4. Pamatnostādnes par noguldījumu garantiju sistēmas stresa testiem

1.1 NGS stresa testiem ir jāveicina Eiropas NGS noturības ievērojama palielināšana:

• (i) veicot NGS noturības novērtēšanu, pārbaudot NGS spēju veikt pienākumus, kas tām noteikti Direktīvā 2014/49/ES un Direktīvā 2014/59/ES, tostarp sadarbojoties ar citām NGS Eiropas Savienībā;
• (ii) nosakot, kurās NGS dimensijās ir jāveic uzlabojumi vai kurās jau ir veikti uzlabojumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem testiem; un
• (iii) sagatavojot rezultātus, kas nodrošina salīdzināmību un sniedz iespēju salīdzinošu izvērtēšanu.

2.1 Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, stresa testi ir jāplāno vidēja termiņa ciklā. Katrs stresa testa uzdevums ir jāveic, īstenojot vairākus svarīgus posmus, kā aprakstīts 2. pamatnostādnē.

2.2 Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 11. punktam, norīkotajām iestādēm ir jānodrošina, lai NGS iegūtu un izmantotu to stresa testu veikšanai nepieciešamo informāciju tikai minēto testu veikšanai un nesaglabātu datus ilgāk, kā tas nepieciešams šā mērķa izpildei. Lai nodrošinātu atbilstību minētās direktīvas 4. panta 9. punktam un jo īpaši tad, ja tests ietver tādu datu apstrādi, kas attiecas uz noguldītāju kontiem, norīkotajām iestādēm ir jānodrošina, lai NGS ievērotu konfidencialitāti, apstrādātu ar noguldītāju kontiem saistītos datus saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK P3F⁴ P un pilnībā aizsargātu šos datus, tostarp atbilstoši situācijai piemērojot anonimizācijas metodes.

Stresa testu rezultātu apkopošana

2.3 Laikposmā, kas nepārsniedz 3 gadus, NGS ir jāizstrādā stresa testu programma, tostarp uzdevumus, kas aptver visus pamattestus, kuri noteikti 3. pamatnostādnē. Jebkurā gadījumā stresa testu cikls ir pabeigts, kad vismaz vienu reizi ir veikti visi pamattesti (kopš pamatnostādņu izpildes vai pēdējā cikla pieņemšanas). 2.4 Programmā ir jāparedz plānoto testu grafiks un jānosaka katra testa plānotais tvērums attiecībā uz formātu un pieņēmumiem. Programmā var iekļaut vienu vai vairākus stresa testu ciklus.

2.5 Programma ir regulāri jāatjaunina, ņemot vērā iepriekšējo stresa testu rezultātus (piemēram, rezultātus, kas vērstu uzmanību uz vajadzību veikt padziļinātu novērtējumu), faktiskās NGS intervences vai jaunumus regulējuma jomā (piemēram, atmaksas termiņu saīsināšanu).

2.6 Ja cikla laikā ir notikusi reāla intervence un tā ir sniegusi NGS iespēju novērtēt savu noturību attiecībā uz atsevišķiem vai visiem pamattestiem un/vai rādītājiem, kurus bija plānots pārbaudīt programmas satvarā, NGS varētu labot programmu, lai atspoguļotu to, ka sākotnēji plānoto testu aizstās reālajā dzīvē balstīts tests. Tādā gadījumā tā vietā, lai īstenotu visus zemāk aprakstītos galvenos posmus, NGS var pievērsties ziņošanas un korektīvo pasākumu posmiem.

Stresa testa būtiskie posmi

2.7 NGS, veicot stresa testu, ir jāīsteno turpmāk norādītie posmi.

Plānošanas posms

2.8 NGS ir jāieceļ koordinācijas komanda vai koordinators (turpmāk tekstā — “koordinācijas komanda”), kas atbild par stresa testā ietverto dažādo pienākumu plānošanu un koordināciju. Šajā nolūkā — iekšējie darbinieki ir NGS darbinieki vai apakšlīgumu noslēgušie darbinieki un citas valsts sektora iestādes darbinieki, kuriem uzticēti NGS funkcijas, kas noteiktas DNGS un BAND. Neiesaistot vadības komandā, dažādos stresa testu posmos var pieaicināt ārējus dalībniekus un novērotājus. Augstākajai vadībai ir jānodrošina, lai koordinācijas komandai ir pieejama visa vajadzīgā informācija un tā saņemtu pilnīgu atbalstu no pārējā NGS personāla.

2.9 Pirms katra testa īstenošanas koordinācijas komandai ir jānosaka testa veikšanas grafiks un jāidentificē iesaistītie iekšējie un/vai ārējie dalībnieki un novērotāji.

2.10 Pamatojoties uz programmu, koordinācijas komandai ir precīzāk jānosaka testa tēma, formāti, izmērāmie rādītāji, kā arī testa pamatā esošie pieņēmumi (piemēram, summa, kas vajadzīga NGS intervences finansēšanai, likvidācijas gadījumā veicamo izmaksu apmērs vai kredītiestādes, kas jāiekļauj VKP failu kvalitātes pārbaudēs).

2.11 NGS var izmantot pieņēmumus no iepriekšējiem intervences gadījumiem un novērtēt NGS mehānismu darbības rezultātus. Tās arī var simulēt to, kā to mehānisms darbotos pašreizējos apstākļos, ja rastos līdzīga situācija.

2.12 NGS ir jāpiešķir testam vajadzīgie resursi, nodrošinot atbalsta personālu, budžetu un infrastruktūru. Testa sagatavošanas laikā ir pastāvīgi jāpārbauda šo līdzekļu atbilstība.

2.13 NGS ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu objektivitāti stresa testa pieņēmumu noteikšanā un testa veikšanā, kā arī objektīvu secinājumu sagatavošanu. NGS tiek lūgtas ziņot par šādiem pasākumiem, izmantojot attiecīgu pārskata veidni. Šādi pasākumi sistēmas ietvaros ir jādokumentē, un jānodrošina, lai visiem testa dalībniekiem un novērotājiem un visos testa posmos tiktu piemērotas objektivitātes prasības. Minēto pasākumu ietvaros NGS ir skaidri jānošķir koordinācijas komanda un pārējie dalībnieki un novērotāji, kuri NGS satvarā arī piedalās testa veikšanā. NGS ir arī jāziņo par elementiem, ko NGS ņēmušas vērā, veicot šādus pasākumus, piemēram, par NGS konkrēto struktūru/pārvaldību, izmaksām, interešu konfliktiem, pievienoto vērtību, valsts noteikumiem par dienesta noslēpumu un NGS pārraudzību.

2.14 Šie pasākumi var ietvert arī ārējo procesa novērotāju iesaisti. Novērotāju pienākumus var veikt norīkotās iestādes, ja tās neveic sistēmu pārvaldību, citas valsts iestādes, konsultāciju uzņēmumi vai citas NGS. Novērotājiem ir jācenšas pārbaudīt, vai process tiek vadīts objektīvi. Šaubu gadījumā novērotājiem par savām bažām jāinformē koordinācijas komanda. Novērotājiem jāspēj piekļūt attiecīgajai informācijai saistībā ar visiem procesa posmiem. Uz visu šajā kontekstā kopīgoto informāciju ir jāattiecas stingrām profesionālās konfidencialitātes prasībām. Attiecībā uz VKP failu pārbaudēm prasība par nošķiršanu vai novērotāju piesaistīšanu jāuzskata par izpildītu.

2.15 Koordinācijas komandai ir jāsazinās ar iekšējiem un ārējiem dalībniekiem un novērotājiem, kuri piedalīsies dažādos testa posmos, un jānodrošina savstarpēja izpratne par ikvienas personas pienākumiem attiecīga testa satvarā.

Izpildes posms

2.16 Testa izpildes laikā koordinācijas komandai no testa dalībniekiem ir jāpieprasa un jāievāc informācija, kas ir vajadzīga, lai novērtētu NGS darbības rezultātus saistībā ar 3. un 4. pamatnostādnē aprakstītajām testa jomām un radītājiem.

2.17 Testus iespējams veikt dažādos veidos, tostarp īstenojot lomu spēļu sesijas, kuru ietvaros iekšējie un ārējie dalībnieki simulē darbības un lēmumus, kurus tie pieņemtu konkrētā 3. pamatnostādnē noteiktā pamattesta gadījumā, vai atbalsta struktūrvienības apmainās ar informāciju (piemēram, koordinācijas komandai pieprasot VKP failus no iestādes un novērtējot informācijas precizitāti). NGS ir jāziņo par katrai īstenošanas darbībai izvēlētā formāta veidu pārskata veidnē, izmantojot šādas kategorijas:

• • dokumentu pārskatīšanas, kas ietver esošo procedūru un pasākumu (kvalitātes) pārskatīšanu, piemēram, lai izklāstītu un īstenotu (funkcionāla) izmaksāšanas notikuma procesus no sākuma līdz beigām, lai novērtētu vairākas jomas;
• • pārbaudes uz vietas, piemēram, NGS vai to pakalpojumu sniedzēju veikti apmeklējumi kredītiestādēs, lai novērtētu to VKP failu kvalitāti. Šos apmeklējumus var nodrošināt un precizēt, izmantojot piemērojamo valsts regulējumu;
• • simulācijas, piemēram, konkrēta pamattesta pilnīga simulācija vai procesa daļu simulācija, piemēram, maksājuma rīkojumu failus nosūtīšana no piederības dalībvalsts NGS uz uzņēmējas dalībvalsts NGS vai ex ante finansējuma summas pārvedums un kredītlīnijas izmantošana;
• • reālās dzīves gadījumi stresa testu cikla laikā, kas ļauj novērtēt šajās pamatnostādnēs iekļautās NGS spējas; un
• • citi uzdevumu veidi, kas jāizmanto tikai tad, ja šis uzdevums neatbilst nevienai no iepriekš minētajām kategorijām, un NGS tas ir jāpaskaidro, sniedzot ziņojumus.

2.18 No koordinācijas komandas nošķirtajiem dalībniekiem izpildes posmā ir jāpārstāv tās iestādes, struktūras vai pat iekšējās nodaļas, tostarp NGS ietvaros, kurām ir jāveic vajadzīgās darbības, jāpieņem attiecīgie lēmumi vai jāsniedz nepieciešamā informācija reālajā situācijā. Tie var būt iekšējie dalībnieki (piemēram, iekšējais departaments, kas atbild par finansējuma jautājumiem NGS jomā) vai ārējie dalībnieki (piemēram, noregulējuma iestādes, kas pēc apspriešanās ar NGS noteiktu savu iemaksu noregulējumā).

Ziņošanas un korektīvo pasākumu posms

2.19 Koordinācijas komandai ir jāveic testa rezultātu apstrāde un interpretācija, lai objektīvi novērtētu NGS noturību savu juridisko funkciju izpildē.

2.20 Koordinācijas komandai laika gaitā ir jāveic konsekventa rezultātu reģistrācija, izmantojot standarta veidni, piemēram, Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju foruma izstrādāto veidni. NGS vismaz reizi gadā ir jāpaziņo stresa testu rezultāti norīkotajām iestādēm.

2.21 Stresa testiem vajadzētu būt daļai no nepārtraukta uzlabojumu procesa. Attiecīgi, ja stresa testa ietvaros NGS mehānismos tiek konstatētas nepilnības, attiecīgajai NGS ir jāveic korektīvie pasākumi. Ja tiek konstatētas nepilnības, kas ir attiecināmas uz kredītiestādēm, piemēram, trūkumi VKP failos, NGS ir jācenšas panākt korektīvo pasākumu veikšana — vajadzības gadījumā ar tās kompetentās iestādes starpniecību, kas atbild par šo iestāžu pārraudzību. NGS nākamajos testos ir jācenšas noteikt, vai nepilnības ir novērstas.

Sadarbība ar attiecīgajām administratīvajām iestādēm

2.22 NGS ir jānodrošina, lai, plānojot un veicot stresa testus, norīkotās iestādes tiktu pilnībā informētas, ja vien NGS nav arī norīkotā iestāde. Šajā nolūkā NGS trīs mēnešu laikā pēc izstrādes pabeigšanas ir jāiesniedz norīkotām iestādēm sava stresa testu programma. Ar šīs informācij as apmaiņu varētu sākt konstruktīvu dialogu un tādējādi varētu uzlabot šo programmu. Norīkotajām iestādēm ir jāsniedz savs ieguldījums sešu mēnešu laikā kopš NGS izstrādātās programmas saņemšanas. Norīkotajām iestādēm un EBI ir bez kavēšanās jāinformē par jebkurām būtiskām izmaiņām.

2.23 Pēc tam, plānojot katru pasākumu, tām ir jāinformē norīkotās iestādes par testa tvērumu attiecībā uz iesaistītajām kredītiestādēm, testēšanas formātu, pieņēmumiem un jebkādu citu būtisku informāciju. 2.24 Papildus tam pirms pamattesta veikšanas, kā noteikts 3. pamatnostādnē, NGS ir jāinformē tās valsts sektora iestādes, kas ir iesaistītas juridiskās funkcijas testēšanā. Testējot atmaksas scenāriju, ir jāinformē vismaz "attiecīgā administratīvā iestāde", kas ir noteikta saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 3. panta 1. punktu, kā arī kompetentā iestāde, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktā. Testējot noregulējuma scenāriju, ir jāinformē kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes.

