (piemēram, vadības struktūrai, augstākajai vadībai), kā arī konkrētajai iestādes un ekonomiskās vides situācijai.

CSRBB ziņojumos būtu jāsniedz apkopota informācija, kā arī pietiekami papildu dati, lai vadības struktūra vai tās pārstāvji spētu novērtēt iestādes jutīgumu pret tirgus apstākļu un citu būtisku riska faktoru izmaiņām. Ziņojumos būtu jāatspoguļo iestādes riska profila un ekonomiskās vides izmaiņas, kā arī jāsalīdzina aktuālā riska darījumu vērtība ar politikas ierobežojumiem.

CSRBB ziņojumos būtu regulāri jāiekļauj modeļu pārskatīšanas un revīzijas rezultāti, kā arī iepriekšējo prognožu vai riska aplēšu salīdzinājumi ar faktiskajiem rezultātiem, lai iegūtu informāciju par iespējamiem modelēšanas trūkumiem. Būtu skaidri jāidentificē portfeļi, uz kuriem varētu attiekties būtiskas tirgus vērtības izmaiņas, un attiecīgā ietekme būtu jāuzrauga iestādes VIS un jāpārrauga tāpat kā citi tirgus riskam pakļauti portfeļi.

Lai gan vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem sagatavoto ziņojumu veidi var atšķirties atkarībā no iestādes portfeļa sastāva, tajos, ņemot vērā 146. un 147. punktu, būtu jāiekļauj:

• (a) pārskats par iestādes kopējiem CSRBB darījumiem dažādo CSRBB rādītāju izteiksmē. Būtu jāidentificē un jāraksturo aktīvi, saistības un ārpusbilances riska darījumi un stratēģijas, kas nosaka CSRBB līmeni un attīstības virzienu, un
• (b) galvenie modelēšanas pieņēmumi.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem būtu jāspēj novērtēt iestādes jutīgumu pret tirgus apstākļu un citu būtisku riska faktoru izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz portfeļiem, kas varētu tikt pakļauti būtiskām tirgus vērtības izmaiņām.

Iekšējai mērīšanas sistēmai ziņojumi būtu jāsagatavo tādā formātā, kas ļautu dažādiem iestādes vadības līmeņiem tos viegli saprast un savlaicīgi pieņemt attiecīgus lēmumus. Ziņojumiem būtu jāveido pamats regulārai uzraudzībai attiecībā uz to, vai iestāde darbojas saskaņā ar savu stratēģiju.