I iedaļa. “Scenārijam atbilstošas darbības atjaunošanas spējas” novērtējums

Lai novērtētu “scenārijam atbilstošu darbības atjaunošanas spēju”, ko iestādes nodrošina saistībā ar katru smagu makroekonomisko un finansiālo spriedzi, kompetentajām iestādēm ir jāpārskata to scenāriju vispārējā atbilstība, ko iestādes iesniegušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59 5. panta 6. punktu un 7. panta 6. punktu, kā noteikts EBI Pamatnostādnēs par darbības atjaunošanas plānos izmantojamo scenāriju klāstu⁹ un saskaņā ar šo pamatnostādņu 4. sadaļu.

⁹ EBA/GL/2014/06, 2014. gada 18. jūlijs.

Jo īpaši kompetentajām iestādēm ir jānovērtē, vai scenāriji ir pietiekami smagi atbilstoši 20. punktā noteiktajiem kritērijiem. Izņēmuma gadījumā saskaņā ar 2 1 . punktu kompetentajām iestādēm ir jānovērtē iestāžu sniegtais detalizētais skaidrojums (lai šādu scenāriju joprojām uzskatītu par pietiekami smagu) un jālemj, vai scenārija smagums ir pietiekams, cita starpā ņemot vērā iestāžu vispārējo riska profilu. Gadījumos, kad kompetentās iestādes uzskata, ka iestāžu paredzētais scenārijs nav pietiekami stingrs, tās vajadzības gadījumā varētu pieprasīt iestādēm veikt korekcijas, tostarp atkārtoti iesniegt darbības atjaunošanas plānu, kas izriet no būtisko trūkumu novērtējuma saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. pantu. Novērtējot VDAS, kompetentajām iestādēm nav jāņem vērā iestāžu “scenārijam atbilstoša darbības atjaunošanas spēja”, pamatojoties uz šādu scenāriju.

Kompetentajām iestādēm ir jānovērtē iestāžu izvēlēto darbības atjaunošanas pasākumu ticamība un iespējamīb a , tostarp termiņš, ietekme un jebkādi ierobežojoši faktori, un saistībā ar smagu makroekonomisko un finansiālo spriedzi būtu jāapšauba tas, cik lielā mērā iestādes spētu atjaunot savu dzīvotspēju un finansiālo stāvokli.

Kompetentajām iestādēm, ja tas ir lietderīgi un iespējams, ir jāpārskata iestāžu veiktais novērtējums un aprēķins, jo īpaši šādās jomās:

• a. darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas iespējamība/ varbūtība, tostarp pārskatot darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas iespējamību, ja tiek pieņemts, ka tie nav reāli vai nav pamatoti ar pienācīgu novērtējumu saskaņā ar 16. -1 8. punktu;
• b. darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas termiņš, tostarp pagarinot paredzamo termiņu to īstenošanai, ja iestādes novērtējumu uzskata par nereālu. Gadījumos, kad darbības atjaunošanas pasākumu termiņš pārsniegtu 24. punktā noteikto termiņu, kompetentajai iestādei, veicot VDAS novērtējumu, ir jāņem vērā tikai attiecīgajos termiņos novērotā ietekme;
• c. darbības atjaunošanas pasākumu kvantitatīvās ietekmes novērtējums, tostarp koriģējot lejupēju ietekmi vai piemērojot diskontus iestāžu sniegtajam kvantitatīvajam aprēķinam, ja darbības atjaunošanas pasākumu iespējamā ietekme nav balstīta uz reālistiskiem un ticamiem pieņēmumiem un kvantitatīviem aprēķiniem;
• d. papildu ierobežojoši faktori, kas saistīti ar darbības atjaunošanas pasākumu vienlaicīgu vai secīgu īstenošanu, kā norādīts 29. punktā, tostarp izslēdzot vai koriģējot atsevišķu pasākumu ietekmi uz leju, ja starp dažiem no tiem konstatē savstarpēju saikni, cita starpā dodot priekšroku pasākumiem ar visaugstāko iespējamības līmeni un/vai ar visbūtiskāko ietekmi attiecīgajā īstenošanas periodā.

Kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā un pieejamības gadījumā ir jāņem vērā līdzīgu grupu analīze, lai cita starpā atvieglotu:

• a. dažādos scenārijos īstenojamo darbības atjaunošanas pasākumu veidu salīdzināšanu iestāžu starpā, tādējādi nosakot, vai iestāde nav palaidusi garām dažus konkrētus pasākumu veidus;
• b. līdzīgu grupu salīdzināšanu par paredzamo finansiālo ietekmi no katra darbības atjaunošanas pasākum a veida dažādos spriedzes scenārijos;
• c. starpiestāžu salīdzināšanu par paredzamo laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu darbības atjaunošanas pasākumu un izmantotu tā priekšrocības;
• d. starpiestāžu salīdzināšanu par gaidāmajiem šķēršļiem un sagatavošanās pasākumiem katram darbības atjaunošanas pasākum a veidam.