2.25 NGS ir jālūdz šo iestāžu viedoklis par testa pieņēmumiem un jāpiedāvā iespēja piedalīties izpildes posmā. Ja NGS ir nodalīta no norīkotās iestādes, šādu līdzdalību vai konsultācijas var organizēt ar norīkotās iestādes starpniecību.

2.26 Nosakot scenārijus un veicot testus, kompetentajām un noregulējuma iestādēm ir jāsadarbojas ar NGS tiešā veidā vai ar norīkoto iestāžu starpniecību.

2.27 NGS ir jādalās ar norīkotajām iestādēm ar stresa testu rezultātiem, izmantojot pārskatu veidni, kas iekļauta 1. pielikumā. Tām ir arī jāpaziņo stresa testu rezultāti, izmantojot pārskata veidni vai citā veidā, attiecīgajām iestādēm P4F⁵ P pēc to pieprasījuma un ievērojot piemērojamos konfidencialitātes noteikumus.

⁴ Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

⁵ Tostarp (bet ne tikai) noregulējuma iestādes vai valsts kompetentās iestādes.

3.1 Lai visaptveroši novērtētu savu spēju efektīvi risināt iestāžu maksātnespējas gadījumus, NGS ir jāveic šie pamattesti, kā paredzēts šajā pamatnostādnē.

Pamattestos ietveramās NGS funkcijas

3.2 Ņemot vērā EBI veikto salīdzinošo izvērtējumu, NGS stresa testu cikla laikā NGS ir jāveic tām juridiski uzticēto funkciju (kas noteiktas Direktīvā 2014/49/ES un 2014/59/ES, kuras transponētas valsts tiesību aktos) pamattests un šie rezultāti jāziņo EBI. Šajā nolūkā ir veicamas šādas NGS funkcijas:

• • piešķirt kompensāciju noguldītājiem savā dalībvalstī kredītiestādes maksātnespējas gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 1. punktu (“atmaksas funkcija”);
• • izmaksāt kompensācijas noguldītājiem filiālēs, ko kredītiestādes, kas saņēmušas atļauju veikt darbību citā dalībvalstī, izveidojušas kredītiestādes maksātnespējas gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 1. punktu un 14. pantu (“atmaksa ar pārrobežu sadarbības funkciju”). NGS ir jāveic šāds pamattests tikai gadījumos, kad tās varētu būt iesaistītas pārrobežu kompensāciju piešķiršanā (kā piederības valsts NGS, uzņēmējas valsts NGS vai abās lomās) saskaņā ar iepriekš minēto DNGS 14. pantu un piemērojamiem valsts noteikumiem;
• • finansēt kredītiestāžu noregulējumu, lai saglabātu nepārtrauktu piekļuvi noguldījumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu (“iemaksas veikšana noregulējumā funkcija”);
• • izmantot tām pieejamos finanšu līdzekļus alternatīviem pasākumiem, lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju, ja tas ir atļauts tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā NGS ir izveidota, atbilstīgi Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punktam (“maksātnespējas novēršanas funkcija”); un
• • izmantot tām pieejamos finanšu līdzekļus, lai finansētu pasākumus ar mērķi saglabāt noguldītāju piekļuvi segtajiem noguldījumiem valsts maksātnespējas procedūru kontekstā, ja tas ir atļauts tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā NGS ir izveidota, atbilstīgi Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 6. punktam (“iemaksas veikšana maksātnespējas procesā funkcija”).

3.3 Turklāt NGS ir regulāri jāziņo par VKP failu testu rezultātiem, kurus NGS veic regulāri. Arī regulārie VKP failu testi ir pamattesti. Regulāro VKP failu testu rezultātus nevajadzētu jaukt vai sagrozīt ar VKP failu novērtējumu, kas veikts, īstenojot pamattestu attiecībā uz atmaksas funkciju. Tādā gadījumā par VKP failu novērtējumu ir jāziņo kā par daļu no šā noguldītāju kompensācijas pamattesta rezultātiem.

3.4 Ja NGS stresa testu cikla laikā ieviesušas būtiskas izmaiņas savās sistēmās vai procesos, šīm NGS ir atkārtoti jāveic atsevišķi pamattesti esošā stresa testu ciklā, ja atkārtota testu veikšana šajā laikposmā ir praktiski iespējama. Piemēram, ja NGS maina savu izmaksas metodi no korespondentbankas modeļa uz elektronisko pārvedumu, izmantojot NGS īpaši paredzēto IT platformu, izmaksas procesi ievērojami mainās, un tādējādi, lai nodrošinātu noturību, NGS ir atkārtoti jānotestē sava atmaksas funkcij a attiecībā uz 4. pamatnostādnē aprakstītajiem rādītājiem, kurus ietekmē attiecīgās izmaiņas.

3.5 Atkarībā no pamattesta NGS izmantos 4. pamatnostādnē izklāstītos rādītājus. NGS ir jāinformē norīkotās iestādes un EBI par iepriekš minēto pamattestu rezultātiem, izmantojot 1. pielikumā sniegto pārskata veidni.

3.6 Par katru pamattestu NGS ir jāziņo EBI, izmantojot pārskata veidni, bet ne vairāk kā par trim testiem.

3.7 Pamattests ir jāveic kā pilnīgi testi vismaz vienu reizi attiecīgajā stresa testu ciklā. Pārējos pamatte sta atkārtojumus tajā pašā stresa testu ciklā var veikt, izmantojot detalizētos testus, kas kopā aptver visus rādītājus, kuri saistīti ar šo konkrēto pamattestu.

Atmaksas funkcija

3.8 Visām NGS ir jāpārbauda sava spēja veikt atmaksu noguldītājiem, kā paredzēts Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 1. punktā. Nevienai NGS nevajadzētu atturēties no atmaksas funkcijas pārbaudes, pamatojoties uz to, ka tā ir pārbaudījusi turpmāk aprakstīto noregulējuma vai maksātnespējas novēršanas funkciju vai ka visas saistītās kredītiestādes ietilptu kategorijā, kas aprakstīta 3.27. punktā.

3.9 Atmaksas scenārija ietvaros NGS ir jāsimulē vienas vai vairāku kredītiestāžu maksātnespēja, lai novērtētu, vai atmaksājamā summa, kā norādīts Direktīvas 2014/49/ES 7. pantā, ir pieejama minētās direktīvas 8. pantā paredzētajos atmaksas termiņos.

3.10 Turklāt, pārbaudot savu noturību attiecībā uz kompensācijām noguldītājiem, NGS ir jānovērtē tās iekšējo procesu kvalitāte, lai apkopotu un analizētu VKP failus, un jāsadarbojas ar attiecīgo kredītiestādi, lai vajadzības gadījumā pieprasītu papildu/korektīvus datus. Šos testus, kas saistīti ar VKP failiem, nevajadzētu jaukt vai sasaistīt ar regulārajiem rutīnas VKP failu novērtējumiem.

3.11 Programmas darbības laikā, kā minēts 2. pamatnostādnē, NGS ir jāpiemēro 4. pamatnostādnē aprakstītie rādītāji, kas piemērojami atmaksas funkcijai.

Atmaksa saistībā ar pārrobežu sadarbību

3.12 Ja NGS pilda piederības dalībvalsts NGS vai uzņēmējas dalībvalsts NGS funkcijas saskaņā ar DNGS 14. pantu, NGS ir jāsimulē vienas vai vairāku kredītiestāžu, kurām ir viena vai vairākas filiāles citā dalībvalstī, maksātnespēju.

3.13 NGS ir jāveic šādi testi tām piemērojamajās funkcijās: kā piederības dalībvalsts NGS, kā uzņēmējas dalībvalsts NGS vai attiecīgā gadījumā — abās lomās. NGS ir jāpārbauda uzņēmējas dalībvalsts NGS loma, ja tā atrodas dalībvalstī, kurā vismaz viena filiāle pieder kredītiestādei no citas dalībvalsts. NGS ir jāpārbauda sava kā piederības dalībvalsts NGS loma, ja kādai no tās dalībiestādēm ir filiāle, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. NGS ir jāpārbauda šīs abas lomas, ja piemērojami abi gadījumi. Ja valsts noteikumos ir paredzēts, ka viena NGS atbild par pārrobežu kompensācijas darbību pārvaldību citu tajā pašā dalībvalstī esošo NGS vārdā, prasība veikt piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts sadarbības pamattestus attiecas tikai uz attiecīgo NGS.

3.14 NGS ir jāapsver iespēja gadījumos, kad tas ir iespējams, izmantot uz risku balstītu pieeju, izvēloties partneri( - es) NGS, lai pārbaudītu atmaksu saskaņā ar pārrobežu sadarbības scenāriju. Piemēram, ja NGS X ir piederības dalībvalsts un attiecībā pret NGS Y uzņēmējas dalībvalsts NGS, un attiecībā pret NGS Z uzņēmējas dalībvalsts NGS, NGS X var, par pamatu izmantojot uz risku balstītu pieeju, nolemt veikt pārbaudi piederības dalībvalsts NGS statusā attiecībā pret NGS Y un uzņēmējas dalībvalsts NGS statusā attiecībā pret NGS Z.

3.15 Programmas darbības laikā, kā minēts 2. pamatnostādnē, NGS ir jāpiemēro atmaksas scenārijam raksturīgie rādītāji saistībā ar piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts sadarbību, kā aprakstīts 4. pamatnostādnē. 3.16 Ja NGS nespēj veikt šādu pamattestu, jo neviena cita NGS nav izvēlējusies piedalīties kā partnere NGS saistībā ar pārrobežu sadarbības uzdevumiem, tas pārskata veidnē ir jānorāda kā “nepārbaudīta joma”, kā paredzēts 5.7. punktā.

Iemaksas veikšana noregulējumā

3.17 Noregulējuma scenārijos ir jāparedz intervence attiecībā uz saistīto kredītiestādi, kas ir pakļauta noregulējumam saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un kurā saskaņā ar šīs direktīvas 109. pantu ir jāveic iemaksa no NGS.

3.18 Noregulējuma scenāriju ietvaros var veikt atsevišķus NGS stresa testus vai šie stresa testi var būt daļa no plašāka noregulējuma testa, kas tiek veikts noregulējuma iestāžu vadībā, ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīti un attiecīgi piemēroti 4. pamatnostādnē paredzētie rādītāji.

3.19 Ja noregulējuma scenārijā tiek veikts atsevišķs NGS stresa tests, NGS, izstrādājot scenāriju un veicot testu, ir jākonsultējas ar noregulējuma iestādi un jāaicina tā piedalīties testā. Noregulējuma iestādēm ir jāsadarbojas ar NGS un tiešā veidā vai ar norīkoto iestāžu starpniecību jānodrošina tām nepieciešamā informācija stresa testu izstrādei un veikšanai.

3.20 Noregulējuma finansējumā veicamās NGS iemaksas pieņemtais līmenis ir jānosaka, ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 108. un 109. pantā paredzētos noteikumus, kā arī ar noregulējuma scenāriju saistītā testa vajadzībām atlasīto kredītiestāžu profilu.

3.21 Izņēmuma gadījumos pēc konsultēšanās ar noregulējuma iestādi NGS var neveikt noregulējuma scenāriju testēšanu, ja tā nosaka, ka neviena saistītā kredītiestāde neietilpst kategorijā, kas aprakstīta 3.27. punktā.

Maksātnespējas novēršana

3.22 Ja saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punktu NGS ir atļauts izmantot līdzekļus, lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju, tai ir jāveic vismaz divu veidu testi:

• • tests, kura ietvaros tiek simulēta vienas vai vairāku saistīto kredītiestāžu finansiālās situācijas, tostarp to pašu kapitāla situācijas, aktīvu kvalitātes un to likviditātes stāvokļa būtiska pasliktināšanās. Šajā saistībā testa ietvaros ir jānovērtē, vai NGS spētu novērst maksātnespēju Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punktā aprakstītajos apstākļos, ņemot vērā alternatīvu pasākumu veidu, ko varētu īstenot, kā arī to, vai NGS ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu vajadzīgo atbalstu; un
• • NGS risku uzraudzības sistēmu tests. Ja pagātnē ir reģistrētas stresa situācijas, NGS ir jānosaka, vai uzraudzības sistēmas ir spējušas noteikt riska rašanās draudus.

3.23 NGS stresa testi, kas saistīti ar maksātnespējas novēršanu, ir jāveic, izmantojot īpaši noteiktu rādītāju kopumu, kas aprakstīts 4. pamatnostādnē. Iemaksas veikšana maksātnespējas proce s ā

3.24 Pamattestos, kas saistīti ar NGS iemaksu maksātnespējas proce s ā, ir jāpieņem intervences iespēja, lai saglabātu noguldītāju piekļuvi segtajiem noguldījumiem saistībā ar valsts maksātnespējas proce s u atbilstoši Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 6. punktam.

