6.3 Kompleksās struktūras un nestandarta vai nepārredzamās darbības

Iestādēm būtu jāvairās veidot kompleksas un potenciāli nepārredzamas struktūras. Lēmumu pieņemšanā iestādēm būtu jāņem vērā rezultāti, ko devis riska novērtējums, kas veikts, lai apzinātu, vai šīs struktūras ir iespējams izmantot mērķiem, kuri saistīti ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem finanšu jomā, un vai ir izveidoti attiecīgi kontroles pasākumi un juridiskā sistēma²³ . Šim nolūkam iestādēm būtu jāņem vērā vismaz:

• a. apjoms, kādā jurisdikcija, kurā veidos struktūru, faktiski atbilst ES un starptautiskajiem standartiem par nodokļu pārredzamību, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu²⁴ ;
• b. apjoms, kādā struktūru var izmantot parastiem ekonomiskiem un likumīgiem mērķiem;
• c. apjoms, kādā struktūru var izmantot patiesā faktiskā īpašnieka identitātes slēpšanai;
• d. apjoms, kādā klienta pieprasījums, kas var izraisīt struktūras izveidi, rada bažas;
• e. tas, vai struktūra var apgrūtināt pienācīgu pārraudzību, ko veic iestādes vadības struktūra, vai iestādes spēju pārvaldīt attiecīgo risku; un
• f. tas, vai struktūra rada šķēršļus kompetento iestāžu veiktai efektīvai uzraudzībai.

²³ Lai iegūtu sīkāku informāciju par valsts riska novērtējumu un risku, kas saistīts ar atsevišķiem produktiem un klientiem, iestādēm būtu arī jāatsaucas uz kopīgajām pamatnostādnēm par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska faktoriem (EBA GL JC/2017/37), kuras pašlaik tiek pārskatītas.

²⁴ Skatīt arī: https://eba.europa.eu/regulation - and - policy/anti - money - laundering - and - e - money/rts - on - the - implementation - of - group - wide - aml/cft - policies - in - third - countries

Jebkurā gadījumā iestādēm nevajadzētu veidot necaurspīdīgas vai nevajadzīgi sarežģītas struktūras bez skaidra ekonomiskā pamatojuma vai tiesiska mērķa, ne arī gadījumos, kad tām rodas bažas, ka šīs struktūras var izmantot mērķim, kas saistīts ar noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā.

Veidojot šādas struktūras, vadības struktūrai būtu jāizprot tās un to mērķis, kā arī konkrētie ar tām saistītie riski, un jānodrošina iekšējās kontroles funkciju struktūru pienācīga iesaiste. Šādas struktūras būtu jāapstiprina un jāuztur tikai, ja to mērķis ir skaidri definēts un izprasts un vadības struktūra ir pārliecinājusies par to, ka visi būtiskie riski, tostarp riski reputācijai, ir apzināti, ka visus šos riskus var efektīvi pārvaldīt un par tiem pienācīgi ziņot un ka ir nodrošināta efektīva pārraudzība. Jo sarežģītāka un necaurskatāmāka organizatoriskā un darbības struktūra un jo lielāki riski, jo intensīvākai vajadzētu būt šīs struktūras pārraudzībai.

Iestādēm būtu jādokumentē savi lēmumi un jāspēj tie pamatot kompetentajām iestādēm.

Vadības struktūrai būtu jānodrošina atbilstošu darbību veikšana, lai novērstu vai mazinātu darbības riskus šādās struktūrās. Piemēram, gādāt, lai

• a. iestāde būtu izstrādājusi atbilstošas politikas, procedūras un dokumentētus procesus (piemēram, piemērojamos ierobežojumus un informēšanas prasības) šādu darbību apzināšanai, atbilstības nodrošināšanai, apstiprināšanai un riska pārvaldībai, ņemot vērā to ietekmi uz grupas organizatorisko un darbības struktūru, riska profilu un risku reputācijai;
• b. informācija par šīm darbībām un tās radītajiem riskiem būtu pieejama konsolidācijas iestādei un iekšējiem un ārējiem revidentiem un ir paziņota vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai un kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi atļauju; un
• c. iestāde regulāri izvērtētu, vai arī turpmāk ir nepieciešams šīs struktūras saglabāt.

Minētās struktūras un darbības, tostarp to atbilstība tiesību aktiem un profesionālajiem standartiem, būtu regulāri jāpārskata iekšējās revīzijas struktūrai, izmantojot ar risku saistītu metodiku.

Iestādēm būtu jāveic tādi paši riska pārvaldības pasākumi kā attiecībā uz iestādes pašas uzņēmējdarbību, kad tās klientu labā īsteno nestandarta vai nepārredzamas darbības (piemēram, palīdzot klientiem izveidot starpniekuzņēmumus ārzonu jurisdikcijās, izstrādājot sarežģītas struktūras, finansējot to darījumus vai sniedzot pilnvarotās personas pakalpojumus), kas rada līdzīgas iekšējās pārvaldības problēmas un būtiskus operacionālo un reputācijas riskus. Jo īpaši iestādēm būtu jāanalizē iemesli, kādēļ klients vēlas izveidot konkrēto struktūru.