6. Cenu noteikšana

Cenu noteikšanas sistēmām ir jāatspoguļo iestāžu vēlme uzņemties kredītrisku un uzņēmējdarbības stratēģijas, tostarp rentabilitāte un riska perspektīva. Aizdevumu cenu noteikšanai arī jābūt saistītai ar aizdevuma produkta īpašībām un jāņem vērā konkurence un dominējošie tirgus apstākļi. Iestādēm attiecīgā gadījumā ir arī jādefinē sava pieeja cenu noteikšanai pēc aizņēmēja veida un kredīta kvalitātes, kā arī aizņēmēja riskantums (atsevišķu cenu noteikšanas gadījumā). Iestādēm ir jānodrošina, ka cenu noteikšanas sistēma ir labi dokumentēta un atbalstīta ar atbilstīgām pārvaldības struktūrām, piemēram, cenu noteikšanas komiteju, kas ir atbildīga par vispārējās cenu noteikšanas sistēmas uzturēšanu un attiecīgā gadījumā par atsevišķiem cenu noteikšanas lēmumiem.

Iestādēm ir jāapsver diferencēšana starp to cenu noteikšanas sistēmām atkarībā no aizdevumu un aizņēmēju veida. Patērētājiem un mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem cenu noteikšanai ir jābūt vairāk balstītai uz portfeli un produktiem, savukārt vidējiem un lieliem uzņēmumiem cenu noteikšanai ir jābūt vairāk vērstai uz konkrēto darījumu un aizdevumu .

Iestādēm ir jānosaka konkrētas pieejas attīstību veicinošo aizdevumu cenas noteikšanai, ja šajā iedaļā norādītie uz risku un darbības rezultātiem balstītie apsvērumi netiek pilnībā piemēroti.

Iestādēm ir jāņem vērā un aizdevumu cenu noteikšanā jāatspoguļo visas attiecīgās izmaksas līdz nākamajam pārcenošanas datumam vai termiņam, tostarp:

• a. kapitāla izmaksas (ņemot vērā gan regulējošām prasībām atbilstošo, gan ekonomisko kapitālu), kurām ir jāizriet no ieviestā kapitāla sadalījuma saskaņā ar noteikto iedalījumu, piemēram, ģeogrāfiju, darbības jomu un produktu;
• b. finansējuma izmaksas, kurām ir jāatbilst aizdevuma galvenajām iezīmēm, piemēram, paredzamajam aizdevuma ilgumam, ņemot vērā ne tikai līguma noteikumus, bet arī rīcības pieņēmumus, piemēram, priekšapmaksas risku;
• c. darbības un administratīvās izmaksas, kurām ir jāizriet no izmaksu sadalījuma;
• d. kredītriska izmaksas, kas aprēķinātas dažādām viendabīgām riska grupām, ņemot vērā vēsturisko pieredzi kredītriska zaudējumu atzīšanā un attiecīgā gadījumā izmantojot paredzamo zaudējumu modeļus;
• e. visas citas reālās izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo aizdevumu, tostarp attiecīgā gadījumā nodokļu apsvērumi;
• f. konkurence un dominējošie tirgus apstākļi, jo īpaši aizdevumu segmenti un konkrēti aizdevumu produkti.

Lai noteiktu cenu un novērtētu rentabilitāti, tostarp šķērssubsidēšanu starp aizdevumiem vai uzņēmējdarbības vienībām/līnijām, iestādēm ir jāapsver un jāuzskaita ar risku koriģēti darbības rādītāji tādā veidā, kas ir samērīgs ar aizdevuma apjomu, būtību un sarežģītību un aizņēmēja riska profilu. Šādi darbības rezultātu rādītāji varētu ietvert ekonomisko pievienoto vērtību ( EVA ), peļņu no riska koriģētā kapitāla ( RORAC ) un riska koriģēto peļņu no kapitāla ( RAROC ), peļņu no riska svērtajiem aktīviem ( RORWA ), peļņu no kopējiem aktīviem ( ROTA ) un citus pasākumus, kas attiecas uz aizdevuma iezīmēm. Riskam pielāgoti darbības rezultātu mēri var būt atkarīgi arī no iestāžu kapitāla plānošanas stratēģijām un politikas un atspoguļot tos.

Iestādēm ir pārredzami jādokumentē un jāpārskata pamatā esošā izmaksu sadales sistēma. Iestādēm ir jāizveido taisnīgs izmaksu sadalījums organizācijā, lai nodrošinātu, ka darbības jomas un, ciktāl iespējams, atsevišķi aizdevumi atspoguļo pareizu paredzamo peļņu, kas atbilst uzņemtajam riskam.

Iestādēm ir jāievieš ex ante darījumu instrumenti un regulāra ex post uzraudzība, sasaistot darījumu risku, cenu noteikšanu un sagaidāmo vispārējo rentabilitāti atbilstošā līmenī, tostarp darbības jomas un produktu jomas. Par visiem būtiskajiem darījumiem, kas veikti par mazāku summu nekā pašizmaksa (iegādes cena), ir jāsniedz pārskats un tie ir pienācīgi jāpamato saskaņā ar iestādes noteikto politiku un procedūrām. Uzraudzības procesam ir jāsniedz ieguldījums, lai pārskatītu vispārējās cenu noteikšanas atbilstību no uzņēmējdarbības un riska perspektīvas. Vajadzības gadījumā iestādēm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību mērķiem un vēlmei uzņemties risku.