7. Atalgojuma kategorijas

129.Saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES atalgojums ir vai nu fiksēts vai mainīgs; nepastāv trešā atalgojuma kategorija. Neskarot atbrīvojumu īstenošanu valsts līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. – 5. punktu, ja atalgojums ir mainīgs un to izmaksā identificētiem darbiniekiem, papildus vispārējām prasībām, kas ietvertas tās 92. pantā, ir jāizpilda arī visas Direktīvas 2013/36/ES 94. panta prasības. Šim nolūkam iestādēm saskaņā ar šīm pamatnostādnēm būtu jāpiešķir atalgojuma komponentes fiksētajam vai mainīgajam atalgojumam un to atalgojuma politikās ir jānosaka skaidri, objektīvi, iepriekš noteikti un pārredzami kritēriji, lai piešķirtu visas atalgojuma komponentes vai nu fiksētajām vai mainīgajām kategorijām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punkta g) apakšpunktā un šajās pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem.

130.Ja, pamatojoties uz šajās pamatnostādnēs sniegtajiem kritērijiem, nav iespējama skaidra komponentes piešķiršana fiksētajam atalgojumam, tad tā tiek uzskatīta par mainīgo atalgojumu.

131.Atalgojums ir fiksēts, ja tā piešķiršanas nosacījumi un tā apmērs:

• a. balstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem;
• b. bez rīcības brīvības atspoguļo darbinieku profesionālās pieredzes un darba stāža līmeni;
• c. ir pārredzami attiecībā uz atsevišķam darbiniekam piešķirto individuālo apmēru;
• d. ir pastāvīgi, t. i. saglabāti uz laika posmu, kas saistīts ar konkrētu lomu un organizatorisko atbildību;
• e. nav atsaucami; pastāvīgais apmērs tiek mainīts tikai ar koplīgumu vai turpmāku pārspriedi saskaņā ar valsts noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz algas noteikšanu;
• f. nevar tikt samazināti, atlikti vai atcelti no iestādes puses;
• g. neveicina riska pieņēmumu; un
• h. nav atkarīgi no darbības rezultātiem.

132.Atalgojuma komponenti, kas ir vai nu daļa no vispārējās iestādes mēroga politikas, ja tās atbilst 131. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem vai maksājumiem, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti, tiek uzskatīti par fiksēto atalgojumu. Tas ietver maksājumus, kas veido daļu no ierastajām nodarbinātības paketēm, kā noteikts šajās pamatnostādnēs.

133.Arī šādi atalgojuma komponenti būtu jāuzskata par fiksētiem, ja visas līdzīgās situācijas tiek konsekventi risinātas:

• a. atalgojums, kas maksāts ārzemēs strādājošam darbiniekam, ņemot vērā dzīvošanas izmaksas un nodokļu likmes citā valstī;
• b. pabalsti, kas izmantoti, lai palielinātu pamata fiksēto algu situācijās, kad darbinieki strādā ārzemēs un saņem mazāku atalgojumu, nekā tiek maksāts vietējā darba tirgū par līdzīgu amatu, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:
• i. pabalsts tiek maksāts uz nediskriminējoša pamata visiem darbiniekiem līdzīgā situācijā;
• ii. pabalsts tiek piešķirts tāpēc, ka darbinieki īslaicīgi strādā ārzemēs vai citā amatā, kur atalgojuma līmenis prasa korekciju, lai atspoguļotu samaksas līmeņus attiecīgajā tirgū;
• iii. papildu maksājumu līmenis ir balstīts uz iepriekš noteiktiem kritērijiem;
• iv. pabalsta piešķiršanas ilgums ir saistīts ar iepriekš minētās situācijas ilgumu.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/