3.25 NGS stresa testi, kas saistīti ar iemaksu maksātnespējas proce s ā, ir jāveic, izmantojot īpaši noteiktu rādītāju kopumu, kas aprakstīts 4. pamatnostādnē.

Saistīto kredītiestāžu atlase iekļaušanai stresa testos

3.26 Lai veiktu pamattestus, NGS ir jāatlasa viena vai vairākas no tās saistītajām kredītiestādēm, kuru profils ir atbilstošs plānotajai testa tēmai, tostarp funkciju veidam, scenārija nopietnībai un sarežģītībai, kā arī tā ģeogrāfiskajam aptvērumam.

3.27 NGS ir jāizvēlas viena vai vairākas saistītās kredītiestādes, kas uzskatāmas par atbilstīgām, lai pārbaudītu iemaksas veikšanu noregulējumā. NGS, apspriežoties ar noregulējuma iestādēm, ir jāapsver iespēja izraudzīties vienu vai vairākas saistītās kredītiestādes.

Pamattestu nopietnība un sarežģītība

3.28 NGS ir jāveic pamattesti, izdarot pieņēmumus par dažādiem nopietnības un sarežģītības līmeņiem. Tomēr EBI atzīst, ka testu sarežģītības un smaguma paaugstināšana ir ierobežota un ka stresa testu scenārijiem arī turpmāk vajadzētu būt reāli piemērojamiem noguldījumu garantiju sistēmām. Tādējādi laika gaitā NGS ir jāpiemēro arvien sarežģītāki un nopietnāki s cenāriji, vienlaikus saglabājot novērtējumus par spēju pārvaldīt reāli paredzamos bāzes scenārijus. Piemēram, NGS sākotnēji varētu veikt pārrobežu sadarbības testu piederības dalībvalsts NGS statusā ar citu NGS uzņēmējas dalībvalsts NGS statusā. Pēc tam NGS varētu paaugstināt testa sarežģītību, vienlaikus veicot vēl vienu pārrobežu sadarbības testu vienlaikus ar divām vai trim uzņēmējas dalībvalsts NGS. NGS var arī paaugstināt stresa testu izstrādes nopietnības pakāpi un sarežģītību, piemēram, izvēloties cita veida uzdevumu (t. i., NGS sākotnēji varētu veikt dokumentācijas jomas uzdevumu, lai novērtētu konkrētu aspektu, un pēc tam — veikt simulāciju šā aspekta novērtēšanai).

3.29 NGS ir jāapsver, vai nav jāpievieno vēl viena sarežģītības un stresa līmenis vienam vai vairākiem pamattestiem, izvēlētajam pamattestam pievienojot “īpašu” scenāriju ar nopietnām darbības nepārtrauktības problēmām vai ārējiem apstākļiem, kas radītu papildu stresu attiecībā uz NGS funkciju veikšanu, kā izklāstīts 4. pamatnostādnē.

3.30 NGS ir jāziņo, vai un kā tās laika gaitā ir paaugstinājušas NGS veikto stresa testu nopietnību un sarežģītību (salīdzinājumā ar iepriekšējo stresa testu ciklu vai attiecīgā gadījumā — paziņotā stresa testu ciklā). NGS ir jāapsver stresa testa nopietnības un sarežģītības paaugstināšana, pārejot no viena stresa testu cikla uz otru. NGS ir jāapsver arī divu līdzīgu stresa testu (kas paredzēti vienai un tai pašai juridiskajai funkcijai) nopietnības un sarežģītības paaugstināšana vienā un tajā pašā stresa testu ciklā. 3.31 L ai nodrošinātu vēsturisko atbilstību, NGS attiecībā uz savu programmu, kā minēts 2. pamatnostādnē, ir jāpārbauda scenāriji, novērtējot sistēmu spēju risināt tāda veida un intensitātes intervences gadījumus, kādi ir piedzīvoti pagātnē, jo īpaši periodā no 2008. līdz 2012. gadam.

4.1 Stresa testiem vajadzētu būt vērstiem uz NGS noturības novērtēšanu, aptverot divas būtiskas riska jomas:

• (i) darbības riski, t. i., riski, kas paredz, ka NGS nevar veikt savus pienākumus neatbilstošu vai nesekmīgu iekšējo procesu, neatbilstoša personāla un sistēmu dēļ;
• (ii) finansēšanas riski, t. i., riski, kas nosaka, ka Direktīvas 2014/49/ES 10. pantā paredzētie finansējuma avoti (regulārās iemaksas, papildu iemaksas un alternatīvi finansēšanas pasākumi) ir nepietiekami, lai sniegtu NGS iespēju izpildīt tās turpmākās saistības vai izpildīt šīs saistības valsts vai Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētajos termiņos.

4.2 Stresa testiem ir jāaptver dažādi NGS intervences operatīvie posmi — no plānošanas pirms maksātnespējas iestāšanās līdz sagatavošanās pasākumiem intervences veikšanai maksātnespējas gadījumā, tostarp atmaksāšanai, iemaksas veikšanai noregulējumā utt. Tiem ir jānovērtē vismaz šajā pamatnostādnē noteiktie rādītāji.

4.3 Jāpārbauda darbības un finansēšanas spējas atbilstoši 3. pamatnostādnē aprakstītajiem pamattestiem. Turklāt NGS stresa testu cikla laikā ir jāveic mērķtiecīgas visu dalībiestāžu VKP failu regulāras pārbaudes.

4.4 Ja NGS nolemj novērtēt papildu aspektus, kurus NGS uzskatījusi par būtiskiem savu spēju novērtēšanai, izņemot aspektus, kas iekļauti šajās pamatnostādnēs, NGS var ziņot par šo aspektu pārbaužu rezultātiem, pārskata veidnē iekļaujot pašiniciatīvas, pašu izstrādātus rādītājus un rezultātus. Pārskata veidnē būs iekļauta īpaša iedaļa ziņošanai par šādiem rādītājiem.

Darbības spējas

4.5 NGS stresa testiem ir jāaptver NGS spēja vadīt intervencē ietvertos procesus un mehānismus, tostarp piekļuve datiem, personālam un citiem operatīvajiem resursiem, saziņa, maksājumu sistēmas, laika mērījumi un pārrobežu sadarbība.

Piekļuve datiem

4.6 Piekļuve labas kvalitātes datiem kredītiestādē s , noguldītājiem un noguldījumiem ir jāpārbauda pašos pamatos, lai nodrošinātu to, ka NGS vienmēr ir gatavas veikt tām noteiktos pienākumus.

4.7 NGS saistībā ar VKP failiem ir jāveic divu veidu testi:

• a. VKP failu kvalitātes novērtējums saistībā ar pārbaudi par NGS noturību attiecībā uz spēju piešķirt kompensāciju noguldītājiem kredītiestādes maksātnespējas gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 1. punktu (“atmaksas funkcija”);
• b. VKP failu kvalitātes novērtēšana saistībā ar regulārajām pārbaudēm vismaz visās saistītajās kredītiestādēs, kur iem ir atbilstīgi noguldījumi.

4.8 Attiecībā uz abiem testu veidiem pamatnostādnēs ir paredzēti dažādi rādītāju kopumi. NGS tiek lūgtas ziņot atsevišķi par regulārajiem VKP failu testiem attiecīgajā pārskata veidnē.

4.9 Principā visām dalībiestādēm, kurām ir atbilstīgi noguldījumi, ir jāveic regulāra VKP failu pārbaude. NGS var izvēlēties neveikt to dalībiestāžu VKP failu testus, kuras nav noguldījumu piesaistītāji. Pārskata veidnē NGS norāda to unikālo iestāžu skaitu, i) kuras ir NGS dalībnieces attiecīgā pārskata laikā; ii) kuras ir NGS dalībnieces katras VKP failu testa kārtas laikā; un iii) kurām tika testēti VKP faili. Attiecīgā gadījumā NGS ir jānorāda iemesls( - i) starpībai starp testēto unikālo iestāžu skaitu un to unikālo iestāžu skaitu, kas ir NGS dalībnieces katra uzdevuma veikšanas laikā, piemēram, tāpēc, ka ne visas dalībiestādes ir noguldījumu piesaistītāji, vai tāpēc, ka VKP failu testu kārtā ir notikušas izmaiņas dalībnieku sastāvā.

4.10 Iestādes VKP failu kvalitāti var pārbaudīt, pamatojoties uz izlasi, kas aptver noguldītāju apakškopu, ar nosacījumu, ka izlases metodi nosaka NGS, nevis iestāde, un ka izlase ir pietiekami liela un daudzveidīga, lai raksturotu iestādes atbilstīgo noguldījumu portfeli. Tas neskar NGS tiesības pilnībā pārbaudīt VKP failus. Ja izmantota atlase, NGS pārskata veidnē ir jānorāda šādas pieejas izmantošanas iemesli un paraugā iekļauto noguldītāju vidējais skaits gan kā absolūtais skaitlis, gan kā visu noguldītāju īpatsvars.

4.11 VKP failu kvalitāte ir jānovērtē, lai noteiktu, vai fails maksātnespējas gadījumā sniegtu NGS visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai tā pabeigtu intervenci attiecībā uz noguldītāju, tostarp nodrošinātu informāciju par noguldītāju identitāti, to kontaktinformāciju, ziņas par kontiem un attiecīgajām summām, kā arī atbilstīgo un segto noguldījumu summām. Šajā nolūkā NGS ir jāparedz derīga un nederīga VKP faila kritēriji (piemēram, nepareizi identifikācijas dati, nepareizi adrešu dati, pretrunīgi dati par vienu un to pašu konta īpašnieku vai saņēmēju, dubulti ieraksti utt.), kā arī jānosaka nederīgo VKP failu skaits kā īpatsvars iestādes dokumentos vai — attiecīgā gadījumā — izlasē.

4.12 Papildus derīgu vai nederīgu VKP failu kritēriju noteikšanai NGS ir jāapsver iespēja izstrādāt iekšēju metodiku VKP failu novērtēšanai, kurā ir noteikti dažādi klasificēšanas kritēriji. Pārskata veidne ietver lauku, kurā NGS var sniegt papildu informāciju par metodoloģiju, ko tā piemēro VKP failu novērtēšanai, sa daļā par regulārajiem VKP failu testiem. NGS ir jāapsver iespēja padalīties ar metodoloģiju ar kredītiestādēm, lai tās informētu par vērtēšanas kritērijiem un nodrošinātu stimulus sekmīgai darbībai. NGS ir arī jāapsver iespēja informēt kredītiestādes par to, cik labi tās ir darbojušās salīdzinājumā ar nozares vidējo vērtējumu, lai stimulētu turpmākus uzlabojumus to iestāžu vidū, kuru vērtējums ir zemāks par vidējo. EBI aicina NGS izstrādāt šādu metodoloģiju un dalīties ar kredītiestādēm ar metodoloģijas kopsavilkumu un augsta līmeņa rezultātiem, lai nodrošinātu pārskatāmību un atbalstīšanu.

4.13 Veicot regulāras VKP failu pārbaudes, dažas NGS apvieno VKP failu dokumentācijas pārbaudes, veicot klātienes pārbaudes kredītiestādēs, kam nepieciešama metodoloģija attiecībā uz pārbaudēm klātienē. Pārskata veidnē būs iekļauts lauks, kurā NGS var ziņot par to, kā tās regulāri pārbauda VKP failus. Ziņojot EBI, NGS ir jāapraksta galvenie principi, kā šādi testi tiek veikti (izmantojot VKP failu dokumentācijas pārbaudes un/vai apmeklējumus uz vietas). Tas ietver to, kā tiek atlasītas kredītiestādes (katra kredītiestāde reizi gad ā vai izmantojot uz risku balstītu pieeju), vai VKP failu dati tiek vai netiek salīdzināti/pārbaudīti ar oriģinālajiem ierakstiem kredītiestādē (piemēram, veicot pārbaudes uz vietas), vai VKP failu pārbaudes pieprasījumi tiek veikti ad hoc kārtībā vai par tiem tika paziņot s iepriekš, cik lielā mērā kredītiestāde iesaistās kvalitātes novērtēšanā (piemēram, iesaistot iekšējo revidentu), vai ir iesaistīts iestādes ārējais revidents, VKP failu kvalitātes pārbaudes automatizācijas līmenis, izmantojot datu modeļus un validācijas vērtējumus, un turpmāku pasākumu process ar kredītiestādi, ja tiek konstatētas kļūdas.

4.14 Ja iestādē ir konstatēta nepietiekama kvalitāte, vismaz reizi divu gadu laikā ir jāveic papildu pārbaude, lai novērtētu progresu. NGS var pielāgot šo divu gadu periodu, ja, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus un cita veida resursus, par prioritāriem ir jānosaka testi citās kredītiestādēs, kas rada bažas saistībā ar VKP failu kvalitāti, vai pamatojoties uz NGS vispārējo kredītiestāžu riska novērtējumu.

