6.3. Pastāvīga uzraudzība un ekspertu vērtējums

Lai uzlabotu savu modeļu stabilitāti, iestādēm jāapsver iespēja ap šaubīt savu kalibrēšanas pieeju, veicot šādas darbības:

• a. salīdzinot savus rezultātus un pieņēmumus ar ārējiem, tostarp uzraudzības, novērojumiem no ticamiem avotiem, lai novērtētu savu pieņēmumu un rezultātu atbilstību;
• b. izmantojot jutīguma analīz i , lai pārbaudītu savu modeļu rezultātu stabilitātes un konsekvences pakāpi vai lai noteiktu to iespējamo nelinearitātes faktoru ietekmi, kas nav iekļauti scenārijos;
• c. ja tiek izmantots trešās puses modelis, pārbaudot, vai ārējo piegādātāju validācijas sistēma atbilst EBI pamatnostādnēm par ārpakalpojumu līgumiem.

Lai novērstu stresa testu modeļu atlikušos trūkumus, iestādēm jāapsver iespēja ņemt vērā to faktoru ietekm i , kurus šajā posmā nav iespējams integrēt citādi (piemēram, riski, kas izriet no darījumu partneru vērtību ķēdes, kritiskie punkti, domino efekts utt.), konservatīvi koriģējot savu modeļu rezultātus, pamatojoties uz ekspertu atzinumiem.

Kopumā iestādēm, veicot kvantitatīv o analīz i , jāizmanto ekspertu atzinumi, lai kompensētu nepilnīgus vai aptuvenus vides datus, novēroto vēsturisko korelāciju trūkumu un citus modeļu ierobežojumus.

Iestādēm jānodrošina regulāra būtisku vides norišu uzraudzība (tostarp darījumu partneru stratēģiju vides risku pārvaldīšanai uzraudzība), lai izmantotie scenāriji un modelēšanas pieejas saglabātu aktu a litāti. Scenāriju analīzes veikšanas biežums jāpielāgo iestāžu vajadzībām un praksei.

Scenāriju analīze jāizstrādā, ņemot vērā pielāgojamību un modularitāti, lai līdz ar vide s un zināšanu attīstību varētu veikt pastāvīgus uzlabojumus. Iestādēm jāņem vērā jaunākās zinātnes atziņas.