4.15 Ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir noteikta kārtība, lai pastāvīgi atzīmētu īslaicīgi augstus atlikumus (“ĪAA”), kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 2. punktā, vai labuma guvēja kontus, kā noteikts iepriekšminētās direktīvas 7. panta 3. punktā, šie ĪAA ir jāiekļauj VKP failu testos. Šai norādei nav jāietver nekādi NGS vai saistīto kredītiestāžu pienākumi testa rezultātā pieprasīt informāciju no noguldītājiem.

4.16 Lai veiktu regulārās VKP failu pārbaudes, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i1: laiks, kas nepieciešams, lai saņemtu VKP failus — no dienas, kad saistītajai kredītiestādei iesniegts pieprasījums (kvantitatīvs rādītājs);

i2: derīgu VKP failu īpatsvars un standartam neatbilstošu ierakstu īpatsvars derīgos VKP failos (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs);

i3: kvalitātes novērtējums par ieviestajiem mehānismiem VKP failu pieprasīšanai un saņemšanai (kvalitatīvs rādītājs);

i4: kvalitātes novērtējums pasākumiem attiecībā uz VKP failu analīzi un sadarbību ar attiecīgajām kredītiestādēm, lai nepieciešamības gadījumā pieprasītu papildu/korektīvus datus (kvalitatīvs rādītājs). 4.17 Novērtējot laiku, kas nepieciešams, VKP failu pārsūtīšan ai (rādītājs i1), NGS saskaņā ar izmaksu procesu ir jānosaka termiņš, kurā no kredītiestādes NGS jāsaņem atbilstošas kvalitātes VKP failus, lai septiņu darbdienu laikā veiktu atmaksu noguldītājiem. NGS, sniedzot ziņojumus EBI, ir jāziņo šis termiņš ar norādītu dienu skaitu. Pēc tam NGS ir jānovērtē, cik daudz kredītiestāžu minētajā termiņā ir spējušas nodrošināt pietiekami kvalitatīvus VKP failus. Ziņojot EBI, NGS ir jāpaziņo termiņš, ko NGS noteikusi, pietiekamas kvalitātes VKP faila iesniegšanai, lai NGS varētu veikt izmaksu septiņu darbdienu laikā (vai izpildīt citas funkcijas saskaņā ar DNGS), ko piemēro regulāros VKP failu testos.

4.18 Ziņojot EBI par i1 rādītāju, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums un šādi kvantitatīvie aspekti:

• • minimālais, vidējais, maksimālais laiks (ja iespējams, stundās) attiecībā uz visu to kredītiestāžu izlasi, kuru VKP faili tika pārbaudīti;
• • kredītiestāžu absolūtais un relatīvais skaits, kuras minētajā termiņā ir iesniegušas atbilstošus vai korektus VKP failus;
• • attiecīgā gadījumā — cik VKP fail i tika pieprasīti pēc iespējas ātrāk, ja NGS būtu nepieciešams pieprasīt VKP failu NGS izmaksu scenārija gadījumā (tādējādi “ad hoc”), un cik VKP faili tika pieprasīti, iepriekš informējot kredītiestādi, ka tā tuvākajā laikā saņems pieprasījumu iesniegt VKP failu NGS (“ar iepriekšēju paziņojumu”), un vai šajos gadījumos ir bijušas atšķirības laikā, lai iegūtu iespēju nosūtīt VKP failus.

4.19 Novērtējot rādītāju i2, NGS saskaņā ar izmaksu procesu un VKP failu prasībām ir jānosaka, kad VKP fails nav pietiekami kvalitatīvs (neatbilstošs vai kļūdains VKP fails), lai savlaicīgi un pareizi veiktu atmaksu noguldītājiem, un kā rezultātā NGS noraida VKP failu un nosūta kredītiestādei pieprasījumu iesniegt jaunu VKP failu. NGS ir arī jādefinē jēdziens “nestandarta ieraksts”, precizējot, kad ierakstus VKP failos var uzskatīt par “nestandarta” ierakstiem, ņemot vērā, ka standartam neatbilstošs ieraksts neizraisa VKP faila noraidīšanu un neapdraud savlaicīgu noguldītāju kompensāciju. Pēc tam NGS ir jānovērtē, cik daudz kredītiestāžu ir spējušas nodrošināt pietiekami kvalitatīvus VKP failus, kā arī standartam neatbilstošu ierakstu īpatsvars gan kļūdainos VKP failos, gan korektajos VKP failos. Ziņojot EBI, NGS ir jāapraksta šādi aspekti:

• a. “kļūdainu SCV failu” un “korektu SCV failu” definīcija; un
• b. standartam neatbilstošu ierakstu definīcija, kā noteikusi NGS.

4.20 Ziņojot EBI par i2 rādītāju, NGS ir jāziņo šādi aspekti:

• • kredītiestāžu skaits, kuras VKP failu pārbaudes kārtā ir spējušas iesniegt korektus VKP failus (absolūtos skaitļos un pārbaudīto iestāžu īpatsvars); un
• • standartam neatbilstošu ierakstu relatīvais īpatsvars un šo daļu minimālais, maksimālais un vidējais īpatsvars katrā VKP failu pārbaudes kārtā attiecībā uz katru kļūdainu VKP failu un katru korektu VKP failu. 4.21 Rādītāji i3 un i4 “esošie pasākumi” cita starpā varētu ietvert attiecīgos šādus elementus:
• • noteikumi, prasības, pamatnostādnes, kas dod NGS juridiskas pilnvaras VKP failu saņemšanai;
• • noteikumi, prasības, pamatnostādnes un/vai datu modeļi, kas nosaka VKP failu saturu un VKP failu (tehniskās) datu prasības;
• • saziņas kanāli, ko izmanto, lai iegūtu VKP failus no saistītajām kredītiestādēm un apmainītos ar informāciju ar tām; un
• • informācijas apmaiņas kanāli VKP failu pārsūtīšanai NGS un saistīto kredītiestāžu starpā.

4.22 Šādu ieviesto pasākumu kvalitātes novērtējumu varētu balstīt uz pasākumu dokumentācijas novērtējumu vai pasākumu praktiskās darbības simulāciju, vai abu šādu pieeju apvienojumu. Ziņojot par rezultātiem, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums un jānorāda, kāda veida uzdevums ir izpildīts, lai veiktu kvalitātes novērtējumu.

4.23 Lai pārbaudītu VKP failu saņemšanu atmaksas funkcijas testā, NGS ir jāizmanto tikai iepriekšminētais rādītājs i3:

i3: kvalitātes novērtējums par ieviestajiem pasākumiem VKP failu pieprasīšanai un saņemšanai (kvalitatīvs rādītājs)

Informācija par kredītiestādē konstatētajām problēmām, kuras varētu izraisīt NGS intervenci

4.24 NGS ir jānovērtē ieviestie mehānismi informācijas saņemšanai par kredītiestādē konstatētajām problēmām, kuras varētu izraisīt NGS intervenci, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 10. punktā. Šajā saistībā tām ir jānovērtē, vai šie mehānismi nodrošinātu pietiekami savlaicīgu informācijas sniegšanu, piemēram, gadījumos, kad kompetentās iestādes izmanto pilnvaras atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 27. pantam (agrīnā intervence) vai Direktīvas 2013/36/ES P5F⁶ P 104. pantam (uzraudzības pilnvaras) vai kad kompetentās vai noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu konstatē, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

4.25 Lai pārbaudītu šādas informācijas iegūšanu, NGS ir jāizmanto šāds rādītājs:

i5: esošo pasākumu kvalitāte informācijas saņemšanai no kompetentajām vai noregulējuma iestādēm par kredītiestādē konstatētajām problēmām, kas var izraisīt NGS intervenci, tostarp par to, vai tās nodrošina savlaicīgu informācijas saņemšanu par iestādes finanšu situācijas agrīnu pasliktināšanos (kvalitatīvs rādītājs)

4.26 Rādītājā i5 “esošie pasākumi” cita starpā varētu ietvert šādus elementus:

• • valsts tiesību akti vai citas prasības, kas nodrošina informācijas apmaiņu un sadarbību starp NGS un kompetentajām un/vai noregulējuma iestādēm;
• • NGS pārvaldības struktūra, ja NGS kopīgi pārvald a ar kompetentajām un/vai noregulējuma iestādēm; vai
• • saprašanās memorandi vai citi nolīgumi starp NGS, kompetentajām un/vai noregulējuma iestādēm; un
• • krīzes rokasgrāmata vai rokasgrāmata, kas tiek izmantota NGS, kompetento un/vai noregulējuma iestāžu starpā.

4.27 Šādu pasākumu kvalitātes novērtējumu varētu veikt, simulējot sadarbību starp dažādām iestādēm pamattesta laikā, kopā ar iestādēm izskatot (piemēram, pārbaudot saziņas kanālus, pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu un informācijas apmaiņas savlaicīgumu) vai veicot dokumentu pārskatīšanu par 4.2 6 . punktā minētajiem elementiem. Veicot dokumentu pārskatīšanu, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ir jāinformē par secinājumiem, kas izriet no šā novērtējuma. Dokumentu pārskatīšanā var iesaistīt arī kompetentās un noregulējuma iestādes. Ziņojot EBI par i5 rādītāju, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar paskaidrojumu, kas pamato kvalitatīvo vērtējumu, un minētajā skaidrojumā ir jāsniedz apraksts par to, kā šajā jomā tika veiktas pārbaudes.

Personāls un citi operatīvie resursi

4.28 NGS pamattestā ir jāpārbauda, vai to rīcībā ir nepieciešamie resursi (budžets, personāls, biroja telpas, IT aprīkojums, zvanu centri utt.), lai risinātu pēkšņu aktivitātes pieaugumu, tostarp pārvietojot esošos pastāvīgos resursus vai izmantojot īslaicīgus ārpakalpojumu pasākumus.

4.29 Esoš ais personāls ir NGS darbinieki vai darbinieki ar kuriem tā noslēgusi apakšlīgumu saskaņā ar ierastās darbības scenāriju. Tie var būt arī darbinieki, kas nav NGS darbinieki, bet no citas valsts sektora iestādes, kurai uzticētas NGS funkcijas, kas noteiktas DNGS un BAND. Esošais budžets ir NGS budžets saskaņā ar ierastās darbības scenārijiem. Tāpat esošos resursus var definēt kā NGS resursus ierastās darbības scenārijos.

4.30 Papildu darbinieki ir darbinieki, kas nepieciešami NGS intervencei papildus esošajiem darbiniekiem. Papildu darbinieki ir, piemēram, darbinieki no (ārējiem) pakalpojumu sniedzējiem un kolēģi no citām nodaļām, ja NGS ir citas iestādes (piemēram, kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes, centrālās bankas) daļa. Papildu budžetu var definēt kā budžetu, kas nepieciešams NGS intervencei papildus esošajam budžetam. Tas ietver noteikumus, ko NGS paredz savos budžetos ierastās darbības scenārijos attiecībā uz iespējamu intervenci. Papildu resursi ir resursi, kas nepieciešami papildus esošajiem resursiem NGS intervences vajadzībām. Kā piemērus var minēt papildu biroju un IT aprīkojumu, biroja telpas un/vai serveru telpas.

4.31 Šā jautājuma galīgā novērtējuma pamatā nav jābūt tikai hipotētiskam budžeta palielinājumam, bet tam vismaz daļēji ir jāatspoguļo labā periodā sagatavoti ārkārtas mehānismi (piemēram, zināmu resursu piešķiršana pagaidu personāla nodarbināšanai).

4.32 Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu nozīmi NGS funkciju izpildē, NGS ir jānovērtē savu IT sistēmu drošība. Jo īpaši NGS ir īsi jāziņo par galvenajiem secinājumiem, kas izdarīti jaunākās pieejamajās iekšējās/ārējās revīzijās saistībā ar IT drošības aspektiem vai jebkādām IT problēmām, kas radušās stresa testu laikā (vai reālās dzīves gadījumos), īpašu uzmanību pievēršot visām konstatētajām nepilnībām.

4.33 Lai pārbaudītu personālu un citus darbības resursus, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i6: esošā personāla, budžeta un citu resursu, kas ir pieejami reālās dzīves scenārija ietvaros, atbilstība (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i7: papildu personāla, budžeta un citu resursu, kas ātri būtu pieejami pēc nepieciešamības, atbilstība (kvantitatīvs un kvalitatīvs rādītājs)

i8: to IT sistēmu drošības novērtējums, kurām ir būtiska nozīme NGS uzticēto pienākumu izpildē (kvalitatīvs rādītājs)

4.34 Ziņojot par i6 un i7 rādītājiem, NGS ir jāziņo šādi rezultāti:

• • kvalitatīvie: pa kategorijām (personāls, budžets, citi resursi) — kvalitatīvs vērtējums, kas sniedz rādītāju par atbilstību;
• • kvantitatīvie: attiecīgā gadījumā — darbinieku skaits (norādot, vai šis skaits apzīmē personas vai pilnas slodzes ekvivalentus) un budžeta un resursu nepietiekamība NGS pienākumu veikšanai.

Saziņa ar noguldītājiem un plašāku sabiedrību

4.35 NGS ir jānovērtē saziņas procesi, kas tiktu izmantoti atmaksas scenārija gadījumā, izvērtējot saziņas stratēģiju un resursus.

4.36 Lai pārbaudītu saziņu ar noguldītājiem un plašāku sabiedrību, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i9: laiks, kas nepieciešams zvanu centru un ad hoc tīmekļa vietņu vai tīmekļa lapu sagatavošanai (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i10: tīmekļa vietņu vai zvanu centru veiktspēja savienojumu vai zvanu skaita ziņā (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs) 4.37 Ziņojot par rādītāju i9, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums un jānodrošina kvantitatīva informācija. Tādā gadījumā NGS kā sākuma punktu laika mērīšanai ir jāizmanto NGS aktivācijas laiks (t = 0). NGS laiks ir jānorāda stundās.

4.38 Novērtējot rādītāju i10, NGS ir jāņem vērā pārbaudītās( - o) kredītiestādes( - žu) noguldītāju skaits un tādējādi iespējamo tīmekļa vietņu apmeklējumu un zvanu skaits. Ziņojot par rādītāju i10, NGS ir jānorāda pārbaudītās( - o) kredītiestādes( - žu) noguldītāju skaits, jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, jānodrošina kvantitatīva informācija un šādi kvantitatīvi rezultāti:

• • attiecībā uz tīmekļa vietnēm: apmeklējumu skaits stundā;
• • attiecībā uz zvanu centriem: ienākošo zvanu skaits, ko zvanu centrs var apstrādāt stundas laikā.

Maksājumu instrumenti

4.39 NGS ir jāpārbauda to spēja veikt maksājumus noguldītājiem, t. i., faktiski pārskaitīt atmaksas summas noguldītājiem.

4.40 Šajā nolūkā NGS ir jānovērtē esošo maksājumu datu vākšanas procesu kvalitāte (informācija, kas nepieciešama, lai veiktu atmaksu papildus VKP failā norādītajam), pieejamie maksājumu instrumenti (piemēram, bankas pārskaitījumi, čeki, priekšapmaksas kartes) un attiecīgā gadījumā to spēju nodrošināt maksājumus ES nerezidentu noguldītājiem un veikt maksājumus ārvalstu valūtās. Veicot kvalitatīvus vērtējumus, NGS ir jāņem vērā šie elementi un tas, vai pieejamais( - ie) maksājumu instruments( - i) ir pietiekams( - i), lai veiktu atmaksu noguldītāju skaitam tādās kredītiestādēs, kuru noguldītāju skaits nav mazāks par testā iesaistīto kredītiestāžu otro kvartili. Testam atlasītajai iestādei nevajadzētu ietilpt kategorijā, kas aprakstīta 3.27. punktā.

4.41 Pēc dažādo pieejamo procesu un instrumentu novērtēšanas NGS ir jāpārbauda spēja bez kavēšanās piemērot šos procesus un instrumentus stresa situācijās, kas ietver lielu maksājumu skaitu. Lai to novērtētu, NGS ir jāpiemēro viens no šādiem diviem nopietnākiem scenārijiem, kuriem abiem ir jāietver lielāks maksājumu skaits nekā i11 rādītājam:

• • vienlaicīga maksātnespēja divām kredītiestādēm: katrai atlasītajai iestādei vajadzētu būt noguldītāju skaitam, kas nav mazāks par testā iesaistīto kredītiestāžu otro kvartili. Neviena atlasītā iestāde nedrīkst ietilpt kategorijā, kas aprakstīta 3.27. punktā; vai
• • maksātnespēja vienai kredītiestādei, kuras noguldītāju skaits nav mazāks par saistīto kredītiestāžu trešo kvartili. Atlasītā iestāde nedrīkst ietilpt kategorijā, kas aprakstīta 3.27. punktā.

4.42 Lai pārbaudītu maksājumu instrumentus, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji: i11: izmaksu veikšanas scenārija ietvaros pieejamo maksājumu instrumentu pārskats (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i12: atbilstība, piemērojot lielu maksājumu skaitu, kā noteikts nopietnākajos scenārijos, kas paredzēti pamatnostādnēs (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

4.43 Ziņojot par rādītāju i11, NGS:

• • sniedzot kvalitatīvu vērtējumu, ir jāņem vērā 4.41. punktā aprakstītie elementi, sniedzot gan kvalitatīvu vērtējumu, gan skaidrojumu, cita starpā pamatojot šo vērtējumu un izskaidrojot izmantoto scenāriju; un
• • jāziņo par noguldītāju skaitu, kas attiecināms uz testa jomu, ko mēra ar indikatoru i11 (kvantitatīvi).

4.44 Ziņojot par i12 rādītāju, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar skaidrojumu, kas pamato kvalitatīvo vērtējumu (kvalitatīvs rādītājs), izvēlētā nopietnā scenārija veids un noguldītāju skaits, kas piemērojams tās jomas testam, kuru mēra ar rādītāju i12 (kvantitatīvs rādītājs).

Atmaksas periods

4.45 NGS jānosaka, cik ilgs laiks paiet no noguldījumu nepieejamības konstatācijas līdz brīdim, kad atmaksājamajai summai ir jābūt pieejamai atbilstoši Direktīvas 2014/49/ES 8. panta 1. punktam, un, pamatojoties uz to, jānosaka iespējamais kavējums salīdzinājumā ar atmaksāšanas termiņiem, kas paredzēti minētās direktīvas 8. panta 2. punktā un 8. panta 5. punktā.

4.46 Lai pārbaudītu atmaksas periodu, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i13: attiecībā uz atmaksas scenārijiem — NGS spēja nodrošināt atmaksājamās summas pieejamību piemērojamā atmaksas termiņā, tostarp laiks no noguldījumu nepieejamības konstatēšanas līdz brīdim, kad atmaksājamā summa ir pieejama (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i14: attiecībā uz ĪAA, saņēmēju kontiem vai citiem īpašiem gadījumiem — NGS iekšējo procedūru un resursu kvalitātes novērtējums, lai apkopotu un apstrādātu noguldītāju prasības (kvalitatīvs rādītājs)

4.47 Ziņojot par rādītāju i13, NGS ir jāziņo šādi elementi:

• • kvalitatīvs vērtējums, kas raksturo NGS spēju nodrošināt atmaksājamo summu pieejamību piemērojamā atmaksas termiņā, pievienojot skaidrojumu, kas pamato šo kvalitatīvo vērtējumu; un
• • laiks, kurā atmaksājamā summa ir pieejama, izsakot to ar darba dienu skaitu, un piemērojamais atmaksas termiņš, ja tas atšķiras no informācijas, kas sniegta pārskata veidnes sa daļā “Vispārīga informācija” (kvantitatīvs rādītājs).

4.48 Lai novērtētu jomu, ko mēra ar rādītāju i14, NGS ir jāpārbauda iekšējie procesi, lai veiktu atmaksu saistībā ar īpašiem gadījumiem, piemēram, ĪAA, saņēmēju kontiem vai citiem īpašiem gadījumiem. Ja šādi gadījumi nav paredzēti VKP failos, NGS ir jāapsver arī atmaksas procesa un atmaksas perioda simulācija ar modelētiem gadījumiem. Turklāt NGS ir jāapsver iespēja izmantot VKP failus vai modelētus datus, lai noteiktu laikposmu, kurā šie noguldījumi tiktu kompensēti. Šis kvantitatīv ais novērtējums (nav obligāts) var noteikt laiku, kas pagājis no noguldījumu nepieejamības konstatēšanas līdz brīdim, kad atmaksājamā summa ir pieejama, atskaitot laiku, kad NGS bija jāgaida noguldītājs vai cita ieinteresētā persona, lai sniegtu NGS vajadzīgo informāciju.

4.49 Ja NGS uzskata, ka ir svarīgi novērtēt “īpašos” gadījumus, kas nav ĪAA un saņēmēju konti, NGS var pārbaudīt šādus gadījumus un ziņot par tiem saskaņā ar rādītāju i14. Novērtējumā galvenā uzmanība ir jāpievērš NGS iekšējo procesu pārskatīšanai. Turklāt NGS var izmantot modelētus datus, lai kvantitatīvi noteiktu laikposmu (darba dienās), kurā šie noguldījumi tiktu kompensēti. Citi īpaši gadījumi ir noguldījumi vai noguldītāji, kuriem NGS ir jāvelta lielāka uzmanība un/vai īpaša pieeja, lai veiktu atmaksu, piemēram, NGS ir nepieciešama īpaša informācija vai arī tai citā veidā jāatkāpjas no parastajām atmaksas procedūrām. Šādi īpaši gadījumi var izrietēt, piemēram, no valsts tiesību aktiem vai testā iesaistīto kredītiestāžu piedāvāto produktu īpatnībām. Ziņojot EBI, NGS ir jāsniedz papildu informācija, ja tās ir pārbaudījušas citus īpašus gadījumus.

Pārrobežu (piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts) sadarbība

4.50 Ja NGS pilda piederības dalībvalsts NGS vai uzņēmējas dalībvalsts NGS lomu saskaņā ar DNGS 14. pantu, NGS ir jāpārbauda sistēmas, kas izveidotas, lai noguldītājiem veiktu atmaksu filiālēs, kuras to saistītās kredītiestādes izveidojušas citās dalībvalstīs.

4.51 NGS ir jāapsver iespēja izmantot uz risku balstītu pieeju, ja tas ir iespējams, izvēloties, ar kuru( - ām) NGS veikt pārrobežu sadarbības testu. Uz risku balstīta pieeja paredz, ka NGS novērtē riskus un iespējamību, ka būs jāsadarbojas ar konkrētām partnerēm NGS, pamatojoties uz NGS pieejamu informāciju. Šāda pieeja varētu būt atbilstošāka nekā pārrobežu filiāļu skaita kā vienīgā kritērija izmantošana. Ziņojot EBI, NGS ir jāziņo par to, ar kuru partneri NGS ir veikts tests un kādā statusā (piederības dalībvalsts vai uzņēmējas dalībvalsts), un jāizskaidro uz risku balstītā pieeja, kas izmantota, lai izvēlētos partneri NGS.

4.52 Piederības dalībvalsts un uzņēmēju dalībvalstu NGS ir jānovērtē to spēja efektīvi un droši savstarpēji sazināties. Tādēļ NGS ir jānovērtē to spēja piekļūt datiem, kas nepieciešami atmaksas veikšanai, un apmainīties ar tiem. Pirmkārt, NGS, pildot savu piederības dalībvalsts NGS lomu, pēc tam, kad piederības dalībvalsts NGS ir saņēmušas kredītiestāžu VKP failus, ir jāpārbauda, vai tās spēj iegūt īpaši iezīmētu VKP failu un sagatavot maksājumu instrukcijas failus par noguldītājiem filiālēs, ko izveidojušas to saistītās kredītiestādes citās dalībvalstīs.

4.53 NGS kā piederības dalībvalsts NGS ir jānosaka, kāds laiks ir nepieciešams, lai sagatavotu maksājumu instrukcijas failus un iesniegtu tos uzņēmēju dalībvalstu NGS termiņos, kas noteikti EBI Pamatnostādnēs par sadarbības nolīgumiem starp noguldījumu garantiju sistēmām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES P6F⁷ P .

4.54 NGS kā piederības dalībvalsts NGS ir jāiesniedz maksājumu instrukcijas fails (paraugs) uzņēmēju dalībvalstu NGS, lai pārbaudītu, vai saziņas kanāli ir izveidoti pienācīgi. Pēc tam uzņēmēju valstu NGS novērtē saņemtos maksājumu instrukcijas failus, lai pārbaudītu, vai fails ietver visu maksājuma veikšanai nepieciešamo informāciju, un sniedz apstiprinājumu piederības dalībvalsts NGS.

4.55 Piederības valsts un uzņēmējas valsts NGS novērtē citu failu, kas nav maksājumu instrukcijas faili, nosūtīšanas kanālus, piemēram, saziņas dokumentus un apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu sarežģītus izmaksu gadījumus abos virzienos.

4.56 NGS kā uzņēmējas dalībvalsts NGS ir jānovērtē to spēja sazināties ar noguldītājiem filiālēs un plašāku sabiedrību, jo īpaši sagatavojot paziņojumus un informāciju individuāliem noguldītājiem (piemēram, vēstules noguldītājiem vai “Jautājumi un atbildes” — zvanu centru personālam). Tā kā spēju sazināties ar noguldītājiem novērtē saistībā ar atmaksas funkcijas pamattestiem (neuzņemoties pārrobežu sadarbību), novērtējumā galvenā uzmanība ir jāpievērš aspektiem, kas raksturīgi saziņai ar ārvalstu noguldītājiem filiālēs un plašāku sabiedrību, kas atrodas citās dalībvalstīs, nevis piederības dalībvalsts NGS. Tādējādi, tā kā uzņēmējas dalībvalsts NGS izveidotais zvanu centrs ir daļa no rādītājiem i9 un i10, šis aspekts neietilpst šāda novērtējuma tvērumā.

4.57 Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts NGS novērtē finanšu līdzekļu pārskaitīšanas kanālus to starpā, piemēram, simulējot faktisko līdzekļu (vai to daļas) pārvedumu partnerei NGS vai veicot vajadzīgo iekšējo procesu dokumentu pārskatīšanu. Gadījumos, ja stresa testu īstenošanas ciklā NGS ir izmantojušas pārskaitīšanas kanālu saistībā ar finanšu līdzekļu pārvedumiem NGS starpā, dalībiestādei mainot savu juridisko piederību P7F⁸ P , šāds pārskaitīšanas kanālu novērtējums nav obligāts.

4.58 NGS nav jāpārbauda savas spējas sadarboties pārrobežu līmenī, ja tās nav iesaistītas ne kā piederības dalībvalsts NGS, ne uzņēmējas dalībvalsts NGS, saskaņā ar DNGS 14. pantu šādu iemeslu dēļ:

• • nevienai saistītajai kredītiestādei nav filiāles citā dalībvalstī, un/vai ES kredītiestāžu filiāle nav reģistrēta NGS dalībvalstī; un
• • noregulējuma plānā visām saistītajām kredītiestādēm ar filiālēm citās dalībvalstīs ir paredzēts saskaņā ar BAND 59. pantu veikt noregulējuma darbību vai īstenot pilnvaras attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanu vai konvertēšanu saskaņā ar attiecīgo scenāriju, kas minēts BAND 10. panta 3. punktā.

4.59 Lai pārbaudītu savas spējas sadarboties pārrobežu līmenī, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i15: spēja iegūt atzīmēto VKP informāciju un sagatavot maksājumu instrukcijas failus par noguldītājiem to saistīto kredītiestāžu izveidotajās filiālēs citās dalībvalstīs (kvalitatīvs rādītājs)

i16: laiks maksājumu instrukcijas faila( - u) sagatavošanai, no brīža kad iestāde iesniegusi VKP failus (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i17: laiks maksājumu instrukcijas faila( - u) nosūtīšanai uzņēmējas dalībvalsts iestādēm, no brīža kad iestāde iesniegusi i VKP failus (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i18: maksājumu instrukcijas faila( - u) nosūtīšanai paredzēto kanālu kvalitātes novērtējums (kvalitatīvs rādītājs)

i19: uzņēmējas dalībvalsts NGS novērtējums un apstiprinājums par maksājumu instrukcijas fails( - i) ir piemērots( - i) atmaksai noguldītājiem (kvalitatīvs rādītājs)

i20: failu, kas nav maksājumu instrukcijas faili, pārsūtīšanas kanālu kvalitātes novērtējums (kvalitatīvs rādītājs)

i21: uzņēmējas dalībvalsts NGS spēj as kvalitātes novērtējums, piederības dalībvalsts NGS vārdā un sadarbībā ar to, sazināties ar noguldītājiem filiālēs un plašāku sabiedrību, jo īpaši sagatavot paziņojumus un informāciju individuāliem noguldītājiem (kvalitatīvs rādītājs)

i22: finanšu līdzekļu pārskaitīšanas kanālu kvalitātes novērtējums, kas uzņēmējas dalībvalsts NGS nepieciešami atmaksai noguldītājiem filiālēs (kvalitatīvs rādītājs)

i23: spēja ievērot termiņus, kas noteikti Pamatnostādnēs par sadarbības līgumiem starp noguldījumu garantiju sistēmām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i24: Laiks, kurā uzņēmējas dalībvalsts NGS pārskaita uzņēmējas dalībvalsts NGS naudas līdzekļus, atmaks as noguldītājiem filiālēs veikšanai (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

4.60 Ziņojot par rādītāju i15, i16, i18, i19, i20, i21 un i22, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu.

4.61 Ziņojot par rādītāju i16 un i17, NGS ir jāpaziņo kvalitatīvs vērtējums, kam pievienots skaidrojums, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu, un laiks stundās, kā sākumpunktu izmantojot VKP faila iesniegšanu no CI (t=0) (kvantitatīvs rādītājs). 4.62 Ziņojot par rādītāju i21, uzņēmēju valstu NGS ir jākoncentrējas uz konkrētiem aspektiem, kas saistīti ar saziņu ar ārvalstu noguldītājiem filiālēs un plašāku sabiedrību, kas atrodas dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts NGS (salīdzinājumā ar saziņu ar noguldītājiem no kredītiestādes, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā NGS, atmaksas scenārijā bez pārrobežu sadarbības).

4.63 Ziņojot par rādītāju i23, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar skaidrojumu, kas pamato šo vērtējumu un laiku, kas izteikts darba dienās (kvantitatīvs rādītājs).

4.64 Novērtējot ar rādītāju i24 mērīto jomu, piederības un uzņēmējas dalībvalstu NGS ir savstarpēji jāsazinās, lai noteiktu termiņu naudas līdzekļu pārskaitīšanai uz uzņēmējas dalībvalsts NGS. NGS ir kvantitatīvi jānorāda pilnais laiks, kas pagājis: tas ietver laiku, kas nepieciešams, lai pārskaitītu līdzekļus no piederības dalībvalsts NGS uzņēmējas dalībvalsts NGS, un laiku, kurā noguldītājiem ir pieejami līdzekļi no uzņēmējas dalībvalsts NGS. Lai veiktu šo novērtējumu, var izmantot arī rādītāja i22 rezultātus. Ziņojot par rādītāju i24, NGS ir jāsniedz kvalitatīv s vērtējum s , norādot, vai līdzekļi ir pārskaitīti minētajā termiņā, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu kvalitatīvo vērtējumu, un ziņo par laiku — kas izteikts darba dienās — , kas nepieciešams pārskaitīšanai, un testā piemērojamo termiņu, par kuru panākta vienošanās ar partneri NGS (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs).

Finansēšanas spējas

4.65 Papildus operatīvajām spējām NGS ir jāpārbauda, vai to finansēšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vai tie ir pieejami, lai izpildītu to maksājumu saistības, kas noteiktas saskaņā ar pamattestiem.

Finansējuma līdzekļu atbilstība

4.66 Pirmkārt, NGS ir jānovērtē ex ante finanšu līdzekļu (pieejamo finanšu līdzekļu), ex post iemaksu un alternatīvu finansēšanas pasākumu atbilstība, kas pieejami NGS intervencei visām dalībiestādēm, kurām, visticamāk, netiks piemērota noregulējuma darbība saskaņā ar 3.27. punktu. Šim novērtējumam ir jābalstās uz aktuālāko ziņoto visu dalībiestāžu segto noguldījumu summu noteiktā laikā. Šis ir dokumentācijas (aprēķināšanas) uzdevums.

4.67 Paļaujoties uz ex post finansējumu, ir jāņem vērā Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 8. punktā paredzētie ierobežojumi, ņemot vērā iespēju atsevišķu iestāžu maksājumus pilnībā vai daļēji atlikt, pamatojoties uz apstākli, ka maksājumi apdraudētu šo iestāžu likviditātes vai maksātspējas stāvokli P8F⁹ P . NGS ir arī jānovērtē, vai nepieciešamās ārkārtas ex post iemaksas atbilstu minētajās prasībās noteiktajam ikgadējam 0,5 % slieksnim. Ja atbilstība netiek konstatēta, NGS ir skaidri jānosaka, vai tās spētu paaugstināt 0,5 % slieksni.

4.68 Paļaušanās uz alternatīviem finansēšanas pasākumiem, tādiem kā, valsts vai privātu trešo personu piešķirtie aizdevumi vai kredītlīnij as , ir jābalsta uz testa laikā zināmu elementu, piemēram, ar rakstisku sadarbības līgumu starpniecību apstiprinātu savstarpējo kredītsaistību, oficiālo kredītlīniju utt., objektīvu novērtējumu.

4.69 Lai pārbaudītu savu finansēšanas līdzekļu atbilstību, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i25: ex ante naudas līdzekļu pietiekamība, lai segtu finansējuma vajadzības NGS dalībiestādēm, kas neietilpst pamatnostādņu 3.27. punktā minētajā kategorijā (ziņot to iestāžu absolūto skaitu un īpatsvaru, kurās ir iztrūkums, un attiecīgā gadījumā — norādīt minimālo, m aksimālo un vidējo iztrūkumu, kas izteikts kā absolūtā vērtība un kā daļa no finansējuma vajadzībām) (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i26: ex post iemaksu atbilstība, lai segtu finansējuma vajadzības NGS dalībiestādēm, kuras neietilpst pamatnostādņu 3.27. punktā minētajā kategorijā un kurās ex ante finansējums nav bijis pietiekams (ziņot to iestāžu absolūto skaitu un īpatsvaru, kurās ir iztrūkums, un attiecīgā gadījumā — norādīt minimālo, maksimālo un vidējo iztrūkumu, kas izteikts kā absolūtā vērtība un kā daļa no finansējuma vajadzībām) (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i27: alternatīvu finansēšanas pasākumu atbilstība, kas nepieciešami, lai segtu finansējuma vajadzības NGS dalībiestādēm, kuras neietilpst pamatnostādņu 3.27. punktā minētajā kategorijā un kurās ex ante naudas līdzekļi un ex post iemaksas nav bijušas pietiekamas (ziņot to iestāžu absolūto skaitu un īpatsvaru, kurās ir iztrūkums, un attiecīgā gadījumā — norādīt minimālo, maksimālo un vidējo iztrūkumu, kas izteikts kā absolūtā vērtība un kā daļa no finansējuma vajadzībām) (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

4.70 Ziņojot par rādītājiem i25, i26, i27, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu.

Finansējuma līdzekļu pieejamība

4.71 Otrkārt, NGS ir jānovērtē pārvaldības sistēma un lēmumu pieņemšanas process, kas nepieciešams, lai iegūtu finansējumu NGS intervencei. NGS ir arī jānovērtē to spēja piekļūt ex ante finanšu līdzekļiem, realizējot ieguldītos aktīvus termiņā, kas piemērojams intervencei.

4.72 Šajā saistībā attiecībā uz NGS atmaksas scenārijiem ir jāņem vērā summas, kas faktiski ir pieejamas atmaksas termiņā. Attiecībā uz citiem intervences scenārijiem NGS ir jānosaka piemērojamais periods iemaksu veikšanai šādām intervencēm. Attiecībā uz visiem scenārijiem tas ietver ieguldīto pieejamo finanšu līdzekļu un maksājumu saistību likviditātes novērtēšanu, tostarp tirgus stresa apstākļos. NGS ir jāpārbauda savu aktīvu realizācija, norādot vai nu pilnu summu, vai kā daļu no saviem aktīviem, un to paziņot, sniedzot pārskatu par saviem stresa testu rezultātiem. Ja iespējams, NGS ir jāpiemēro saspringti tirgus apstākļi. Ziņojot EBI, NGS ir jāapraksta testā piemērojamie pieņēmumi/nosacījumi, piemēram, ja tās piemērojušas saspringtus tirgus apstākļus, ir jāsniedz sīkāka informācija.

4.73 Turklāt NGS ir jāpārbauda ex post iemaksu piesaistīšana un piekļuve alternatīviem finansēšanas mehānismiem neatkarīgi no to ex ante finanšu līdzekļu summas. Lai veiktu šo novērtējumu, NGS var veikt vienas izvēlētas kredītiestādes maksātnespējas simulācijas uzdevumus vai veikt vairākus testus ar dažādiem pieņēmumiem (piemēram, atsevišķus testus attiecībā uz katru iespējamo finansējuma avotu). Kredītiestādes, kas atlasītas šo uzdevumu veikšanai, nedrīkst ietilpt pamatnostādņu 3.27. punktā aprakstītajā kategorijā. Ja NGS izvēlas vienu kredītiestādi darbības un finansēšanas spēju novērtēšanai, NGS jānodrošina, ka tā izraugās kredītiestādi, kurā noguldītāju skaits nav mazāks par to saistīto kredītiestāžu otro kvartili, kuras neietilpst kategorijā, kas aprakstīta 3.27. punktā. NGS ir anonimizētā veidā jāziņo EBI par testam atlasītās kredītiestādes raksturīgajām iezīmēm.

4.74 Ja valsts tiesību akti paredz konkrētu secību, kas saistīta ar pieejamo finanšu līdzekļu, ex post iemaksu un alternatīvu finansēšanas pasākumu izmantošanu un iztērēšanu, izstrādājot stresa testu, ir jāņem vērā piemērojamie noteikumi.

4.75 Ja NGS ir ieviesusi pasākumus, lai piekļūtu alternatīviem finansēšanas pasākumiem ( AFP) no vairākiem avotiem (piemēram, tādiem kā komercaizdevums vai valsts aizdevum s ), NGS konkrētajā stresa testu ciklā ir jāpārbauda, vai ir pieejami līdzekļi no vismaz viena no šiem avotiem. Pārējos AFP avotus NGS var novērtēt nākamajos ciklos.

4.76 NGS ir jāizvērtē laiks, kas nepiec ie šams, lai piekļūt finansējumam no ex post finanšu līdzekļiem un alternatīviem finansēšanas pasākumiem. Ziņojot EBI, NGS ir arī jāziņo par piemērojamo termiņu finansējuma piekļuvei , kas piemērojams intervencei. NGS ir arī jāapsver iespēja novērtēt nosūtīšanas kanālus ex post iemaksu piesaistīšanai un piekļuvei alternatīviem finansēšanas pasākumiem, piemēram, simulējot visu vai daļēju finanšu līdzekļu faktisku pārskaitīšanu NGS vai veicot nepieciešamo iekšējo procesu dokumentu pārskatīšanu. Tomēr, ja pārskaitīšanas kanāli, ko izmanto ex post un ex ante iemaksu veikšanai ir vieni un tie paši, NGS var pārbaudīt pārskaitīšanas kanālus vai nu ex ante , vai ex post iemaksu veikšanai. Ja esošā stresa testu ciklā ir iekasētas ex ante vai ex post iemaksas, NGS nav atsevišķi jāpārbauda pārskaitīšanas kanāli un jāziņo par reālās dzīves pieredzi.

4.77 Lai pārbaudītu piekļuvi saviem finansējuma līdzekļiem, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji:

i28: NGS pārvaldības sistēmas un lēmumu pieņemšanas procesa kvalitatīvs novērtējums, lai iegūtu NGS intervencei nepieciešamo finansējumu (kvalitatīvs rādītājs)

i29: novērtējums par NGS spēju piekļūt ex ante līdzekļiem, realizējot aktīvus, kas ieguldīti kā daļa no pieejamajiem finanšu līdzekļiem intervencei piemērojamajā termiņā (kvantitatīvs rādītājs, ko atbalsta kvalitatīvs rādītājs)

i30: novērtējums par NGS spēju piesaistīt ex post iemaksas, piesaistot ārkārtas iemaksas intervencei noteiktajā termiņā (kvantitatīvs rādītājs, ko atbalsta kvalitatīvs rādītājs)

i31: novērtējums par NGS spēju piekļūt alternatīviem finansēšanas pasākumiem intervencei piemērojamajā termiņā (kvantitatīvs rādītājs, ko atbalsta kvalitatīvs rādītājs) 4.78 Ziņojot par rādītāju i28, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar skaidrojumu, kas pamato šo kvalitatīvo vērtējumu.

4.79 Ziņojot par rādītāju i29, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, norādot, vai ex ante finansējums ir bijis pieejams intervencei piemērojamajā termiņā, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu kvalitatīvo vērtējumu, un laiku, kas nepieciešams, lai piekļūtu ex ante finansējumam darba dienās, un termiņu, kas piemērojams intervencei, kura pārbaudīta darba dienās (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs).

4.80 Ziņojot par rādītāju i30, NGS jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, norādot, vai ex post iemaksas ir iegūtas intervencei piemērojamajā termiņā, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu, un laiku, kas nepieciešams ex post iemaksu piesaistīšanai darba dienās, un termiņu, kas piemērojams intervencei, kura pārbaudīta darba dienās (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs).

4.81 Ziņojot par rādītāju i31, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, norādot, vai intervencei piemērojamajā termiņā tika nodrošināta piekļuve alternatīviem finansēšanas pasākumiem, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu, un laiku, kas nepieciešams, lai darba dienās varētu piekļūt alternatīvajiem finansēšanas pasākumiem, un termiņu, kas piemērojams pārbaudītajai intervencei darbdienās (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs).

Spējas veikt iemaksu noregulējumā, novērst maksātnespēju un veikt iemaksu maksātnespējas procedūrā

4.82 NGS ir jānovērtē savas darbības un finansēšanas spējas, lai veiktu iemaksas noregulējumā, un attiecīgā gadījumā izmantot savus pieejamos finanšu līdzekļus, lai veiktu intervences pasākumus saistībā ar maksātnespējas novēršanas funkcijām un veiktu iemaksas maksātnespējas proce s ā, kā minēts 3.2. punktā.

4.83 NGS ir jāizmanto rādītāji, kas definēti kā piemērojami attiecīgajam pamattestam, kuru veic saskaņā ar šīm pamatnostādnēm. NGS, kas veic pamattestus saistībā ar iemaksas veikšanu noregulējumā, maksātnespējas novēršanā un iemaksas veikšanu maksātnespējas proce s ā, var izmantot attiecīgos rezultātus un secinājumus, kas izriet no rādītājiem, kuri piemēroti iepriekšējā atmaksas funkcijas stresa testā. Šiem iepriekšējiem rezultātiem ir jāizriet no atmaksas funkcijas stresa testa, kas veikts esošā stresa testu ciklā (ja iespējams), vai no pēdējā NGS veiktā stresa testu cikla. Izmantojot iepriekšējos rezultātus, NGS ir jāapsver, vai tie ir jāpapildina ar papildu novērtējumiem, kas īpaši attiecas uz iemaksām noregulējumā, maksātnespējas novēršanā vai iemaksu maksātnespējas procedūrā.

Konkrēti rādītāji

4.84 Lai pārbaudītu savas spējas veikt iemaksas noregulējumā, novērst maksātnespēju un veikt iemaksas maksātnespējas proce s ā, NGS ir jāizmanto šādi rādītāji: i32: attiecībā uz iemaksām noregulējumā — laiks, kas pagājis no noregulējuma iestādes pieprasījuma veikšanas brīža līdz iemaksas veikšanai (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i33: attiecībā uz maksātnespējas novēršanu — laiks, kas pagājis, lai īstenotu NGS intervenci (pēc izvēles — kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i34: attiecībā uz maksātnespējas novēršanu — NGS veikts noteikto procedūru un resursu kvalitātes novērtējums, lai pārliecinātos, ka pasākumu izmaksas nepārsniedz NGS statūtos noteikto vai līgumisko pilnvaru īstenošanas izmaksas saskaņā ar DNGS 11. panta 3. punkta

• c) apakšpunktu (kvalitatīvs rādītājs)

i35: attiecībā uz maksātnespējas novēršanu — NGS noteikto procedūru un resursu kvalitātes novērtējums, lai padarītu stingrāku kredītiestādes riska uzraudzību un palielinātu tās verifikācijas tiesības, kā paredzēts DNGS 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā (kvalitatīvs rādītājs)

i36: attiecībā uz maksātnespējas novēršanu — kvalitātes novērtējums par NGS spēju veikt ārkārtas iemaksas saskaņā ar DNGS 11. panta 5. punktu (kvalitatīvs rādītājs)

i37: attiecībā uz iemaksu maksātnespējas procedūrā — laiks, kas pagājis, lai veiktu NGS intervenci (kvalitatīvs un kvantitatīvs rādītājs)

i38: attiecībā uz iemaksām maksātnespējas procedūrā — NGS noteikto iekšējo procedūru un resursu kvalitātes novērtējums, lai pārliecinātos, ka NGS segtās neto izmaksas pārsniedz segto noguldītāju kompensācijas neto summu saskaņā ar DNGS 11. panta 6. punktu (kvalitatīvs rādītājs)

4.85 Ja plānošanas posms notiek tā, kā minēts 2. pamatnostādnē, un lai novērtētu ar rādītāju i32 izmērīto jomu, NGS ir jāsadarbojas ar noregulējuma iestādēm, lai noteiktu termiņu, kurā veicama iemaksa noregulējuma vajadzībām, lai noregulējuma iestāde varētu izpildīt noregulējuma pasākumus. Šis termiņš var atšķirties atkarībā no izmantotā scenārija/noregulējuma instrumenta. Turklāt EBI aicina NGS un noregulējuma iestādes sadarboties, izstrādājot un veicot stresa testus attiecībā uz iemaksām noregulējuma scenārijos, piemēram, īstenojot kopīgu uzdevumu. Ziņojot par rādītāju i32, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, norādot, vai līdzekļi pārvesti piemērojamā termiņā, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu, un jāpaziņo pārvešanai nepieciešamais laiks un testam piemērojamais termiņš (kvantitatīvs rādītājs).

4.86 Rādītāja i33 piemērošana nav obligāta. Lemjot par rādītāja i33 piemērošanu, NGS ir jāsazinās ar attiecīgajām iestādēm, lai noteiktu termiņu, kurā veicami šie pasākumi. Šo termiņu var noteikt arī NGS, ja tās ir tam pilnvarotas. NGS ir jāņem vērā pagātnē gūtā reālās dzīves pieredze, ja tāda ir. Šis termiņš var atšķirties atkarībā no izmantotā scenārija/pasākuma. Tādējādi NGS var veikt laika aplēsi, pamatojoties uz vienu no iespējamiem scenārijiem. Attiecīgais sākumpunkts, lai noteiktu pagājušo laiku, ir atkarīgs no piemērojamā valsts regulējuma. Šis sākumpunkts cita starpā var būt kredītiestādes, norīkotās iestādes vai uzraudzības iestādes pieprasījums. Ziņojot par rādītāju i33, NGS ir jānorāda sākumpunkts, no kura tiek novērtēts pagājušais laiks, un iemesli, kuru dēļ šis sākumpunkts izvēlēts. NGS ir arī jāziņo par testa galvenajiem pieņēmumiem.

4.87 Piemērojot rādītāju i35, NGS ir jāapsver iespēja iesaistīt uzraudzības iestādes saskaņā ar DNGS 11. panta 3. punkta d) apakšpunktu un piemērojamajiem valsts noteikumiem. Tādā gadījumā NGS savā novērtējumā ir jākoncentrējas tikai uz iekšējām darbībām, ko tās var veikt.

4.88 Piemērojot rādītāju i36, NGS galvenā uzmanība ir jāpievērš konkrētiem procesiem, ko tās varētu būt ieviesušas saskaņā ar DNGS 11. panta 5. punktu. Ja konkrēts process nav ieviests, NGS ir jāziņo tikai par šo konstatējumu.

4.89 Piemērojot rādītāju i37, NGS ir jāsadarbojas ar attiecīgajām iestādēm, lai noteiktu termiņu, kurā veicami šie pasākumi. Šo termiņu var noteikt arī NGS, ja tās ir tam pilnvarotas. NGS ir jāņem vērā pagātnē gūtā reālās dzīves pieredze, ja tāda ir. Šis termiņš var atšķirties atkarībā no izmantotā scenārija/pasākuma. Attiecīgais sākumpunkts, lai noteiktu pagājušo laiku, ir atkarīgs no piemērojamā valsts regulējuma. Šis sākumpunkts cita starpā var būt kredītiestādes, norīkotās iestādes vai uzraudzības iestādes pieprasījums.

4.90 Ziņojot par rādītājiem i33 un i37, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, norādot, vai pasākumi veikti piemērojamā termiņā, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu, un jāpaziņo testam nepieciešamais laiks un termiņš (kvantitatīvs rādītājs). NGS ir arī jāziņo sākumpunkts, no kura tiek novērtēts pagājušais laiks, un iemesli, kuru dēļ šis sākumpunkts izvēlēts. Ziņojot par rādītāju i38, NGS ir jānorāda, vai (iepriekšējās reālās dzīves pieredzes saistībā vai sagatavotības nolūkā) procedūras atbilst valsts noteikumiem, kas ieviesti, lai identificētu potenciālo pircēju, kurš pārņems pārvestos segtos noguldījumus.

4.91 Ziņojot par rādītājiem i34, i35, i36 un i38, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums kopā ar skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu.

Citi piemērojamie rādītāji

4.92 Papildus 4.84. punktā minētajiem konkrētajiem rādītājiem NGS ir jāizmanto šādi rādītāji, ko piemēro arī to atmaksas funkcijas pārbaudei.

4.93 Lai pārbaudītu savas spējas veikt iemaksas noregulējumā, NGS ir jāizmanto šādi iepriekš minētie rādītāji: i5, i6, i7, i8, i28, i29, i30 un i31.

4.94 Piemērojot šos rādītājus šādā nolūkā, NGS ir jāņem vērā, ka NGS iemaksa noregulējumā iespējams bū s jāveic īsākā laikposmā nekā piemērojamais periods, lai atmaksājamā summ a būtu pieejam a noguldītājiem.

4.95 Piemērojot rādītājus i6 un i7, NGS ir jānovērtē papildu darbinieku, budžeta un citu resursu atbilstība, lai veiktu savu iemaksu laikposmā, kas atbilst noregulējuma procedūras vajadzībām. NGS ir jāsadarbojas ar noregulējuma iestādēm, lai noteiktu šo termiņu, kas var atšķirties atkarībā no scenārija un izmantotā noregulējuma instrumenta.

4.96 NGS piemēro rādītāju i8 tikai tad, ja tās izmanto citas IT sistēmas, nevis tās, ko izmanto saistībā ar atmaksas funkciju. Piemērojot rādītāju i8, NGS ir jānovērtē to IT sistēmu drošība, kuras ir būtiskas, lai savlaicīgi veiktu iemaksas noregulējumā.

4.97 Piemērojot rādītāju i28, NGS ir jāņem vērā valsts tiesību aktu, līgumu vai tiesību aktu noteikumi (ja tādi ir) saistībā ar NGS pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu, kas attiecas uz iemaksu noregulējumā.

4.98 Lai pārbaudītu savas spējas novērst maksātnespēju, NGS ir jāizmanto šādi iepriekš minētie rādītāji: i5, i6, i7, i8, i28 un i29.

4.99 Piemērojot i6 rādītāju, NGS ir jānovērtē esošā personāla atbilstība, lai kvantitatīvi noteiktu NGS i ntervences izmaksas, kā paredzēts DNGS 11. panta 3. punktā.

4.100 Piemērojot i7 rādītāju, NGS ir jānovērtē papildu darbinieku atbilstība, lai kvantitatīvi noteiktu NGS intervences izmaksas, kā paredzēts DNGS 11. panta 3. punktā.

4.101 NGS piemēro rādītāju i8 tikai tad, ja tās izmanto citas IT sistēmas, nevis tās, ko izmanto saistībā ar atmaksas funkciju. Piemērojot rādītāju i8, NGS ir jānovērtē to IT sistēmu drošība, kas ir būtiskas NGS intervences izmaksu kvantitatīvai novērtēšanai, kā paredzēts DNGS 11. panta 3. punktā.

4.102 Piemērojot rādītāju i28, NGS ir jāņem vērā valsts tiesību aktu, līgumu vai tiesību aktu noteikumi (ja tādi ir), kas saistīti ar NGS pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu, kuri attiecas uz darbības traucējumu novēršanas jomu.

4.103 Lai pārbaudītu savas spējas novērst maksātnespēju, NGS var brīvprātīgi piemērot arī rādītājus i30 un i31 saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem.

4.104 Lai pārbaudītu savas spējas veikt iemaksas maksātnespējas proce s ā, NGS ir jāizmanto šādi iepriekš minētie rādītāji: i5, i6, i7, i8, i28 un i29.

4.105 Piemērojot i7 rādītāju, NGS ir jānovērtē papildu darbinieku atbilstība, lai kvantitatīvi noteiktu NGS intervences izmaksas, kā paredzēts DNGS 11. panta 6. punktā.

4.106 NGS piemēro rādītāju i8 tikai tad, ja tās izmanto citas IT sistēmas, nevis tās, ko izmanto saistībā ar atmaksas funkciju. Piemērojot rādītāju i8, NGS ir jānovērtē to IT sistēmu drošība, kas ir būtiskas NGS intervences izmaksu kvantitatīvai noteikšanai, kā paredzēts DNGS 11. panta 6. punktā.

4.107 Piemērojot rādītāju i28, NGS ir jāņem vērā valsts tiesību aktu, līgumu vai tiesību aktu noteikumi (ja tādi ir) saistībā ar NGS pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu, kas attiecas uz iemaksu maksātnespējas procedūrā. 4.108 Lai pārbaudītu savas spējas veikt iemaksas maksātnespējas proce s ā, NGS var brīvprātīgi piemērot arī rādītājus i30 un i31 saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem.

Papildu stresa scenāriji un papildu rādītāji

Papildu stresa scenāriji

4.109 NGS ir jāapsver iespēja vienam vai vairākiem pamattestiem pievienot vēl vienu sarežģītības un stresa līmeni, izvēlētajam pamattestam pievienojot “īpašu” scenāriju ar nopietnām darbības nepārtrauktības problēmām vai ārējiem apstākļiem, kas radītu papildu stresu attiecībā uz NGS funkciju veikšanu.

4.110 Šādu scenāriju piemēru neizsmeļošs uzskaitījums ietver: vairākas NGS veic izmaksas vienlaikus, ekonomikas satricinājums un nespēja realizēt vai piesaistīt finanšu līdzekļus tirgū, NGS vai maksātnespējīgas kredītiestādes situācijā aktuālie IT/darbības jautājumi, ārējie apstākļi, kas ietekmē NGS darbību, piemēram, epidēmija/pandēmija, elektroenerģijas pārrāvums, interneta darbības traucējumi un streiki. Ziņojot EBI, NGS ir jāapraksta testa plāns un izvēlētais scenārijs.

4.111 Piemērojot šādu papildu stresa scenāriju, NGS ir jāizmanto šāds rādītājs:

i39: NGS spēja risināt darbības nepārtrauktības problēmas vai novērst ārējos apstākļus, kas rada papildu stresu, tai veicot savas funkcijas (kvalitatīvs rādītājs)

Pašiniciatīvas, pašu izstrādātas jomas un rādītāji

4.112 NGS pēc savas iniciatīvas var brīvprātīgi izstrādāt papildu rādītājus, lai novērtētu citas jomas, kas nav iekļautas šajās pamatnostādnēs. NGS var pievienot šādus papildu rādītājus attiecībā uz aspektiem, kurus NGS uzskata par būtiskiem, novērtējot savas spējas, un kuri tiek novērtēti piemērojamā stresa testu ciklā. Tas ir brīvprātīgs risinājums. Šā risinājuma mērķis ir nodrošināt NGS elastību testa veikšanā un ziņošanā par aspektiem, kurus NGS uzskata par būtiskiem savā situācijā. Šādu jomu iekļaušana stresa testu ziņojumos, kas tiek iesniegti EBI, nodrošina EBI un citām NGS ieskatu šajos aspektos turpmākai salīdzinošai izvērtēšanai.

4.113 Ziņojot par šādiem rādītājiem, NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, pievienojot skaidrojumu, lai pamatotu šo kvalitatīvo vērtējumu, un attiecīgā gadījumā — kvantitatīvu informāciju.

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.06.2013., 338. lpp.).

⁷ EBA/GL/2016/02.

⁸ Saskaņā ar NGSD 14. panta 3. punktu.

⁹ Skatīt deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 104. panta 4. punktu un 115. pantu.

Atsevišķu rādītāju novērtēšanas sistēma

5.1 Novērtējot savu noturību attiecībā uz dažādajiem rādītājiem, kas iekļauti šajās pamatnostādnēs, NGS ir jāizmanto šāda novērtēšanas sistēma.

5.2 Tā kā stresa testu mērķis ir divējāds – novērtēt NGS noturību un apzināt trūkumus vai “uzlabojamās jomas”, lai tādējādi uzlabotu NGS sistēmas, tiek sagaidīts un atzinīgi vērtēts tas, ka NGS, veicot stresa testus, identificē jomas, kurās jāveic uzlabojumi. Tāpēc NGS, piemērojot individuālus rādītājus, ir jāziņo par kvalitatīvu vērtējumu šādās dažādās kategorijās:

1) NGS nav noteikusi nevienu vai nelielu skaitu jomu, kurās nepieciešami uzlabojumi, un šādas jomas, visticamāk, neietekmēs NGS spēju veikt savus pienākumus saskaņā ar NGS nosacījumiem.

2) NGS konstatējusi ievērojamu skaitu jomu, kurās nepieciešami uzlabojumi, taču maz ticams, ka šādas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, varētu ietekmēt NGS spēju veikt tās pienākumus saskaņā ar DNGS nosacījumiem, jo, piemēram, šādas nepilnības ir nošķirtas un/vai tās maksātnespējas situācijā var viegli novērst.

3) NGS konstatējusi nelielu skaitu jomu, kurās nepieciešami uzlabojumi, tomēr šādas jomas, kurās jāveic uzlabojumi, ietekmētu NGS spēju veikt tās pienākumus saskaņā ar DNGS nosacījumiem (tāpēc NGS ir jānorāda, kādi pasākumi ir veikti vai ir plānoti tuvākajā nākotnē, un jebkādi rezultāti, kas izriet no turpmākiem testiem).

4) NGS konstatējusi ievērojamu skaitu jomu, kurās nepieciešami uzlabojumi, un šādas uzlabojamās jomas ietekmētu NGS spēju veikt tās pienākumus saskaņā ar DNGS nosacījumiem (tāpēc NGS ir jānorāda, kādi pasākumi ir veikti vai ir plānoti tuvākajā nākotnē, un jebkādi rezultāti, kas izriet no turpmākiem testiem).

5.3 Kvalitatīvie vērtējumi ir jāpapildina ar kvantitatīvām izmaiņām un skaidrojumiem, kas pamato paziņoto rezultātu, ja tas paredzēts pārskata veidnē.

No atsevišķiem rādītājiem līdz NGS noturībai tās juridisko funkciju izpildē

5.4 Novērtējot savu noturību attiecībā uz pamattestos novērtētajām juridiskajām funkcijām, NGS ir jāizmanto šāda novērtēšanas sistēma.

5.5 Attiecībā uz katru pamattestu NGS ir jāziņo, vai tās sevi novērtē kā “pietiekami noturīgas” vai “nepietiekami noturīgas”.

• • “Pietiekami noturīga” vērtējama tad, ja NGS spēj pildīt funkciju, kas uzticēta saskaņā ar Direktīvām 2014/49/ES un 2014/59/ES un kas tik a novērtēta, izmantojot attiecīgo pamattestu.
• • “Nepietiekami noturīga” vērtējama tad, ja NGS nespēj pildīt saskaņā ar Direktīvām 2014/49/ES un 2014/59/ES uzticēto funkciju, kas tik a novērtēta, izmantojot attiecīgo pamattestu.

5.6 NGS šis novērtējums ir jāpapildina ar skaidrojumiem, kas pamato šos ziņošanas rezultātus.

5.7 Ja NGS ir juridiski pilnvarota veikt noteiktu pienākumu saskaņā ar NGS, bet tā nav veikusi noteiktu pamattestu, kas piemērojams NGS, NGS par to ir jāziņo, attiecīgajā pārskata veidnes laukā norādot “nepārbaudīta joma” un paskaidrojot iemeslus, kāpēc šī joma nav novērtēta.

Vispārējas noturības novērtēšanas sistēma

5.8 Novērtējot savu vispārējo noturību, NGS ir jāizmanto šāda novērtēšanas sistēma.

5.9 NGS ir jāziņo, vai vispārējā noturība tās pilnu juridisko pilnvaru īstenošanā ir “pietiekami noturīga” vai “nepietiekami noturīga”:

• • “Pietiekami noturīga” ir tad, ja NGS spēj pildīt visas funkcijas, kas tai uzticētas saskaņā ar Direktīvām 2014/49/ES un 2014/59/ES.
• • “Nepietiekami noturīga” ir tad, ja NGS nespēj izpildīt vismaz vienu no funkcijām, kas tai uzticētas saskaņā ar Direktīvām 2014/49/ES un 2014/59/ES.

5.10 NGS šis novērtējums ir jāpapildina ar skaidrojumiem, kas pamato šos ziņošanas rezultātus.

6.1 Ja iespējams, pārskata veidnē ir jāiekļauj vismaz viena NGS pilnībā veikta stresa testu cikla rezultāti.

6.2 NGS ir jāsniedz EBI 1. pielikumā noteiktā informācija līdz datumam, ko attiecīgā gadījumā EBI paziņos, plānojot un veicot salīdzinošās pārbaudes. Ņemot vērā otro salīdzinošo izvērtēšanu, kas EBI jāpublicē līdz 2025. gada 16. jūnijam, NGS līdz 2024. gada 16. jūnijam ir savi rezultāti jāpaziņo EBI. Attiecībā uz vēlākajiem stresa testu un ziņošanas cikliem EBI paziņos nākamo ziņošanas termiņu datumu vēlākajā EBI salīdzinošajā izvērtēšanā vai izmantojot citus līdzekļus.

6.3 NGS ir jāizmanto 1. pielikumā noteiktā pārskata veidne un EBI nodrošinātie nosūtīšanas kanāli ziņošanai.

6.4 NGS, aizpildot pārskatu veidni, ir jāievēro šie norādījumi:

• • NGS ir jāsniedz kvalitatīvs vērtējums (1 – 4) par katru (kvalitatīvu) rādītāju, pievienojot skaidrojumu, kas pamato minēto kvalitatīvo vērtējumu. Attiecīgā gadījumā NGS ir jāsniedz arī kvantitatīva informācija, lai pamatotu attiecīgo vērtējumu un sniegtu salīdzināmus datus turpmākām salīdzinošām izvērtēšanām (kvantitatīvs rādītājs).
• • Ja papildus kvalitatīvajam vērtējumam ir nepieciešama kvantitatīva informācija, NGS ir jāievēro norādījumi, kas iekļauti pamatnostādnēs un pārskatu sniegšanas veidnēs, piemēram, attiecībā uz mērvienībām.
• • Ja NGS nav novērtējusi konkrētu jomu, NGS tas ir jānorāda, pārskata veidnē attiecīgajā laukā norādot “nepārbaudīta joma”. Turklāt NGS ir jāiekļauj rakstveida paziņojums, kurā aprakstīts iemesls, kāpēc konkrētā joma netiek novērtēta.
• • VKP failu testos, ziņojot pārbaudīto unikālo iestāžu skaitu, ja NGS ir veikusi vairākus vienas kredītiestādes VKP failu testus, to uzskata par vienu unikālu iestādi.